Jaunumi
Komisija atbalsta likumprojektu par interešu pārstāvības regulējuma pilnveidi
Š.g.19. marta sēdē Komisija izskatīja likumprojektu "Grozījumi Interešu pārstāvības atklātības likumā" un nolēma to atbalstīt un virzīt izskatīšanai Saeimā atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 79. pantam.
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu un efektīvu interešu pārstāvības regulējumu, novēršot neskaidrības likuma piemērošanā un samazinot administratīvo slogu uzņēmumiem, organizācijām un publiskās varas pārstāvjiem. Tāpat grozījumi paredz pagarināt termiņu interešu pārstāvības reģistra un deklarēšanas sistēmas sagatavošanai un ieviešanai līdz 2028. gada 1. septembrim, kā arī paredz pagaidu risinājumu interešu pārstāvju publiskošanai.
Komisijas sēdē tika uzsvērts, ka pašreizējais regulējums un termiņš rada vairākas problēmas:
Administratīvais slogs – pašreizējais regulējums paredz, ka uzņēmumiem un organizācijām būtu jāreģistrē katrs deleģētais pārstāvis, kas piedalās interešu pārstāvības aktivitātēs, kas ir pārmērīgi birokrātiski un nepraktiski.
Finansiālās izmaksas – interešu pārstāvības reģistra un deklarēšanas sistēmas izstrāde un uzturēšana prasītu ievērojamus resursus (aptuveni 700 000 eiro sākotnējai izstrādei un 70 000 eiro ik gadu uzturēšanai).
Normatīvās neskaidrības – likuma tvērums un interešu pārstāvības interpretācija joprojām ir neviennozīmīga, un nav noteikta atbildīgā iestāde, kas uzraudzīs tā izpildi.
Sasteigts ieviešanas termiņš – pašreizējais termiņš (2025. gada 1. septembris) neatļauj pienācīgi izstrādāt un ieviest sistēmu atbilstoši likuma mērķiem un labas pārvaldības principiem.
Likumprojekts paredz vairākas būtiskas izmaiņas, tostarp:
Termiņa pagarināšanu līdz 2028. gada 1. septembrim, lai nodrošinātu kvalitatīvu regulējuma ieviešanu.
Vienkāršot prasības reģistrācijai, izslēdzot pienākumu reģistrēt katru pilnvaroto pārstāvi un atstājot tikai organizāciju vai uzņēmumu kā interešu pārstāvi.
Pagaidu risinājumu – brīvprātīgu interešu pārstāvju sarakstu, kas pārejas periodā aizstātu reģistru un nodrošinātu minimālu informācijas publiskošanu.
Turpmāku darbu pie regulējuma skaidrošanas un atbildīgās iestādes noteikšanas.
Komisija atzina, ka šie grozījumi palīdzēs nodrošināt līdzsvarotu un efektīvu interešu pārstāvības regulējumu, vienlaikus mazinot birokrātiju un nepamatotu administratīvo slogu.
Aizsardzības komisija atbalsta likumprojektu un virza to steidzamības kārtā, lai sniegtu papildu atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem
Š.g. 19. martā Komisija nolēma virzīt steidzamības kārtā likumprojektu “Grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”, kas paredz palielināt Ukrainas civiliedzīvotājiem-nerezidentiem piemērojamo ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu no 250 eiro uz 510 eiro mēnesī. Grozījumi stāsies spēkā 2025. gada 1. maijā.
"Ņemot vērā kara ilgumu un Ukrainas civiliedzīvotāju situāciju, ir būtiski turpināt sniegt viņiem nepieciešamo atbalstu. Šī iniciatīva ļaus mazināt finansiālo slogu un uzlabos ukraiņu iespējas iekļauties darba tirgū un ikdienas dzīvē Latvijā," uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis.
Komisijas deputāti nolēma virzīt likumprojektu steidzamības kārtā, uzsverot, ka tas ir vēl viens apliecinājums Latvijas konsekventajam atbalstam Ukrainas tautai. Latvija ne tikai sniedz militāro palīdzību Ukrainai, bet arī rūpējas par ukraiņu civiliedzīvotājiem, kuri raduši patvērumu mūsu valstī. Palielinot neapliekamo minimumu, tiek nodrošināts taisnīgāks un līdzvērtīgāks atbalsts, pielīdzinot to Latvijas rezidentu līmenim.
Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/54395525687/in/album-72177720324514311
Izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas
Policija varēs nosēdināt vai notriekt dronus arī iespējama apdraudējuma gadījumā
Ne tikai uzbrukuma gadījumā, bet arī, lai novērstu iespējamu apdraudējumu, policija varēs nosēdināt vai notriekt dronus, paredz Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā otrdien, 18.martā, galīgajā lasījumā atbalstītās izmaiņas likumā. Patlaban policija to drīkst darīt tikai drona uzbrukuma laikā.
Dronu izmantošana kļūst aizvien plašāka, tāpēc jābūt efektīvai pretdarbībai nelikumīgos izmantošanas un iespējama apdraudējuma novēršanas gadījumos, iepriekš akcentējuši komisijas deputāti.
Likuma grozījumi paredz, ka policijai būs tiesības izmantot speciālos līdzekļus, lai pārtrauktu attālināti vadāmas ierīces pārvietošanos gaisā, ūdenī vai uz sauszemes, ja tā apdraud sabiedrības drošību, personu dzīvību vai veselību, apsargājamo objektu vai kritiskās infrastruktūras drošību. To drīkstēs darīt, ja ierīci izmantos pretlikumīgi vai arī būs aizdomas par iespējamu noziedzīgu nodarījumu.
Likuma izmaiņas ļaus reaģēt arī policijas specvienībām, ja būs aizdomas, ka dronu izmanto noziedzīgos nolūkos, iepriekš uzsvēra policijas pārstāvji. Patlaban tikai robežsargi vai karavīri iespējamā apdraudējuma gadījumā var nosēdināt vai notriekt dronus.
Šobrīd Valsts policijai ir tehniskas iespējas identificēt bezpilota gaisa kuģus, lidojuma maršrutu, augstumu un tālvadības pilota atrašanās vietu, bet notvert, iznīcināt vai piespiedu kārtā nosēdināt tos nav leģitīmu iespēju, pat, ja tas rada draudus sabiedrības drošībai un kritiskās infrastruktūras objektiem, norādījuši likumprojekta autori.
Lai izmaiņas stātos spēkā, grozījumi likumā “Par policiju” galīgajā lasījumā vēl jāpieņem Saeimā.
Saeimas Preses dienests
Komisija atbalsta likumprojektu "Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likums" pirmajā lasījumā
Š.g. 18. martā Komisija izskatīja likumprojektu "Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likums" un atbalstīja tā virzību izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.
Likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā pieaugošos drošības riskus saistībā ar Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas izlūkošanas aktivitātēm pret Latviju. Tas paredz ierobežojumus noteiktām personu grupām, kuras ir pakļautas paaugstinātam drošības riskam, liedzot tām izbraukt uz minētajām valstīm. Šāda rīcība ir būtiska, lai novērstu iespējamus draudus valsts iekšējai drošībai un aizsargātu nacionālās intereses.
Komisijas deputāti uzsvēra, ka likumprojekts ir nozīmīgs solis valsts drošības stiprināšanā, jo ārvalstu specdienestu aktivitātes kļūst arvien agresīvākas, tostarp izmantojot tiešus kontaktus ar Latvijas iedzīvotājiem savu interešu īstenošanai. Lai efektīvi mazinātu šos riskus, nepieciešams savlaicīgi ieviest preventīvus pasākumus.
Likumprojekts tiks virzīts Saeimai pirmajā lasījumā, un darbs pie tā pilnveides turpināsies, lai nodrošinātu sabalansētus un efektīvus risinājumus valsts drošības stiprināšanai.
Komisija izvērtē KNAB darbību 2024. gadā un analizē jaunākos Korupcijas uztveres indeksa rādītājus.
Komisija š.g. 11. marta sēdē izvērtēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbību 2024. gadā un analizēja jaunākos Korupcijas uztveres indeksa (KUI) rādītājus.
KNAB vadība informēja deputātus par biroja paveikto, izmeklējot korupcijas lietas, stiprinot prevencijas pasākumus un veicinot sabiedrības iesaisti korupcijas novēršanā, norādot, ka KNAB kapacitāte un spējas ir atbilstošas, lai veiksmīgi pildītu atbildībā esošās funkcijas, tai skaitā no Valsts ieņēmumu dienesta pārņemto Iekšējās drošības pārvaldes koruptīvo nodarījumu izmeklēšanas un operatīvās darbības funkciju.
Komisija tika informēta, ka Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) tiešsaistes izdevuma “Pretkorupcijas un integritātes perspektīvas 2024” vērtējumā Latvijai uzrādīts augstākais sasniegums, izstrādājot un ieviešot nacionālo pretkorupcijas pasākumu plānu, kā arī viens no augstākajiem sasniegumiem attiecībā uz interešu konflikta novēršanas sistēmu un tās darbību praksē.
Komisijas locekļi uzdeva jautājumus par KNAB prioritātēm un izaicinājumiem, īpašu uzmanību pievēršot korupcijas apkarošanai valsts īstenotajos iepirkumos un interešu konfliktu novēršanai valsts pārvaldē.
Komisija apsprieda arī 2024. gada Korupcijas uztveres indeksu, kas atspoguļo sabiedrības un starptautisko ekspertu vērtējumu par korupcijas līmeni Latvijā. Deputāti pauda bažas par to, ka KUI aprēķināšanā izmantotās metodoloģijas dēļ Latvijas rādītāji ir salīdzinoši daudz sliktāki nekā, piemēram, Lietuvai, lai gan abu valstu faktiskā situācija ir līdzīga. Šāda metodoloģiska atšķirība rada nepareizu priekšstatu par reālo korupcijas līmeni un nelabvēlīgi ietekmē Latvijas konkurētspēju Baltijas reģionā un Eiropā kopumā, mazinot investoru interesi un radot šķēršļus godīgai konkurencei.
/Slaids no KNAB sniegtās prezentācijas Komisijā 11.03.2025. Visa prezentācija pievienota pielikumā./
"Ir būtiski, lai starptautiskie korupcijas novērtējumi precīzi atspoguļotu realitāti un neradītu nepamatotu plaisu starp kaimiņvalstīm. Mēs nevaram pieļaut situāciju, kurā metodoloģiskas atšķirības rada šķēršļus investīcijām un kaitē Latvijas starptautiskajai reputācijai", uzsver Komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis.
Komisija vienojās turpināt sekot KNAB darbībai un veikt nepieciešamos normatīvo aktu uzlabojumus, lai stiprinātu korupcijas novēršanas un apkarošanas mehānismus Latvijā, kā arī uzsvēra nepieciešamību aktīvāk skaidrot starptautiskajās organizācijās Latvijas situāciju un KUI aprēķinu ietekmi uz ekonomiku un investīciju vidi.
KNAB gada pārskats 2024. - https://www.knab.gov.lv/lv/media/7314/download?attachment
