Jaunumi
Komisijas deputāti izbraukuma sēdē izvērtē Valsts aizsardzības mācības realizāciju vispārizglītojošajās skolās
Šī gada 27. maijā Komisijas deputāti devās izbraukuma sēdē, kuras laikā iepazinās ar Valsts aizsardzības mācības (VAM) ieviešanas gaitu izglītības iestādēs. Ņemot vērā, ka ar 2024./2025. mācību gadu VAM tiek ieviesta kā obligāts mācību priekšmets vispārējās un profesionālās izglītības programmās, komisija vērtēja šī procesa norisi praksē.
Izbraukuma sēdes ietvaros komisijas locekļi apmeklēja trīs vietas: - Jaunsardzes centru, kur tika sniegts pārskats par VAM satura izstrādi, jaunsargu instruktoru sagatavošanu un sadarbību ar izglītības iestādēm. Komisija guva pārliecību par Jaunsardzes centra gatavību nodrošināt metodisko atbalstu skolām un pedagogiem.
Attiecībā uz Jaunsardzes centra praktiskajiem izaicinājumiem VAM kontekstā, īpaša uzmanība tika pievērsta VAM instruktoru darba slodzēm. Jaunsardzes centrs norādīja, ka instruktoru darbs bieži notiek ārpus ierastā darba laika, tostarp mācību nometnēs ar nakšņošanu, kur darbs faktiski tiek veikts 24/7 režīmā. Šādos apstākļos aktuāls ir jautājums par darba laika uzskaiti – Jaunsardzes centrs pauda vēlmi ieviest summāro darba laika uzskaiti, kāda šobrīd tiek piemērota profesionālajam dienestam jeb karavīriem. Komisija uzklausīja šos aspektus un atzina nepieciešamību izvērtēt atbilstoša normatīvā regulējuma nodrošināšanu.
- Rīgas Valsts klasiskā ģimnāzija, kur deputātiem bija iespēja klātienē vērot Valsts aizsardzības mācības stundu un uzklausīt instruktores viedokli par mācību saturu un mācīšanās pieredzi. Skolas vadības viedokli par VAM diemžēl noskaidrot neizdevās, jo tā VAM stundā nebija klātesoša.
- Rīgas Valsts tehnikumā komisijas locekļiem bija iespējams vērot VAM šaušanas nodarbību, kur tika izmantoti attiecīgi šaušanas simulatori. Uzsvērta tika mācību priekšmeta praktiskā nozīme un pozitīvā jauniešu attieksme pret aizsardzības tematikas apguvi. Šīs mācību iestādes apmeklējums atstāja pozitīvu iespaidu par VAM apguves procesu, realizācijas iespējām, nozīmi un attieksmi.
Komisijas deputāti secināja, ka Valsts aizsardzības mācības ieviešana ir būtisks solis jauniešu pilsoniskās līdzdalības un valsts aizsardzības spēju stiprināšanā. Deputāti pauda gandarījumu par paveikto darbu un apņēmību turpināt uzraudzīt ieviešanas kvalitāti un ilgtspēju.
Saeimas priekšsēdētāja, Prezidija locekļi un deputāti apmeklē Kanādas militāro bāzi “Ceri”
Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, Prezidija locekļi un parlamenta deputāti otrdien, 20.maijā, apmeklēja militāro bāzi “Ceri”, kur tikās ar Kanādas kontingenta pārstāvjiem un iepazinās ar viņu attīstības plāniem.
Saeimas priekšsēdētāja, tiekoties ar Kanādas karavīriem, akcentēja Latvijas un Kanādas izcilās attiecības, uzsverot, ka Kanādas militārā kontingenta paplašināšana apliecina to pozitīvo dinamiku. “Mēs ļoti augstu vērtējam un pateicamies par Kanādas militāro klātbūtni Latvijā. Tas mums ļauj justies vēl drošāk,” pauda Daiga Mieriņa.
Puses pārrunāja nepieciešamību stiprināt mūsu reģiona drošību, ņemot vērā apdraudējumu, kas nāk no austrumiem. Saeimas priekšsēdētāja atzīmēja, ka Latvija turpinās ieguldīt savu aizsardzības spēju stiprināšanā. Patlaban šim nolūkam tērējam 3,66 procentus no iekšzemes kopprodukta un pakāpeniski ieguldījumus kāpināsim, lai nākamgad sasniegtu piecus procentus.
Militāro bāzi “Ceri” Mārupes novadā, kur atradīsies Kanādas vadītās NATO daudznacionālās brigādes Latvijā štābs, kā arī citu brigādes vienību izvietojumi, apmeklēja Saeimas Prezidija locekļi, deputāti no Saeimas Ārlietu, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas un Nacionālās drošības komisijām, kā arī deputātu grupa sadarbības veicināšanai ar Kanādas parlamentu.
Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720326239040/
Izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas
Saeimas Preses dienests
Komisijas deputāti piedalās Ziemeļvalstu un Baltijas jūras valstu aizsardzības komisiju ikgadējā drošības un aizsardzības forumā
No š.g. 7. līdz 9. maijam Komisijas deputāti piedalījās Ziemeļvalstu un Baltijas jūras reģiona valstu parlamentu Aizsardzības komisiju ikgadējā drošības un aizsardzības forumā, kas šogad norisinājās Tallinā, Igaunijā.
Forumā piedalījās parlamentu Aizsardzības komisiju pārstāvji no Dānijas, Igaunijas, Somijas, Lietuvas, Norvēģijas, Polijas un Zviedrijas, kā arī Nīderlandes pārstāvi novērotāju statusā. Tāpat diskusijās iesaistījās eksperti no Vācijas un Francijas.
Pasākuma galvenais mērķis bija veicināt reģionālo sadarbību un stiprināt kopējo Eiropas aizsardzību. Dalībnieki apsprieda arī soļus, kas veicami, lai Eiropa kļūtu militāri spēcīgāka pēc iespējas īsākā laikā, ņemot vērā Krievijas agresijas karu pret Ukrainu un tā ietekmi uz starptautisko drošības arhitektūru.
“Demokrātiskās valstīs parlamentiem ir būtiska loma nacionālās aizsardzības jautājumos. Mūsu aktīva līdzdalība un cieša sadarbība reģionālā līmenī ir izšķiroša gan šodienas drošības izaicinājumu risināšanā, gan nākotnes stabilitātes nodrošināšanā,” uzsvēra Komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis.
Militārās mobilitātes kontekstā R. Bergmanis uzsvēra dzelzceļa projekta Rail Baltica nozīmi kā stratēģisku elementu reģiona aizsardzības spēju stiprināšanā. Arī Polijas un Somijas pārstāvji uzsvēra šī projekta lomu savienojamības uzlabošanā un ātras sabiedroto spēku pārvietošanas nodrošināšanā.
Foruma dalībniekus ar Igaunijas nostāju aizsardzības un ārpolitikas jautājumos iepazīstināja Igaunijas Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietniece Tuuli Dunetona un Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Martins Rožers. Forumā kā īpašais viesis piedalījās arī ģenerālleitnants Bertrāns Tužūzs, Francijas bruņoto spēku Eiropā un sauszemes spēku komandieris, kurš vizītē uzturējās Igaunijā.
Foruma noslēgumā delegācijas apmeklēja NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas vienību Emeri bāzē.
Ziemeļvalstu un Baltijas valstu Aizsardzības komiteju ikgadējā sadarbība aizsākās 1998. gadā, bet kopš 2011. gada tai pievienojušās arī citas reģiona valstis – Vācija, Polija, kā arī šogad pirmo reizi – Nīderlande.
Komisijas deputāti tiekas ar Zviedrijas parlamenta Aizsardzības komisijas deputātiem
Š.g. 29. aprīlī Komisijas deputāti tikās ar Zviedrijas Karalistes parlamenta Aizsardzības komisijas deputātiem. Tikšanās laikā tika uzsvērta abu valstu ciešā sadarbība un kopīgā apņemšanās stiprināt drošību Baltijas jūras reģionā, kā arī pārrunāti vairāki būtiski jautājumi, kas saistīti ar ģeopolitisko situāciju un reģionālās aizsardzības stiprināšanu.
Latvijas puse sirsnīgi pateicās Zviedrijai par tās ieguldījumu NATO paplašinātajā klātbūtnē Latvijā, īpaši izceļot Zviedrijas militārā kontingenta nozīmi Latvijā. Šī klātbūtne kalpo kā skaidrs solidaritātes un savstarpējās aizsardzības piemērs, vienlaikus uzlabojot sabiedroto savietojamību un kaujas gatavību.
Deputāti apsprieda līdzšinējo sadarbību, tostarp Zviedrijas iesaisti militārajās mācībās Sudraba bulta, Baltic Defence un Namejs, kā arī sadarbību kiberdrošības jomā – kopīgu apmācību un informācijas apmaiņas ietvaros. Tāpat tika uzsvērta jūras spēku sadarbība Baltijas jūrā, īpaši situācijas uzraudzības kontekstā.
Abas puses pauda vēlmi padziļināt sadarbību jaunu tehnoloģiju un aizsardzības industrijas jomā, tostarp dronu tehnoloģijās, loģistikas sistēmās un kopējos iepirkumos. Tika izcelta iespējamā sadarbība Eiropas Savienības pastāvīgās strukturētās sadarbības (PESCO) ietvaros.
Tikšanās laikā tika apspriesti arī izaicinājumi transatlantiskās alianses ietvaros, tostarp nepieciešamība nodrošināt vienotu stratēģisko skatījumu un ilgtermiņa saistības sabiedroto starpā, lai efektīvi reaģētu uz pieaugošajiem apdraudējumiem no Krievijas un citām autoritārām valstīm. Tika uzsvērta arī ASV kā nozīmīga NATO partnera loma reģiona drošības garantēšanā un nepieciešamība turpināt ciešu sadarbību starp Eiropas un Ziemeļamerikas sabiedrotajiem.
Latvijas deputāti iepazīstināja ar nozīmīgajām aizsardzības reformām, tostarp Nacionālā aizsardzības dienesta atjaunošanu 2023. gadā un Valsts aizsardzības mācības ieviešanu visās vidējās izglītības iestādēs no 2024./2025. mācību gada. Šie soļi atspoguļo Latvijas ilgtermiņa apņemšanos stiprināt valsts aizsardzības spējas un sabiedrības noturību.
Komisijas locekļi apsveica Zviedriju ar pilntiesīgu iestāšanos NATO, uzsverot, ka šis solis būtiski palielina alianses stratēģisko vienotību Ziemeļeiropā un vēl vairāk nostiprina reģiona kolektīvo aizsardzību.
Noslēgumā abas puses apstiprināja savu gatavību turpināt politisko dialogu, paplašināt militāro sadarbību un kopīgi veidot stratēģisku redzējumu par reģiona drošību nākotnē.
Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720325692833/with/54483356997
Izmantošanas noteikumi: www.saeima.lv/lv/autortiesibas
Noskaidroti 12.Jauniešu Saeimas nākotnes politiķa titula ieguvēji
Piektdien, 11.aprīlī, parlamentā noslēdzoties 12.Jauniešu Saeimai, apbalvoti nākotnes politiķa titula ieguvēji: Aleksandrs Fedotovs, Šarlote Justīne Jurjure, Madara Senkāne un Jēkabs Tūns. Šie jaunieši, strādājot Jauniešu Saeimas komisijās, izrādīja īpaši aktīvu līdzdalību priekšlikumu apspriedē un pilnveidē.
Pasākuma noslēgumā Saeimas priekšsēdētājas biedre Antoņina Ņenaševa klātesošajiem sacīja, ka šodiena ir apliecinājums tam, ka Latvijā aug gudra, drosmīga, atbildīga un darīt spējīga paaudze. “Jūs ne tikai vērojat pasauli – jūs to veidojat. Ar katru ideju, katru balsi, katru lēmumu jūs stiprināt mūsu demokrātiju,” pateicoties jauniešiem par drosmi paust savus viedokļus, būt iejūtīgiem debatēs un atvērtiem sadarbībai, pauda A.Ņenaševa.
“Šodien izskanējuši ne tikai vārdi – te dzima idejas. Jūs – jaunie līderi – šodien bijāt šeit, lai iedegtu sarunas, rosinātu pārmaiņas un apliecinātu, ka jaunieši nav nākotne – jaunieši ir tagadne. Tikai kopā mēs varam veidot Latviju tādu, kādu vēlamies to redzēt rīt. Nekad neaizmirstiet: Mana Latvija – mana atbildība!”, klātesošajiem sacīja Saeimas priekšsēdētājas biedre.
Jaunieši šodien pulcējās parlamentā gan sēdēs, gan strādāja četrās komisijās. Dienas otrajā pusē norisinājās diskusija par komisijās atbalstītajām idejām un to iekļaušanu 12.Jauniešu Saeimas deklarācijā. Gan sēdēs, gan komisijās jaunieši sprieda par medijpratības, droša interneta, skolas un mācību, kā arī valsts drošības, ilgtspējīgas ekonomikas un citiem jautājumiem.
Jaunieši strādāja Medijpratības, Izglītības, Aizsardzības un Ekonomikas komisijās, un tās vadīja Saeimas komisiju priekšsēdētāji – Raimonds Bergmanis, Kaspars Briškens, Leila Rasima un Agita Zariņa-Stūre.
Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs R.Bergmanis, paužot gandarījumu gan par jauniešu degsmi un vēlmi iesaistīties, gan arī par zināšanām un sniegtajiem priekšlikumiem, atzīmēja, ka ar jauniešiem pārrunātas arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas darba aktualitātes. “Šī arī bija iespēja dažas lietas paskaidrot, lai jauniešiem veidotos dziļāka un pilnvērtīgāka izpratne,” pauž R.Bergmanis.
Medijpratības komisijā jaunieši diskutēja par to, vai medijos ziņas būtu jāturpina pārraidīt krievu valodā. “Diskusija izvērtās spraiga, un tā bija cieņpilna. Jaunieši darbam komisijā bija sagatavojušies un pietiekami zinoši,” apkopojot darbu, atzīmē Medijpratības komisijas priekšsēdētāja Leila Rasima.
Savukārt Izglītības komisija, kas kā ierasts bija saņēmusi visvairāk jauniešu iesniegto ideju, strādāja gan pie pašiem jauniešiem būtiskām tēmām, gan arī jautājumiem, kas aktuāli Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. “Priecājos, ka jauniešu komisijā valdīja patiesi konstruktīva, pārdomāta un radoša gaisotne un dalībnieki šai dienai bija nopietni gatavojušies,” pauž Izglītības komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre, atzinīgi vērtējot jauniešu ieinteresētību, spēju argumentēt savas idejas, diskutēt, kā arī cieņpilni paust kritiku.
12.Jauniešu Saeimas Ekonomikas komisijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens pauž pārliecību, ka “mums ir forši, talantīgi un zinoši jaunieši, kas deg par Latviju, ciena viedokļu dažādību un tic, ka kopīgi varam veidot Latviju par industriāli attīstītu, ilgtspējīgu un sociāli nodrošinātu valsti kā daļu no vienotās Eiropas.” Pārstāvot daudzus Latvijas reģionus, jauniešu deputāti šodien sprieda par jauniešu iesaisti darba tirgū, jaunuzņēmumu un inovāciju attīstību, ģimeņu atbalsta politiku, rūpniecisko attīstību reģionos, nodokļu politiku un citiem aktuāliem tematiem. “Jauniešu idejas caurstrāvo iedvesmojošs pragmatisks ideālisms, kas nereti pietrūkst "lielajā" politikā,” atzīmē K.Briškens.
12.Jauniešu Saeimas sēdes vadīja Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, Saeimas sekretārs Edvards Smiltēns un jauniešu Prezidijs – dalībnieki, kuru iesniegtās idejas 12.Jauniešu Saeimas vēlēšanās bija guvušas vislielāko atbalstu: Kristers Bratjaga, Kristians Ernests Kauliņš, Maksims Lodiņš un Arturs Zamerovskis.
Jauniešu Saeima ir pietuvināta reālajam parlamenta darbam – likumu izstrādes procesam komisijās un Saeimas sēdēs. Jauniešu Saeima veicina jauniešu pilsonisko iesaisti sev būtisku lēmumu pieņemšanā, dod iespēju pašiem paust un aizstāvēt savas idejas no parlamenta tribīnes, kā arī tuvāk iepazīt deputātu ikdienu.
Lai kandidētu 12.Jauniešu Saeimā, jauniešiem bija jāiesniedz ideja vēlēšanām un jāvāc balsis tās atbalstam. 100 Jauniešu Saeimas dalībniekus ievēlēja publiskā balsojumā, un projektā tika pārstāvēti visi Latvijas reģioni. Šogad Jauniešu Saeimā iekļuva 35 jaunieši no Rīgas vēlēšanu apgabala, 25 – no Vidzemes, 14 – no Latgales, 14 – no Zemgales un 12 – no Kurzemes vēlēšanu apgabala.
Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/with/54444802145
Izmantošanas noteikumi: www.saeima.lv/lv/autortiesibas
Informācija par projektu: www.jauniesusaeima.lv
