Jaunumi
Komisija izvērtē KNAB darbību 2024. gadā un analizē jaunākos Korupcijas uztveres indeksa rādītājus.
Komisija š.g. 11. marta sēdē izvērtēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbību 2024. gadā un analizēja jaunākos Korupcijas uztveres indeksa (KUI) rādītājus.
KNAB vadība informēja deputātus par biroja paveikto, izmeklējot korupcijas lietas, stiprinot prevencijas pasākumus un veicinot sabiedrības iesaisti korupcijas novēršanā, norādot, ka KNAB kapacitāte un spējas ir atbilstošas, lai veiksmīgi pildītu atbildībā esošās funkcijas, tai skaitā no Valsts ieņēmumu dienesta pārņemto Iekšējās drošības pārvaldes koruptīvo nodarījumu izmeklēšanas un operatīvās darbības funkciju.
Komisija tika informēta, ka Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) tiešsaistes izdevuma “Pretkorupcijas un integritātes perspektīvas 2024” vērtējumā Latvijai uzrādīts augstākais sasniegums, izstrādājot un ieviešot nacionālo pretkorupcijas pasākumu plānu, kā arī viens no augstākajiem sasniegumiem attiecībā uz interešu konflikta novēršanas sistēmu un tās darbību praksē.
Komisijas locekļi uzdeva jautājumus par KNAB prioritātēm un izaicinājumiem, īpašu uzmanību pievēršot korupcijas apkarošanai valsts īstenotajos iepirkumos un interešu konfliktu novēršanai valsts pārvaldē.
Komisija apsprieda arī 2024. gada Korupcijas uztveres indeksu, kas atspoguļo sabiedrības un starptautisko ekspertu vērtējumu par korupcijas līmeni Latvijā. Deputāti pauda bažas par to, ka KUI aprēķināšanā izmantotās metodoloģijas dēļ Latvijas rādītāji ir salīdzinoši daudz sliktāki nekā, piemēram, Lietuvai, lai gan abu valstu faktiskā situācija ir līdzīga. Šāda metodoloģiska atšķirība rada nepareizu priekšstatu par reālo korupcijas līmeni un nelabvēlīgi ietekmē Latvijas konkurētspēju Baltijas reģionā un Eiropā kopumā, mazinot investoru interesi un radot šķēršļus godīgai konkurencei.
/Slaids no KNAB sniegtās prezentācijas Komisijā 11.03.2025. Visa prezentācija pievienota pielikumā./
"Ir būtiski, lai starptautiskie korupcijas novērtējumi precīzi atspoguļotu realitāti un neradītu nepamatotu plaisu starp kaimiņvalstīm. Mēs nevaram pieļaut situāciju, kurā metodoloģiskas atšķirības rada šķēršļus investīcijām un kaitē Latvijas starptautiskajai reputācijai", uzsver Komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis.
Komisija vienojās turpināt sekot KNAB darbībai un veikt nepieciešamos normatīvo aktu uzlabojumus, lai stiprinātu korupcijas novēršanas un apkarošanas mehānismus Latvijā, kā arī uzsvēra nepieciešamību aktīvāk skaidrot starptautiskajās organizācijās Latvijas situāciju un KUI aprēķinu ietekmi uz ekonomiku un investīciju vidi.
KNAB gada pārskats 2024. - https://www.knab.gov.lv/lv/media/7314/download?attachment
Aizsardzības komisija pirmajā lasījumā atbalsta regulējumu patvertņu izveidošanai un pielāgošanai
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti trešdien, 5.martā, pirmajā lasījumā atbalstīja izmaiņas likumā par patvertņu izveidošanu un pielāgošanu. Patlaban neviens likums to neregulē.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) apsekojis vairāk nekā 4710 objektus visā Latvijā un secinājis, ka 394 objekti atbilst patvertņu prasībām, savukārt 1200 daļēji atbilst šādām prasībām, šodien deputātus informēja VUGD pārstāvji.
Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldības likumā paredzēts definēt patvertni kā būvi vai tās daļu, kas paredzēta cilvēku aizsardzībai no katastrofas, militāra iebrukuma vai kara.
Likumprojekts paredz patvertnes iedalīt trīs kategorijās. Pirmā no tām būtu ar visaugstāko aizsardzību, kas iedzīvotājus varētu pasargāt no sprādziena triecienviļņa, ķīmisko kaujas vielu, jonizējošā starojuma un radioaktīvo putekļu iedarbības, šķembām. Otrās kategorijas patvertnes paredzētas aizsardzībai no sprādziena triecienviļņa un jonizējošā starojuma iedarbības, šķembām. Savukārt trešās kategorijas patvertnes būtu izveidotas esošajās būvēs vai to daļās, mazinot ietekmi no sprādziena triecienviļņa, šķembām.
Patvertņu izbūve pēc 2027.gada būs obligāta daudzīvokļu mājām ar vairāk nekā pieciem stāviem, bērnudārziem, skolām, augstskolām, stacionārām ārstniecības iestādēm, kā arī citām publiskām ēkām ar vismaz 2500 kvadrātmetriem, paredz likumprojekts. Savukārt tāda objekta īpašnieks, uz kuru neattieksies obligātās prasības, varēs brīvprātīgi ierīkot patvertni. Patvertnes īpašniekam būs jānodrošina tās uzturēšana, lai katastrofas, tās draudu, militāra iebrukuma vai kara gadījumā cilvēki varētu iekļūt patvertnē un izmantot to, noteic likuma grozījumi.
Savukārt pašvaldības uzturēs informāciju par tās teritorijā esošo patvertņu izvietojumu. Tāpat pašvaldības varēs piedalīties patvertņu, tai skaitā privātās ēkās un telpās, izbūvē vai ierīkošanā un nodrošināšanā ar nepieciešamo aprīkojumu. Tāpat paredzēts noteikt, ka, veicot būves ar patvertni atjaunošanu vai pārbūvi, tai skaitā lietošanas veida maiņu, patvertne būs jāsaglabā.
Likumprojekts paredz, ka Ministru kabinetam būs jānosaka minimālās prasības telpu pielāgošanai, lai tās atbilstu trešās kategorijas patvertnes izveides mērķim, kārtība, kādā pielāgota būve vai tās daļa atzīstama par patvertni un kādā veic patvertņu pārbaudes.
Ņemot vērā pēdējās vētras sekas un pašvaldību pieredzi, likuma grozījumi arī paredz noteikt, ka pašvaldības varēs organizēt vides sakārtošanas pasākumus ne tikai publiskajā ārtelpā, bet arī fiziskai personai piederošā nekustamajā īpašumā. Šo pasākumu kārtību pašvaldības noteiks savos saistošajos noteikumos. Tas nepieciešams, lai pašvaldība varētu sniegt atbalstu iedzīvotājiem, jo ne visos gadījumos nekustamā īpašuma īpašnieks būs spējīgs veikt nolauzto koku sazāģēšanu un savākšanu.
Lai likuma grozījumi stātos spēkā, tie vēl trīs lasījumos jāpieņem Saeimai.
Saeimas Preses dienests
Komisijas deputāti tiekas ar Izraēlas parlamenta sadraudzības grupas deputātu delegāciju
Šī gada 5. martā Komisijas deputāti tikās ar Izraēlas Valsts parlamenta sadraudzības grupas deputātu delegāciju. Tikšanās laikā tika pārrunāta abu valstu ģeopolitiskā situācija, ārpolitikas un iekšpolitikas aktualitātes, kā arī līdzšinējā un iespējamā sadarbība aizsardzības jomā.
Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720324220607
Izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas
Saeimas komisija aktualizē atbalsta un integrācijas jautājumus Ukrainas civiliedzīvotājiem un NVO nozīmi krīžu pārvarēšanā
Saeimas komisiju atvērto durvju dienā, š.g. 25. februārī, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē tika diskutēts par Ukrainas civiliedzīvotāju sociālo atbalstu, izglītību, nodarbinātību un civilo aizsardzību, kā arī nevalstisko organizāciju (NVO) lomu krīžu pārvarēšanā un Visaptverošas valsts aizsardzības sistēmā.
Tika uzsvērta nepieciešamība skaidrot ilgtermiņa uzturēšanās iespējas Latvijā, kā arī veicināt integrācijas iniciatīvas, kas palīdz ukraiņiem iekļauties sabiedrībā. Izglītības jomā uzmanība tika pievērsta valodas apguvei un adaptācijas programmām skolās. Darba tirgū būtiski nodrošināt kvalifikācijas atzīšanu un latviešu valodas apguvi, lai veicinātu Ukrainas iedzīvotāju nodarbinātību. Tāpat tika pārrunāti risinājumi efektīvākai informācijas apritei par civilās aizsardzības jautājumiem.
Būtiska loma krīzes situācijās ir nevalstiskajām organizācijām, kuru pārstāvji sēdē dalījās ar savu pieredzi un resursiem civilās aizsardzības nodrošināšanā. Diskusijā tika akcentēts NVO sektora raksturojums, tā sadarbība ar valsti un iespējami uzlabojumi, lai stiprinātu sabiedrības noturību krīzēs. Komisija atzina, ka NVO sektora iesaiste ir būtiska Visaptverošas valsts aizsardzības sistēmā, veicinot koordinētu rīcību un efektīvāku palīdzības sniegšanu.
Komisija turpinās darbu pie šo aktuālo jautājumu risināšanas, sadarbojoties ar atbildīgajām institūcijām un pilsonisko sabiedrību.
Foto: https:https:// www.flickr.com/photos/saeima/54349843804/in/album-72177720324073104
Izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas
Komisija izvērtē Valsts policijas 2024. gada darbības rezultātus un prioritātes 2025. gadam
Komisija šī gada 19. februāra sēdē tikās ar Valsts policijas vadību, lai pārrunātu 2024. gadā paveikto un 2025. gada prioritātes.
No 2024. gadā paveiktā Valsts policija īpaši atzīmēja šādus faktus:
- Spraigā operācijā aizturēti vairāki desmiti migrantu ar viltotu policijas transportlīdzekli;
- Baltijas valstis aizturētas 32 personas saistībā ar teju 300 miljonu eiro PVN krāpšanu, kas saistīta ar organizēto noziedzību;
- Alūksnē atklāta lielākā sintētisko narkotiku laboratorija;
- No nelegālās aprites kopumā izņemtas dažāda veida apreibinošās vielas aptuveni 18,9 miljonu eiro vērtībā;
- Par sevišķi smagu noziegumu izdarīšanu aizturēti 7 skinhedu subkultūras pārstāvji;
- Ar Ukrainas policistiem likvidēts telefonkrāpnieku zvanu centrs;
- Vērienīgā operācijā konfiscēti gandrīz 300 miljoni cigarešu un apturēts starptautisks organizētās noziedzības tīkls.
Savukārt kā prioritātes 2025. gadam Valsts policija izvirzījusi :
- Cīņu ar hibrīdapdraudējuma saistīto pārkāpumu novēršanu un atklāšanu (t.sk. darbs Austrumu robežā; nelegālie imigranti);
- Kritiskās infrastruktūras aizsardzību;
- Policijas materiāltehniskā nodrošinājuma un infrastruktūras pilnveidošanu (t.sk. dronu spēju stiprināšanu; formastērpu un identitātes pilnīgu nomaiņa u.c.);
- Vardarbības novēršanu - elektroniskās uzraudzības ieviešanu;
- Atbalstu Ukrainai;
- Ieslodzīto konvojēšanas funkcijas pārdales īstenošanu;
- Normatīvā regulējuma uzlabošanu;
- Stratēģisko komunikāciju;
- Sabiedriskās kārtības nodrošināšanu ikdienā un nacionāla un starptautiska mēroga pasākumos (sports, Dziesmusvētki u.tml.);
- Personāla piesaisti dienestam.
Komisija atzinīgi novērtēja gan Valsts policijas paveikto 2024. gadā, gan informatīvi bagāto prezentāciju, gan Valsts policijas priekšnieka ģenerāļa A. Ruka profesionalitāti, sniedzot prezentāciju un komentējot prezentācijā ietverto informāciju.
Ar Valsts policijas Gada pārskatu par 2024. gadu sabiedrība tiks iepazīstināta preses konferencē šī gada februārī.
Valsts policijas Gada pārskats par 2024. gadu - https://manidati.iem.gov.lv/d/4581d069b94145749194/files/?p=%2FGada%20p%C4%81rskats%20par%202024%20PDF.pdf
