Jaunumi

Komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis no šī gada 3. līdz 5. martam Brigē, Beļģijā piedalījās un sacīja runu starpparlamentārajā konferencē par Eiropas Savienības kopējo ārpolitiku, drošības politiku un aizsardzības politiku. R. Bergmanis  norādīja, ka, pielāgojoties mainīgajai drošības situācijai, ir ļoti svarīgi, lai infrastruktūras attīstībā tiktu ņemti vērā aizsardzības apsvērumi. Šāda pieeja nav tikai stratēģiska izvēle; tā ir direktīva, kas atspoguļota ES stratēģiskajā kompasā, kurā ir skaidri norādīts, ka stratēģiskās infrastruktūras attīstība, kas kalpo gan civilajiem, gan militārajiem mērķiem, ir būtisks mūsu kolektīvās drošības un aizsardzības centienu elements.
Rail Baltica projekts ir izcils šīs prioritātes piemērs. Ar Rail Baltica mēs vēlamies beidzot savienot Baltijas valstis ar Eiropu, izmantojot mūsdienīgu dzelzceļa sistēmu, kas iemieso divējāda pielietojuma infrastruktūras koncepciju. Vēl vairāk - mēs veidojam kritiski svarīgu infrastruktūru, kas būs piemērota un kalpos ne tikai civilajām vajadzībām un kravu pārvadājumiem, bet arī ievērojami veicinās reģiona militāro mobilitāti. Neapšaubāmi reģionā notiks vairāk militāro mācību, lai stiprinātu mūsu kolektīvo aizsardzību, jo Somija un Zviedrija pievienojas NATO. Rail Baltica nozīme sniedzas tālāk par tās tiešajiem ekonomiskajiem ieguvumiem. Pašreizējā ģeopolitiskajā kontekstā, jo īpaši ņemot vērā Krievijas agresiju Ukrainā, šis projekts apliecina mūsu apņemšanos uzlabot gan savienojamību, gan drošību. Tas nostiprina ideju, ka mūsu ieguldījumiem infrastruktūrā stratēģiski jāsaskan ar mūsu aizsardzības mērķiem, kalpojot par pamatu gan ekonomikas izaugsmei, gan militārajai sagatavotībai. Saskaņā ar Stratēģisko kompasu,  ir jāatbalsta šāda veida projekti, jo īpaši infrastruktūras jomā, lai nodrošinātu, ka mūsu investīcijas atspoguļo mūsu  drošības mērķus, padarot divējāda lietojuma infrastruktūru par mūsu plānošanas un attīstības standartu.

Starpparlamentārās konferences par Eiropas Savienības kopējo ārpolitiku, drošības politiku un aizsardzības politiku tiek rīkotas regulāri un to nodrošina prezidējošā valsts ES Padomē.
Latvija šādu konferenci rīkos 2028. gadā Latvijas prezidentūras ES Padomē ietvaros.

 

Š.g. 26. februārī aprit 20. gadi, kopš likuma Par Ziemeļatlantijas līgumu pieņemšanas.

Komisija ir pateicīga šim vēsturiskajam brīdim, kas  Latvijai un tās iedzīvotājiem sniedz drošību šodien, īpaši šobrīd esošajā ģeopolitiskajā situācijā.

NATO un Latvijas karogi

Š.g. 21. februāra Komisijas sēdē notika diskusijas par Krievijas tiesiskās palīdzības lūgumu izpildi saistībā ar plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju - Krievijas Federācija meklēšanā izsludinājusi ārvalstu parlamentos un valdībās esošos politiķus, tai skaitā arī no Latvijas.
Ārlietu ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītājs Atis Lots norādīja, ka šīs politiski motivētās apsūdzības ir daļa no Krievijas Federācijas īstenotā hibrīdkara elementiem, respektīvi, atbilde uz Latvijas un citu demokrātisko valstu atbalstu Ukrainai, jo arī sabiedriskās ažiotāžas radīšana pēc sarakstu publiskošanas ir zināmā mērā daļa no Krievijas iecerētā mērķa – destabilizēt Krievijai nedraudzīgās valstis. A. Lots norādīja, ka īpaši ceļojot ārpus ES un NATO, tai skaitā tranzītā, Latvijas valstspiederīgajiem pastāv apdraudējums tikt aizturētiem. Vienlaikus A. Lots norādīja, ka Ārlietu ministrijai informācija par šādu situāciju ar meklēto personu sarakstiem ir zināma kopš 2022. gada, lai gan tās rīcībā nav attiecīgo sarakstu.
Attiecībā uz Ārlietu ministrijas paveikto situācijas risināšanā A. Lots norādīja, ka ministrija:
-    savos divpusējos formātos ar Krievijas Federācijas pārstāvjiem ir vērsusi uzmanību par nepieņemamu pieeju krimināltiesisku instrumentu izmantošanai, lai iebiedētu un potenciāli aizturētu Latvijas valstspiederīgos, uz ko Krievijas Federācijas amatpersonas nav nedz atzinušas, nedz noliegušas šādu sarakstu esamību;
-    pastāvīgi ir informējusi Latvijas sabiedrotos par šādu Krievijas Federācijas rīcību. Arī 19.februārī ES ārlietu ministru padomē Igaunijas ārlietu ministrs, pārstāvot Baltijas valstu un Polijas nostāju, vērsies pie ES institūcijām ar aicinājumu vērtēt šādus apdraudējumus ES valstspiederīgajiem;
-    aicinājusi ES tieslietu un iekšlietu ģenerāldirektoru turpināt strādāt ar starptautiskās Kriminālpolicijas organizāciju "Interpols" un potenciāli novērst "Interpola" mehānismu izmantošanu Krievijas politikas īstenošanā. Vienlaikus lūgts uzdot ES dalībvalstu vēstniecībām pieprasīt no trešajām valstīm apliecinājumu nevērsties pret ES dalībvalstu valstspiederīgajiem;
-    divpusējās sadarbības formātos vērsusies pie Centrālāzijas reģiona valstīm ar lūgumu neizpildīt šādus Krievijas potenciālos lūgumus;
-    divpusējos sadarbības formātos runājusi ar ASV, Austrāliju un citām valstīm par šādu Krievijas pieeju.

Dagmāra Skudra, Latvijas Ģenerālprokuratūras pārstāve Eiropas Savienības aģentūrā ("Eirojust") norādīja, ka par Krievijas Federācijas minētajām metodēm sarunas ir notikušas arī ar "Interpol", lai preventīvi novērstu "Interpol" informācijas sistēmas personu meklēšanai ļaunprātīgu izmantošanu. Vienlaikus nevar izslēgt, ka Krievija var izmantot reģionālās datu apmaiņas informācijas sistēmas vai arī divpusējus administratīvus paziņojumus savu mērķu sasniegšanai.
Esošās situācijas risināšanai Komisija viennozīmīgi atbalstīja kopīgas starptautiskās sabiedrības atbildes reakcijas nepieciešamību.
Komisija šo jautājumu aktualizēja saistībā ar neatkarīgā krievu tīmekļa izdevuma "Mediazona" apkopotajiem datiem par ārvalstniekiem, kurus Krievijas varasiestādes izsludinājušas meklēšanā, konstatējot, ka to vidū ir desmitiem Eiropas, tostarp arī Latvijas, politiķu un amatpersonu, kā arī daudzas augsta ranga Ukrainas militārpersonas un simtiem cilvēku, kurus Krievija pasludinājusi par "ārvalstu algotņiem", kas kopā ar ukraiņiem cīnās pret krievu iebrucējiem.

Š.g. 18.-19. februārī komisijas deputāts Edmunds Zivtiņš piedalījās četrpadsmitajā Eiropola kopējās parlamentārās uzraudzības grupas sanāksmē Gentē, Beļģijā. Sanāksmes laikā tika pārrunātas aktualitātes un izaicinājumi Eiropas iekšējās drošības kontekstā īpašu uzmanību pievēršot tādiem jautājumiem kā organizētā noziedzība, finanšu un ekonomiskā noziedzība, cīņa pret terorismu, nelegālo narkotiku tirdzniecība, cilvēktirdzniecība, kā arī ieroču un sprāgstvielu tirdzniecība.
Eiropola kopējās parlamentārās uzraudzības grupas sanāksmes notiek divas reizes gadā un to nodrošina prezidējošā valsts ES Padomē, kas 2024. gada pirmajā pusgadā ir Beļģija.