Jaunumi
KOMISIJA VĒRTĒ IEKŠLIETU SISTĒMAS BUDŽETU
Š.g. 14. februāra sēdē komisija vērtēja Iekšlietu ministrijas valsts budžeta programmu. Tikšanās laikā ministrijas valsts sekretārs Dimitriju Trofimovs prezentēja prioritātes nākamajam plānošanas periodam un budžeta projektu vērtēja kā vēsturiski nepiedzīvotu atbalstu guvušu. 2023. gadam budžetā atvēlēti 582 802 602 euro. Iekšlietu sistēmas prioritātes būs Valsts robežas joslas infrastruktūras izveide, Speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegāde, kā arī 15 Katastrofu pārvaldības centru būvniecība, kuros būs koncentrēti visi dienesti, kas nodrošina iekšējo drošību, Jelgavas gadījumā arī ar prokuratūru. Solīts nodrošināt arī 10 procentu atalgojuma pieaugumu šajā un nākamajos divos gados, sasniedzot 30 procentu pieaugumu, kā arī sasniegt vienotās atlīdzības sistēmas skalu minimumu.Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei paredzēti līdzekļi atlīdzībai, lai palielinātu atalgojumu personālam (palielinājums vienam nodarbinātajām vidēji par 17% jeb 161 euro) un novērstu kompetentu darbinieku aizplūšanu uz privāto sektoru un citām institūcijām.
Klātesošie bija vienisprātis, ka personāls ir iekšlietu prioritāte Nr.1.
KOMISIJA IZSKATA AIZSARDZĪBAS BUDŽETA PIEPRASĪJUMU
Š.g. 13. februārī komisijā viesojās aizsardzības ministre I. Mūrniece, ministrijas vadība un NBS komandieris L. Kalniņš. Tika vērtēts aizsardzības nozares budžeta ietvars šim un nākamajiem diviem gadiem. 2023. gadam paredzēti 987 miljoni eiro liels finansējums. Atbilstoši ģeopolitiskajai situācijai panākta kopēja valsts sapratne, ka valsts drošība šobrīd ir prioritāra. Līdz ar to 2023. gadā aizsardzībai atvēlēti 2,25 procenti no IKP, 2027. gadā plānots sasniegt trīs procentus, taču ministre pieļauj, ka trīs procentu apjoms tiks sasniegts pirms šī termiņa.
Prioritāri attīstāmās NBS spējas, kuras līdz ar to tiek virzītas paātrināti, ir pretgaisa aizsardzības sistēma, krasta aizsardzība un tālās darbības raķešu artilērijas sistēmas. Tāpat prioritāra ir valsts aizsardzības dienesta ieviešana, kura mērķis ir aizpildīt NBS struktūras un sagatavot labi apmācītu rezervistu vienības. Starptautiskā vidē ministre strādā pie NATO kaujas grupas palielināšanas līdz kaujas spējīgas brigādes līmenim, pateicoties Kanādas atbalstam, indikācijas ir ļoti pozitīvas.
Kopumā budžeta prioritātes nākamajam plānošanas periodam ir NBS spēju attīstība, valsts aizsardzības dienests, uzņemošās valsts infrastruktūra, Sēlijas poligons, visaptveroša valsts aizsardzība.
Plānots arī atalgojuma pieaugums profesionālajā dienestā aptuveni 200 eiro apmērā mēnesī.
Būtiska loma atvēlēta kiberdrošības uzlabošanai, kam atvēlēti 6,9 miljoni eiro, paredzot veidot jaunu Nacionālo Kiberdrošības centru un ar jaunu likumu pilnveidot aizsardzību no uzbrukumiem.
PABEIGTS DARBS PIE VALSTS AIZSARDZĪBAS DIENESTA LIKUMA PROJEKTU PAKETES OTRAJAM LASĪJUMAM
Š.g. 8. februārī pēc vairāku nedēļu ilgām diskusijām komisija noslēgusi darbu pie Valsts aizsardzības likuma projekta un to pavadošo likumprojektu paketes. Likumprojektus lūgs iekļaut 16. februāra Saeimas sēdes darba kārtībā, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūgs noteikt š.g. 2. martu. Komisija atbalstīja virkni Aizsardzības ministrijas priekšlikumu, kuros pamatā tika risinātas citu institūciju aktualizētās problēmas, līdz ar to diezgan daudzi no tiem varēja tikt atsaukti, piemēram, Tieslietu ministrijas priekšlikumi par kompensāciju un uzturdevu pakļaušanu parādu piedziņai un citi.
Kā svarīgākie jautājumi bija atlases nosacījumi, pakļaujot tai tikai Latvijā dzīvesvietu deklarējušos pilsoņus un līdz 2027. gadam neiesaucot ārvalstīs dzīvojošos jauniešus.
Attiecībā uz studentiem piedāvājums ir uzskatīt to par atlikšanas iemeslu, vienlaikus atstājot nenoslēgtu kritēriju loku, kādi iemesli būtu uzskatāmi par tik svarīgiem, lai atliktu dienestu.
Likuma projektā noteikti vairāki dienesta atlikšanas un neiesaukšanas iemesli tādi kā dienests iekšlietu struktūrās, bērna kopšanas atvaļinājums un citi.
Būtiski, ka saskaņā ar esošo projektu otrajam lasījumam, dienesta veida izvēles tiesības paredzētas tikai brīvprātīgajiem, un arī tad ne visos gadījumos, atbilstoši regulējumam šī izvēle var tikt piedāvāta atbilstoši valsts aizsardzības interesēm. Tām personām, kuras tiks iesauktas, šādu tiesību nebūs, tās tiks iesauktas tikai 11 mēnešu dienestam NBS regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā. Savukārt aizstāts dienests ar valsts aizsardzības civilo dienestu varēs tikt tikai pēc Kontroles komisijas lēmuma.
Brīvprātīgajiem paredzēts paaugstināts kompensācijas apmērs un tiks turpināts darbs pie sociālo garantiju pilnveidošanas, izvērtējot iespēju apmaksāt studijas vai uzskatīt dienestu par priekšrocību tikt pieņemtam darbā valsts institūcijās.
Pirmais iesaukums tiks realizēts brīvprātīgi, savukārt normas par alternatīvo – valsts aizsardzības civilo dienestu - paredzēts iekļaut šajā pašā projektā uz trešo lasījumu.
Komisijā kopumā pamata likuma projektam bija saņemti 45 priekšlikumi.
ŠONEDĒĻ KOMISIJA UZSĀK VALSTS AIZSARDZĪBAS DIENESTA IEVIEŠANAS TIESISKĀ REGULĒJUMA IZSTRĀDI
24. un 25. janvāra sēdes darba kārtībā iekļauts Valsts aizsardzības dienesta likums (67/Lp14) 2. lasījumam un to pavadošo likumprojektu pakete.
Sēdes norisēm būs iespējams sekot webex platformas videokonferencē.
Saite uz sēžu materiāliem:
24. janvārī Komisija diskutēja par iesniegto piedāvājumu un konceptuālajiem dienesta ieviešanas izaicinājumiem. Aizsardzības ministrija piedāvāja savu jauno konceptu Valsts aizsardzības dienesta ieviešanai, likumprojekts būtiski pilnveidots. Paredzēts Valsts aizsardzības dienestu uzsākt no 2023. gada 1. jūlija, kad pēc 2004. gada 1. janvāra dzimušos vīriešus gada laikā pēc šī vecuma sasniegšanas iesauks uz brīvprātības pamata. Svarīgi, ka, kamēr nebūs spēkā Valsts aizsardzības civilā dienesta likums, personas obligātam iesaukumam netiks pakļautas. Šī likuma projektu paredzēts Saeimā iesniegt līdz 2023. gada 1. jūnijam, bet nepieciešams arī laiks tā pieņemšanai. Arī finansējums projekta ieviešanai ir ticis iezīmēts, taču, nezinot ieviešanas formātu, tas iezīmēts provizoriski. Aizsardzības ministrijai jāturpina darbs pie aprēķiniem. 2023. – 2025. gada budžetā līdzekļi ir paredzēti esošā budžeta ietvaros, tālākais ir diskutējams turpmāk. Līdz ar to brīvprātīgo valsts aizsardzības dienesta karavīru nodrošināšanu iespējams finansēt esošo budžetu ietvaros.
Diskusijas raisīja bērnu uzturlīdzekļu jautājumi, Aizsardzības ministrijas piekļuves tiesības e-veselībai un citiem iedzīvotāju datu apstrādes jautājumiem. Iebildumi tika veltīti atšķirīgas attieksmes noteikšanai pēc dzimuma, paredzot iesaukt tikai vīriešus. Dubultpilsoņus neiesauc, ja viņi ir izgājuši pamata apmācību citā valstī, taču kopumā likums uz diasporu tiek attiecināts. Iespējams arī veids, kad valsts aizsardzības civilā dienesta normas tomēr iekļauj pamata likumā. Deputāti arīdzan aktualizēja jautājumus par iesaucamo skaitu, brīvprātīguma princips pieļauj dažādas iespējas, pēc iespējas ātrāk jātiek uz prognozējamu lielumu, paļaušanos uz tiesībām netikt iesauktam pēc 19 gadu vecuma sasniegšanu un citus būtiskus aspektus.
25. janvārī, uzsākot darbu pie konkrētu priekšlikumu izskatīšanas, komisija vienojās atbalstīt Aizsardzības ministrijas redzējumu līdz 5. pantam (ieskaitot). Tika pieņemts konceptuāls lēmums atlasei pakļaut tikai vīriešus, sievietēm atstājot brīvprātīgu iespēju piedalīties valsts aizsardzības dienestā. Jau šobrīd Latvija starp NATO valstīm dala ceturto vietu sieviešu īpastvara ziņā ar 16 procentiem no kopējā skaita. Bruņotajos spēkos un zemessardzē dien 1070 sievietes un tikai Norvēģijā no NATO dalībvalstīm šāds pienākums attiecībā uz sievietēm ir paredzēts. Komisija vienojās neveidot arī atsevišķu Valsts aizsardzības civilā dienesta likumu, bet integrēt šos jautājumus esošā likuma projektā. Atvērts palika jautājums par Kontroles komisijas sastāvu. Tā kā atlases ceļā iesauktais nevarēs izvēlēties valsts aizsardzības dienesta veidu, bet šo lēmumu par aizstāšanu pieņems Kontroles komisija, ir ļoti būtiski, kas darbosies tās sastāvā un cik kvalitatīvi varēs izvērtēt apstākļus un pieņemt lēmumus par dienesta aizstāšanu ar valsts aizsardzības civilo dienestu. Šobrīd iecerēts, ka sastāvu noteikts Ministru kabinets, bet gaidāmi arī priekšlikumi uz 3. lasījumu, vai tas nebūtu nosakāms likumā.
1. februāra sēdē turpinājās darbs pie tādu jautājumu izskatīšanas, kā dienestu izlēdzošie un atliekošie nosacījumi, piekļuve iedzīvotāju datu bāzēm un valsts garantijas aizsardzības civilā dienestā dienošajiem. Tāpat nepieciešams turpināt diskusiju par to, vai uz brīvprātīgajiem attiecināmas tās pašas veselības prasības, kas uz pārējiem karavīriem.
Komisija darbu pie likuma projektu paketes turpinās nākamnedēļ: 7. un 8. februārī.
Komisijas darba kārtībā Valsts kontroles atziņas par civilās aizsardzības sistēmu
Savā š.g. 17. janvāra sēdē komisija atbalstīja likumprojektu otrajam lasījumam, kas paredz uzlabot ugunsdrošības sistēmu, nosakot objekta ekspluatācijas apturēšanu gadījumā, ja šajā īpašumā nav bijis iespējams iekļūt trīs reizes.
Likumprojekts Saeimā tiek skatīts trijos lasījumos.
Kā svarīgākais komisijas dienas kārtībā bija jautājums par Civilās aizsardzības sistēmas revīzijas secinājumiem. Revīziju veikusi Valsts kontrole par laika periodu līdz pagājušā gada rudenim.
Latvijā izvēlētais katastrofu pārvaldīšanas decentralizētais modelis vērtēts kā neatbilstošs liela mēroga katastrofu pārvaldīšanā, tajā identificētas horizontālās sadarbības un institucionālās padotības problēmas, izcelts, ka no vienas nozares nevar vadīt šādas katastrofas. Ietikts stiprināt krīzes menedžmenta funkcijas institūcijās, lai personālsastāvs var īstenot gan preventīvos gatavības pasākumus, gan reaģēšanas spējas.
Identificēts, ka risku novērtēšana mūsu sistēmā ir diezgan formāla. Ja Eiropas Savienībā vērojama starpnozaru un vairāku risku vērtēšana, Latvijā tas veikts vienas nozares ietvaros. Būtiska loma risku novērtējuma matricā ir pašvaldībām, tām būtu jābūt iesaistītām arī nozares ministrijas risku analīzē. Būtu pilnveidojama metodoloģija, iesaistot pašvaldības un iedzīvotājus, tajā skaitā uzņēmējus. Tādējādi caur dalību šādā procesā palielinātos arī iedzīvotāju informēšana un gatavība.
Analizēts arī valsts civilās aizsardzības plāns, tas vērtēts kā pārāk vispārīgs, ar neskaidru atbildību par konkrētiem pasākumiem, daļā no pašvaldību civilās aizsardzības plāniem konstatēts, ka tajos tiek pārrakstīts valsts plāns, vai arī ņemts ārpakalpojuma pakalpojums tā izstrādei. Līdz ar to būtu nepieciešams VUGD metodoloģisks atbalsts civilās aizsardzības plānu izstrādei, par ko būtu jādomā, modelējot ministriju nozaru atbildībā esošos riskus.
Lai būtu kopīgs redzējums par gatavību valstī, būtu nepieciešama valsts līmeņa stratēģija pieciem gadiem attiecībā uz civilās aizsardzības mācībām.
Būtisks gatavības pasākums ir valsts materiālo rezervju plānojums un uzturēšana, šajā aspektā būtu maināms tiesiskais regulējums, stiprinot pašvaldību iespējas paļauties uz to esamību.
Kopumā Valsts kontrole sniegusi virkni ieteikumu (17 ieteikumi Iekšlietu ministrijai un 3 priekšlikumi Ministru prezidentam) sistēmas pilnveidošanai laikā līdz 2026. gadam.
Deputātiem svarīgi bija jautājumi par iedzīvotāju iesaisti, par klimata pārmaiņu ietekmi uz vidi, kas plūdu un meža ugunsgrēkus prognozē kā neizbēgamus, tāpat kā biežākus ekstremālus laika apstākļus.
Darbam pašvaldībās civilās aizsardzības plānu izstrādei varētu būt vajadzīga speciālā atļauja piekļuvei valsts noslēpumam pašvaldību vadītājiem, īpaši tas varētu būt vajadzīgs civilās aizsardzības plāniem militārā apdraudējuma novēršanai. Vērtējams būtu arī plānu izstrādē iesaistīto iedzīvotāju lojalitātes kritērijs, izslēdzot dažādu sabotāžu riskus, kā arī sadarbība ar zinātniskajām institūcijām sistēmas stiprināšanai.
Komisija secināja, ka reaģēšanas un katastrofu seku likvidēšanas darbi nav problēma, problēma vairāk saskatāma risku novērtēšanā un civilās aizsardzības plānu koordinācijā.
Komisija pieņēma lēmumu vērsties pie atbildīgajām institūcijām gan par ieteikumu ieviešanu kopumā, gan lūdzot pārskatīt pieeju valsts materiālo rezervju veidošanas principiem, tāpat nolemts apkopot un saprast nozaru personālsastāva kapacitāti un to kvalifikāciju civilās aizsardzības jomā.
