Savā š.g. 24. septembra sēdē komisija devās reģionālā vizītē uz Liepāju, kur iepazinās ar vairākiem stratēģiski nozīmīgiem infrastruktūras objektiem.
Iepazīstoties ar jaunā Liepājas cietuma būvniecības objektu un tajā paredzētajiem risinājumiem soda izciešanai un resocializācijai, komisija guva pārliecību, ka šāda soda izciešanas infrastruktūra ir esenciāli nepieciešama, lai sasniegtu soda izpildes mērķus.
Jaunajā cietumā ieslodzītie būs pilnībā atdalīti no ārpasaules, tādejādi nebūs iespējama aizliegto priekšmetu un vielu nodošana, iemetot tās teritorijā vai jebkā citādi aizliegti piegādājot. Arī cietuma izvietojums ārpus pilsētas centra mazina riskus un pārņem pasaules labāko praksi.
Komisija vērtēja ieslodzītajiem paredzētos apstākļus kā ļoti askētiskus, bet fundamentāli drošus. Cietums paredzēts 1200 Ieslodzīto uzņemšanai un aptvers vienu trešdaļu no visa ieslodzīto skaita.
Tādejādi pilnībā attaisnojas projektā ieguldītie valsts budžeta līdzekļi, jo novecojušās infrastruktūras faktori vairs neaizkavēs realizēt kvalitatīvu, mūsdienīgu soda izciešanas procesu.
Komisija izceļ, ka sodu izpildes politikas pamatvajadzība ir vēl vienas jaunas ieslodzījuma vietas būvniecība kā stratēģiska prioritāte. Mūsdienīgs cietums pārtrauc ieslodzījuma vietās vērojamo subkultūru, jo izslēdz nevēlamu saziņu un ietekmi ieslodzīto vidū. Šāda subkultūra raksturīga tikai Austrumeiropas valstīs, un tai nav vietas rietumu tiesību loka kultūrtelpā.
Liepājas cietuma būvniecība ir lielākais tāda veida būvniecības objekts ar unikālu būvprojektu. Atzinīgi vērtējami būvniecības tempi un efektīva loģistika.
Ja sistēmā tiks veiktas tik ilgstošā laika posmā iztrūkušās investīcijas, tas mainīs noziedzības faktorus un mazinās noziedzību kopumā, izceļ komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis.
Ieslodzījuma vietu valsts pārvalde no 2025. gada jūlija gatavojas uzsākt ieslodzīto konvojēšanas funkcijas realizēšanu, kas būs viena no būtiskākajām darbības prioritātēm nākamajā gadā.
Savukārt Karostā deputāti sprieda par Jūras spēku spēju attīstību un jaunās militārās bāzes izveidi, kurā uzturas arī NATO sabiedrotie. Kā jau zināms, NATO pieņemts lēmums par vairāk nekā 160 miljonu eiro finansējuma piešķiršanu militārās ostas attīstībai Liepājā. Šobrīd svarīga ir spēja bez kavēšanās realizēt ieplānotos projektus un attīstīt spējas uzņemt NATO spēkus, tādejādi vēl vairāk stiprinot reģiona drošību un atturēšanas politiku mainīgajos ģeopolitiskajos apstākļos.
Deputāti apmeklēja arī Baltijas valstu ūdenslīdēju skolu, kas ir vienīgā Baltijā, kur apmāca ūdenslīdējus un sapierus ne tikai no Baltijas valstīm, bet no visas pasaules, un var šim mērķim izmantot dabisku vidi Baltijas jūrā.
Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720320572694/with/54018566543
Izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas