Jaunumi
Saeimā apbalvoti fotokonkursa “Misija: fotogrāfs” uzvarētāji
Š.g. 6. novembrī Saeimā notika fotokonkursa “Misija: fotogrāfs” uzvarētāju apbalvošanas pasākums, kas pulcēja jaunos fotogrāfus, viņu skolotājus un konkursa organizatorus. Konkursu rīkoja, lai godinātu barikāžu laika garu – drosmi, vienotību un mīlestību pret Latviju.
Pasākuma dalībniekus uzrunāja Komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis, uzsverot, ka jaunie fotogrāfi ar saviem darbiem apliecinājuši spēju redzēt pasauli caur vērtībām – brīvības, patiesības un cilvēcības prizmu.
“Fotogrāfija vienmēr ir bijusi vairāk nekā tikai attēls. Tā ir spēja ieraudzīt būtisko, apstādināt mirkli, kas runā skaļāk par vārdiem. Jūs, jaunie fotogrāfi, esat apliecinājuši, ka redzat pasauli ar acīm un sirdi,” sacīja R. Bergmanis.
Viņš arī pateicās skolotājiem, kuri iedrošinājuši un atbalstījuši skolēnus.
“Aiz katra iedvesmota jaunieša vienmēr ir kāds pieaugušais, kurš pasaka – tu vari. Paldies jums par ticību un ieguldījumu jaunrades procesā,” pauda R. Bergmanis.
Runājot par konkursa nozīmi, viņš norādīja, ka jauniešu darbi apliecina – barikāžu laika vērtības dzīvo arī mūsdienās.
“Katrs jūsu darbs ir apliecinājums tam, ka Latvija būs stipra, kamēr būs cilvēki, kuri redz, jūt un uzdrošinās stāstīt patiesību. Patiesas fotogrāfijas spēks ir jūsu acīs un sirdī – to nevar aizstāt nekāda mākslīgā inteliģence.”
Pasākumā piedalījās arī Juris Dalbiņš, kurš, būdams Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs, aizsāka fotokonkursa ideju. Vēlāk konkursa tradīciju turpinājis Ainars Latkovskis, stiprinot tā nozīmi jauniešu patriotiskajā audzināšanā un sabiedrības saliedēšanā.
Noslēgumā R. Bergmanis uzsvēra, ka izstāde ar konkursa darbiem ir aicinājums ikvienam saglabāt cilvēcību un vērīgumu.
“Misija ‘fotogrāfs’ patiesībā ir misija ‘cilvēks’ – redzēt, saprast un saglabāt to, kas patiešām svarīgs,” viņš teica, pateicoties jaunajiem māksliniekiem par gaismu, darbu un mīlestību pret Latviju.
Konkursa laureātiem būs iespēja š.g. 2.decembrī fotografēt Winter Shield mācības un pēc tam šīs fotogrāfijas apstrādāt kopā ar Nacionālo bruņoto spēku īpašo misiju fotogrāfiem Ādažu militārajā bāzē.
Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720330142577/with/54904532397/
Izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas
Komisijas deputāts Edmunds Zivtiņš piedalās Eiropola kopējās parlamentārās pārraudzības grupas sanāksmē Briselē
No 3. līdz 4. novembrim Komisijas deputāts Edmunds Zivtiņš piedalījās Eiropola kopējās parlamentārās pārraudzības grupas (Joint Parliamentary Scrutiny Group – JPSG) septiņpadsmitajā sanāksmē, kas norisinājās Briselē, Beļģijā.
Sanāksmes laikā dalībnieki pārrunāja aktuālās tendences un izaicinājumus Eiropas iekšējās drošības jomā, īpašu uzmanību veltot organizētās noziedzības, finanšu un ekonomiskās noziedzības un kibernoziedzības jautājumiem.
Sanāksmē tika uzsvērts, ka starptautiskās organizētās noziedzības radītais spiediens pieaug, un tā kļūst arvien digitalizētāka, izmantojot jaunākās tehnoloģijas un mākslīgā intelekta rīkus. Tas tieši apdraud sabiedrību un ekonomiku, kropļojot politiskās un ekonomiskās struktūras, kā arī veicinot vardarbības pieaugumu un cilvēku rekrutēšanu noziedzīgiem mērķiem.
Tāpat tika norādīts, ka korupcija kļūst par būtisku citu noziedzīgu nodarījumu veicinošu faktoru, savukārt noziedzība arvien biežāk notiek tiešsaistē. Diskusiju gaitā uzmanība tika pievērsta arī noziedzīgiem nodarījumiem pret vidi un hibrīdapdraudējumiem, kas vairs nav tikai robežu drošības jautājums, bet ietver arī noziedzības aspektus.
Eiropols turpina pilnveidot mehānismus noziedzības apkarošanai, jo organizētā noziedzība kļūst aizvien pārnacionālāka, savukārt bērni arvien biežāk tiek izmantoti kā upuri tiešsaistē. Tādēļ nepieciešams domāt par stingrākiem aizsardzības pasākumiem un ierobežojumiem, īpaši sociālo platformu vidē. Sanāksmē tika arī uzsvērta nepieciešamība pastiprināt finanšu izmeklēšanu un cīņu pret naudas atmazgāšanu.
Eiropola kopējās parlamentārās pārraudzības grupas sanāksmes notiek divas reizes gadā, un tās nodrošina prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē. Nākamā sanāksme paredzēta Kipras prezidentūras laikā 2026. gada februārī.
Ukraiņi no Hersonas apgabala komisiju kopsēdē: infrastruktūras sagatavošana un cilvēku gatavība vēl pirms krīzes situācijām ir pats svarīgākais
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas un Nacionālās drošības komisiju kopsēdē otrdien, 4.novembrī, savā pieredzē par visaptverošu valsts aizsardzību dalījās Hersonas apgabala administrācijas pārstāvji. Infrastruktūras sagatavošana un cilvēku gatavība vēl pirms krīzes situācijām ir pats svarīgākais, lai aizsargātu savu valsti, uzsvēra Hersonas apgabala administrācijas vadītājs Oleksandrs Prokudins (Oleksandr Prokudin). Sēdē deputāti iepazinās ar Ukrainas pieredzi, lai kvalitatīvāk veidotu visaptverošas mūsu valsts aizsardzības sistēmu.
“Šodienas mērķis ir mācīties no Ukrainas, lai stiprinātu sabiedrības noturību arī Latvijā. Tas ir sākums plašākai sadarbībai – gan valsts institūciju, gan pilsoniskās sabiedrības līmenī. Paldies mūsu viesiem par atklātu, detalizētu un praktiski noderīgu skaidrojumu,” sacīja Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis.
Savukārt Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis akcentēja: “Nacionālās drošības stiprināšanā izšķiroša ir sabiedrības līdzdalība un gatavība rīkoties. Ukrainas pieredze apliecina, ka drošība sākas ar cilvēkiem.”
O.Prokudins sniedza skarbus datus par kara sekām: Hersonas reģions, kas pirms kara bija viens no ražīgākajiem Ukrainā, piedzīvojis nepārtrauktas apšaudes. Ir reģistrēti simtiem tūkstošu triecienu un tūkstošiem dronu uzbrukumu, kā arī ievērojams civiliedzīvotāju upuru skaits, tostarp bērni. Daudzas pilsētas nopostītas, tūkstošiem māju iznīcinātas. Tas, kas notika Latvijā okupācijas laikā pirms 85 gadiem, tagad notiek Hersonā. Putins neapstāsies, jo viņš cenšas ierakstīt savu vārdu vēsturē. Jāatceras, ka karš nesākas ar tankiem – tas sākas ar vienaldzību, ka mūs tas neskars, norādīja O.Prokudins.
Viņš arī aprakstīja Ukrainas civilmilitārās pārvaldības un aizsardzības pieredzi: izveidotas programmas civilās un militārās vadības darbībām kara apstākļos, attīstīta tehnoloģiskā aizsardzība pret dronu uzbrukumiem, būvēti drošības ceļi un nodrošinātas evakuācijas sistēmas. Tikai pateicoties šādām sistēmām, izdevās izglābt tūkstošiem cilvēku. Liela daļa teritorijas ir atmīnēta, un efektīva sadarbība ar dienestiem un starptautiskajiem partneriem sniedz būtisku atbalstu. Enerģētika ir pirmais ienaidnieka mērķis – bez tās nekas nestrādās, sacīja O.Prokudins, piebilstot, ka cilvēku kapitāls un apmācība kritiskajā infrastruktūrā ir galvenais drošības resurss. Viņš arī uzsvēra, ka sagatavotība, informētība un savstarpēja sadarbība ir priekšnosacījums, lai kopīgi spētu stāties pretī izaicinājumiem un aizsargāt valsti.
Komisiju kopsēdē piedalījās arī 20 nevalstisko organizāciju pārstāvji no Latvijas. Viņi kopā ar deputātiem un Ukrainas pārstāvjiem sprieda par iedzīvotāju apziņošanu un pilsoniskās sabiedrības lomu krīzes situācijās, komunikāciju, psiholoģisko palīdzību un dezinformācijas apkarošanu, kā arī praktiskiem risinājumiem infrastruktūras aizsardzībā, tostarp ceļu izbūvi pret dronu uzbrukumiem Hersonas apgabalā.
Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720330086905/
Izmantošanas noteikumi: www.saeima.lv/lv/autortiesibas
Komisijas priekšsēdētājs tikās iepazīšanās vizītē ar jauno Apvienotās Karalistes vēstnieci Latvijā
Š.g. 20. oktobrī Komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis tikās iepazīšanās vizītē ar jauno Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā V.E. Katherine Jane Leach . Tikšanās laikā tika pārrunāta līdzšinējā Latvijas un Apvienotās Karalistes sadarbība, īpaši aizsardzības un drošības jomā, kā arī iespējamie turpmākās sadarbības virzieni.
Komisijas priekšsēdētājs uzsvēra, ka Latvija augstu novērtē Apvienotās Karalistes ieguldījumu mūsu valsts un reģiona drošības stiprināšanā, tostarp Apvienotās Karalistes militāro klātbūtni un aktīvo dalību NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā Igaunijā, kas ir nozīmīgs ieguldījums visa Baltijas reģiona drošībā.
Gan Rīgā izvietotajā NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrā, gan NATO spēku integrācijas vienībā strādā Apvienotās Karalistes eksperti. Tāpat Apvienotā Karaliste regulāri piedalās militārās mācībās, NATO gaisa patrulēšanā Baltijas gaisa telpā un saskaņā ar NATO 2016. gada Varšavas samita lēmumu pilda NATO daudznacionālā bataljona ietvarnācijas pienākumus Igaunijā.
Latvija ar Apvienoto Karalisti cieši sadarbojas arī Apvienoto reaģēšanas spēku (Joint Expeditionary Force) ietvaros, kas padziļina abu valstu sadarbību un nodrošina iespēju regulāri piedalīties starptautiskajās militārajās mācībās. Tas veicina praktiskās partnerības attīstību, jaunu spēju stiprināšanu, kā arī dalībvalstu bruņoto spēku savstarpējo savietojamību.
Nozīmīga ir arī Latvijas un Apvienotās Karalistes sadarbība, vadot Dronu koalīciju, kas apliecina abu valstu kopīgo apņemšanos stiprināt drošību un inovācijas aizsardzības jomā.
Gan komisijas priekšsēdētājs, gan vēstniece pauda pārliecību, ka Latvijas un Apvienotās Karalistes attiecības turpinās attīstīties, balstoties uz kopīgām vērtībām, savstarpēju cieņu un uzticēšanos.
Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/54867285538/in/album-72177720329776225
Izmantošanas noteikumi: www.saeima.lv/lv/autortiesibas
Komisija izskata grozījumus KNAB un Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbības pilnveidošanai
2025. gada 7. oktobrī Komisija sēdē izskatīja divus likumprojektus – “Grozījumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” un “Grozījumus Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā”. Abu likumprojektu mērķis ir pilnveidot tiesisko regulējumu attiecīgo institūciju darbībā, stiprināt analītiskās un informācijas sistēmu kapacitāti, kā arī nodrošināt efektīvāku datu apmaiņu un sabiedrības iesaisti.
Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā
Likumprojekts paredz pilnveidot Biroja darbības tiesisko regulējumu, stiprināt analītiskās spējas un saskaņot KNAB amatpersonām noteiktās prasības ar citu tiesībaizsardzības un valsts drošības iestāžu standartiem.
Galvenie precizējumi un papildinājumi:
Amatpersonu prasību saskaņošana. Noteikts, ka par KNAB amatpersonu nevar kļūt persona, kas sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, vai pret kuru kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata. Vienlaikus īpaši izveidota komisija varēs izvērtēt izņēmuma gadījumus, ja kopš notiesāšanas vai procesa izbeigšanas pagājuši vismaz pieci gadi.
Jaunas funkcijas analītiskajā darbā. KNAB tiks piešķirtas tiesības veikt taktisko un stratēģisko analīzi, lai noteiktu korupcijas tendences, riskus un saiknes starp personām un iespējamiem pārkāpumiem korupcijas, partiju finansēšanas un priekšvēlēšanu aģitācijas jomā.
Resorisko pārbaužu kārtība. Grozījumi nosaka resorisko pārbaužu veikšanas termiņu līdz trim mēnešiem ar iespēju to pagarināt objektīvu iemeslu dēļ.
Risku analīzes informācijas sistēma. Paredzēta jaunas valsts informācijas sistēmas izveide KNAB pārziņā, lai integrētu un analizētu datus par amatpersonām, partijām un politiski nozīmīgām personām.
Plašāks datu avotu loks. Sistēma saņems informāciju no vairāk nekā 15 valsts reģistriem un datu bāzēm, tostarp Uzņēmumu reģistra, VID, CSDD, Zemesgrāmatas un IUB.
Ministru kabineta noteikumi. Pēc likuma stāšanās spēkā Ministru kabinetam būs jānosaka kārtība risku analīzes informācijas sistēmas uzturēšanai, kā arī jāapstiprina KNAB amatpersonu dienesta apliecības un žetona paraugi.
Komisija konceptuāli atbalstīja likumprojektu, atzīstot, ka grozījumi veicina vienotu pieeju personāla atlases nosacījumiem un datu analīzē balstītu korupcijas risku novēršanas sistēmu.
Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā
Likumprojekts paredz modernizēt Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IVP) darbību, uzlabojot datu apmaiņu ar citām iestādēm, izveidojot jaunu informācijas sistēmu un ieviešot tiesisko ietvaru brīvprātīgā darba veikšanai ieslodzījuma vietās.
Būtiskākie papildinājumi:
Informācijas apmaiņa ar VID. IVP amatpersonām noteikts pienākums līdz katra gada 1. februārim sniegt VID informāciju par ieslodzīto un bijušo ieslodzīto finanšu darījumiem deponēto līdzekļu kontos gadījumos, kad tie pārsniedz noteiktos apmērus vai ir aizdomīgi.
Ieslodzīto informācijas sistēma. Tiks izveidota jauna valsts informācijas sistēma IVP pārziņā, kas nodrošinās datu uzkrāšanu un apmaiņu ieslodzījuma izpildes, resocializācijas un drošības vajadzībām.
Datu aizsardzība un e-lietas izmantošana. Precizēta datu apstrādes kārtība, tostarp gadījumi, kad ieslodzītajiem var ierobežot piekļuvi saviem datiem, kā arī paredzēta e-lietas platformas izmantošana datu apmaiņai.
Brīvprātīgā darba tiesiskais regulējums. Paredzēta jauna nodaļa, kas nosaka brīvprātīgo iesaistes principus, tiesības un pienākumus, kā arī kārtību izdevumu kompensācijai. Brīvprātīgo darbu varēs organizēt arī biedrības, nodibinājumi un sociālie uzņēmumi, slēdzot vienošanos ar IVP priekšnieku.
Ministru kabineta uzdevumi. Līdz 2026. gada 1. jūlijam Ministru kabinetam jāizdod noteikumi par Ieslodzīto informācijas sistēmas darbību un brīvprātīgo izdevumu kompensācijas kārtību.
Komisija konceptuāli atbalstīja arī šo likumprojektu, norādot, ka grozījumi veicinās datu aprites caurskatāmību, modernizēs ieslodzījuma vietu pārvaldes sistēmu un stiprinās sabiedrības līdzdalību ieslodzīto resocializācijā.
