Jaunumi
Komisija vērtē Valsts policijas 2022. gada darbības rezultātus
1. marta sēdē komisija tika iepazīstināta ar Valsts policijas pagājušā gada darbības rezultātiem. Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks personīgi prezentēja noziedzības tendences un komentēja noziedzības faktorus. Deputātiem bija daudz viedokļu un atziņu, ar kuriem amatpersonas apmainījās sēdes laikā, kopumā situācijā vērtējamas pozitīvas tendences un noziedzības samazināšanās. 2023. gada prioritātes būs tautsaimniecības interešu aizsardzība, smagās un organizētās noziedzības apkarošana, narkotisko un psihotropo vielu aprites izplatības apkarošana, tikumības un dzimumneaizskaramības aizsardzība, vides noziegumu apkarošana, cilvēktirdzniecības, naida noziegumu un vardarbīgo noziedzīgo nodarījumu novēršana un apkarošana. Kā 2022. gada aktualitātes atzīmēts, ka izdevies atklāt sevišķi smagas, rezonansi izraisošas lietas (Bunkus/Bezzubovs/Vaļagins), realizēti daudzi sabiedrībai svarīgi pasākumi gan robežas aizsardzībā, gan atbalstot Ukrainu, gan policijas infrastruktūras sakārtošanā u.c.
Deputāti atzinīgi vērtēja automašīnu zādzību skaita samazināšanos, arī letālo ceļu satiksmes negadījumu skaits ir mazākais novērotais, tas skaidrojams ar sabiedrības tiesiskās apziņas izmaiņām un automašīnu drošības paaugstināšanos. Daudz uzmanības veltīts arī policijas kapacitātes jautājumiem, arī ceļu satiksmes uzraudzībai veltītajiem resursiem/līdzekļu samazinājumam. Provokatīvs bija jautājums par iecirkņu inspektoru atpazīstamību sabiedrībā, ko digitalizācijas rezultātā Valsts policija risina fleksibili un prevencijas grupu ietvaros. Tika kritizēta negatīva tendence kriminalitātē - pieaug nepilngadīgo izdarītie noziedzīgie nodarījumi. Savukārt narkotisko noziedzīgo nodarījumu skaits kopumā samazinās, taču transformējas uz interneta vidi. Policija koncentrējas uz izplatītāju apkarošanu un izņemto vielu apjoms pieaug, darbs būtiski uzlabojies. Komisijas priekšsēdētājs R. Bergmanis aktualizēja jautājumu par funkciju sadalījumu starp pašvaldības policiju un Valsts policiju, kā arī plānotās ekspertīžu centru apvienošanas ietekmi uz spējām. Būtisks ir vienotu kritēriju faktors, pašvaldības policijas spējas būtu ļoti saistāmas ar pašvaldības policijas darbiniekiem izvirzāmajām prasībām un viņiem deleģējamām funkcijām cilvēktiesību ierobežošanas aspektos. Ekspertīžu reforma pagaidām ir personāla ziņā (VP dienesta pakāpju) sarežģīts jautājums, no kuras nedrīkst ciest nedz izmeklēšanas ātrums, nedz kvalitāte, bet lēmums ir pieņemts un tas ir jārealizē.
Komisija tiekas ar Francijas Republikas Nacionālās Asamblejas Aizsardzības komisijas delegāciju
Š.g. 22. februārī komisijas priekšsēdētāja biedrs Edvīns Šnore un komisijas deputāti tikās ar Francijas Republikas Nacionālās Asamblejas Aizsardzības komisijas priekšsēdētāju Thomas Gassilloud un citiem šīs komisijas deputātiem, kā arī Francijas vēstnieci. Delegācija bija ieradusies, lai apliecinātu sabiedrotību Latvijai un atbalstu Ukrainai. Francijas delegācija apliecināja gatavību cīnīties kopā par mūsu nākotni un kopīgi ar Latvijas deputātiem pārrunāja risinājumus cīņā par demokrātiju. Attiecībā uz atbalstu Ukrainai Gassillouda kungs pauda, ka situācija ir skaidra un Francija ies kopā ar Ukrainu līdz uzvarai. Runa ir par jebkuru atbalstu – militāro, finanšu un humanitāro palīdzību. Pirmkārt, tā ir artilērija, arī pretgaisa aizsardzības sistēmas. Atbalstam jābūt efektīvam un lietderīgam, tādēļ analizē visus Ukrainas lūgumus. Strādā arī ar industriju, lai spētu saražot tik daudz tehnikas, cik vajadzīgs. Francija nodrošinājusi arī bēgļu uzņemšanu, uzņemti 120 tūkstoši bēgļu, piedāvājot viņiem nodarbinātības un izglītības iespējas, dara visu, lai nodrošinātu atbalstu un sirsnīgu uzņemšanu. Atsevišķa uzmanība tika veltīta diskusijai par informatīvo karu kā ļoti sarežģītu un demokrātiskā veidā ļoti grūti ietekmējamu.
Foto Juris Vīgulis.
Prokuratūrai paredzētais finansējums vērtējams kā labs
21. februāra sēdē komisija tikās ar ģenerālprokuroru Juri Stukānu un pārrunāja prokuratūrai paredzēto šī gada finansējumu un vidēja termiņa budžeta ietvaram paredzēto. Ģenerālprokurors prokuratūrai piešķirto finansējumu vērtē kā labu. 2023. gadam paredzēti 46 355 898 eiro. Pamata budžeta daļu veido prokuroru atlīdzība, prokuroriem būtu neērti teikt, ka ir neapmierināti ar valsts piešķirto atlīdzību. Prokuroru amata vietu skaits ir 908. Papildus budžeta līdzekļi ir paredzēti sadārdzinājuma kompensēšanai un informācijas sistēmu attīstībai. Katru gadu tajā jāiegulda 10 līdz 20 procenti no sistēmas vērtības, panākta situācija, kad visus dokumentus, izņemot starptautiskās sadarbības ietvaros, paraksta elektroniski.
Īpašu kritiku ģenerālprokurors veltīja politiķu pieņemtajam Latvijas Policijas akadēmijas likvidācijas lēmumam, kuru sekas šobrīd izjūtamas izmeklēšanas kvalitātē un personālsastāva komplektēšanas problēmās. Viņš izcēla, ka nav nevienas Eiropas valsts, kurā nav specializētas policijas augstākās izglītības iestādes – Latvija šajā ziņā unikāla.
KOMISIJA ATBALSTA ārkārtējās situācijas pagarināšanu un iesniedz grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju likumā
Š.g. 15. februārī komisija vienbalsīgi nolēma atbalstīt Ministru kabineta rīkojumu par ārkārtējās situācijas pagarināšanu uz valsts robežas ar Baltkrieviju. Ārkārtējās situācijas režīms ieviests līdz š.g. 10. maijam un tas ir spēkā no tā pieņemšanas Ministru kabinetā. Ar aktuālo situāciju komisiju iepazīstināja iekšlietu ministrs Māris Kučinskis un komisija vienbalsīgi atbalstīja Ministru kabineta lēmumu un īpaša tiesiska režīma nepieciešamību. Komisija izcēla, ka robežas šķērsotāji nav bēgļi klasiskā izpratnē, tas ir hibrīdapdraudējums uz ārējās robežas. Kaimiņvalstis – Lietuva un Polija - šo situāciju ir atrisinājušas ar robežas infrastruktūras izbūvi, padarot Latviju par vājāko posmu, līdz ar ko prognozējama lielāka nelegālās migrācijas plūsmas intensitāte. No 2022. gada novembra ir palielinājies nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas mēģinājumu skaits, novembrī no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas atturētas personas 429 gadījumos, decembra mēnesī jau 1053 gadījumos, bet 2023. gada janvāra mēnesī no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas atturētas 233 personas. Tāpat Krievijas Federācijas uzsāktais un Baltkrievijas Republikas atklāti atbalstītais karš pret Ukrainu ir vērtējams kā papildus riska apstāklis un iespējama motivācija Baltkrievijas Republikai turpināt centienus destabilizēt situāciju uz valsts robežas ar Latvijas Republiku, tas ir, izdarīt spiedienu uz ES un NATO.
Bez diskusijām par Imigrācijas politikas situāciju slēgtajā daļā, komisija vienojās iesniegt Saeimā arī grozījumus Ukrainas Civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas paredz tiesības ziedot Ukrainai konfiscētos transportlīdzekļus.
Lai palīdzētu novērst ar karadarbību Ukrainā saistītās ārkārtējās situācijas sekas un atbalstīt Ukrainā cietušos civiliedzīvotājus, Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā tiek precizēts 11.pants, paredzot iespēju valstij piekritīgos transportlīdzekļus realizēt, nododot bez atlīdzības Ukrainas valdības īpašumā vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai, pēc līdzības iespējai, kāda šobrīd ir paredzēta Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 43.1 pantā attiecībā uz valsts kustamo mantu. Lēmumu par valstij piekritīgo transportlīdzekļu nodošanu katrā konkrētā gadījumā pieņems Ministru kabinets. Plānots, ka valstij piekritīgo transportlīdzekļu nodošanas process tiks organizēts ar biedrības starpniecību, kura sadarbojas ar Ukrainas valdību un ir saņēmusi Ukrainas valdības konkrētus lūgumus palīdzības sniegšanai. Komisija lūdz minēto likumprojektu virzīt kā steidzamu.
Saeima: konfiscētos transportlīdzekļus varēs ziedot Ukrainai
Saeima ceturtdien, 16.februārī, pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā. Tie paredz iespēju valstij piekritīgos transportlīdzekļus bez atlīdzības nodot Ukrainas valdības īpašumā – vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai.
“Pašlaik dzērājšoferiem konfiscētos transportlīdzekļus varam realizēt, pārdodot, nododot pārstrādei vai izjaukšanai rezerves daļās, tomēr redzam, ka esošajos apstākļos tie būtu noderīgs atbalsts Ukrainas iedzīvotājiem,” atzīmēja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis.
Noteikts, ka lēmumu par valstij piekritīgo transportlīdzekļu nodošanu katrā konkrētā gadījumā pieņems Ministru kabinets atbilstoši noteikumiem par kārtību, kādā valsts kustamo mantu nodod bez atlīdzības ārvalstu valdību un starpvalstu organizāciju īpašumā. Transportlīdzekļu nodošanas procesu plānots organizēt ar biedrības starpniecību, kura sadarbojas ar Ukrainas valdību un ir saņēmusi konkrētus lūgumus palīdzības sniegšanai, pausts likuma anotācijā.
Likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
Saeimas Preses dienests
