Jaunumi
Komisijas deputāts piedalās starpparlamentārā konferencē par Eiropas Savienības kopējo ārpolitiku, drošības politiku un aizsardzības politiku
No šī gada 23. līdz 25. martam Polijas Republikas Sejmā, Varšavā, norisinājās Starpparlamentārā konference par Eiropas Savienības kopējo ārpolitiku, drošības politiku un aizsardzības politiku (IPC CFSP/CSDP). Konferencē piedalījās Eiropas Savienības (ES) valstu parlamentu pārstāvji, eksperti un politikas veidotāji, lai apspriestu būtiskākos drošības un aizsardzības jautājumus. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju šajā konferencē pārstāvēja deputāts Jānis Skrastiņš.
Konferencē tika apspriesti Eiropas Savienības drošības apdraudējumi, kas ietver Krievijas agresīvo politiku, hibrīdkara stratēģijas, terorismu, migrācijas krīzes un dezinformācijas kampaņas. Diskusijās uzsvērta nepieciešamība stiprināt ES aizsardzības spējas, attīstīt jaunu drošības arhitektūru un uzlabot starptautisko sadarbību.
Dalībnieki vienojās par kopīgu paziņojumu, kurā uzsvērti vairāki būtiski aspekti:
🔹 Krievijas agresija un hibrīdkarš – Krievijas nelikumīgais un nepamatotais iebrukums Ukrainā kopš 2014. gada ir fundamentāli mainījis Eiropas drošības situāciju. ES dalībvalstis ir vienoti nosodījušas šos pārkāpumus, turpinot sniegt Ukrainai militāru, finansiālu un humāno palīdzību. Vienlaikus hibrīdajiem uzbrukumiem, tostarp kiberuzbrukumiem, sabotāžai un informatīvajai manipulācijai, ir pieaugoša loma ES destabilizācijas mēģinājumos.
🔹 Eiropas aizsardzības stiprināšana – ES jāpaplašina aizsardzības sadarbība, palielinot bruņoto spēku operatīvās spējas, modernizējot aprīkojumu un uzlabojot militāro mobilitāti. Īpaša uzmanība pievērsta arī pretgaisa aizsardzībai, bezpilota lidaparātu sistēmām un elektroniskajai kara taktikai.
🔹 Baltijas reģiona drošība – Krievijas centieni mainīt robežas un apiet ES sankcijas rada īpašus riskus Baltijas jūras reģionam. ES dalībvalstis aicinātas stiprināt reģionālās drošības pasākumus, aizsargāt kritisko infrastruktūru un uzlabot informācijas apmaiņu starp izlūkdienestiem.
🔹 Cīņa pret terorismu un dezinformāciju – Eiropai jāsaskaras ar jauniem terorisma draudiem, ieskaitot valstiski atbalstītas destabilizācijas stratēģijas. Vienlaikus dezinformācijas izplatība un informatīvie uzbrukumi, kas vērsti uz sabiedrības šķelšanu un populisma veicināšanu, ir jāapkaro ar koordinētu ES līmeņa rīcību.
🔹 Enerģētiskā un kritiskās infrastruktūras drošība – ES ir nepieciešama ilgtermiņa stratēģija enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai, kritiskās infrastruktūras aizsardzībai un atkarības mazināšanai no ārējiem piegādātājiem.
🔹 Atbalsts Ukrainai un ES paplašināšanās – ES dalībvalstis apliecināja turpmāku militāro un finansiālo atbalstu Ukrainai un uzsvēra, ka ES paplašināšanās ir būtisks solis Eiropas ilgtermiņa stabilitātei un drošībai.
Konference noslēdzās ar dalībvalstu vienotu apņemšanos stiprināt Eiropas drošību, turpināt atbalstu Ukrainai un attīstīt ES aizsardzības stratēģiju, lai efektīvi reaģētu uz mūsdienu ģeopolitiskajiem izaicinājumiem.
Latvijas delegācija turpinās aktīvi iesaistīsies šādās starptautiskajās iniciatīvās, lai stiprinātu Eiropas drošību un veicinātu sadarbību starp valstīm šajā stratēģiski svarīgajā jomā.
Starpparlamentārās konferences par Eiropas Savienības kopējo ārpolitiku, drošības politiku un aizsardzības politiku tiek rīkotas regulāri un to nodrošina prezidējošā valsts ES Padomē.
Latvija šādu konferenci rīkos 2028. gadā Latvijas prezidentūras ES Padomē ietvaros.
Komisija atbalsta likumprojektu par interešu pārstāvības regulējuma pilnveidi
Š.g.19. marta sēdē Komisija izskatīja likumprojektu "Grozījumi Interešu pārstāvības atklātības likumā" un nolēma to atbalstīt un virzīt izskatīšanai Saeimā atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 79. pantam.
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu un efektīvu interešu pārstāvības regulējumu, novēršot neskaidrības likuma piemērošanā un samazinot administratīvo slogu uzņēmumiem, organizācijām un publiskās varas pārstāvjiem. Tāpat grozījumi paredz pagarināt termiņu interešu pārstāvības reģistra un deklarēšanas sistēmas sagatavošanai un ieviešanai līdz 2028. gada 1. septembrim, kā arī paredz pagaidu risinājumu interešu pārstāvju publiskošanai.
Komisijas sēdē tika uzsvērts, ka pašreizējais regulējums un termiņš rada vairākas problēmas:
Administratīvais slogs – pašreizējais regulējums paredz, ka uzņēmumiem un organizācijām būtu jāreģistrē katrs deleģētais pārstāvis, kas piedalās interešu pārstāvības aktivitātēs, kas ir pārmērīgi birokrātiski un nepraktiski.
Finansiālās izmaksas – interešu pārstāvības reģistra un deklarēšanas sistēmas izstrāde un uzturēšana prasītu ievērojamus resursus (aptuveni 700 000 eiro sākotnējai izstrādei un 70 000 eiro ik gadu uzturēšanai).
Normatīvās neskaidrības – likuma tvērums un interešu pārstāvības interpretācija joprojām ir neviennozīmīga, un nav noteikta atbildīgā iestāde, kas uzraudzīs tā izpildi.
Sasteigts ieviešanas termiņš – pašreizējais termiņš (2025. gada 1. septembris) neatļauj pienācīgi izstrādāt un ieviest sistēmu atbilstoši likuma mērķiem un labas pārvaldības principiem.
Likumprojekts paredz vairākas būtiskas izmaiņas, tostarp:
Termiņa pagarināšanu līdz 2028. gada 1. septembrim, lai nodrošinātu kvalitatīvu regulējuma ieviešanu.
Vienkāršot prasības reģistrācijai, izslēdzot pienākumu reģistrēt katru pilnvaroto pārstāvi un atstājot tikai organizāciju vai uzņēmumu kā interešu pārstāvi.
Pagaidu risinājumu – brīvprātīgu interešu pārstāvju sarakstu, kas pārejas periodā aizstātu reģistru un nodrošinātu minimālu informācijas publiskošanu.
Turpmāku darbu pie regulējuma skaidrošanas un atbildīgās iestādes noteikšanas.
Komisija atzina, ka šie grozījumi palīdzēs nodrošināt līdzsvarotu un efektīvu interešu pārstāvības regulējumu, vienlaikus mazinot birokrātiju un nepamatotu administratīvo slogu.
Aizsardzības komisija atbalsta likumprojektu un virza to steidzamības kārtā, lai sniegtu papildu atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem
Š.g. 19. martā Komisija nolēma virzīt steidzamības kārtā likumprojektu “Grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”, kas paredz palielināt Ukrainas civiliedzīvotājiem-nerezidentiem piemērojamo ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu no 250 eiro uz 510 eiro mēnesī. Grozījumi stāsies spēkā 2025. gada 1. maijā.
"Ņemot vērā kara ilgumu un Ukrainas civiliedzīvotāju situāciju, ir būtiski turpināt sniegt viņiem nepieciešamo atbalstu. Šī iniciatīva ļaus mazināt finansiālo slogu un uzlabos ukraiņu iespējas iekļauties darba tirgū un ikdienas dzīvē Latvijā," uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis.
Komisijas deputāti nolēma virzīt likumprojektu steidzamības kārtā, uzsverot, ka tas ir vēl viens apliecinājums Latvijas konsekventajam atbalstam Ukrainas tautai. Latvija ne tikai sniedz militāro palīdzību Ukrainai, bet arī rūpējas par ukraiņu civiliedzīvotājiem, kuri raduši patvērumu mūsu valstī. Palielinot neapliekamo minimumu, tiek nodrošināts taisnīgāks un līdzvērtīgāks atbalsts, pielīdzinot to Latvijas rezidentu līmenim.
Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/54395525687/in/album-72177720324514311
Izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas
Policija varēs nosēdināt vai notriekt dronus arī iespējama apdraudējuma gadījumā
Ne tikai uzbrukuma gadījumā, bet arī, lai novērstu iespējamu apdraudējumu, policija varēs nosēdināt vai notriekt dronus, paredz Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā otrdien, 18.martā, galīgajā lasījumā atbalstītās izmaiņas likumā. Patlaban policija to drīkst darīt tikai drona uzbrukuma laikā.
Dronu izmantošana kļūst aizvien plašāka, tāpēc jābūt efektīvai pretdarbībai nelikumīgos izmantošanas un iespējama apdraudējuma novēršanas gadījumos, iepriekš akcentējuši komisijas deputāti.
Likuma grozījumi paredz, ka policijai būs tiesības izmantot speciālos līdzekļus, lai pārtrauktu attālināti vadāmas ierīces pārvietošanos gaisā, ūdenī vai uz sauszemes, ja tā apdraud sabiedrības drošību, personu dzīvību vai veselību, apsargājamo objektu vai kritiskās infrastruktūras drošību. To drīkstēs darīt, ja ierīci izmantos pretlikumīgi vai arī būs aizdomas par iespējamu noziedzīgu nodarījumu.
Likuma izmaiņas ļaus reaģēt arī policijas specvienībām, ja būs aizdomas, ka dronu izmanto noziedzīgos nolūkos, iepriekš uzsvēra policijas pārstāvji. Patlaban tikai robežsargi vai karavīri iespējamā apdraudējuma gadījumā var nosēdināt vai notriekt dronus.
Šobrīd Valsts policijai ir tehniskas iespējas identificēt bezpilota gaisa kuģus, lidojuma maršrutu, augstumu un tālvadības pilota atrašanās vietu, bet notvert, iznīcināt vai piespiedu kārtā nosēdināt tos nav leģitīmu iespēju, pat, ja tas rada draudus sabiedrības drošībai un kritiskās infrastruktūras objektiem, norādījuši likumprojekta autori.
Lai izmaiņas stātos spēkā, grozījumi likumā “Par policiju” galīgajā lasījumā vēl jāpieņem Saeimā.
Saeimas Preses dienests
Komisija atbalsta likumprojektu "Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likums" pirmajā lasījumā
Š.g. 18. martā Komisija izskatīja likumprojektu "Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likums" un atbalstīja tā virzību izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.
Likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā pieaugošos drošības riskus saistībā ar Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas izlūkošanas aktivitātēm pret Latviju. Tas paredz ierobežojumus noteiktām personu grupām, kuras ir pakļautas paaugstinātam drošības riskam, liedzot tām izbraukt uz minētajām valstīm. Šāda rīcība ir būtiska, lai novērstu iespējamus draudus valsts iekšējai drošībai un aizsargātu nacionālās intereses.
Komisijas deputāti uzsvēra, ka likumprojekts ir nozīmīgs solis valsts drošības stiprināšanā, jo ārvalstu specdienestu aktivitātes kļūst arvien agresīvākas, tostarp izmantojot tiešus kontaktus ar Latvijas iedzīvotājiem savu interešu īstenošanai. Lai efektīvi mazinātu šos riskus, nepieciešams savlaicīgi ieviest preventīvus pasākumus.
Likumprojekts tiks virzīts Saeimai pirmajā lasījumā, un darbs pie tā pilnveides turpināsies, lai nodrošinātu sabalansētus un efektīvus risinājumus valsts drošības stiprināšanai.
