Jaunumi
Rihards Kols: diskusijas par Otavas konvenciju turpināsim Baltijas līmenī
Diskutējot par Latvijas dalību Otavas konvencijā, vispirms jāsaprot, ka runājam nevis par miera laikiem, bet gan par potenciālu apdraudējumu. Šobrīd Latvija, Lietuva un Igaunija valdību līmenī katra ir pateikusi, ka pašlaik neizskata iespēju izstāties no šīs konvencijas. Vienlaikus ir skaidrs, ka austrumu robežas nostiprināšana ir un būs viena no būtiskākajām valsts aizsardzības prioritātēm. Vērtējot aizsardzības plānus, tajos ietvertos iespējamos pretmobilitātes pasākumus un to izmaksas, iespējams, šī diskusija atkal tiks atsākta, uzsver Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols.
Ārlietu komisijas un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti trešdien, 24.janvārī, kopsēdē sprieda par Latvijas dalību Konvencijā par kājinieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu.
Komisijas deputāti vienojās par parlamentārā līmeņa dialoga uzsākšanu ar Lietuvu un Igauniju, iespējams arī Somiju un Poliju, lai diskutētu gan par Baltijas valstu sadarbību robežu fortifikācijā, gan arī par iespējām un izaicinājumiem, potenciāli izstājoties no Otavas konvencijas kopīgi – rīkojoties saskaņoti un sinhroni reģiona ietvaros, informē R. Kols. Prioritāte, kā uzsver deputāti, ir pēc iespējas paaugstināt mūsu spējas aizsargāties potenciālas agresijas gadījumā.
Arī Lietuva un Igaunija ir pateikusi, ka pašreiz neizskata iespēju izstāties no konvencijas. Ja to darītu kolektīvi ne tikai Baltijas valstis, bet, piemēram, arī Somija un Polija, tad tam tiešām varētu būt jēga un pragmatiskāks skatījums, norāda R.Kols, uzsverot, ka šajā jautājumā jāņem vērā arī mūsu sabiedroto viedoklis. Ar vai bez konvencijas Latvijai ir plāns apdraudējuma gadījumiem, un mūsu bruņotie spēki profesionāli pilda savus pienākumus, pauž R.Kols.
Ārlietu ministrijas pārstāvji šodien deputātiem sacīja, ka Latvijas dalību konvencijā apturēt nevar – no tās iespējams tikai izstāties. Par izstāšanos būtu jālemj Saeimai, kas būtu gana sarežģīts un garš process. Turklāt būtu nepieciešams Latvijas skaidrojums un plašas sarunas ar sabiedrotajiem NATO un Eiropas Savienībā.
Otavas konvencija paredz, ka katra dalībvalsts apņemas nekad un nekādos apstākļos neizmantot kājinieku mīnas. Tāpat – neizstrādāt, neražot, neiegūt citādā ceļā, neuzglabāt, nesaglabāt vai nevienam tieši vai netieši nenodot tās tālāk. Katra dalībvalsts arī apņemas iznīcināt visas kājnieku mīnas vai nodrošināt to iznīcināšanu saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem.
Saeimas Preses dienests
Komisijas priekšsēdētājs tiekas ar Kanādas vēstnieku Latvijā
Š.g. 22. janvārī Komisijas priekšsēdētājs tikās ar Kanādas vēstnieku Latvijā VE Brian Szwarz, lai pārrunātu ārpolitikas un iekšpolitikas aktualitātes, kā arī sadarbības plānus 2024. gadam.
1991. gada barikāžu aizstāvju atceres diena
Dziļā pateicībā 1991. gada barikāžu dalībniekiem par mūsu šodienu!
Foto: Saeimas arhīvs
Komisija atbalsta dienestu konsolidāciju uz VID reformas pamata
10.01. sēdē Komisija, piedaloties finanšu ministram, ģenerālprokuroram, VID ģenerāldirektorei, KNAB vadībai un citām atbildīgo institūciju amatpersonām, izvērtēja informatīvo ziņojumu “Par Valsts ieņēmumu dienesta darbības pilnveides pasākumiem". VID reforma paredz divas būtiskas izmaiņas:
- VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkciju un uzdevumu nodošanu finanšu ministra pārraudzībā izveidotajai tiešās pārvaldes iestādei - Nodokļu un muitas policijai;
- VID Iekšējās drošības pārvaldes operatīvās un izmeklēšanas funkciju un uzdevumu nodošana KNAB.
Saskaņā ar minēto informatīvo ziņojumu, no VID tiks nodalītas struktūrvienības, kuru darbības mērķis ir novērst, atklāt un izmeklēt noziedzīgus nodarījumus, nevis sniegt pakalpojumus vai konsultācijas. Tādējādi tiks veicināta izmeklēšanas iestāžu neatkarība, stiprināta nodokļu un muitas policijas darba efektivitāte noziedzīgo nodarījumu atklāšanā un tās strukturālā autonomija.
Atslogojot VID no represīvo funkciju veikšanas, tiktu sekmēta sabiedrības uzticēšanās VID, tādējādi sasniedzot VID stratēģijā noteikto misiju - VID uzticams sabiedrotais nodokļu un muitas lietās godīgai uzņēmējdarbībai un sabiedrībai.
Komisija norāda, ka VID reforma (institūciju konsolidēšana) ir labs sākums plašākai, sistēmiskai valsts iestāžu reformai valsts ilgtspējīgas attīstības perspektīvā.
Vienlaikus Komisija norāda uz nepieciešamību izskatīt minēto dienestu atalgojumu sistēmu un veikt atalgojumu sabalansēšanu.
Informatīvo ziņojumu “Par Valsts ieņēmumu dienesta darbības pilnveides pasākumiem" Ministru Kabinetā plānots izskatīt šī mēneša laikā.