Saeima aicina jauniešus piedalīties fotokonkursā “Misija: fotogrāfs”

Gatavojoties valsts svētku mēnesim un tuvojoties janvāra barikāžu 35.gadadienai, parlaments aicina 15–25 gadus vecus jauniešus piedalīties fotokonkursā “Misija: fotogrāfs”. Darbus fotokonkursam iespējams pieteikt līdz 9.oktobrim. Fotokonkursu rīko Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Jaunsardzes centru.

Aicinām jauniešus iesūtīt fotogrāfijas, kurās viņi ietvertu savu redzējumu par fotogrāfa lomu patiesā mirkļa – vēstures – fiksēšanā. Fotogrāfijās var atspoguļot situācijas, cilvēkus vai notikumus, kas pēc jauniešu domām būtu svarīgi nākotnes paaudzēm. Piemēram, no ikdienas ainas līdz nozīmīgiem sabiedriskiem notikumiem. Katrs konkursa dalībnieks var iesniegt ne vairāk kā trīs digitālas fotogrāfijas, katrai no tām norādot nosaukumu.

Desmit labākie darbi tiks iekļauti izstādē, kuras atklāšana paredzēta 6.novembrī Saeimas namā. Labāko darbu autori būs aicināti piedalīties fotogrāfijas meistarklasē un praktiskajās nodarbībās ar Nacionālo bruņoto spēku īpašo misiju fotogrāfiem, kas notiks Ādažu militārajā bāzē.

Godinot barikāžu mantojumu un atspoguļojot fotogrāfa misiju mūsdienās, konkursa mērķis ir rosināt jauniešus pārdomāt fotogrāfijas kā vēstures liecības un patiesības sargātājas spēku, kā arī dziļāk izprast tās lomu atmiņu uzturēšanā un demokrātijas aizsardzībā.

Laikmetā, kad mākslīgais intelekts rada jaunus izaicinājumus patiesības uztverē, fotogrāfa misija ir kļuvusi īpaši nozīmīga. Fotogrāfs ir ne tikai attēla radītājs, bet arī vēstures liecinieks un patiesības sargs. Tāpat kā 1991.gada barikāžu dienās fotogrāfi attēlos iemūžināja mūsu tautas cīņas un brīvības stāstu, arī šodien fotogrāfam jāspēj tvert mirkļus, kas dokumentē notiekošo un kļūst par vēstures liecībām nākotnē.

Darbus fotokonkursam iespējams pieteikt līdz 9.oktobrim, tos sūtot uz e-pastu Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.. Fotokonkursa rezultāti tiks paziņoti 24.oktobrī. Papildu informācija un konkursa nolikums: https://saeima.lv/lv/sabiedribas-lidzdaliba/fotokonkurss.

Darbu vērtēšanā tiks ņemta vērā darba atbilstība konkursa nolikumam, dalībnieka radošums, ieguldītā darba apjoms, oriģinalitāte un fotogrāfiju mākslinieciskā kvalitāte.

Saeimas Preses dienests

Aizsardzības komisija par pretmobilitātes infrastruktūras likumprojektu: austrumu robežas stiprināšanā kavēties nedrīkst

 

Galerija

Lai stiprinātu iespēju ātri īstenot pretmobilitātes un mobilitātes pasākumus, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 2.septembrī, konceptuāli atbalstīja jauna Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likuma projektu. Tas paredz īpašu kārtību Latvijas austrumu robežas stiprināšanai.

Ņemot vērā Krievijas Federācijas karu pret Ukrainu un ģeopolitisko situāciju reģionā, likumprojekta mērķis ir paātrināt Latvijas ārējās sauszemes robežas stiprināšanu, nodrošinot Nacionālo bruņoto spēku un NATO spējām nepieciešamo pretmobilitātes un mobilitātes infrastruktūru.

Aizsardzības ministrijas pārstāvji sēdē atzīmēja, ka pretmobilitātes un mobilitātes pasākumi tiek īstenoti jau pašlaik, tostarp pērn ir iegādāta liela daļa nepieciešamo līdzekļu, kā arī sniegts atbalsts Valsts robežsardzei. “Šis ir likums, kas palīdzēs vēl straujāk virzīties uz priekšu. Daudz kas ir jau izdarīts, un jaunais regulējums palīdzēs īstenot nākamos soļus,” pauda komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis. “Ja mēs vēlamies aizsargāt savu valsti, mums ir jārīkojas tā, kā rīkojas Ukrainā, proti, ātri pieņemot lēmumus. Mums ir jāstiprina mūsu valsts drošība. Ja mēs to neizdarīsim, diez vai mums to piedos nākamās paaudzes,” sacīja R.Bergmanis, vienlaikus norādot, ka likumprojekts tiks pilnveidots.

Pretmobilitātes pasākumi ietver prettanku grāvju izbūvi, šķēršļu izvietošanu, inženiertehnisko materiālu glabātuvju ierīkošanu un citus infrastruktūras risinājumus, kas aizkavē un apgrūtina iespējamā pretinieka pārvietošanos.

Likumprojekts paredz īpašu kārtību nekustamajiem īpašumiem pierobežā. Plānots, ka Ministru kabinets noteiks teritorijas līdz 30 km no valsts robežas, kurās būs nepieciešams īstenot pretmobilitātes pasākumus. Šīm teritorijām piešķirs nacionālo interešu objekta statusu. Tāpat valdība noteiks tos nekustamos īpašumus, uz kuriem tiks nodibināts servitūts.

Lai kliedētu sabiedrībā izskanējušās bažas, Aizsardzības ministrijas pārstāvji komisijas sēdē atzīmēja, ka kopējā īpašumu platība sasniegs 2000 hektārus. No tiem aptuveni puse ir valsts un pašvaldību īpašumi. Privātpersonu nekustamos īpašumus atsavinās sabiedrības vajadzībām par taisnīgu atlīdzību. Tāpat komisijas sēdē atzīmēts, ka atsavināmo īpašumu vidū nav nedz būves, ne ēkas. Ņemot vērā valsts drošības intereses, nepieciešamo nekustamo īpašumu vai robežas vietu saraksts ir klasificēta informācija, kas publiski nebūs pieejama.

Lai paātrinātu procesus, likumprojekts paredz atkāpes no būvniecības, meža apsaimniekošanas un vides aizsardzības prasībām, iespēju nepiemērot publisko iepirkumu regulējumu, kā arī prioritāru valsts un pašvaldību iestāžu iesniegumu izskatīšanu.

Ar likumprojektu plānots noteikt atbildīgās institūcijas. VAS "Valsts nekustamie īpašumi" organizēs un nodrošinās infrastruktūras izbūvi, Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs atbildēs par nekustamo īpašumu atsavināšanu, savukārt AS "Latvijas valsts meži" veiks nepieciešamo koku un krūmu ciršanu.

Pretmobilitātes infrastruktūras izveide ir daļa no Baltijas aizsardzības līnijas (Baltic Defence Line) projekta, par kuru 2024.gada 19.janvārī vienojās Baltijas valstis un Polija.

Komisija lūgs Saeimu likumprojektu atzīt par steidzamu un skatīt 1.lasījumā jau šīs nedēļas parlamenta sēdē, informēja R.Bergmanis.  

Foto: flickr.com/photos/saeima/albums/72177720328776203/
Izmantošanas noteikumi: www.saeima.lv/lv/autortiesibas  

Komisijas deputāti Kopenhāgenā pārrunā ES ārpolitikas un drošības izaicinājumus

No š.g. 26. līdz 28. augustam Hopenhāgenā, Dānijas prezidentūras ES Padomē ietvaros, notika 27. Starpparlamentu konference par Eiropas Savienības kopējo ārpolitiku un drošības politiku (CFSP) un kopējo drošības un aizsardzības politiku (CSDP). Komisiju konferencē pārstāvēja deputāti – Skaidrīte Ābrama un Igors Rajevs, aktīvi iesaistoties diskusijās par Eiropas drošības dienaskārtības galvenajiem jautājumiem.

Īpaša uzmanība tika pievērsta Krievijas agresijai pret Ukrainu un nepieciešamībai turpināt visaptverošu atbalstu Ukrainas neatkarībai un suverenitātei. S. Ābrama savā uzrunā atzīmēja, ka Krievijas rīcība ir ne tikai uzbrukums Ukrainai, bet arī apdraudējums visas Eiropas drošības arhitektūrai, kopīgajām vērtībām, ekonomiskajai stabilitātei un labklājībai:
“Agresors joprojām cenšas diktēt noteikumus, bet mēs to nedrīkstam pieļaut. Latvijas apņemšanās atbalstīt Ukrainu paliek nemainīga, un mēs aicinām visas Eiropas valstis sniegt palīdzību tik ilgi, cik tas būs nepieciešams. Putinam nevar uzticēties - viņa ambīcijas sniedzas tālāk par Ukrainu un neapstājas Eiropā.”

Svarīga diskusiju daļa bija arī par Eiropas paplašināšanos kā stratēģisku ieguldījumu kontinenta drošībā. S. Ābrama uzsvēra, ka paplašināšanās vēsturiski bijis spēcīgākais ES ģeopolitiskais instruments un šodienas apstākļos tā izmantošana ir īpaši nozīmīga. Viņa norādīja, ka Rietumbalkānu nākotne ir Eiropas Savienībā, un šis solis stiprinās visas ES vienotību un stabilitāti. S. Ābrama arī atzina, ka būtiski ir turpināt regulāru dialogu ar reģiona partneriem, uzsverot ES apņēmību paplašināšanās procesā, kas balstīts kopīgās vērtībās – demokrātijā, tiesiskumā un brīvībā.

Migrācijas jautājumu panelī Latvijas delegācijas pārstāvis I. Rajevs uzsvēra, ka Latvija iestājas par visaptverošu pieeju migrācijas pārvaldībā. Viņš norādīja, ka pēdējos četrus gadus Latvija tieši saskaras ar migrācijas instrumentalizāciju, ko īsteno Baltkrievija un Krievija, izmantojot arī noziedzīgus tīklus. Šāda rīcība ir pieaugošs apdraudējums visai ES drošībai, tāpēc nepieciešama koordinēta un vienota reakcija. I. Rajevs akcentēja, ka spēcīgas un drošas ES ārējās robežas ir prioritāte, un būtiska ir ciešāka sadarbība ar izcelsmes un tranzīta valstīm. Viņš aicināja pievērst uzmanību migrācijas izmantošanas riskiem, stiprināt kopīgos centienus cilvēku kontrabandas apkarošanā, nodrošināt efektīvu atgriešanas mehānismu un apsvērt arī inovatīvus risinājumus, tostarp atgriešanas centru izveidi trešajās valstīs.

Konferencē tika aplūkoti arī citi aktuāli jautājumi Eiropas drošībai. Tika uzsvērta nepieciešamība stiprināt Eiropas aizsardzības spējas, īpaši gaisa telpas aizsardzībā, kiberdrošībā un jaunajās tehnoloģijās, kā arī tika atbalstīti tādi kopīgi projekti kā East Shield un Baltic Defence Line. Vienlaikus tika diskutēts par enerģētikas drošības nozīmi, akcentējot neatkarības no ārējiem piegādātājiem palielināšanu un atjaunojamo resursu izmantošanu, kas ir būtiska gan drošības, gan klimata politikas mērķiem.

Īpaši tika izcelta transatlantiskā sadarbība, norādot uz ES un NATO partnerības stiprināšanas nozīmi un ciešajām attiecībām ar ASV, Kanādu un Apvienoto Karalisti. Konferences dalībnieki arī brīdināja par hibrīdo draudu un kiberuzbrukumu pieaugumu, aicinot stiprināt sabiedrības noturību un aizsardzību pret dezinformāciju, kā arī aizsargāt kritisko infrastruktūru, tostarp zemūdens infrastruktūru.

Atsevišķa uzmanība tika pievērsta Tuvajiem Austrumiem, kur deputāti aicināja uz tūlītēju pamieru Gazā, humānās palīdzības piegāžu nodrošināšanu un divu valstu risinājuma īstenošanu. Tāpat tika atzīta Arktikas un Grenlandes stratēģiskā nozīme Eiropas drošībai, uzsverot nepieciešamību atbalstīt ilgtspējīgu attīstību un klimata pārmaiņu mazināšanu šajā reģionā.

Latvijas pārstāvji uzsvēra, ka šādas konferences ir būtiska platforma kopīga stratēģiskā redzējuma veidošanai un iespēja aizstāvēt Latvijas un reģiona drošības intereses Eiropas līmenī.

Latvijas prezidentūras ES laikā, 2028. gada otrajā pusgadā, šāda starpparlamentu konference norisināsies Rīgā.

Raimonds Bergmanis izbraukuma sēdē pie valsts austrumu robežas: mūsu valsts tiek aizsargāta no pirmā centimetra

“Esam pārliecināti, ka šobrīd tiek darīts viss, lai mūsu valsts tiek aizsargāta no pirmā centimentra, lai nekad vairs neatkārtotos 1940.gada 17.jūnijs. Paldies ikvienam, kurš šobrīd ir iesaistīts mūsu valsts robežas aizsardzībā un drošībā,” to uzsvēra Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis otrdien, 17.jūnijā, noslēdzoties divu dienu izbraukuma sēdei pie valsts austrumu robežas. 
R.Bergmanis atzina, ka daudz kas ir izdarīts, taču vēl ir daudzi izaicinājumi, pie kuriem jāstrādā. It īpaši svarīgi, ka esam stiprinājuši iekšējo drošību, un šis darbs ir jāturpina: “NATO samitā Hāgā jūnijā tiks pieņemti nozīmīgi lēmumi ikvienai NATO dalībvalstij, arī Latvijai, un mēs iegūsim iespēju palīdzēt iekšējai drošībai vēl vairāk. Varam lepoties ar to darbu, kas jau ir izdarīts.”
R.Bergmanis informēja, ka rudens sesijā parlamentam būs jāskata Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums. Tas atsavināmajām zemes platībām ļaus noteikt nacionālo interešu objekta statusu, kā arī vienkāršos šķēršļu izvietošanas un būvniecības procesu uz robežas.
Žogs uz austrumu robežas ir uzbūvēts, bet vēl jāpabeidz infrastruktūra un citi pretmobilitātes pasākumi. Šonedēļ Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas un Nacionālās drošības komisiju deputāti izbraukuma sēdē apmeklēja valsts austrumu robežu.

Foto:

https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720326910910/with/54595465111
Izmantošanas noteikumi: www.saeima.lv/lv/autortiesibas 

Komisijas deputāti izbraukuma sēdē izvērtē Valsts aizsardzības mācības realizāciju vispārizglītojošajās skolās

Šī gada 27. maijā Komisijas deputāti devās izbraukuma sēdē, kuras laikā iepazinās ar Valsts aizsardzības mācības (VAM) ieviešanas gaitu izglītības iestādēs. Ņemot vērā, ka ar 2024./2025. mācību gadu VAM tiek ieviesta kā obligāts mācību priekšmets vispārējās un profesionālās izglītības programmās, komisija vērtēja šī procesa norisi praksē.

Izbraukuma sēdes ietvaros komisijas locekļi apmeklēja trīs vietas: - Jaunsardzes centru, kur tika sniegts pārskats par VAM satura izstrādi, jaunsargu instruktoru sagatavošanu un sadarbību ar izglītības iestādēm. Komisija guva pārliecību par Jaunsardzes centra gatavību nodrošināt metodisko atbalstu skolām un pedagogiem.

Attiecībā uz Jaunsardzes centra praktiskajiem izaicinājumiem VAM kontekstā, īpaša uzmanība tika pievērsta VAM instruktoru darba slodzēm. Jaunsardzes centrs norādīja, ka instruktoru darbs bieži notiek ārpus ierastā darba laika, tostarp mācību nometnēs ar nakšņošanu, kur darbs faktiski tiek veikts 24/7 režīmā. Šādos apstākļos aktuāls ir jautājums par darba laika uzskaiti – Jaunsardzes centrs pauda vēlmi ieviest summāro darba laika uzskaiti, kāda šobrīd tiek piemērota profesionālajam dienestam jeb karavīriem. Komisija uzklausīja šos aspektus un atzina nepieciešamību izvērtēt atbilstoša normatīvā regulējuma nodrošināšanu.

 - Rīgas Valsts klasiskā ģimnāzija, kur deputātiem bija iespēja klātienē vērot Valsts aizsardzības mācības stundu un uzklausīt instruktores viedokli par mācību saturu un mācīšanās pieredzi. Skolas vadības viedokli par VAM diemžēl noskaidrot neizdevās, jo tā VAM stundā nebija klātesoša.

  - Rīgas Valsts tehnikumā komisijas locekļiem bija iespējams vērot VAM šaušanas nodarbību, kur tika izmantoti attiecīgi šaušanas simulatori. Uzsvērta tika mācību priekšmeta praktiskā nozīme un pozitīvā jauniešu attieksme pret aizsardzības tematikas apguvi. Šīs mācību iestādes apmeklējums atstāja pozitīvu iespaidu par VAM apguves procesu, realizācijas iespējām, nozīmi un attieksmi.

Komisijas deputāti secināja, ka Valsts aizsardzības mācības ieviešana ir būtisks solis jauniešu pilsoniskās līdzdalības un valsts aizsardzības spēju stiprināšanā. Deputāti pauda gandarījumu par paveikto darbu un apņēmību turpināt uzraudzīt ieviešanas kvalitāti un ilgtspēju.