Jaunumi
Komisijas priekšsēdētājs tiekas ar Azerbaidžānas Republikas parlamenta Azerbaidžānas–Latvijas parlamentārās sadraudzības grupas delegāciju
Š.g. 11. martā Komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis tikās ar Azerbaidžānas Republikas parlamenta Azerbaidžānas–Latvijas parlamentārās sadraudzības grupas delegāciju.
Tikšanās laikā Azerbaidžānas–Latvijas parlamentārās sadraudzības grupas vadītājs Kamrans Bairamovs (Kamran Bayramov) uzsvēra abu valstu labās divpusējās attiecības un ciešo abu valstu sadarbību. Viņš pateicās Latvijai par pausto solidaritāti pēc nesenā drona uzbrukuma Nahičevanas lidostai, kurā tika ievainoti divi civiliedzīvotāji, norādot, ka Latvijas prezidents bija viens no pirmajiem starptautiskajiem līderiem, kas izteica līdzjūtību un pauda atbalstu Azerbaidžānai.
Puses atzinīgi novērtēja aktīvo politisko dialogu un regulāro vizīšu apmaiņu starp abām valstīm. Šajā kontekstā tika pieminēta arī plānotā Latvijas Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča vizīte Azerbaidžānā šā gada 22.–23. aprīlī. Vizītes laikā Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Guntis Pujāts plāno parakstīt stratēģisko starpinstitucionālo rīcības plānu 2026.–2027. gadam starp Azerbaidžānas Republikas Valsts robežsardzes dienestu un Latvijas Valsts robežsardzi. Šāda līmeņa vizīte apliecina abu valstu draudzīgo dialogu un vēlmi turpināt stiprināt divpusējo sadarbību.
Sarunas laikā tika pārrunāta arī drošības situācija reģionā. R. Bergmanis pauda pateicību Azerbaidžānai par tās atbildīgo nostāju un ieguldījumu spriedzes mazināšanā, kā arī par sniegto atbalstu saistībā ar situāciju Irānā. Tika uzsvērts, ka stabilitāte reģionā ir būtiska globālajai drošībai, un ir svarīgi izvairīties no plašāka reģionāla konflikta un nepieļaut turpmāku eskalāciju.
Puses apsprieda arī notikumus Tuvajos Austrumos, uzsverot nepieciešamību saglabāt diplomātisku dialogu un mazināt spriedzi reģionā.
Tikšanās laikā tika pārrunāts arī Azerbaidžānas sniegtais atbalsts Ukrainai. R. Bergmanis atzinīgi novērtēja Azerbaidžānas humānās palīdzības sūtījumus Ukrainai (kopš Krievijas uzsāktā kara Azerbaidžānas sniegtās humānās palīdzības Ukrainai kopējā vērtība, tostarp rekonstrukcijas un atjaunošanas projektiem, ir pārsniegusi 45 miljonus eiro).
Sarunā tika pārrunāts arī Armēnijas un Azerbaidžānas miera process. Puses atzinīgi vērtēja pozitīvo dinamiku abu valstu dialogā virzībā uz miera līguma parakstīšanu. Tāpat tika pārrunātas Eiropas Savienības un Azerbaidžānas attiecības. Kā ES dalībvalsts Latvija tradicionāli iestājas par ES sadarbības stiprināšanu ar Azerbaidžānu, un puses pauda gandarījumu par pozitīvo dinamiku šajās attiecībās, kas paver papildu iespējas Latvijas un Azerbaidžānas divpusējai sadarbībai.
Tikšanās laikā tika apspriesti arī hibrīddraudu un dezinformācijas riski. Azerbaidžānas deputāti augstu novērtēja Latvijas pieredzi cīņā pret Krievijas hibrīddraudiem un pauda interesi attīstīt ciešāku sadarbību ar Latviju šajā jomā.
https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720332464538/
Izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas
Komisijas priekšsēdētājs tiekas ar Vācijas Federatīvās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijā
Š.g. 9. martā Komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis tikās ar Vācijas Federatīvās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijā V.E. Gudrunu Maslohu (Gudrun Masloch), lai pārrunātu aktuālos drošības un politiskās sadarbības jautājumus, kā arī reģionālās drošības situāciju.
Tikšanās laikā amatpersonas apmainījās viedokļiem par drošības situāciju Eiropā un Baltijas reģionā, kā arī apsprieda aktuālos iekšpolitikas jautājumus. Sarunā īpaša uzmanība tika pievērsta arī aizsardzības industrijas attīstībai un iespējām paplašināt Latvijas un Vācijas sadarbību šajā jomā.
R. Bergmanis pauda atzinību par ciešo un stabilo sadarbību drošības jomā starp Latviju un Vāciju, uzsverot Vācijas nozīmīgo lomu gan reģiona drošības stiprināšanā, gan ekonomiskajā sadarbībā, kā arī pateicās par Vācijas sniegto būtisko atbalstu Ukrainai.
Komisijas priekšsēdētājs augstu novērtēja arī Vācijas ieguldījumu NATO austrumu flanga stiprināšanā, tostarp Vācijas bruņoto spēku brigādes izvietošanu Lietuvā, kas ir lielākā Vācijas militārā vienība ārpus valsts kopš Otrā pasaules kara.
Tikšanās noslēgumā abas puses apliecināja interesi turpināt ciešu dialogu un stiprināt Latvijas un Vācijas sadarbību drošības, politikas un ekonomikas jomās.
https://www.flickr.com/photos/saeima/55137880265/in/album-72177720332418835/
Izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas
Sabiedrības drošības intereses un gatavība krīzēm sākas no spējas reaģēt uz izaicinājumiem lokāli, nevalstisko organizāciju potenciāls reaģēšanas mehānismos ir pienācīgi novērtējams
Komisija savā š.g. 25. februāra sēdē piedalījās Saeimas organizēto komisiju atvērto durvju dienā. Uz komisijas sēdi bija aicinātas un arī pēc pašu iniciatīvas pieteikušās tās sabiedriskās organizācijas, kuras iesaistītas sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, rūpējoties par dzīvnieku labturību un apdraudējuma novēršanu, un kuras vienotā sistēmā ar pašvaldības policijām un citām valsts pārvaldes institūcijām realizē valsts spējas rūpēties par sabiedrības vērtībām, kas cita starpā ir arī dzīvnieki.
Tēmas aktualitāti apstiprina lielā atsaucība, atnākušas bija 13 nevalstiskās organizācijas, kurām bija dažāda pieredze, bet kopumā to viedokļus vienoja viens motīvs – nepieciešams uzlabot koordināciju un sadarbību ar valsts pārvaldi un likumdevēja varu, stiprinot lēmumu pieņemšanas efektivitāti. Īpaši svarīgs ir vienots pašvaldības policijas rīcības algoritms, jo identificēts, ka prakse ir ļoti atšķirīga un nepieciešami gan vienoti rīcības algoritmi, gan harmonizēta izglītība, īpaši ņemot vērā, ka pašvaldības policijas kompetence skar nozīmīgus cilvēktiesības ierobežojošus lēmumus, tajā skaitā par pagaidu aizsardzību pret vardarbību.
R. Bergmanis: “Tikai spējot tikt galā ar ikdienas izaicinājumiem, mēs būsim gatavi krīzēm un katastrofām. Ukrainas pieredze parāda, ka cilvēku evakuāciju lielā mērā ietekmēja arī atbildība par dzīvniekiem. Cilvēki gan ņēma līdzi savus dzīvniekus, gan arī atteicās evakuēties rūpēs par tiem. Valsts atbildība ir atvēlēt NVO pietiekamu lomu krīzes situācijā, jo tieši NVO koncentrē šo potenciālu un zināšanas, kas var palīdzēt pārvaldīt saimniecībās esošos, atstātos, izbēgušos un evakuācijai pakļautos dzīvniekus. Lielajiem veterinārajiem objektiem, kuros tiek audzēti dzīvnieki, arī pašiem būtu jābūt izstrādātiem noturības un darbības nepārtrauktības plāniem. Nozīmīga būtu arī Latvijas veterinārārstu apmācība krīzes situācijām. Diemžēl jākonstatē, ka ne jau visos gadījumos pat vetārsts var pieiet savainotam savvaļas vai mājdzīvniekam un vienmēr būs arī tādi gadījumi, kad humānāk ir dzīvnieka ciešanas izbeigt. Bet šādi gadījumi nedrīkstētu izraisīt krimināltiesiskas sekas pašiem palīdzības sniedzējiem, jābūt skaidrai un nepārprotamai rīcības shēmai, jo šobrīd sadarbība ir diskreditēta.”
Komisijas deputāti piedalās pasākumā “Kopā līdz uzvarai!”, apliecinot nelokāmu atbalstu Ukrainai
Š.g. 24. februārī Komisijas deputāti piedalījās pasākumā “Kopā līdz uzvarai!” pie Brīvības pieminekļa, pieminot četrus gadus kopš Krievijas Federācijas pilna mēroga militārā iebrukuma Ukrainā.
Pasākums simboliski notika saullēktā un sākās ar klusuma brīdi, godinot Ukrainas tautas upurus. Sanākušie stājās īpaši norobežotā laukumā, veidojot Ukrainas valsts kontūru, tādējādi apliecinot stingru nostāju, ka Ukrainas teritorija imperiālistisku agresora iegribu dēļ nedrīkst tikt sadalīta.
Komisija no sirds izsaka visdziļāko līdzjūtību Ukrainas tautai un Latvijas pilsoņu ģimenēm, kuru tuvinieki šajā karā atdevuši savas dzīvības, aizstāvot brīvību, cilvēka cieņu un demokrātiskās vērtības.
Komisijas deputāti ar dziļu pārliecību apliecina savu nerimstošo un nelokāmo atbalstu Ukrainai, paliekot līdzās tās tautai cīņā par brīvību, neatkarību un taisnīgu mieru – līdz pat uzvarai.
Izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas
Komisijas izbraukuma sēdē izvērtē Nodokļu un muitas policijas kapacitāti, izaicinājumus un nepieciešamos risinājumus
Š.g. 17.februārī Komisija izbraukuma sēdē iepazinās ar Nodokļu un muitas policijas aktuālajām darba prioritātēm, noziedzības tendencēm un galvenajiem izaicinājumiem valsts ieņēmumu un muitas jomā.
Institūcija informēja par būtisku izmeklēšanas slodzes un lietu sarežģītības pieaugumu, uzsverot nepieciešamību stiprināt kapacitāti un pilnveidot sadarbību ar prokuratūru un citām tiesībaizsardzības iestādēm.
Starp aktuālākajiem riskiem minēta izvairīšanās no nodokļu nomaksas atsevišķās nozarēs, starptautisko sankciju apiešana, akcīzes preču nelikumīga aprite, kā arī narkotisko un psihotropo vielu izplatība. Īpaši strauji pieaug aizliegtu vielu pasūtījumi internetā un to piegāde pārrobežu sūtījumos — 2025. gadā konstatēti 599 aizdomīgi sūtījumi un uzsākti 407 kriminālprocesi.
Kopumā 2025. gadā uzsākti 746 kriminālprocesi, no kuriem 249 nosūtīti kriminālvajāšanai. Arestēto aktīvu apjoms sasniedzis 14 087 431 eiro, bet valstij konfiscēti aktīvi 5,3 miljonu eiro apmērā.
Lai efektīvāk ierobežotu nelegālu narkotisko vielu apriti pārrobežu sūtījumos, Nodokļu un muitas policija rosina veikt grozījumus tās darbību regulējošajā likumā un precizēt Pasta likuma normas, skaidri nosakot komersantu tiesības un pienākumus aizdomīgu sūtījumu gadījumos.
Nodokļu un muitas policija informēja arī par budžeta optimizācijas pasākumiem — 2025. gadā, atsakoties no 32 dienesta automašīnām un pārskatot saimnieciskos izdevumus, ietaupīti 1,82 miljoni eiro.
Komisija apliecina gatavību virzīt nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos, lai stiprinātu noziedzības apkarošanas mehānismus un nodrošinātu efektīvāku valsts finanšu interešu aizsardzību. Vienlaikus komisija uzsver, ka līdztekus normatīvajiem uzlabojumiem būtiski ir nodrošināt arī pienācīgu materiāltehnisko nodrošinājumu un konkurētspējīgu atlīdzību Nodokļu un muitas policijas amatpersonām, lai stiprinātu iestādes kapacitāti un ilgtermiņa efektivitāti.
