Jaunumi
Aizsardzības komisija konceptuāli atbalsta jaunu likumu ugunsdrošības uzlabošanai valstī
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti otrdien, 8.aprīlī, pirmajā lasījumā atbalstīja jaunu Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likuma projektu. Tas paredz uzlabot ugunsdrošības stāvokli valstī, lai samazinātu ugunsgrēkos bojā gājušo un cietušo skaitu, kā arī ugunsgrēku radītās finansiālās sekas Latvijas tautsaimniecībā.
Likumprojekts kopumā paredz pilnveidot un padarīt saprotamāku ugunsdrošības uzraudzības, ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbu jomu.
Jaunajā likumā paredzēts uzdevums pašvaldībām nodrošināt ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi pašvaldības teritorijā. Ārējās ugunsdzēsības ūdensapgādes un piebraucamo ceļu nodrošināšana ir vitāli svarīga ugunsgrēku dzēšanai un tieši ietekmē Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienesta (VUGD) reaģēšanas spējas, šodien deputātiem skaidroja VUGD pārstāvji. Nereti tieši ūdens ņemšanai piemērotu vietu trūkums dzēšanas darbos liek iesaistīt papildu resursus un padara tos ilgākus un sarežģītākus.
Tāpat top vienotās ugunsdrošības un civilās aizsardzības platforma, informēja VUGD pārstāvji. Platformas ieviešana ļaus digitalizēt ugunsdrošības uzraudzības procesus, tādējādi padarot ugunsdrošības jomu efektīvāku. Piemēram, ar platformas palīdzību tiks nodrošināta ugunsdrošības uzraudzība tieši tajos objektos, kuros ir augstāks ugunsdrošības riska līmenis, kā arī tiks veicināta objektu īpašnieku izpratne par atbildību ugunsdrošības prasību izpildē. Plānots, ka platforma sāks darboties 2026.gada vidū.
Lai gan līdzšinējais likums jau nosaka, ka par ugunsdrošību objektā ir atbildīgs tā īpašnieks, VUGD amatpersonas jau gadiem saskaras ar situāciju, ka ugunsdrošības prasības tiek izpildītas tikai pēc veiktajām ugunsdrošības pārbaudēm. Platformas un likumprojekta mērķis ir veicināt izpratni par paša objekta atbildību ugunsdrošības prasību izpildē, sacīja VUGD pārstāvji.
Jaunais likums paredz tikai trīs administratīvo pārkāpumu veidus – par ugunsdrošības prasību neievērošanu, ja tās rezultātā tiek negatīvi ietekmēta evakuācija un izcēlies ugunsgrēks, kā arī par kūlas dedzināšanu.
Likumprojekts precizē prasības ugunsdrošības pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, apkures ierīču tīrīšana un tehniskā stāvokļa novērtēšana, ugunsdrošības instruktāžas un elektropretestības mērījumu veikšana, lai sekmētu, ka tie sniedz kvalitatīvu pakalpojumu iedzīvotājiem un objektos.
Tāpat likumprojekts nosaka visus ugunsdzēsības un glābšanas dienestus un organizācijas – VUGD, Valsts meža dienests, pašvaldības ugunsdzēsības un citas ugunsdzēsības un glābšanas organizācijas. Attiecībā uz meža objektiem, izņemot Nacionālo bruņoto spēku militāros poligonus, paredzēts, ka valsts ugunsdrošības uzraudzību veic Valsts meža dienesta amatpersonas.
Noteikt kritērijus, prasības un kārtību, kādā izveidojamas ugunsdzēsības un glābšanas organizācijas, kā arī noteikt brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem nepieciešamo izglītību vai apmācību paredzēts deleģēt Ministru kabinetam.
Lai jaunais likums stātos spēkā, tas vēl trīs lasījumos jāpieņem Saeimai.
Saeimas Preses dienests
Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs tiekas ar Spānijas vēstnieku Latvijā
Š.g. 3.aprīlī Komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis tikās ar Spānijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Manuel Alhama Orenes, lai pārrunātu abu valstu līdzšinējo sadarbību aizsardzības jomā, Spānijas kontingenta klātbūtni Latvijā, kā arī aktuālos ģeopolitiskos izaicinājumus.
Tikšanās laikā amatpersonas apsprieda Spānijas ieguldījumu NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā Latvijā, uzsverot tā nozīmi Latvijas un visas Baltijas reģiona drošībai. Tika pārrunāti arī aktuālie notikumi gan Latvijā, gan Spānijā, tostarp reģionālās drošības jautājumi un abu valstu pozīcijas starptautiskajā arēnā.
Sarunas gaitā tika akcentēta nepieciešamība stiprināt sadarbību starp abu valstu parlamentu aizsardzības komisijām, lai veicinātu ciešāku pieredzes apmaiņu un koordināciju aizsardzības politikas jautājumos.
Abas amatpersonas apliecināja apņemšanos turpināt un padziļināt Latvijas un Spānijas sadarbību aizsardzības jomā, lai nodrošinātu reģionālo stabilitāti un stiprinātu NATO vienotību.
Saeimas Ārlietu komisija, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija un Nacionālās drošības komisija kopēsē izvērtē Latvijas pievienošanās atsaukšanu Kājnieku mīnu aizlieguma konvencijai
Š.g. 2. aprīlī Saeimas Ārlietu komisija, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija un Nacionālās drošības komisija kopsēdē izskatīja likumprojektu “Par pievienošanās atsaukšanu Konvencijai par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu”.
Komisija izvērtēja likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu un apsprieda nepieciešamību atsaukt Latvijas pievienošanos 1997. gada 18. septembra Konvencijai. Galvenie apsvērumi saistīti ar būtiski mainīto drošības situāciju Baltijas reģionā un nepieciešamību nodrošināt valsts aizsardzības elastību.
Aizsardzības ministrijas pārstāvji sēdē uzsvēra, ka Krievijas pilna mēroga agresija pret Ukrainu ir radījusi jaunus drošības izaicinājumus. Kājnieku mīnas militārajā plānošanā tiek atzītas par efektīvu aizsardzības līdzekli, kas var aizkavēt un ierobežot potenciāla pretinieka militārās operācijas. Tāpēc ir būtiski saglabāt iespēju izmantot dažādus aizsardzības risinājumus, tai skaitā, iespēju nepieciešamības gadījumā pielietot nevadāmās pretkājnieku mīnas.
Latvijas lēmums par izstāšanos no Konvencijas tiek skatīts ciešā sadarbībā ar reģiona partneriem – Lietuvu, Igauniju un Poliju, kuru aizsardzības ministri ir snieguši kopīgu rekomendāciju par pievienošanās atsaukšanu. Šobrīd šajās valstīs norisinās nacionālie juridiskie procesi, un plānots, ka izstāšanās no Konvencijas notiks vienlaikus.
Saskaņā ar Konvencijas 20. pantu dalībvalsts, kas vēlas izstāties, par to paziņo ANO Ģenerālsekretāram un citām dalībvalstīm. Izstāšanās stājas spēkā pēc sešiem mēnešiem no paziņošanas brīža, ja šajā periodā valsts neiesaistās bruņotā konfliktā. Pēc izstāšanās Latvija varēs lemt par iespēju izmantot, iegādāties vai ražot kājnieku mīnas, balstoties uz militāro nepieciešamību un pieejamo finansējumu.
Komisijas deputāts piedalās starpparlamentārā konferencē par Eiropas Savienības kopējo ārpolitiku, drošības politiku un aizsardzības politiku
No šī gada 23. līdz 25. martam Polijas Republikas Sejmā, Varšavā, norisinājās Starpparlamentārā konference par Eiropas Savienības kopējo ārpolitiku, drošības politiku un aizsardzības politiku (IPC CFSP/CSDP). Konferencē piedalījās Eiropas Savienības (ES) valstu parlamentu pārstāvji, eksperti un politikas veidotāji, lai apspriestu būtiskākos drošības un aizsardzības jautājumus. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju šajā konferencē pārstāvēja deputāts Jānis Skrastiņš.
Konferencē tika apspriesti Eiropas Savienības drošības apdraudējumi, kas ietver Krievijas agresīvo politiku, hibrīdkara stratēģijas, terorismu, migrācijas krīzes un dezinformācijas kampaņas. Diskusijās uzsvērta nepieciešamība stiprināt ES aizsardzības spējas, attīstīt jaunu drošības arhitektūru un uzlabot starptautisko sadarbību.
Dalībnieki vienojās par kopīgu paziņojumu, kurā uzsvērti vairāki būtiski aspekti:
🔹 Krievijas agresija un hibrīdkarš – Krievijas nelikumīgais un nepamatotais iebrukums Ukrainā kopš 2014. gada ir fundamentāli mainījis Eiropas drošības situāciju. ES dalībvalstis ir vienoti nosodījušas šos pārkāpumus, turpinot sniegt Ukrainai militāru, finansiālu un humāno palīdzību. Vienlaikus hibrīdajiem uzbrukumiem, tostarp kiberuzbrukumiem, sabotāžai un informatīvajai manipulācijai, ir pieaugoša loma ES destabilizācijas mēģinājumos.
🔹 Eiropas aizsardzības stiprināšana – ES jāpaplašina aizsardzības sadarbība, palielinot bruņoto spēku operatīvās spējas, modernizējot aprīkojumu un uzlabojot militāro mobilitāti. Īpaša uzmanība pievērsta arī pretgaisa aizsardzībai, bezpilota lidaparātu sistēmām un elektroniskajai kara taktikai.
🔹 Baltijas reģiona drošība – Krievijas centieni mainīt robežas un apiet ES sankcijas rada īpašus riskus Baltijas jūras reģionam. ES dalībvalstis aicinātas stiprināt reģionālās drošības pasākumus, aizsargāt kritisko infrastruktūru un uzlabot informācijas apmaiņu starp izlūkdienestiem.
🔹 Cīņa pret terorismu un dezinformāciju – Eiropai jāsaskaras ar jauniem terorisma draudiem, ieskaitot valstiski atbalstītas destabilizācijas stratēģijas. Vienlaikus dezinformācijas izplatība un informatīvie uzbrukumi, kas vērsti uz sabiedrības šķelšanu un populisma veicināšanu, ir jāapkaro ar koordinētu ES līmeņa rīcību.
🔹 Enerģētiskā un kritiskās infrastruktūras drošība – ES ir nepieciešama ilgtermiņa stratēģija enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai, kritiskās infrastruktūras aizsardzībai un atkarības mazināšanai no ārējiem piegādātājiem.
🔹 Atbalsts Ukrainai un ES paplašināšanās – ES dalībvalstis apliecināja turpmāku militāro un finansiālo atbalstu Ukrainai un uzsvēra, ka ES paplašināšanās ir būtisks solis Eiropas ilgtermiņa stabilitātei un drošībai.
Konference noslēdzās ar dalībvalstu vienotu apņemšanos stiprināt Eiropas drošību, turpināt atbalstu Ukrainai un attīstīt ES aizsardzības stratēģiju, lai efektīvi reaģētu uz mūsdienu ģeopolitiskajiem izaicinājumiem.
Latvijas delegācija turpinās aktīvi iesaistīsies šādās starptautiskajās iniciatīvās, lai stiprinātu Eiropas drošību un veicinātu sadarbību starp valstīm šajā stratēģiski svarīgajā jomā.
Starpparlamentārās konferences par Eiropas Savienības kopējo ārpolitiku, drošības politiku un aizsardzības politiku tiek rīkotas regulāri un to nodrošina prezidējošā valsts ES Padomē.
Latvija šādu konferenci rīkos 2028. gadā Latvijas prezidentūras ES Padomē ietvaros.
Komisija atbalsta likumprojektu par interešu pārstāvības regulējuma pilnveidi
Š.g.19. marta sēdē Komisija izskatīja likumprojektu "Grozījumi Interešu pārstāvības atklātības likumā" un nolēma to atbalstīt un virzīt izskatīšanai Saeimā atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 79. pantam.
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu un efektīvu interešu pārstāvības regulējumu, novēršot neskaidrības likuma piemērošanā un samazinot administratīvo slogu uzņēmumiem, organizācijām un publiskās varas pārstāvjiem. Tāpat grozījumi paredz pagarināt termiņu interešu pārstāvības reģistra un deklarēšanas sistēmas sagatavošanai un ieviešanai līdz 2028. gada 1. septembrim, kā arī paredz pagaidu risinājumu interešu pārstāvju publiskošanai.
Komisijas sēdē tika uzsvērts, ka pašreizējais regulējums un termiņš rada vairākas problēmas:
Administratīvais slogs – pašreizējais regulējums paredz, ka uzņēmumiem un organizācijām būtu jāreģistrē katrs deleģētais pārstāvis, kas piedalās interešu pārstāvības aktivitātēs, kas ir pārmērīgi birokrātiski un nepraktiski.
Finansiālās izmaksas – interešu pārstāvības reģistra un deklarēšanas sistēmas izstrāde un uzturēšana prasītu ievērojamus resursus (aptuveni 700 000 eiro sākotnējai izstrādei un 70 000 eiro ik gadu uzturēšanai).
Normatīvās neskaidrības – likuma tvērums un interešu pārstāvības interpretācija joprojām ir neviennozīmīga, un nav noteikta atbildīgā iestāde, kas uzraudzīs tā izpildi.
Sasteigts ieviešanas termiņš – pašreizējais termiņš (2025. gada 1. septembris) neatļauj pienācīgi izstrādāt un ieviest sistēmu atbilstoši likuma mērķiem un labas pārvaldības principiem.
Likumprojekts paredz vairākas būtiskas izmaiņas, tostarp:
Termiņa pagarināšanu līdz 2028. gada 1. septembrim, lai nodrošinātu kvalitatīvu regulējuma ieviešanu.
Vienkāršot prasības reģistrācijai, izslēdzot pienākumu reģistrēt katru pilnvaroto pārstāvi un atstājot tikai organizāciju vai uzņēmumu kā interešu pārstāvi.
Pagaidu risinājumu – brīvprātīgu interešu pārstāvju sarakstu, kas pārejas periodā aizstātu reģistru un nodrošinātu minimālu informācijas publiskošanu.
Turpmāku darbu pie regulējuma skaidrošanas un atbildīgās iestādes noteikšanas.
Komisija atzina, ka šie grozījumi palīdzēs nodrošināt līdzsvarotu un efektīvu interešu pārstāvības regulējumu, vienlaikus mazinot birokrātiju un nepamatotu administratīvo slogu.
