Jaunumi

Komisija izvērtē Valsts policijas 2024. gada darbības rezultātus un prioritātes 2025. gadam

Komisija šī gada 19. februāra sēdē tikās ar Valsts policijas vadību, lai pārrunātu 2024. gadā paveikto un 2025. gada prioritātes.

No 2024. gadā paveiktā Valsts policija īpaši atzīmēja šādus faktus:
- Spraigā operācijā aizturēti vairāki desmiti migrantu ar viltotu policijas transportlīdzekli;
- Baltijas valstis aizturētas 32 personas saistībā ar teju 300 miljonu eiro PVN krāpšanu, kas saistīta ar organizēto noziedzību;
- Alūksnē atklāta lielākā sintētisko narkotiku laboratorija;
- No nelegālās aprites kopumā izņemtas dažāda veida apreibinošās vielas aptuveni 18,9 miljonu eiro vērtībā;
- Par sevišķi smagu noziegumu izdarīšanu aizturēti 7 skinhedu subkultūras pārstāvji;
- Ar Ukrainas policistiem likvidēts telefonkrāpnieku zvanu centrs;
- Vērienīgā operācijā konfiscēti gandrīz 300 miljoni cigarešu un apturēts starptautisks organizētās noziedzības tīkls.

Savukārt kā prioritātes 2025. gadam Valsts policija izvirzījusi :
-    Cīņu ar hibrīdapdraudējuma saistīto pārkāpumu novēršanu un atklāšanu (t.sk. darbs Austrumu robežā; nelegālie imigranti);
-    Kritiskās infrastruktūras aizsardzību;
-    Policijas materiāltehniskā nodrošinājuma un infrastruktūras pilnveidošanu (t.sk. dronu spēju stiprināšanu; formastērpu un identitātes pilnīgu nomaiņa u.c.);
-    Vardarbības novēršanu - elektroniskās uzraudzības ieviešanu;
-    Atbalstu Ukrainai;
-    Ieslodzīto konvojēšanas funkcijas pārdales īstenošanu;
-    Normatīvā regulējuma uzlabošanu;
-    Stratēģisko komunikāciju;
-    Sabiedriskās kārtības nodrošināšanu ikdienā un nacionāla un starptautiska mēroga pasākumos (sports, Dziesmusvētki u.tml.);
-    Personāla piesaisti dienestam.

Komisija atzinīgi novērtēja gan Valsts policijas paveikto 2024. gadā, gan informatīvi bagāto prezentāciju, gan Valsts policijas priekšnieka ģenerāļa A. Ruka profesionalitāti, sniedzot prezentāciju un komentējot prezentācijā ietverto informāciju.

Ar Valsts policijas Gada pārskatu par 2024. gadu sabiedrība tiks iepazīstināta preses konferencē šī gada februārī.

Valsts policijas Gada pārskats par 2024. gadu - https://manidati.iem.gov.lv/d/4581d069b94145749194/files/?p=%2FGada%20p%C4%81rskats%20par%202024%20PDF.pdf

Par pieteikšanos Saeimas komisiju atvērto durvju dienai pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem

Stiprinot parlamenta saikni ar pilsonisko sabiedrību un uzsverot tās būtisko lomu likumdošanā, Saeima kopā ar nevalstiskā sektora partneriem jau otro gadu organizē Saeimas komisiju atvērto durvju dienu. Tā šogad notiks 25.februārī.
Pilsoniskās sabiedrības pārstāvji dalībai tajā aicināti pieteikties līdz 20.februāra pulksten 16.00.
Paredzēts, ka 25.februārī pilsoniskās sabiedrības pārstāvji varēs tikties ar izvēlēto Saeimas komisiju pārstāvjiem, bet pēcpusdienā plānota Saeimas Prezidija un komisiju priekšsēdētāju tikšanās ar Saeimas un nevalstisko organizāciju foruma koordinējošās grupas dalībniekiem.
Lai pieteiktos Saeimas komisiju atvērto durvju dienai, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem jāsazinās ar izvēlētās komisijas koordinatoru.
Plānotie sēžu norises laiki Saeimas komisiju atvērto durvju dienā 25.februārī:

Interesenti aicināti pieteikties laikus, un dalībnieku skaits sēdēs ir ierobežots, ņemot vērā komisiju telpu ietilpību.

Komisijas priekšsēdētājs tiekas ar Igaunijas vēstnieku Latvijā

Šī gada 23. janvārī Komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis tikās ar Igaunijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā  V.E. Eerik Marmei. Tikšanās laikā tika pārrunāta ģeopolitiskā situācija reģionā, esošie izaicinājumi, tai skaitā zemūdens infrastruktūras drošība Baltijas jūrā. Tika pārrunāta arī NATO misija "Baltic Sentry", vienlaikus uzsverot nepieciešamību stiprināt Latvijas un Igaunijas Jūras spēku spējas un kapacitāti, stājoties pretī jaunajiem izaicinājumiem Baltijas jūrā.

Priecīgus Ziemassvētkus!

Saeimas delegācija stiprina Latvijas un Japānas sadarbību stratēģiskās partnerības virzienā

No šī gada 9. līdz 13. decembrim Saeimas Ārlietu komisijas un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas pārstāvji uzturējās darba vizītē Japānā pēc tās parlamenta Pārstāvju palātas ielūguma. Vizīte norisinājās, stiprinot abu valstu dialogu un stratēģiskās partnerības attīstību, un tās laikā tika apspriesta Latvijas un Japānas sadarbība ārlietu, aizsardzības un drošības jautājumos, ņemot vērā to, ka Japāna ir viens no svarīgākajiem Eiropas Savienības un NATO partneriem Indijas un Klusā okeāna reģionā.
Vizītes ietvaros Latvijas delegācija tikās ar:

    Japānas-Latvijas parlamentārās sadraudzības grupas vadītāju Hirofumi Nakasoni,
    Japānas Ārlietu ministrijas Valsts ministru Hisayuki Fujii,
    Japānas Aizsardzības ministrijas parlamentāro viceministru Kazuhiro Kobajashi,
    Japānas parlamenta augšpalātas Ārlietu un aizsardzības komisijas vadītāju Kimi Onodu,
    Japānas parlamenta apakšpalātas Ārlietu komisijas pārstāvjiem,
    ES vēstnieku Japānā Jean-Eric Paquet,
    Japānas Ārpolitikas Institūta direktoru Kenichiro Sasae,
    Japānas Nacionālā Aizsardzības pētniecības institūta (NIDS) prezidentu Manabu Imakyurei.

Tiekoties ar minētajām amatpersonām,tika apspriesti abu valstu kopīgie izaicinājumi, tai skaitā globālā drošība, tehnoloģiju attīstība, aizsardzības jautājumi un stratēģiskā sadarbība starptautiskajās organizācijās. Latvijas delegācija uzsvēra, ka, neskatoties uz ģeogrāfisko attālumu, Latviju un Japānu vieno līdzīga izpratne par reģionālajām un globālajām drošības problēmām.
Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece aicināja  pacelt valstu attiecības jaunā līmeni un noslēgt stratēģisko partnerību. Viņa uzsvēra: "Latvija augstu vērtē Japānas ieguldījumu reģionālajā drošībā un tās atbalstu starptautiskajās iniciatīvās. Stratēģiska partnerība starp mūsu valstīm veicinās stabilitāti un drošību, kā arī pavērs iespējas plašākai sadarbībai globālo izaicinājumu un tehnoloģiju attīstības kontekstā."
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis uzsvēra nepieciešamību stiprināt sadarbību reģionālās drošības un aizsardzības jomā: "Gan Latvija, gan Japāna saskaras ar izaicinājumiem, kas prasa koordinētus un ilgtspējīgus risinājumus. Mūsu sadarbība aizsardzības jomā, īpaši kiberdrošības, militārās tehnoloģijas un informācijas apmaiņas jautājumos, var būt izšķiroša, lai nodrošinātu stabilitāti gan Eiropas, gan Āzijas reģionā."
Vizīte ir nozīmīgs solis abu valstu attiecību stiprināšanā un paver jaunas iespējas sadarbībai ārlietu, aizsardzības un ekonomikas jomā.