Jaunumi

Savā š.g. 24. septembra sēdē komisija devās reģionālā vizītē uz Liepāju, kur iepazinās ar vairākiem stratēģiski nozīmīgiem infrastruktūras objektiem.

Iepazīstoties ar jaunā Liepājas cietuma būvniecības objektu un tajā paredzētajiem risinājumiem soda izciešanai un resocializācijai, komisija guva pārliecību, ka šāda soda izciešanas infrastruktūra ir esenciāli nepieciešama, lai sasniegtu soda izpildes mērķus.

Jaunajā cietumā ieslodzītie būs pilnībā atdalīti no ārpasaules, tādejādi nebūs iespējama aizliegto priekšmetu un vielu nodošana, iemetot tās teritorijā vai jebkā citādi aizliegti piegādājot. Arī cietuma izvietojums ārpus pilsētas centra mazina riskus un pārņem pasaules labāko praksi.

Komisija vērtēja ieslodzītajiem paredzētos apstākļus kā ļoti askētiskus, bet fundamentāli drošus. Cietums paredzēts 1200 Ieslodzīto uzņemšanai un aptvers vienu trešdaļu no visa ieslodzīto skaita.

Tādejādi pilnībā attaisnojas projektā ieguldītie valsts budžeta līdzekļi, jo novecojušās infrastruktūras faktori vairs neaizkavēs realizēt kvalitatīvu, mūsdienīgu soda izciešanas procesu.

Komisija izceļ, ka sodu izpildes politikas pamatvajadzība ir vēl vienas jaunas ieslodzījuma vietas būvniecība kā stratēģiska prioritāte. Mūsdienīgs cietums pārtrauc ieslodzījuma vietās vērojamo subkultūru, jo izslēdz nevēlamu saziņu un ietekmi ieslodzīto vidū. Šāda subkultūra raksturīga tikai Austrumeiropas valstīs, un tai nav vietas rietumu tiesību loka kultūrtelpā.

Liepājas cietuma būvniecība ir lielākais tāda veida būvniecības objekts ar unikālu būvprojektu. Atzinīgi vērtējami būvniecības tempi un efektīva loģistika.

Ja sistēmā tiks veiktas tik ilgstošā laika posmā iztrūkušās investīcijas, tas mainīs noziedzības faktorus un mazinās noziedzību kopumā, izceļ komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis.

Ieslodzījuma vietu valsts pārvalde no 2025. gada jūlija gatavojas uzsākt ieslodzīto konvojēšanas funkcijas realizēšanu, kas būs viena no būtiskākajām darbības prioritātēm nākamajā gadā.

Savukārt Karostā deputāti sprieda par Jūras spēku spēju attīstību un jaunās militārās bāzes izveidi, kurā uzturas arī NATO sabiedrotie. Kā jau zināms, NATO pieņemts lēmums par vairāk nekā 160 miljonu eiro finansējuma piešķiršanu militārās ostas attīstībai Liepājā. Šobrīd svarīga ir spēja bez kavēšanās realizēt ieplānotos projektus un attīstīt spējas uzņemt NATO spēkus, tādejādi vēl vairāk stiprinot reģiona drošību un atturēšanas politiku mainīgajos ģeopolitiskajos apstākļos.

Deputāti apmeklēja arī Baltijas valstu ūdenslīdēju skolu, kas ir vienīgā Baltijā, kur apmāca ūdenslīdējus un sapierus ne tikai no Baltijas valstīm, bet no visas pasaules, un var šim mērķim izmantot dabisku vidi Baltijas jūrā.

Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720320572694/with/54018566543

Izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas

 

Lai veicinātu jauniešu izpratni par visaptverošas valsts aizsardzības nozīmi iedzīvotāju drošībai, sekmētu viņu radošās aktivitātes, kā arī iesaisti drošības sistēmas veidošanā, parlaments aicina 15–25 gadus vecus jauniešus piedalīties fotokonkursā “Mana Latvija. Mana atbildība.”.

Desmit labākie darbi tiks izstādīti ceļojošā izstādē, kuras atklāšana paredzēta 7.novembrī Saeimas namā. Labāko darbu autori būs aicināti piedalīties Nacionālo bruņoto spēku organizētā izziņas pasākumā “Dronu spējas” ar praktiskiem bezpilota gaisa kuģu paraugdemonstrējumiem. Pirmās vietas ieguvēja darbs rotās Zemessardzes iniciatīvas “Mana Latvija. Mana atbildība.” popularizēšanai paredzētos materiālus.

Katrs konkursa dalībnieks var iesniegt ne vairāk kā trīs digitālas fotogrāfijas, katrai no tām norādot nosaukumu. Pēc izvēles iespējams pievienot darba aprakstu, kas nepārsniedz 300 rakstu zīmes.

Darbu vērtēšanā tiks ņemta vērā darba atbilstība konkursa nolikumam, dalībnieka radošums, ieguldītā darba apjoms, oriģinalitāte un fotogrāfiju mākslinieciskā kvalitāte.

Fotokonkursu organizē Saeima. To rīko Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Jaunsardzes centru.

Darbus fotokonkursam iespējams pieteikt līdz 10.oktobrim, tos sūtot uz e-pastu Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.. Fotokonkursa rezultāti tiks paziņoti 28.oktobrī.

Papildu informācija un konkursa nolikums: https://www.saeima.lv/lv/sabiedribas-lidzdaliba/fotokonkurss-mana-latvija-mana-atbildiba

Šī gada 17. septembrī Komisijas deputāti tikās ar Apvienotās Karalistes parlamenta Starpparlamentu sadarbības grupas delegāciju, piedaloties arī diviem studentiem no Vācijas - Lindai Hārderei un Tomam Štekelbrukam, kuri šobrīd stažējas Saeimā.

Tikšanās laikā Komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis iepazīstināja viesus ar Komisijas darbu, kā arī tika pārrunāta ģeopolitiskā situācija reģionā un iekšpolitikas aktualitātes.

R. Bergmanis izteica pateicību par Apvienotās Karalistes bruņoto spēku aktīvo iesaisti Baltijas valstu drošības un aizsardzības spēju stiprināšanā norādot, ka cieša sadarbība ar Apvienoto Karalisti ir būtiska Baltijas valstu drošībai un eiroatlantiskajai drošības arhitektūrai kopumā. Latvija īpaši novērtē Apvienotās Karalistes vadošo lomu Apvienoto reaģēšanas spēku (Joint Expeditionary Forces -JEF)  attīstībā politiskajā un operatīvajā līmenī, kas papildina NATO centienus atturēšanas un aizsardzības jomā.

Tikšanās laikā tika pārrunāta arī situācija Ukrainā, vienojoties, ka, neatkarīgi no kara Ukrainā iznākuma, Krievija pārskatāmā nākotnē būs pastāvīgs drauds NATO un Eiropai, kā dēļ ļoti būtiska ir vienota Eiropa. Ukraina nav Krievijas ekspansionistiskās politikas galamērķis, bet tikai pašreizējais redzamākais un brutālākais piemērs tam, ko šī politika ietver. Līdz ar to Ukrainai joprojām ir un būs ļoti vajadzīgs viss iespējamais mūsu atbalsts.

 Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/54002161125/in/photostream/

Izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas

Komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis un komisijas deputāts Uģis Rotbergs šī gada 9. un 10. septembrī Budapeštā piedalījās starpparlamentārajā konferencē par Eiropas Savienības kopējo ārpolitiku, drošības politiku un aizsardzības politiku.  Konferences galvenais mērķis ir analizēt un diskutēt par Eiropas Savienības kopējo ārpolitiku, drošības politiku un aizsardzības politiku, meklējot veidus, kā uzlabot sadarbību un efektivitāti šajās jomās.

Konference, kurā piedalījās augsta ranga Eiropas Savienības un kandidātvalstu amatpersonas un eksperti, kalpoja par platformu, lai risinātu neatliekamas problēmas un noteiktu prioritātes Eiropas kolektīvās drošības jomā mainīgajā globālajā situācijā. Vienlaikus konferencē notika plašas diskusijas par tēmām, kas ir svarīgas Eiropas Savienības stabilitātei un stratēģiskajam virzienam. Dalībnieki analizēja arī iespējamās Eiropas Savienības paplašināšanās ģeopolitiskās, ekonomiskās un drošības sekas, pieaugošas reģionālās spriedzes apstākļos, kā arī ārējo robežu aizsardzību un ar to saistītos izaicinājumus.

Konferences galvenā tēma, kas caurvija arī visas pārējās tēmas, bija strauji mainīgā globālā vide, ņemot vērā ģeopolitiskās pārmaiņas, tostarp Ķīnas progresu, karu Ukrainā un spriedzi Tuvajos Austrumos. Konferences dalībnieki analizēja iespējas, kā Eiropa var pielāgoties šīm norisēm, veidojot ciešākas partnerības ar starptautiskajiem līderiem un palielinot savu stratēģisko autonomiju. Eiropas Savienībai ir jāturpina aktīvi īstenot savu ārpolitiku, nodrošinot, ka Eiropa var reaģēt uz jauniem izaicinājumiem, neapdraudot savas pamatvērtības. Tas ietver ciešāku sadarbības veicināšanu ar Āfrikas, Indijas un Klusā okeāna reģiona partneriem, ekonomiskās diplomācijas attīstīšanu un gatavošanos klimata pārmaiņu un tehnoloģiskā progresa radītajām drošības problēmām.

Konferences noslēgumā dalībvalstis vienojās par sekojošo: atbalstīt Eiropas Savienības paplašināšanos un padziļināt sadarbību ar kandidātvalstīm; uzlabot ārējo robežu aizsardzību un īstenot koordinētu pieeju migrācijas pārvaldībai; stiprināt Eiropas Savienības kopējo ārpolitiku, drošības politiku un aizsardzības politiku, lai nodrošinātu Eiropas drošību un stratēģisko noturību; nepieciešamību aktīvi reaģēt uz globālajām ģeopolitiskajām pārmaiņām, īstenojot aktīvu un vienotu ārpolitiku. 

Latvijas delegācija turpinās aktīvi iesaistīsies šādās starptautiskajās iniciatīvās, lai stiprinātu Eiropas drošību un veicinātu sadarbību starp valstīm šajā stratēģiski svarīgajā jomā.

Starpparlamentārās konferences par Eiropas Savienības kopējo ārpolitiku, drošības politiku un aizsardzības politiku tiek rīkotas regulāri un to nodrošina prezidējošā valsts ES Padomē.

Latvija šādu konferenci rīkos 2028. gadā Latvijas prezidentūras ES Padomē ietvaros.