Jaunumi
Noskaidroti 12.Jauniešu Saeimas nākotnes politiķa titula ieguvēji
Piektdien, 11.aprīlī, parlamentā noslēdzoties 12.Jauniešu Saeimai, apbalvoti nākotnes politiķa titula ieguvēji: Aleksandrs Fedotovs, Šarlote Justīne Jurjure, Madara Senkāne un Jēkabs Tūns. Šie jaunieši, strādājot Jauniešu Saeimas komisijās, izrādīja īpaši aktīvu līdzdalību priekšlikumu apspriedē un pilnveidē.
Pasākuma noslēgumā Saeimas priekšsēdētājas biedre Antoņina Ņenaševa klātesošajiem sacīja, ka šodiena ir apliecinājums tam, ka Latvijā aug gudra, drosmīga, atbildīga un darīt spējīga paaudze. “Jūs ne tikai vērojat pasauli – jūs to veidojat. Ar katru ideju, katru balsi, katru lēmumu jūs stiprināt mūsu demokrātiju,” pateicoties jauniešiem par drosmi paust savus viedokļus, būt iejūtīgiem debatēs un atvērtiem sadarbībai, pauda A.Ņenaševa.
“Šodien izskanējuši ne tikai vārdi – te dzima idejas. Jūs – jaunie līderi – šodien bijāt šeit, lai iedegtu sarunas, rosinātu pārmaiņas un apliecinātu, ka jaunieši nav nākotne – jaunieši ir tagadne. Tikai kopā mēs varam veidot Latviju tādu, kādu vēlamies to redzēt rīt. Nekad neaizmirstiet: Mana Latvija – mana atbildība!”, klātesošajiem sacīja Saeimas priekšsēdētājas biedre.
Jaunieši šodien pulcējās parlamentā gan sēdēs, gan strādāja četrās komisijās. Dienas otrajā pusē norisinājās diskusija par komisijās atbalstītajām idejām un to iekļaušanu 12.Jauniešu Saeimas deklarācijā. Gan sēdēs, gan komisijās jaunieši sprieda par medijpratības, droša interneta, skolas un mācību, kā arī valsts drošības, ilgtspējīgas ekonomikas un citiem jautājumiem.
Jaunieši strādāja Medijpratības, Izglītības, Aizsardzības un Ekonomikas komisijās, un tās vadīja Saeimas komisiju priekšsēdētāji – Raimonds Bergmanis, Kaspars Briškens, Leila Rasima un Agita Zariņa-Stūre.
Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs R.Bergmanis, paužot gandarījumu gan par jauniešu degsmi un vēlmi iesaistīties, gan arī par zināšanām un sniegtajiem priekšlikumiem, atzīmēja, ka ar jauniešiem pārrunātas arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas darba aktualitātes. “Šī arī bija iespēja dažas lietas paskaidrot, lai jauniešiem veidotos dziļāka un pilnvērtīgāka izpratne,” pauž R.Bergmanis.
Medijpratības komisijā jaunieši diskutēja par to, vai medijos ziņas būtu jāturpina pārraidīt krievu valodā. “Diskusija izvērtās spraiga, un tā bija cieņpilna. Jaunieši darbam komisijā bija sagatavojušies un pietiekami zinoši,” apkopojot darbu, atzīmē Medijpratības komisijas priekšsēdētāja Leila Rasima.
Savukārt Izglītības komisija, kas kā ierasts bija saņēmusi visvairāk jauniešu iesniegto ideju, strādāja gan pie pašiem jauniešiem būtiskām tēmām, gan arī jautājumiem, kas aktuāli Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. “Priecājos, ka jauniešu komisijā valdīja patiesi konstruktīva, pārdomāta un radoša gaisotne un dalībnieki šai dienai bija nopietni gatavojušies,” pauž Izglītības komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre, atzinīgi vērtējot jauniešu ieinteresētību, spēju argumentēt savas idejas, diskutēt, kā arī cieņpilni paust kritiku.
12.Jauniešu Saeimas Ekonomikas komisijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens pauž pārliecību, ka “mums ir forši, talantīgi un zinoši jaunieši, kas deg par Latviju, ciena viedokļu dažādību un tic, ka kopīgi varam veidot Latviju par industriāli attīstītu, ilgtspējīgu un sociāli nodrošinātu valsti kā daļu no vienotās Eiropas.” Pārstāvot daudzus Latvijas reģionus, jauniešu deputāti šodien sprieda par jauniešu iesaisti darba tirgū, jaunuzņēmumu un inovāciju attīstību, ģimeņu atbalsta politiku, rūpniecisko attīstību reģionos, nodokļu politiku un citiem aktuāliem tematiem. “Jauniešu idejas caurstrāvo iedvesmojošs pragmatisks ideālisms, kas nereti pietrūkst "lielajā" politikā,” atzīmē K.Briškens.
12.Jauniešu Saeimas sēdes vadīja Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, Saeimas sekretārs Edvards Smiltēns un jauniešu Prezidijs – dalībnieki, kuru iesniegtās idejas 12.Jauniešu Saeimas vēlēšanās bija guvušas vislielāko atbalstu: Kristers Bratjaga, Kristians Ernests Kauliņš, Maksims Lodiņš un Arturs Zamerovskis.
Jauniešu Saeima ir pietuvināta reālajam parlamenta darbam – likumu izstrādes procesam komisijās un Saeimas sēdēs. Jauniešu Saeima veicina jauniešu pilsonisko iesaisti sev būtisku lēmumu pieņemšanā, dod iespēju pašiem paust un aizstāvēt savas idejas no parlamenta tribīnes, kā arī tuvāk iepazīt deputātu ikdienu.
Lai kandidētu 12.Jauniešu Saeimā, jauniešiem bija jāiesniedz ideja vēlēšanām un jāvāc balsis tās atbalstam. 100 Jauniešu Saeimas dalībniekus ievēlēja publiskā balsojumā, un projektā tika pārstāvēti visi Latvijas reģioni. Šogad Jauniešu Saeimā iekļuva 35 jaunieši no Rīgas vēlēšanu apgabala, 25 – no Vidzemes, 14 – no Latgales, 14 – no Zemgales un 12 – no Kurzemes vēlēšanu apgabala.
Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/with/54444802145
Izmantošanas noteikumi: www.saeima.lv/lv/autortiesibas
Informācija par projektu: www.jauniesusaeima.lv
Komisijas priekšsēdētājs tiekas ar Francijas vēstnieku Latvijā
Š.g. 10. aprīlī Komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis tikās ar Francijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā, V.E. Manuel Lafont Rapnouil, kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.
Tikšanās laikā tika pārrunāta plaša jautājumu amplitūda, akcentējot kopīgo interešu un drošības izaicinājumu nozīmi mūsdienu ģeopolitiskajā kontekstā. Sarunā liela uzmanība tika veltīta situācijai reģionā, īpaši Krievijas agresijas pret Ukrainu ietekmei uz Baltijas un Eiropas drošības vidi, kā arī NATO un citu transatlantisko organizāciju nākotnes izaicinājumiem.
Raimonds Bergmanis uzsvēra:
“Latvija augstu novērtē Francijas ieguldījumu kolektīvās drošības stiprināšanā un mūsu sabiedroto klātbūtni reģionā. Mēs esam vienoti savās vērtībās un apņēmībā aizsargāt demokrātiju un mieru Eiropā.”
Komisijas priekšsēdētājs izrādīja interesi par abu valstu plāniem attiecībā uz aizsardzības industriju un militārās mobilitātes attīstību, norādot, ka Latvija redz iespējas ciešākai sadarbībai arī šajos sektoros.
Tāpat tikšanās laikā tika pārrunāti komisijas darba kārtībā esošie aktuālie jautājumi, tostarp valsts iekšējās drošības stiprināšana, korupcijas risku mazināšana, robežapsardzības jautājumi, kā arī likumdošanas iniciatīvas valsta aizsardzības nozarē kopumā.
Vēstnieks Manuel Lafont Rapnouil pauda pateicību par uzņemšanu un apliecināja Francijas nemainīgo apņemšanos būt aktīvai un uzticamai partnerei reģionālās un Eiropas drošības veidošanā, īpaši NATO ietvaros. Viņš arī izcēla nepieciešamību veidot ciešāku sadarbību aizsardzības inovāciju un tehnoloģiju jomā.
Tikšanās noslēgumā abas puses vienojās turpināt ciešu dialogu un veicināt praktisku sadarbību, balstoties uz kopīgām vērtībām un stratēģiskām interesēm.
Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720324989380/
Izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas
Aizsardzības komisija konceptuāli atbalsta jaunu likumu ugunsdrošības uzlabošanai valstī
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti otrdien, 8.aprīlī, pirmajā lasījumā atbalstīja jaunu Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likuma projektu. Tas paredz uzlabot ugunsdrošības stāvokli valstī, lai samazinātu ugunsgrēkos bojā gājušo un cietušo skaitu, kā arī ugunsgrēku radītās finansiālās sekas Latvijas tautsaimniecībā.
Likumprojekts kopumā paredz pilnveidot un padarīt saprotamāku ugunsdrošības uzraudzības, ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbu jomu.
Jaunajā likumā paredzēts uzdevums pašvaldībām nodrošināt ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi pašvaldības teritorijā. Ārējās ugunsdzēsības ūdensapgādes un piebraucamo ceļu nodrošināšana ir vitāli svarīga ugunsgrēku dzēšanai un tieši ietekmē Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienesta (VUGD) reaģēšanas spējas, šodien deputātiem skaidroja VUGD pārstāvji. Nereti tieši ūdens ņemšanai piemērotu vietu trūkums dzēšanas darbos liek iesaistīt papildu resursus un padara tos ilgākus un sarežģītākus.
Tāpat top vienotās ugunsdrošības un civilās aizsardzības platforma, informēja VUGD pārstāvji. Platformas ieviešana ļaus digitalizēt ugunsdrošības uzraudzības procesus, tādējādi padarot ugunsdrošības jomu efektīvāku. Piemēram, ar platformas palīdzību tiks nodrošināta ugunsdrošības uzraudzība tieši tajos objektos, kuros ir augstāks ugunsdrošības riska līmenis, kā arī tiks veicināta objektu īpašnieku izpratne par atbildību ugunsdrošības prasību izpildē. Plānots, ka platforma sāks darboties 2026.gada vidū.
Lai gan līdzšinējais likums jau nosaka, ka par ugunsdrošību objektā ir atbildīgs tā īpašnieks, VUGD amatpersonas jau gadiem saskaras ar situāciju, ka ugunsdrošības prasības tiek izpildītas tikai pēc veiktajām ugunsdrošības pārbaudēm. Platformas un likumprojekta mērķis ir veicināt izpratni par paša objekta atbildību ugunsdrošības prasību izpildē, sacīja VUGD pārstāvji.
Jaunais likums paredz tikai trīs administratīvo pārkāpumu veidus – par ugunsdrošības prasību neievērošanu, ja tās rezultātā tiek negatīvi ietekmēta evakuācija un izcēlies ugunsgrēks, kā arī par kūlas dedzināšanu.
Likumprojekts precizē prasības ugunsdrošības pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, apkures ierīču tīrīšana un tehniskā stāvokļa novērtēšana, ugunsdrošības instruktāžas un elektropretestības mērījumu veikšana, lai sekmētu, ka tie sniedz kvalitatīvu pakalpojumu iedzīvotājiem un objektos.
Tāpat likumprojekts nosaka visus ugunsdzēsības un glābšanas dienestus un organizācijas – VUGD, Valsts meža dienests, pašvaldības ugunsdzēsības un citas ugunsdzēsības un glābšanas organizācijas. Attiecībā uz meža objektiem, izņemot Nacionālo bruņoto spēku militāros poligonus, paredzēts, ka valsts ugunsdrošības uzraudzību veic Valsts meža dienesta amatpersonas.
Noteikt kritērijus, prasības un kārtību, kādā izveidojamas ugunsdzēsības un glābšanas organizācijas, kā arī noteikt brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem nepieciešamo izglītību vai apmācību paredzēts deleģēt Ministru kabinetam.
Lai jaunais likums stātos spēkā, tas vēl trīs lasījumos jāpieņem Saeimai.
Saeimas Preses dienests
Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs tiekas ar Spānijas vēstnieku Latvijā
Š.g. 3.aprīlī Komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis tikās ar Spānijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Manuel Alhama Orenes, lai pārrunātu abu valstu līdzšinējo sadarbību aizsardzības jomā, Spānijas kontingenta klātbūtni Latvijā, kā arī aktuālos ģeopolitiskos izaicinājumus.
Tikšanās laikā amatpersonas apsprieda Spānijas ieguldījumu NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā Latvijā, uzsverot tā nozīmi Latvijas un visas Baltijas reģiona drošībai. Tika pārrunāti arī aktuālie notikumi gan Latvijā, gan Spānijā, tostarp reģionālās drošības jautājumi un abu valstu pozīcijas starptautiskajā arēnā.
Sarunas gaitā tika akcentēta nepieciešamība stiprināt sadarbību starp abu valstu parlamentu aizsardzības komisijām, lai veicinātu ciešāku pieredzes apmaiņu un koordināciju aizsardzības politikas jautājumos.
Abas amatpersonas apliecināja apņemšanos turpināt un padziļināt Latvijas un Spānijas sadarbību aizsardzības jomā, lai nodrošinātu reģionālo stabilitāti un stiprinātu NATO vienotību.
Saeimas Ārlietu komisija, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija un Nacionālās drošības komisija kopēsē izvērtē Latvijas pievienošanās atsaukšanu Kājnieku mīnu aizlieguma konvencijai
Š.g. 2. aprīlī Saeimas Ārlietu komisija, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija un Nacionālās drošības komisija kopsēdē izskatīja likumprojektu “Par pievienošanās atsaukšanu Konvencijai par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu”.
Komisija izvērtēja likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu un apsprieda nepieciešamību atsaukt Latvijas pievienošanos 1997. gada 18. septembra Konvencijai. Galvenie apsvērumi saistīti ar būtiski mainīto drošības situāciju Baltijas reģionā un nepieciešamību nodrošināt valsts aizsardzības elastību.
Aizsardzības ministrijas pārstāvji sēdē uzsvēra, ka Krievijas pilna mēroga agresija pret Ukrainu ir radījusi jaunus drošības izaicinājumus. Kājnieku mīnas militārajā plānošanā tiek atzītas par efektīvu aizsardzības līdzekli, kas var aizkavēt un ierobežot potenciāla pretinieka militārās operācijas. Tāpēc ir būtiski saglabāt iespēju izmantot dažādus aizsardzības risinājumus, tai skaitā, iespēju nepieciešamības gadījumā pielietot nevadāmās pretkājnieku mīnas.
Latvijas lēmums par izstāšanos no Konvencijas tiek skatīts ciešā sadarbībā ar reģiona partneriem – Lietuvu, Igauniju un Poliju, kuru aizsardzības ministri ir snieguši kopīgu rekomendāciju par pievienošanās atsaukšanu. Šobrīd šajās valstīs norisinās nacionālie juridiskie procesi, un plānots, ka izstāšanās no Konvencijas notiks vienlaikus.
Saskaņā ar Konvencijas 20. pantu dalībvalsts, kas vēlas izstāties, par to paziņo ANO Ģenerālsekretāram un citām dalībvalstīm. Izstāšanās stājas spēkā pēc sešiem mēnešiem no paziņošanas brīža, ja šajā periodā valsts neiesaistās bruņotā konfliktā. Pēc izstāšanās Latvija varēs lemt par iespēju izmantot, iegādāties vai ražot kājnieku mīnas, balstoties uz militāro nepieciešamību un pieejamo finansējumu.
