Jaunumi
Atskatoties uz Latvijas dalības NATO 20 gadiem, Saeimas deputāti viesojas Ādažu militārajā bāzē (30.04.2024.)
Saeimas deputāti otrdien, 30.aprīlī, apmeklēja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) militāro bāzi Ādažos un kopā ar karavīriem atskatījās uz Latvijas dalības NATO 20 gadiem – bruņoto spēku attīstību un modernizāciju, mūsu karavīru un sabiedroto ieguldījumu Latvijas drošības stiprināšanā. Aizsardzības ministrija arī iepazīstināja ar aktuālajiem darbiem un nākotnes izaicinājumiem nākamajiem 12 gadiem, bet NBS pārstāvji informēja par NATO brigādes veidošanas progresu Latvijā.
“Paldies mūsu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem par darbu. Redzot paveikto, mēs jūtamies drošībā un pasargāti, ir gandarījums par redzēto un pārliecība, ka kopā ar NATO partneriem mēs spējam sargāt savu valsti no pirmā centimetra,” uzsver Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.
Savukārt Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis akcentē, ka NATO ieguldījums Latvijas drošības stiprināšanā šo gadu laikā ir bijis neatsverams. “Nav nekādu šaubu par NATO kolektīvās aizsardzības spējām nodrošināt Latvijas teritorijas aizsardzību. Paldies gan mūsu karavīriem, gan sabiedrotajiem par ieguldījumu un darbu, sargājot mūsu valsti, mieru un demokrātiju. Latvija turpinās stiprināt savas aizsardzības spējas, kā arī papildināt un atjaunot militāro tehniku un ekipējumu.”
R.Bergmanis atzīmē, ka šodien Aizsardzības komisijas deputāti tikās arī ar Valsts aizsardzības dienesta karavīriem, kuri kopš pagājušā gada jūlija brīvprātīgi piedalās valsts aizsardzības stiprināšanā un drīz noslēgs 11 mēnešu ilgušo dienestu.
Vizītes laikā Saeimas deputāti iepazinās ar Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes attīstību un NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas ieguldījumu, kā arī izmēģināja Latvijas un sabiedroto militāro tehniku un ekipējumu. Deputāti arī izbrauca ar bruņutransportieri “Patria”, kas ir taktiskais kājnieku pārvadāšanas līdzeklis, un drīzumā plānots uzsākt bruņutransportieru pilna cikla ražošanu Latvijā.
Tāpat deputāti piedalījās atceres brīdī pie kritušo Latvijas karavīru pieminekļa, noliekot sveces un pieminot karavīrus, kuri ziedojoši savas dzīvības.
Saeimas deputāti Ādažus apmeklēja pēc parlamenta Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iniciatīvas, lai stiprinātu parlamenta saikni ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un NATO sabiedroto kontingentu Latvijā, kā arī uzsvērtu karavīru ieguldījumu mūsu drošības stiprināšanā.
Latvija par pilntiesīgu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsti kļuva 2004.gada 29.martā.
Saeimas Preses dienests
Komisijas deputāti tiekas ar Valsts aizsardzības dienesta karavīriem
Š. g. 30. aprīlī Komisijas deputāti tikās ar Valsts aizsardzības dienesta karavīriem, kuri kopš pagājušā gada jūlija brīvprātīgi piedalās valsts aizsardzības stiprināšanā un drīz noslēgs 11 mēnešu ilgušo dienestu.
Tikšanās laikā tika pārrunātas aktualitātes, izaicinājumi, iegūtā pieredze, zināšanas, kā arī izdarītie secinājumi valsts aizsardzības dienesta gaitā.
Komisijas deputāti pauda gandarījumu un lepnumu par nozīmīgo skaitu jauniešu, kuri izvēlējušies turpināt savu karjeru Nacionālo bruņoto spēku profesionāļu rindās, kā arī par tiem, kuri nolēmuši savas gaitas turpināt augstskolās, un par katru, kurš uzdrošinājās gūt pārliecību par saviem spēkiem, šo aizvadīto gadu ziedojot valsts aizsardzības stiprināšanai.
Latvija var lepoties ar šādiem jauniešiem!
Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/
Izmantošanas noteikumi: www.saeima.lv/lv/autortiesibas
Valsts valodas zināšanas būs jāapliecina plašākam Krievijas pilsoņu lokam (24.04.2024.)
Arī tiem Krievijas pilsoņiem, kuri saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saskaņā ar tā saukto ārvalstnieku likumu, būs jākārto valsts valodas prasmes pārbaude. To trešdien, 24.aprīlī, lēma Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, pirmajā lasījumā atbalstot izmaiņas Imigrācijas likumā.
Ārvalstnieku likums paredzēja, ka pastāvīgās uzturēšanās atļaujas varēja saņemt tie ārvalstnieki, kuriem 1992.gada 1.jūlijā dzīvesvieta bija Latvijā un kuri bija reģistrēti iedzīvotāju reģistrā. Šis likums zaudēja spēku 2003.gada 1.maijā līdz ar Imigrācijas likuma spēkā stāšanos. Ārlietu ministrijas pārstāvji šodien deputātiem atzina, ka daudzi no viņiem ir Krievijas militārie pensionāri un viņu ģimenes locekļi. Savukārt Iekšlietu ministrijas pārstāvji sacīja, ka 3650 personas ir Krievijas Federācijas pilsoņi.
Mainīt Krievijas pilsoņu līdzšinējo uzturēšanās kārtību Latvijā nepieciešams, lai stiprinātu valsts iekšējo drošību, spēcinātu latviešu valodas pozīcijas, kā arī veicinātu iekļautību un piederību Latvijai to ārvalstu pilsoņu vidū, kas uzturas mūsu valstī ilgtermiņā, uzsvēruši likumprojekta autori.
Izmaiņas paredz, ka šiem Krievijas pilsoņiem pastāvīgās uzturēšanās atļaujas būs derīgas līdz nākamā gada 15.maijam, ja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) līdz 2025.gada 30.aprīlim nebūs saņemti nepieciešamie dokumenti Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai.
Savukārt līdz nākamā gada 15.septembrim uzturēšanās atļaujas būs derīgas tiem, kuriem ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai būs nepieciešams apliecinājums par valsts valodas apguvi. Tas paredzēts, ja līdz 2025.gada 1.maijam būs saņemta informācija par to, ka šī persona vismaz vienu reizi ir kārtojusi valsts valodas prasmes pārbaudi un šai personai noteikta atkārtota pārbaude, bet PMLP līdz nākamā gada 31.augustam nav saņemti nepieciešamie dokumenti ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai.
Jaunās prasības attieksies uz aptuveni 5000 Krievijas pilsoņiem, norādīja Iekšlietu ministrijas pārstāvji. Plānots, ka valodas zināšanas tāpat kā līdz šim tiks prasītas personām vecumā līdz 75 gadiem.
Paredzēts, ka šajā laikā Krievijas pilsoņiem būs tiesības uz nodarbinātību bez ierobežojumiem, kā arī tiesības saņemt līdzšinējos valsts nodrošinātos pakalpojumus, tostarp pensijas un pabalstus, ja personas deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā.
Pērn septembrī Saeima pieņēma Imigrācijas likuma grozījumus, kas paredzēja, ka Krievijas pilsoņi, kuri bija pieteikušies, taču nebija sekmīgi nokārtojuši valsts valodas pārbaudi vai nebija to kārtojuši attaisnojošu iemeslu dēļ, var saņemt uzturēšanās atļauju uz laiku līdz diviem gadiem. Tas neattiecās uz tiem Krievijas pilsoņiem, kuri pastāvīgās uzturēšanās atļaujas ieguvuši saskaņā ar tā saukto ārvalstnieku likumu un kuriem līdz šim neprasīja valodas zināšanas.
Lai izmaiņas Imigrācijas likumā stātos spēkā, tās vēl trīs lasījumos jāatbalsta Saeimai.
Saeimas Preses dienests
Komisijas deputāti izbraukuma sēdē tiekas ar Finanšu izlūkošanas dienesta vadību, lai pārrunātu 2023. gadā paveiktā rezultātus un 2024. gada prioritātes.
Šī gada 23. aprīlī Komisija izbraukuma sēdē tikās ar Finanšu izlūkošanas dienesta vadību, lai pārrunātu 2023. gadā paveiktā rezultātus un 2024. gada prioritātes.
Pielikumā Finanšu izlūkošanas dienesta 2023. gada pārskats - https://www.fid.gov.lv/uploads/files/2024/FID%20gada%20p%C4%81rskats%202023.pdf
Olaines cietuma Atkarīgo centrs - mūsdienīgas resocializācijas būtisks elements
Šā gada 16. aprīļa sēdē Komisija apmeklēja Olaines cietumu (Latvijas Cietumu slimnīcu) un tajā izvietoto Atkarīgo centru.
Pretēji ieslodzīto sūdzībām, komisija guva daudz pozitīvu iespaidu par Cietumu slimnīcas darbību, kas ir aprīkota ar jaunākajām tehnoloģijām, spēj nodrošināt visus nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus un arī elastīgi pārorientēt pakalpojumus līdz pat ķirurģijai atbilstoši vajadzībām. Izplatītākās diagnozes ieslodzīto vidū ir HIV un onkoloģija, tādēļ mediķu izaicinājumi ir ļoti lieli.
Savukārt Atkarīgo centrā īstenotās atkarību mazinošās programmas ir svarīgs posms ļoti daudzu ieslodzīto resocializācijas procesā. Centrā tiek īstenotas divas programmas narkotiku un alkohola atkarību ārstēšanai un dalība tajās ir brīvprātīga. Tās iespējamas ieslodzītajiem, kuriem vai nu diagnosticēta atkarība, vai arī noziedzīgais nodarījums izdarīts apreibinošo vielu ietekmē. Nākotnē plānots programmas paplašināt līdz azartspēļu un iespējami vēl citu atkarību ārstēšanai. Ar ieslodzītajiem tiek strādāts ļoti aktīvi grupu terapiju veidā, ārstējot atkarības un mācot pat elementāras sociālās prasmes, tajā skaitā iesaistīties sporta un kultūras pasākumos. Atkarīgo centrā ieviestā pieeja sodu izpildei ir paraugs visai ieslodzījuma vietu sistēmai, ar mūsdienīgām metodēm un konceptuālu jaunu pieeju rezultatīvi un mērķtiecīgi īstenojot soda izpildi.
Komisija ir pārliecināta, ka atkarības ir būtisks noziedzības faktors, tas var būt izšķirīgs iemesls gan sākotnējai nonākšanai līdz noziedzīga nodarījuma veikšanai, gan arī recidīvam pēc soda izciešanas.
Ir ļoti būtiski, lai atkarības nesāktu mijiedarboties ar sociālekonomiskajiem faktoriem, tādēļ ļoti svarīga un pilnveidojama ir sadarbība ar pašvaldību sociālajiem dienestiem, lai personai pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma vietas būtu, kur atgriezties un iespēja integrēties darba tirgū.
Jāuzsver, ka Atkarīgo centrs realizēts no Norvēģijas finanšu instrumenta programmas "Korekcijas dienesti" un valsts līdzfinansējums tā tapšanā bijis tikai 15 procentu apmērā.
Olaines cietumā izveidotā pozitīvā prakse parāda, ka resocializācijas darbs ar ieslodzītajiem ir efektīvs tieši jaunā, drošā un piemērotā infrastruktūrā. Tāpēc arī jaunās ieslodzījuma vietas izveide Liepājā ir svarīga sabiedrības drošības interese un tas ir ceļš uz drošāku sabiedrību.
Komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis akcentē, ka ļoti nozīmīga ir stratēģiska pieeja un kompleksa ieslodzījuma vietu sistēmas sakārtošana. Tā kā jau Liepājā būs iespējams izvietot trešdaļu ieslodzīto, uzbūvējot vēl vienu jaunu cietumu un reorganizējot esošos, ir ļoti reāla iespēja sakārtot sistēmu pilnībā un tad arī vērtēt sodu izpildes un resocializācijas ietekmi uz noziedzību. Līdz ar to svarīgi ir attīstīt šo nozari kā prioritāru un beidzot atvēlēt tam nepieciešamo finansējumu.
Finansējuma pārdale nepieciešama arī konvojēšanas funkcijas veikšanai, kas no 2025. gada 1. jūlija būs uzticēta Ieslodzījuma vietu pārvaldei, bet kurai pagaidām nav paredzēts nepieciešamais nodrošinājums.
Komisija šobrīd strādā arī ar grozījumiem Latvijas Sodu izpildes kodeksā, kas paredz ieslodzījuma vietu pāreju uz divu veidu cietumiem: atklāto un slēgto.
