Jaunumi

Komisija virza Aizsardzības industrijas likumprojektu izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā lasījumā

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti š.g. 30. un 31. janvārī izskatīja Aizsardzības industrijas likumprojektu otrajam lasījumam, izvērtējot iesniegtos 69 priekšlikumus.
Spraigas diskusijas raisīja Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija (LDAIF) priekšlikums nodrošināt aizsardzības jomas produktu sertificēšanas iespējas Latvijā, lai vietējā produkcija varētu atbilstoši konkurēt NATO valstu tirgū. Tāpat arī tika diskutēts par LDAIF priekšlikumu Latvijā ieviest attiecīgo sertificēšanas jeb kvalitātes atzīšanas sistēmu, uz ko Valsts Kontrole norādīja, ka sākotnēji nepieciešams šo jautājumu atrunāt aizsardzības industrijas politikas normatīvajos aktos, atrunājot sasniedzamos mērķus un rezultātus.
Vienlaikus vairāki būtiski priekšlikumi izskanēja aizsardzības ministra A. Sprūda sagatavotajos priekšlikumos, kā, piemēram, paredzot normu par Valsts pārvaldes institūciju kompetenci – likumā tiks noteikts, ka, lai nodrošinātu kritisko militāra vai divējāda pielietojuma preču pieejamību valsts aizsardzības vajadzībām un aizsardzības industrijas attīstību visas iesaistītās valsts pārvaldes institūcijas, tajā skaitā publiskas personas kapitālsabiedrības, nodrošina aizsardzības industrijas attīstību un piegādes drošības principu piemērošanu savu kompetenču ietvaros. Likums paredzēs, ka aizsardzības industrijas darbības drošības tiesiskais ietvars ir šis likums un citi normatīvi, kurus piemēro, izvērtējot to samērīgumu ar šī likuma mērķi un Latvijai saistošām starptautisko tiesību normām.
Likumā tiks iekļauts arī A. Sprūda priekšlikums, nosakot, ka aizsardzības industrija ietver komersantus un zinātniskās institūcijas, kas veic militāru vai divējāda lietojuma tehnoloģiju vai produktu izstrādi, ražošanu, remontu vai utilizāciju.
Tāpat arī tika skatīta virkne priekšlikumu, kas paredz nodrošināt Nacionālo bruņoto spēku valsts aizsardzības uzdevumu izpildei nepieciešamo preču piegādes un iepakojumu sniegšanas drošību.
Deputāti vienojas par priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 1. marts.
Deputāti konceptuāli arī atbalstīja ar šo likumu saistītos Mobilizācijas likuma un Nacionālās drošības likuma grozījumus.

Komisijas priekšsēdētājs tiekas ar Austrālijas vēstnieci Latvijā

Š.g. 24. janvārī Komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis tikās ar Austrālijas vēstnieci Latvijā VE Frānsisu Sagālu (Frances Sagala), lai pārrunātu abu valstu ģeopolitisko situāciju, ārpolitikas un iekšpolitikas aktualitātes, kā arī iespējamos sadarbības virzienus.

Saeimas priekšsēdētāja Čerņihivā: varat rēķināties ar Latvijas ilgtermiņa mērķtiecīgu palīdzību reģiona atjaunošanai (18.01.2024.)

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa un viņas vadītā parlamentāriešu delegācija, uzturoties vizītē Ukrainā, apmeklēja Čerņihivas apgabalu, lai tikos ar vietējiem iedzīvotājiem un iepazītos ar rekonstrukcijas darbiem, kas šajā Ukrainas ziemeļu reģionā tiek veikti par Latvijas valsts piešķirtajiem līdzekļiem. Latvija turpina sniegt mērķtiecīgu atbalstu Krievijas iebrukumā izpostītās infrastruktūras atjaunošanai. Šogad apgabala rekonstrukcijai mūsu valsts novirzījusi 5,1 miljonus eiro.
Saeimas priekšsēdētāja un deputāti Čerņihivas apgabala militārajā administrācijā tikās ar apgabala gubernatoru Vjačeslavu Čausu (Vyacheslav Chaus). “Karš vēl nav beidzies, bet es apbrīnoju jūsu tautas spēku un gara spēku darīt lielas lietas par spīti visam, par spīti tam, ka debesīs vēl lido raķetes. Es varu vēlreiz apliecināt, ka mūsu palīdzība Ukrainas tautai nebeigsies nekad,” pauda D. Mieriņa.  
Klātesot Latvijas parlamentāriešiem, tika atklātas Čerņihivas Svētās Olgas sieviešu centra izremontētās telpas. Tas ir jau otrais rehabilitācijas centrs Čerņihivas apgabalā, kura finansēšanā iesaistījusies mūsu valsts. Projektu īsteno “Centrs MARTA” sadarbībā ar Ukrainas nevalstiskajām organizācijām NVO “Eleos-Ukraine” un “Čerņihivas tīkls”.
“Fiziskas rētas sadzīst jau pēc mēneša, bet tās rētas, kas ir atstātas mūsu dvēselē un sirdīs, vēl ilgi nesadzīs,” pauda D.Mieriņa, pasniedzot centram mūsu valsts karogu, kas nesenajā vizītē Latvijā sagaidīja Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski (Volodymyr Zelenskyy). “Lai šis karogs jums vienmēr atgādina par draudzību, par to, ka jūs neesat vieni uz šīs pasaules, jums ir ļoti daudz sabiedroto un arī Latvijas tauta ir kopā ar jums,” centra atkāšanā sacīja Saeimas priekšsēdētāja.
Tāpat Saeimas delegācija Čerņihivā apmeklēja pilsētas 19.bērnudārza ēku, kas cietusi Krievijas raķešu uzbrukumā, lādiņam eksplodējot bērnudārza pagalmā. Ar Latvijas finansiālu līdzdalību šeit tiks veikts kapitālais remonts - ēkas siltināšana, iekštelpu remonts, apkures un apgaismojuma sistēmu izveide un citi darbi.  Projekta ietvaros tiek atjaunoti pieci sociālās infrastruktūras objekti, tostarp vairāku mācību iestāžu siltināšana un ūdens sistēmas uzlabošana, kā arī Čerņihivas Reģionālās bērnu slimnīcas ēdināšanas bloka atjaunošana. Projekts tiek īstenots sadarbībā ar Apvienoto Nāciju attīstības programmu.
Tāpat Latvijas parlamentārieši Čerņihivas apgabalā apmeklēja arī Jahidnes ciemu, tostarp skolu, kuras pagrabā okupanti gandrīz mēnesi turēja vairāk nekā 300 cilvēku. Jahidnes ciems bija pirmā vieta, kurā Latvija uzsāka rekonstrukcijas darbus jau 2022.gada ziemā, piegādājot būvmateriālus vairāku nopostīto māju būvniecībai. Projektu īsteno Latvijas uzņēmēju kustība “Uzņēmēji mieram” sadarbībā ar Ivanivkas ciema pašvaldību un Černihivas apgabala Rekonstrukcijas aģentūru.
Deputāti vizītes ietvaros viesojās arī starptautiskās atmīnēšanas organizācijas “Halo Trust” centrā, kura darbībā Latvija piedalās finansiāli. Krievijas agresijas dēļ Ukraina ir visvairāk mīnētā valsts pasaulē.
Krievijai uzsākot pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, daļa Čerņihivas apgabala, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, uz laiku nonāca okupācijas armijas kontrolē. Pirmā kara mēneša laikā krievu armija apgabalā nogalināja ap 700 civiliedzīvotāju.
2023.gadā apgabalā Krievijas agresijas rezultātā bojā gājuši 24 civiliedzīvotāji, tostarp divi bērni, ievainots 241 civiliedzīvotājs, tostarp 17 bērni, un iznīcināti vai bojāti vairāk nekā 13 500 objekti. Liela daļa teritorijas joprojām ir mīnēta.
Saeimas priekšsēdētāja un parlamenta delegācija ir ieradusies vizītē Ukrainā. D.Mieriņu vizītē pavada Saeimas priekšsēdētājas biedre Antoņina Ņenaševa, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis, Nacionālās drošības komisijas vadītājs Ainars Latkovskis, kā arī deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Ukrainas parlamentu vadītājs Jānis Skrastiņš un grupas locekle Ināra Mūrniece.
Foto:  https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720314102437
Izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas
Saeimas Preses dienests

Rihards Kols: diskusijas par Otavas konvenciju turpināsim Baltijas līmenī

Diskutējot par Latvijas dalību Otavas konvencijā, vispirms jāsaprot, ka runājam nevis par miera laikiem, bet gan par potenciālu apdraudējumu. Šobrīd Latvija, Lietuva un Igaunija valdību līmenī katra ir pateikusi, ka pašlaik neizskata iespēju izstāties no šīs konvencijas. Vienlaikus ir skaidrs, ka austrumu robežas nostiprināšana ir un būs viena no būtiskākajām valsts aizsardzības prioritātēm. Vērtējot aizsardzības plānus, tajos ietvertos iespējamos pretmobilitātes pasākumus un to izmaksas, iespējams, šī diskusija atkal tiks atsākta, uzsver Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols.
Ārlietu komisijas un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti trešdien, 24.janvārī, kopsēdē sprieda par Latvijas dalību Konvencijā par kājinieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu.
Komisijas deputāti vienojās par parlamentārā līmeņa dialoga uzsākšanu ar Lietuvu un Igauniju, iespējams arī Somiju un Poliju, lai diskutētu gan par Baltijas valstu sadarbību robežu fortifikācijā, gan arī par iespējām un izaicinājumiem, potenciāli izstājoties no Otavas konvencijas kopīgi – rīkojoties saskaņoti un sinhroni reģiona ietvaros, informē R. Kols. Prioritāte, kā uzsver deputāti, ir pēc iespējas paaugstināt mūsu spējas aizsargāties potenciālas agresijas gadījumā.
Arī Lietuva un Igaunija ir pateikusi, ka pašreiz neizskata iespēju izstāties no konvencijas. Ja to darītu kolektīvi ne tikai Baltijas valstis, bet, piemēram, arī Somija un Polija, tad tam tiešām varētu būt jēga un pragmatiskāks skatījums, norāda R.Kols, uzsverot, ka šajā jautājumā jāņem vērā arī mūsu sabiedroto viedoklis. Ar vai bez konvencijas Latvijai ir plāns apdraudējuma gadījumiem, un mūsu bruņotie spēki profesionāli pilda savus pienākumus, pauž R.Kols.
Ārlietu ministrijas pārstāvji šodien deputātiem sacīja, ka Latvijas dalību konvencijā apturēt nevar – no tās iespējams tikai izstāties. Par izstāšanos būtu jālemj Saeimai, kas būtu gana sarežģīts un garš process. Turklāt būtu nepieciešams Latvijas skaidrojums un plašas sarunas ar sabiedrotajiem NATO un Eiropas Savienībā.
Otavas konvencija paredz, ka katra dalībvalsts apņemas nekad un nekādos apstākļos neizmantot kājinieku mīnas. Tāpat – neizstrādāt, neražot, neiegūt citādā ceļā, neuzglabāt, nesaglabāt vai nevienam tieši vai netieši nenodot tās tālāk. Katra dalībvalsts arī apņemas iznīcināt visas kājnieku mīnas vai nodrošināt to iznīcināšanu saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem.

Saeimas Preses dienests

Komisijas priekšsēdētājs tiekas ar Kanādas vēstnieku Latvijā

Š.g. 22. janvārī Komisijas priekšsēdētājs tikās ar Kanādas vēstnieku Latvijā VE Brian Szwarz, lai pārrunātu ārpolitikas un iekšpolitikas aktualitātes, kā arī sadarbības plānus 2024. gadam.