Jaunumi
KOMISIJA TIEKAS AR IEKŠLIETU MINISTRU
Š.g. 18. janvārī komisija slēgtā sēdē tikās ar iekšlietu ministru Māri Kučinski, lai pārrunātu stratēģiskos un taktiskos mērķus, prioritātes un sadarbības ekspektācijas ar komisiju atbilstoši esošajiem iekšpolitiskajiem izaicinājumiem un situācijai nozarē.
Lielākā daļa attīstības jautājumu ir tiešā cēloņsakarībā ar valsts budžeta iespējām, līdz ar to valdības deklarācijā paredzētā apņemšanās 2,5 procentus no IKP veltīt iekšējās drošības stiprināšanai prognozējami cels dienestu kapacitāti un uzlabos valsts drošību kopumā.
KOMISIJAS VADĪBA APMEKLĒ UKRAINAS PILSĒTAS, KAS CIETUŠAS KRIEVIJAS UZBRUKUMOS
Laikā no š.g. 12. līdz 15. janvārim Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis un komisijas sekretārs Jānis Skrastiņš Saeimas priekšsēdētāja Edvarda Smiltēna vizītes ietvaros apmeklēja Ukrainas parlamentu un karā cietušās pilsētas.
Atskatoties uz vizīti Ukrainā, komisijas priekšsēdētājs vērtē, ka esenciāli svarīga nozīme valstī ir militārās industrijas attīstībai, kas nozīmīgi stiprina valsts aizsardzības spējas. Tomēr pats būtiskākais ir kolektīvā aizsardzība un pasaules kopīga reakcija pret agresora valsti, tādēļ Latvija stingri atbalsta Ukrainas virzību uz NATO.
Vizītes reportāža un foto Saeimas Preses dienesta gatavotajās ziņās:
Foto:https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720305184367
Izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas
Foto Juris Vīgulis
KOMISIJA SKATA JAUTĀJUMU PAR AKTUĀLO SITUĀCIJU CEĻU SATIKSMES DROŠĪBĀ
Savā š.g. 11. janvāra sēdē komisija izskatīja jautājumu par ceļu satiksmes drošību.
Saskaņā ar provizoriskiem datiem, 2022. gadā par bojā gājušiem ceļu satiksmes negadījumos tiek uzskatītas 112 personas, kas ir samazinājums par 19 procentiem.
Taču ceļu satiksmes negadījumos cietušo bērnu skaits gan ir pieaudzis, cietuši 446 bērni, kas ir par 13 procentiem vairāk nekā pērn un vairāk arī kā 2020. gadā.
Attiecīgi tas rada deputātu bažas, kādi ir šo negadījumu cēloņi un vai tie ir risināmi informatīvo kampaņu ietvaros, vai arī ir uzlabojamas izglītības programmas ceļu satiksmes drošības jomā.
Valsts kontroles revīzija savulaik bija identificējusi problēmas ceļu satiksmes drošības politikas plānošanā. Būtībā koordinācija un sadarbība starp resoriem šobrīd kļuvusi labāka un pārskatāmāka. Tāpat Valsts policijai VK sniegusi ieteikumus arī citās revīzijās par finansēm un gada pārskatu atbilstību. Ieteikts intensīvāk lietot tos tehniskos līdzekļus, kas iegādāti ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, arī vidējā ātruma kontroles sistēmas ieviešana bija uzskatīta par nozīmīgu faktoru. Bija nepieciešama ceļu satiksmes negadījumu iemeslu analīzes uzlabošana, reidu organizēšanas dokumentēšana.
Deputāti debatēs izcēla tādus jautājumus kā konkrētu risinājumu nepieciešamība atbilstoši precīzai cēloņu analīzei, piemēram, kampaņās par bērnu sēdeklīša lietošanu jāsaprot, vai tas vispār ir negadījumu cēlonis. Tika izcelta pilsētvides satiksmes organizācija kā riska faktori, kritizēta nepamatotu ātruma ierobežojumu efektivitāte. Problēmas satiksmes drošības kontroles jomā rada arī patlaban esošās brīvās 157 policijas štata vienības, kas nozīmē, ka trūkst aptuveni 38% darbinieku, kuriem ikdienā būtu jāstrādā satiksmes uzraudzībā. Cilvēkresursu vietā maksimāli cenšas izmantot tehnoloģijas. Tādēļ sēdē izskanēja viedoklis, ka pārdalāmi policijas resursi, tos atbrīvojot no Valsts policijai neraksturīgām funkcijām – apsardzes un konvojēšanas. Tāpat arī ceļu uzturēšanā būtu jāiesaista daudz lielāks finansējums, nekā trešdaļa no 800 miljoniem gadā nodokļos nomaksātās summas no ceļu satiksmes dalībnieku puses.Arī materiālo zaudējumu, kas attiecas uz CSNg, tendences ir negatīvas, jādomā, ar ko skaidrojami zaudējumu pieaugumi. Kopumā deputātiem ir daudz priekšlikumu ceļu satiksmes uzlabošanai un komisijā lemts turpināt darbu pie konkrētu ieteikumu sagatavošanas. Kā daži no tiem izskanēja atteikšanās no vissezonas M+S riepām, nosakot ziemas standarta riepu izmantošanas obligātumu, gājēju drošības uzlabošana dzīvojamās zonās, luksoforu papildsekciju signālu uzlabošana un citi.
KOMISIJA UZSĀK DARBU ZIEMAS SESIJĀ AR ŠŪNU APRAIDES SISTĒMAS IEVIEŠANU
Š.g. 10. janvāra sēdē komisija atbalstīja galīgajam lasījumam grozījumu Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, kas paredz šūnu apraides ieviešanu.
Tādējādi beidzot noslēdzies gadiem ilgais darbs pie sistēmas izveides un varēs tikt uzsākta programmatūras iepirkšana un uzstādīšana, lai caur mobilo sakaru operatoriem iedzīvotāji varētu tikt apziņoti par dažādu apdraudējumu mūsdienīgā un iedzīvotājus sasniedzošā veidā.
Kā otru jautājumu komisija izskatīja grozījumus Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likumā, šo likumprojektu nolemts virzīt izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā, lūdzot noteikt piecu dienu priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Likumprojektam priekšlikumi par tā būtību nebija saņemti, tajā vienīgais jautājums ir par spridzināšanas darbu projekta saskaņošanu ar Valsts vides dienestu.
