Jaunumi
KOMISIJA SLĒGTĀ SĒDĒ VĒRTĒ Aizsardzības iepirkumu sistēmiskās problēmas, konstatētos trūkumus un to risinājumus
Š.g. 17.marta sēdē komisija pulcējās uz diskusiju, lai slēgtā formātā kopīgi ar aizsardzības ministri I. Mūrnieci un ministrijas vadību, KNAB, Ģenerālprokuratūru, Iepirkumu uzraudzības biroju, Valsts kontroli un VALIC identificētu sistēmas trūkumus un nepieciešamos risinājumus.
Kā pozitīvu, sabiedrībai būtisku signālu komisija vērtē Valsts kontroles ieceri attiecībā uz revīzijas veikšanu gada finanšu revīzijas ietvaros, kā arī 2016. gada revīzijas ieteikumu ieviešanā, pēc kā varēs lemt par tālākajiem soļiem. Viennozīmīgi būtu stiprināmas iekšējās kontroles sistēmas institūcijās iepirkumu jomas uzraudzībai, tomēr nepieciešams izvērtējums, kā tieši stiprināt šo funkcionalitāti. Jāvērtē arī lēmumu pieņemšanas procesa atbilstība valsts drošības interesēm, kas būs turpmākajā komisijas darba fokusā.
KOMISIJA UZSĀK VALSTS AIZSARDZĪBAS DIENESTA LIKUMA PROJEKTU PAKETES IZSKATĪŠANU GALĪGAJAM LASĪJUMAM
Komisija šodien, 14. martā uzsāk likumprojekta izskatīšanu trešajam lasījumam. Vērtēti tika 26 no kopā 84 saņemtajiem priekšlikumiem. Jau pirmais iesniegtais Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta tekstā lietota saīsinājuma lietošanu rosināja deputātu diskusijas par to, ka jēdzienu “valsts aizsardzības civilais dienests” nepieciešams aizstāt ar jēdzienu “alternatīvais aizsardzības dienests”, kas būtu sabiedrībai saprotamāks. Līdz ar to deputāti nolēma likumprojektā lietot šī alternatīvā dienesta jēdzienu. Lai arī Tiesībsarga birojs rosināja pārskatīt jautājumu par vienlīdzīgu attieksmi atkarībā no dzimuma, komisijas deputāti bija vienisprātis, ka cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas un abiem dzimumiem ir tiesības pieteikties šim dienestam, tādēļ lēmums netika pārskatīts, nebija saņemti arī konkrēti priekšlikumi par to. Diskusiju laikā radās arī jauni deputātu ierosinājumi komisijas priekšlikumu veidošanai, tajā skaitā paredzēt 8. panta izņēmumu, ka medicīnas darbinieki (ārstniecības personas) nav pakļautas valsts aizsardzības dienestam. Nemainīgs uz trešo lasījumu ir palicis koncepts, ka valsts aizsardzības militāro dienestu varēs pildīt vienā no trim veidiem - 11 mēnešus Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā, piecus gadus Zemessardzē kopumā, pildot dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības dienu un ne vairāk kā septiņas kolektīvās apmācības dienas katru gadu, vai arī piecu gadu laikā apgūstot augstskolu un koledžu studentiem paredzēto rezerves virsnieka programmu, ar kopējo apmācību un dienesta uzdevumu izpildes laiku ne mazāk 180 dienas. Pēc Kontroles komisijas lēmuma valsts aizsardzības militārais dienests varēs tikt aizstāts ar alternatīvo dienestu.
Komisija darbu pie likumprojekta turpinās trešdien, 15. martā.
TURPINĀMS UKRAINAS CIVILIEDZĪVOTĀJIEM SNIEDZAMAIS ATBALSTS IZGLĪTĪBAS UN PROFESIONĀLĀS DARBĪBAS JOMĀ
Š.g. 13. marta komisijas sēdē komisija izskatīja galīgajā lasījumā par steidzamu atzīto Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”. Tajā papildus normām par atvieglojumiem valsts pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standartā un valsts profesionālās izglītības standartā noteikto noslēguma pārbaudījumu kārtošanā tika atbalstīti Veselības ministrijas priekšlikumi par ārstniecības personu īslaicīgas profesionālās darbības pakalpojumu sniegšanas tiesībām, šis termiņš pagarināts uz diviem gadiem. Šajā steidzamajā likumprojektā netika atbalstīta iecere lemt par primārā atbalsta – izmitināšanas un ēdināšanas, un citu atbalsta pasākumu pagarināšanu līdz gada beigām. Šādus priekšlikumus bija iesniedzis Progresīvo frakcijas deputāts A. Šuvajevs un par šādu nepieciešamību asi iestājās nevalstiskā organizācija “Gribu palīdzēt bēgļiem”. Tā vietā komisija vienojās uz 15. aprīli izprasīt pārskatu, kāda ir atbalsta pasākumu intensitāte un kāda to efektivitāte, aicinot iesniegt institūciju novērtējumu kopā ar nepieciešamības gadījumā sagatavotu likumprojektu.
7. marta dienas kārtībā valsts budžets
Savā š.g. 7. marta sēdē komisija izvērtēja Ieslodzījuma vietu pārvaldei, Valsts probācijas dienestam un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam paredzētās valsts budžeta programmas.
Iestāžu prezentācijas pielikumā.
Parlamenta delegācija piedalās kopīgā Eiropas Savienības dalībvalstu drošības politikas konferencē
Š.g. 2. un 3. martā komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis kopīgi ar komisijas deputātu Uģi Rotbergu piedalījās Eiropas Savienības Padomes prezidentūras rīkotajā konferencē Zviedrijā, kurā diskutēja par kopīgo ārējo un drošības politiku. Šāds formāts noris divas reizes gadā un tajā notiek valstu delegāciju viedokļu apmaiņa par aktuāliem drošības politikas izaicinājumiem. Latvijas delegāciju veido Ārlietu, Eiropas lietu, kā arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāji un komisiju locekļi.
Kā aktuālākā tēma, protams, tika diskutēta situācija Ukrainā. Bet tika skatīti arī tādi jautājumi kā Arktika kā interešu ietekmes objekts un citi būstiski jautājumi. Diskusiju centrā bija jautājumi par sankciju apiešanu, par Ukrainas atjaunošanu, militāro mobilitāti, harmonizāciju ar NATO, militārās industrijas attīstību un citi.
