Jaunumi
Komisija uzņem Vācijas Bundestāga Aizsardzības komisijas deputātus
Š.g. 3. februārī Komisijas deputāti tikās ar Vācijas Bundestāga Aizsardzības komisijas deputātiem, lai pārrunātu aktuālos drošības izaicinājumus, NATO lomu un Latvijas–Vācijas divpusējo sadarbību aizsardzības jomā.
Komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis pateicās Vācijai par ciešo un konsekvento sadarbību drošības jomā, uzsverot, ka Vācija ir Latvijas otrs lielākais ekonomiskās sadarbības partneris. Viņš pauda pateicību par būtisko Vācijas atbalstu Ukrainai, kā arī par Vācijas bruņoto spēku brigādes izvietošanu Lietuvā, kas ir lielākā Vācijas militārā vienība ārvalstīs kopš Otrā pasaules kara.
Vācijas Bundestāga Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Tomas Rovekamps (Thomas Röwekamp) norādīja, ka Vācija pārāk ilgu laiku ir bijusi ieslīgusi idejā par mūžīgo mieru, kā rezultātā pašreizējie drošības izaicinājumi ir īpaši lieli. Tas prasa būtisku bruņoto spēku spēju stiprināšanu, lai Vācija spētu gan aizsargāt savu valsti, gan pilnvērtīgi pildīt NATO saistības.
Kā viens no lielākajiem izaicinājumiem tika minēts bruņoto spēku personālsastāvs, kuru plānots palielināt no 170 000 līdz 260 000 karavīru, vienlaikus būtiski kāpinot arī rezerves karavīru skaitu. Vācijas puse atzina, ka valstī līdz šim nav izveidota visaptveroša valsts aizsardzības sistēma, kā rezultātā jauniešiem trūkst motivācijas izvēlēties dienestu bruņotajos spēkos. Vienlaikus Vācija augstu novērtē Latvijas līdzšinējo ieguldījumu šajā jomā. Vācija plāno ieviest pievilcīgu bonusu sistēmu, lai motivētu jauniešus pieteikties dienestam brīvprātīgi, savukārt, ja šī pieeja nedos gaidītos rezultātus, tiks lemts par obligātā militārā dienesta ieviešanu.
Otrs nozīmīgs izaicinājums Vācijai ir aizsardzības industrijas kapacitātes kāpināšana, līdz ar to Vācija ir ieinteresēta ciešākā sadarbībā ar NATO partneriem. Trešais būtiskais izaicinājums ir sabiedrības domas maiņa, veidojot izpratni, ka brīvība un miers mūsdienās prasa katra indivīda personīgu iesaisti un ieguldījumu.
Abu komisiju vadītāji bija vienisprātis, ka šobrīd notiek intensīva informatīvā cīņa par jauniešu prātiem. Ukrainai tas ir īpaši liels izaicinājums, jo valstij šie jaunieši, kurus Krievija ir nolaupījusi, ir vitāli nepieciešami atgriežamies. Vienlaikus demogrāfiskie izaicinājumi ir aktuāli gan Latvijai, gan Vācijai.
R. Bergmanis norādīja, ka Latvijas drošības izaicinājumi ietver nelegālās migrācijas spiedienu uz valsts robežas ar Baltkrieviju, sabotāžas aktus, kas vērsti pret zemūdens infrastruktūru, kā arī Krievijas tā dēvētās “ēnu flotes” aktivitātes. Vienlaikus viņš pateicās Vācijai par ieguldījumu šo problēmu risināšanā Baltijas jūras reģionā.
Komisijas priekšsēdētājs uzsvēra, ka Latvija pēdējos gados ir būtiski stiprinājusi valsts noturību – ieviesta šūnu apraides sistēma, pieņemts likums par patvertņu izbūvi, kā arī uzsākta materiālo rezervju sistēmas izveide pēc Somijas parauga. Vienlaikus kā nopietns izaicinājums tika minēta medicīniskās kapacitātes stiprināšana, kas ir raksturīga problēma visām NATO dalībvalstīm.
R. Bergmanis arī norādīja, ka Vācijas dalība NATO gaisa telpas patrulēšanas misijā (Air Policing) no Lielvārdes militārās bāzes Āmari aviobāzes rekonstrukcijas laikā sniedza būtisku ieguldījumu Lielvārdes bāzes attīstībā. Viņš pauda cerību, ka veiksmīgo sadarbību iespējams turpināt arī nākotnē, tostarp attīstot jaunas spējas, piemēram, bezpilota lidaparātu jomā.
Vācijas Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs norādīja arī uz pieaugošajiem izaicinājumiem Indijas un Klusā okeāna reģionā, uzsverot uzticamu partneru nozīmi un divpusējo attiecību lomu globālās drošības kontekstā. Abas puses bija vienisprātis, ka Krievija turpina dramatiski stiprināt savas militārās spējas, kas nozīmē, ka arī NATO un partnervalstīm vēl ir daudz darāmā kolektīvās drošības stiprināšanā. Latvijas puse uzsvēra, ka saredz Vāciju līderpozīcijās Eiropā un aicina to uzņemties vēl aktīvāku lomu, jo Vācijas ieguldījums Eiropas un reģiona drošībā ir būtisks un augsti novērtēts.
Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720331814337
Izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas
Komisijas deputāti tiekas ar ģenerālprokuroru, pārrunājot darba prioritātes un valsts drošības izaicinājumus
Š.g. 27. janvārī Komisijas deputāti tikās ar ģenerālprokuroru Armīnu Meisteru, lai pārrunātu prokuratūras darba prioritātes, aktualitātes un institucionālās attīstības virzienus.
Tikšanās laikā ģenerālprokurors informēja par būtiskām izmaiņām prokuratūras darba organizācijā. Ar 2026. gada 1. janvāri izveidots jauns Valsts drošības aizsardzības departaments, kas koncentrēsies uz augsta līmeņa korupcijas riskiem, augstu amatpersonu noziedzīgiem nodarījumiem un ekonomiskās drošības jautājumiem. Tas apliecina skaidru prokuratūras apņemšanos valsts drošības jautājumus risināt ģenerālprokurora līmenī, vienlaikus stiprinot sadarbību ar starptautiskajiem partneriem un vairojot sabiedrības uzticēšanos.
Ģenerālprokurors uzsvēra vienotas pieejas nozīmi noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā, īpaši ciešākas sadarbības veidošanā ar Valsts policiju un valsts drošības iestādēm. Tiek veikts darbs pie vienotas informācijas apmaiņas platformas izveides ar mērķi nodrošināt koordinētu, efektīvu un sistēmisku rīcību valsts drošības apdraudējumu novēršanā.
Tāpat prokuratūra turpina darbu pie savas darbības nepārtrauktības plāna izstrādes, pārņemot arī Ukrainas pieredzi. Līdztekus tiek pārskatīta piecu gadu attīstības stratēģija, ņemot vērā mainīgos drošības un tiesiskuma izaicinājumus.
Sarunās tika skarti arī korupcijas apkarošanas jautājumi, uzsverot nepieciešamību koncentrēt korupcijas izmeklēšanu vienas specializētas institūcijas kompetencē, lai efektīvāk izmantotu ierobežotos resursus. Ģenerālprokurors norādīja, ka Latvija nevar atļauties paralēlas un konkurējošas struktūras, kā arī apliecināja prokuratūras gatavību iesaistīties diskusijās par institucionālajiem un normatīvajiem risinājumiem.
Deputāti un ģenerālprokurors pārrunāja arī kriminālprocesu efektivitāti, izmeklēšanas un tiesvedību kvalitāti, ekspertīžu problemātiku, kā arī aktuālus jautājumus par valsts drošību, starptautisko sadarbību, vides noziegumu izmeklēšanu un sabiedrības rezonansi raisošām lietām.
Komisijas deputāti atzinīgi novērtēja ģenerālprokurora līdzšinējo darbu, profesionālo pieeju un mērķtiecību, uzsverot nepieciešamību turpināt ciešu sadarbību starp likumdevēju un prokuratūru, lai stiprinātu tiesiskumu un valsts drošību.
Saeima Armīnu Meisteru ģenerālprokurora amatā iecēla 2025. gada 20. novembrī uz pieciem gadiem, saskaņā ar Prokuratūras likumu – pēc Tieslietu padomes priekšlikuma. Līdz iecelšanai amatā viņš pildīja virsprokurora pienākumus Rīgas tiesas apgabala prokuratūrā. Kopš 2000. gada A. Meisters strādājis dažādās prokuratūras struktūrvienībās, tostarp vadījis Rīgas pilsētas Centra rajona prokuratūru un Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūru.
Komisijas priekšsēdētājs tiekas ar Igaunijas vēstnieku Latvijā
Š.g. 27. novembrī Komisijas priekšsēdētājs tikās ar Igaunijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Eerik Marmei. Tikšanās laikā amatpersonas pārrunāja reģionālās drošības situāciju un aktuālos divpusējās sadarbības jautājumus.
Sarunā tika uzsvērti kopīgie izaicinājumi reģionā, īpašu uzmanību pievēršot situācijai Ukrainā un starptautiskajiem centieniem panākt ilgtspējīgu mieru, tostarp ASV iniciatīvām. Puses apsprieda arī nākamā gada budžeta procesu abos parlamentos, akcentējot finansējuma nozīmi drošības, infrastruktūras un sadarbības projektu īstenošanai.
Atsevišķi tika izcelti nozīmīgie Baltijas valstu kopīgie projekti un to attīstības perspektīvas, uzsverot to stratēģisko lomu reģiona drošībā un ekonomiskajā izaugsmē.
"Latvijas un Igaunijas sadarbība vienmēr ir balstījusies savstarpējā uzticībā un kopīgās vērtībās. Esošajā ģeopolitiskajā situācijā Eiropas Savienības valstīm ir jābūt modrām, aktīvām un skaidri jāpaudž savs viedoklis. Baltijas valstu interesēs ir runāt vienotā balsī, jo tieši stipra reģionālā sadarbība ļauj mums efektīvi reaģēt uz drošības un ekonomiskajiem izaicinājumiem. Pārdomāta un aktīva starpvalstu sadarbība ir viens no reģiona stabilitātes stūrakmeņiem, un šī tikšanās ar vēstnieku E. Marmei kungu parāda, kā kopīgi varam stiprināt mūsu drošību un attīstības virzienus.”
Ieviesīs Zemessardzes atbalstītāja statusu
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26.novembrī, konceptuāli atbalstīja Zemessardzes likuma izmaiņas. Tās paredz paplašināt Zemessardzes personālsastāvu, precizēt uzņemšanas un dienesta kārtību, uzlabot sociālās garantijas un ieviest jauninājumu – Zemessardzes atbalstītāja statusu.
Komisijas deputāti akcentēja, ka grozījumi vērsti uz Zemessardzes kapacitātes palielināšanu, personāla atlases kvalitātes stiprināšanu un dienesta ilgtspējīgu nodrošināšanu, kā arī sabiedrības iesaistes paplašināšanu valsts aizsardzībā.
Zemessardzes atbalstītāja statuss paredzēs iespēju sniegt atbalstu Zemessardzei tiem cilvēkiem, kuri veselības vai vecuma dēļ nevar dienēt, bet vēlas atbalstīt zemessargus ar savām zināšanās un prasmēm. Paredzēts, ka to varēs darīt Latvijas pilsoņi no 18 gadiem. Atbalstītājiem paredzēts noteikt arī drošības un reputācijas prasības, iesaistes kārtību vienību mācībās un uzdevumu nodrošināšanā, kā arī sociālos un materiālos atbalsta nosacījumus.
Likuma izmaiņas paredz, ka izglītības iestādes un darba devēji varēs atbrīvot zemessargus no mācībām un darba pienākumiem līdz pusotram gadam ne tikai dalībai starptautiskajās operācijās un ātrās reaģēšanas spēkos, bet arī dalībai apmācībās pirms šādiem uzdevumiem.
Likumprojektā arī paredzēta iespēja noteikt daļēju kompensāciju gadījumos, kad zemessarga bojāeja vai veselības bojājums noticis dienesta laikā, bet nav saistīts ar tiešo uzdevumu veikšanu vai ļaunprātību.
Plānots, ka turpmāk Zemessardzē varēs ieskaitīt arī valsts aizsardzības dienesta un rezerves karavīrus. Tāpat paredzēts, ka Zemessardzē varēs uzņemt arī tos Latvijas pilsoņus, kuri pilda dienestu iekšlietu iestādēs. Tādējādi šie strādājošie varēs iegūt militārās zināšanas, jo patlaban likums to liedz.
Lai izmaiņas stātos spēkā, tās vēl trīs lasījumos jāatbalsta Saeimai.
Saeimas Preses dienests
