Jaunumi
Komisijas deputāti tiekas ar Francijas Republikas Senāta Francijas-Baltijas parlamentārās sadraudzības grupas delegāciju
Š.g. 22.aprīlī Komisijas deputāti tikās ar Francijas Republikas Senāta Francijas–Baltijas parlamentārās sadraudzības grupas delegāciju, lai pārrunātu aktuālos drošības, aizsardzības un divpusējās sadarbības jautājumus.
Tikšanās laikā abas puses augstu novērtēja līdzšinējo veiksmīgo sadarbību un pauda savstarpēju pateicību par ciešo partnerību. Latvijas puse īpaši uzsvēra sabiedroto klātbūtnes nozīmi reģionā, tostarp Francijas ieguldījumu NATO Kaujas grupā un NATO gaisa telpas patrulēšanas (Air Policing) misijā Baltijas valstu drošības stiprināšanā.
Sarunās tika akcentēta vienotas un saliedētas NATO nozīme, uzsverot, ka pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos ir būtiski valstīm labāk savstarpēji saprasties un ieklausīties vienai otrā. Abas puses atzina, ka šādas vizītes būtiski veicina savstarpējo uzticēšanos un padziļina sadarbību.
Latvija uzsvēra līdzšinējo sadarbību aizsardzības industrijas jomā, vienlaikus norādot uz ievērojamu potenciālu tās turpmākai attīstībai. Īpaša uzmanība tika pievērsta nepieciešamībai stiprināt Eiropas aizsardzības industriju, ņemot vērā pašreizējos drošības izaicinājumus. Tika izcelta arī Latvijas iesaiste dronu koalīcijā kopā ar Apvienoto Karalisti, kā arī šīs jomas attīstības perspektīva.
Delegācijas pārrunāja aizsardzības budžeta palielināšanas nepieciešamību, kā arī apmainījās viedokļiem par obligāto aizsardzības dienestu, tostarp Latvijas pieredzi un turpmākajiem attīstības plāniem šajā jomā.
Tikšanās laikā tika skarti arī civilās aizsardzības jautājumi, uzsverot sabiedrības noturības stiprināšanas nozīmi krīžu situācijās, ņemot vērā Ukrainas pieredzi.
Abas puses pauda apņēmību turpināt ciešu sadarbību gan divpusējā, gan daudzpusējā līmenī, stiprinot reģionālo un Eiropas drošību kopumā.
Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720333233777/
Izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas
Jauniešu Saeimas Aizsardzības komisija: jauniešu prioritāšu fokusā – praktiska drošība, gatavība krīzēm un tiesībās balstīta aizsardzība
13. Jauniešu Saeimas Aizsardzības komisijas balsojumi skaidri parādīja, ka jauniešiem Latvijā būtiskākie jautājumi saistīti ar valsts drošības stiprināšanu praksē, sabiedrības gatavību krīzēm un līdzsvarotu, cilvēktiesībās balstītu pieeju aizsardzībai. Vislielāko atbalstu komisijā guva idejas, kas vērstas uz reālu drošības uzlabošanu – no kritiskās infrastruktūras aizsardzības līdz jauniešu praktisko prasmju attīstīšanai skolās.
Par absolūtu prioritāti komisija atzina Baltijas jūras drošības infrastruktūras stiprināšanu, ideju atbalstot vienbalsīgi. Jaunieši uzsvēra nepieciešamību nodrošināt nepārtrauktu jūras telpas uzraudzību, kritiskās infrastruktūras aizsardzību un ciešu institucionālo un starptautisko sadarbību Baltijas jūras reģionā kā nozīmīgu Latvijas un reģiona drošības pamatu.
Īpaši plašu atbalstu guva arī priekšlikums palielināt Valsts aizsardzības dienesta kapacitāti, vienlaikus saglabājot sievietēm brīvprātīgu līdzdalību. Komisija ar pārliecinošu balsu vairākumu pauda skaidru nostāju, ka sievietes Valsts aizsardzības dienestā nav iesaucamas obligāti, uzsverot proporcionalitāti, cilvēktiesību ievērošanu un motivētu jauniešu iesaisti dienestā, modernizējot arī veselības prasības.
Vienlaikus komisijā valdīja izteikta un vienprātīga nostāja par sabiedrības brīdināšanas sistēmu nozīmi. Priekšlikums ierobežot šūnu apraides sistēmas izmantošanu tikai absolūti kritiskās situācijās tika vienbalsīgi noraidīts, uzsverot, ka šūnu apraide Latvijā ir būtisks drošības instruments, kam jāpaliek pietiekami elastīgam, lai savlaicīgi informētu iedzīvotājus par dažāda rakstura apdraudējumiem un veicinātu sabiedrības gatavību rīcībai.
Starp visvairāk atbalstītajām iniciatīvām bija arī obligāta pirmās palīdzības apmācība skolās, jauniešu krīzes vēstnešu programma, vienota drošības un pilsoniskās izglītības sistēma skolās, kā arī transporta infrastruktūras attīstīšana valsts drošības vajadzībām. Šie balsojumi apliecina jauniešu skaidro redzējumu – valsts drošība sākas ar izglītotiem, fiziski un psiholoģiski sagatavotiem jauniešiem un funkcionējošu infrastruktūru krīzes situācijās.
Kopumā Aizsardzības komisijas darbs parādīja jaunas paaudzes pragmatisku pieeju drošībai: uzsvars uz praktiskām prasmēm, sabiedrības noturību, brīvprātīgu iesaisti un uzticamiem valsts mehānismiem, kas stiprina Latviju gan ikdienā, gan krīzes apstākļos.
Par komisijas sagatavoto Deklarācijas projektu Jauniešu Saeimai jālemj piektdien, š.g. 24.aprīlī.
Plašāk par projektu: https://jauniesusaeima.lv/
Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720333077388/with/55204778623
Izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas
Komisijas priekšsēdētājs tiekas ar Azerbaidžānas Republikas parlamenta Azerbaidžānas–Latvijas parlamentārās sadraudzības grupas delegāciju
Š.g. 11. martā Komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis tikās ar Azerbaidžānas Republikas parlamenta Azerbaidžānas–Latvijas parlamentārās sadraudzības grupas delegāciju.
Tikšanās laikā Azerbaidžānas–Latvijas parlamentārās sadraudzības grupas vadītājs Kamrans Bairamovs (Kamran Bayramov) uzsvēra abu valstu labās divpusējās attiecības un ciešo abu valstu sadarbību. Viņš pateicās Latvijai par pausto solidaritāti pēc nesenā drona uzbrukuma Nahičevanas lidostai, kurā tika ievainoti divi civiliedzīvotāji, norādot, ka Latvijas prezidents bija viens no pirmajiem starptautiskajiem līderiem, kas izteica līdzjūtību un pauda atbalstu Azerbaidžānai.
Puses atzinīgi novērtēja aktīvo politisko dialogu un regulāro vizīšu apmaiņu starp abām valstīm. Šajā kontekstā tika pieminēta arī plānotā Latvijas Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča vizīte Azerbaidžānā šā gada 22.–23. aprīlī. Vizītes laikā Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Guntis Pujāts plāno parakstīt stratēģisko starpinstitucionālo rīcības plānu 2026.–2027. gadam starp Azerbaidžānas Republikas Valsts robežsardzes dienestu un Latvijas Valsts robežsardzi. Šāda līmeņa vizīte apliecina abu valstu draudzīgo dialogu un vēlmi turpināt stiprināt divpusējo sadarbību.
Sarunas laikā tika pārrunāta arī drošības situācija reģionā. R. Bergmanis pauda pateicību Azerbaidžānai par tās atbildīgo nostāju un ieguldījumu spriedzes mazināšanā, kā arī par sniegto atbalstu saistībā ar situāciju Irānā. Tika uzsvērts, ka stabilitāte reģionā ir būtiska globālajai drošībai, un ir svarīgi izvairīties no plašāka reģionāla konflikta un nepieļaut turpmāku eskalāciju.
Puses apsprieda arī notikumus Tuvajos Austrumos, uzsverot nepieciešamību saglabāt diplomātisku dialogu un mazināt spriedzi reģionā.
Tikšanās laikā tika pārrunāts arī Azerbaidžānas sniegtais atbalsts Ukrainai. R. Bergmanis atzinīgi novērtēja Azerbaidžānas humānās palīdzības sūtījumus Ukrainai (kopš Krievijas uzsāktā kara Azerbaidžānas sniegtās humānās palīdzības Ukrainai kopējā vērtība, tostarp rekonstrukcijas un atjaunošanas projektiem, ir pārsniegusi 45 miljonus eiro).
Sarunā tika pārrunāts arī Armēnijas un Azerbaidžānas miera process. Puses atzinīgi vērtēja pozitīvo dinamiku abu valstu dialogā virzībā uz miera līguma parakstīšanu. Tāpat tika pārrunātas Eiropas Savienības un Azerbaidžānas attiecības. Kā ES dalībvalsts Latvija tradicionāli iestājas par ES sadarbības stiprināšanu ar Azerbaidžānu, un puses pauda gandarījumu par pozitīvo dinamiku šajās attiecībās, kas paver papildu iespējas Latvijas un Azerbaidžānas divpusējai sadarbībai.
Tikšanās laikā tika apspriesti arī hibrīddraudu un dezinformācijas riski. Azerbaidžānas deputāti augstu novērtēja Latvijas pieredzi cīņā pret Krievijas hibrīddraudiem un pauda interesi attīstīt ciešāku sadarbību ar Latviju šajā jomā.
https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720332464538/
Izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas
Komisijas priekšsēdētājs tiekas ar Vācijas Federatīvās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijā
Š.g. 9. martā Komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis tikās ar Vācijas Federatīvās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijā V.E. Gudrunu Maslohu (Gudrun Masloch), lai pārrunātu aktuālos drošības un politiskās sadarbības jautājumus, kā arī reģionālās drošības situāciju.
Tikšanās laikā amatpersonas apmainījās viedokļiem par drošības situāciju Eiropā un Baltijas reģionā, kā arī apsprieda aktuālos iekšpolitikas jautājumus. Sarunā īpaša uzmanība tika pievērsta arī aizsardzības industrijas attīstībai un iespējām paplašināt Latvijas un Vācijas sadarbību šajā jomā.
R. Bergmanis pauda atzinību par ciešo un stabilo sadarbību drošības jomā starp Latviju un Vāciju, uzsverot Vācijas nozīmīgo lomu gan reģiona drošības stiprināšanā, gan ekonomiskajā sadarbībā, kā arī pateicās par Vācijas sniegto būtisko atbalstu Ukrainai.
Komisijas priekšsēdētājs augstu novērtēja arī Vācijas ieguldījumu NATO austrumu flanga stiprināšanā, tostarp Vācijas bruņoto spēku brigādes izvietošanu Lietuvā, kas ir lielākā Vācijas militārā vienība ārpus valsts kopš Otrā pasaules kara.
Tikšanās noslēgumā abas puses apliecināja interesi turpināt ciešu dialogu un stiprināt Latvijas un Vācijas sadarbību drošības, politikas un ekonomikas jomās.
https://www.flickr.com/photos/saeima/55137880265/in/album-72177720332418835/
Izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas
Sabiedrības drošības intereses un gatavība krīzēm sākas no spējas reaģēt uz izaicinājumiem lokāli, nevalstisko organizāciju potenciāls reaģēšanas mehānismos ir pienācīgi novērtējams
Komisija savā š.g. 25. februāra sēdē piedalījās Saeimas organizēto komisiju atvērto durvju dienā. Uz komisijas sēdi bija aicinātas un arī pēc pašu iniciatīvas pieteikušās tās sabiedriskās organizācijas, kuras iesaistītas sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, rūpējoties par dzīvnieku labturību un apdraudējuma novēršanu, un kuras vienotā sistēmā ar pašvaldības policijām un citām valsts pārvaldes institūcijām realizē valsts spējas rūpēties par sabiedrības vērtībām, kas cita starpā ir arī dzīvnieki.
Tēmas aktualitāti apstiprina lielā atsaucība, atnākušas bija 13 nevalstiskās organizācijas, kurām bija dažāda pieredze, bet kopumā to viedokļus vienoja viens motīvs – nepieciešams uzlabot koordināciju un sadarbību ar valsts pārvaldi un likumdevēja varu, stiprinot lēmumu pieņemšanas efektivitāti. Īpaši svarīgs ir vienots pašvaldības policijas rīcības algoritms, jo identificēts, ka prakse ir ļoti atšķirīga un nepieciešami gan vienoti rīcības algoritmi, gan harmonizēta izglītība, īpaši ņemot vērā, ka pašvaldības policijas kompetence skar nozīmīgus cilvēktiesības ierobežojošus lēmumus, tajā skaitā par pagaidu aizsardzību pret vardarbību.
R. Bergmanis: “Tikai spējot tikt galā ar ikdienas izaicinājumiem, mēs būsim gatavi krīzēm un katastrofām. Ukrainas pieredze parāda, ka cilvēku evakuāciju lielā mērā ietekmēja arī atbildība par dzīvniekiem. Cilvēki gan ņēma līdzi savus dzīvniekus, gan arī atteicās evakuēties rūpēs par tiem. Valsts atbildība ir atvēlēt NVO pietiekamu lomu krīzes situācijā, jo tieši NVO koncentrē šo potenciālu un zināšanas, kas var palīdzēt pārvaldīt saimniecībās esošos, atstātos, izbēgušos un evakuācijai pakļautos dzīvniekus. Lielajiem veterinārajiem objektiem, kuros tiek audzēti dzīvnieki, arī pašiem būtu jābūt izstrādātiem noturības un darbības nepārtrauktības plāniem. Nozīmīga būtu arī Latvijas veterinārārstu apmācība krīzes situācijām. Diemžēl jākonstatē, ka ne jau visos gadījumos pat vetārsts var pieiet savainotam savvaļas vai mājdzīvniekam un vienmēr būs arī tādi gadījumi, kad humānāk ir dzīvnieka ciešanas izbeigt. Bet šādi gadījumi nedrīkstētu izraisīt krimināltiesiskas sekas pašiem palīdzības sniedzējiem, jābūt skaidrai un nepārprotamai rīcības shēmai, jo šobrīd sadarbība ir diskreditēta.”
