Jaunumi
Komisija izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalsta likumprojektu par "Maskavas nama" pārņemšanu valsts īpašumā
Komisija šodien izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu "Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai" vai tā dēvēto Maskavas nama pārņemšanu valsts īpašumā.
Ņemot vērā, ka priekšlikumi otrajam lasījumam netika iesniegti, Komisija virza iepriekšējo likumprojekta redakciju.
Par likumprojektu Saeimā plānots lemt ceturtdien, š.g. 11. janvārī.
Pašvaldību vadošajām amatpersonām būs nepieciešama speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam (19.12.2023.)
Pašvaldību vadošajām amatpersonām vajadzēs iegūt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. To paredz otrdien, 19.decembrī, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu” un izmaiņas Pašvaldību likumā. Izmaiņas likumos rosinājis Valsts prezidents.
“Šodien komisijā abus šos likumprojektus atbalstījām vienbalsīgi. Daudz diskutējām par to, kas notiek, ja pašvaldības amatpersonas pieeju valsts noslēpumam neiegūst, taču, kā liecina fakti, ļoti mazs cilvēku skaits vispār līdz šim nav saņēmis pielaidi valsts noslēpumam. Šis ir svarīgs un nepieciešams solis, lai stiprinātu valsts drošību,” akcentē komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis.
Izmaiņas paredz, ka speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam būs nepieciešama pašvaldības domes priekšsēdētājiem un viņu vietniekiem pēc 2025.gada pašvaldību vēlēšanām. Ja līdz šim laikam kādā pašvaldībā notiek jaunas domes vēlēšanas, nepieciešamību pēc valsts noslēpuma piemēro arī jaunievēlētās domes priekšsēdētājam un viņa vietniekam, paredz likumprojekts.
Ja, piemēram, domes vadītājs vai viņa vietnieks nesaņem šo atļauju, vēlētām amatpersonām tā tālāk ir domes izšķiršanās, vai šādas amatpersonas var turpināt savu darbu, šodien deputātiem sacīja prezidenta padomnieki.
Savukārt pašreizējiem pašvaldības izpilddirektoriem vai viņa vietniekiem speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam būs nepieciešams saņemt līdz nākamā gada beigām. Ja to neiegūs, persona no šī amata būs atbrīvojama, paredz likuma izmaiņas.
Ne tikai valsts apdraudējuma vai krīzes apstākļos, bet arī ikdienā ļoti nozīmīga ir efektīva pašvaldību spēja reaģēt un rīkoties, norādījis Valsts prezidents.
Mūsdienu ģeopolitiskajos apstākļos nav pieļaujama situācija, ka pašvaldību vadošās amatpersonas, kuru amata pienākumos ietilpst valstisku un sabiedriski nozīmīgu pienākumu veikšana, varētu neatbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, vai nebūtu spējīgas darboties ar aizsargājamu informāciju, uzsvēris prezidents.
Tāpat likumprojekta autori akcentē, ka speciālo atļauju saņemšana būtiski uzlabotu valsts un pašvaldību sadarbību, kā arī garantētu, ka valsts var dalīties ar aizsargājamu informāciju.
Lai likumu izmaiņas stātos spēkā, tās vēl trīs lasījumos jāpieņem Saeimai.
Saeimas Preses dienests
Komisija uzskata, ka "Maskavas namam" jābūt Latvijas valsts īpašumam
Komisija š.g. 12. decembra sēdē izskatīja Nacionālās drošības komisijas iesniegto likumprojektu “Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai”. Likuma mērķis ir garantēt Latvijas valsts drošību, tostarp nepieļaut un savlaicīgi novērst demokrātiskās valsts iekārtas apdraudējumu. Ņemot vērā likuma mērķi un nozīmību, kā arī valsts tiesībsargājošo iestāžu pausto viedokli, Komisija nolēma Likumprojektu virzīt steidzamības kārtā.
""Maskavas namam" kā Krievijas agresīvās ārpolitikas un propagandas instrumentam nav vietas mūsu galvaspilsētas centrā. Ar šo likumu mēs ne vien likvidēsim atbalsta punktu dažādiem Krievijas īstenotiem pret Latvijas interesēm vērstiem ietekmēšanas pasākumiem, bet skaidri noteiksim, ka nevienam nekad neļausim vērsties pret Latviju kā demokrātisku, tiesisku valsti un noliegt tās eksistenci,” pauž Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.
Pret Krieviju ieviestās starptautiskās sankcijas ir apgrūtinājušas “Maskavas nama” darbību, taču ne pilnībā to ierobežojušas vai izbeigušas. Valsts drošības dienests konstatējis, ka arī pēc 2022. gada 24. februāra “Maskavas nama” telpas tiek iznomātas personām, kuru darbībā saskatāmas pazīmes, kas liecina par atbalstu Krievijas īstenotajai agresīvajai ārpolitikai. Tā kā “Maskavas namā” ilglaicīgi izvērtas naidīgas un kaitnieciskas aktivitātes un šādu bīstamu politisko ideju koncentrēšanās apdraud Latvijas valsts drošību un demokrātisko valsts iekārtu, Latvijai ir pienākums aktīvi rīkoties, vēršoties pret šādu aktivitāšu atbalsta vietas pastāvēšanu.
Hibrīda apstākļos, kad ir jo īpaši nepieciešams mazināt apdraudējumu nacionālajai drošībai, nodrošināma “Maskavas nama” darbības izbeigšana. Vērtējot atbilstošāko valsts rīcību apdraudējuma novēršanai, secināts, ka pieejamības liegšana Maskavas namam – kā atbalsta vietai un platformai Krievijas politiku attaisnojošai un savām interesēm atbilstošas propagandas izplatīšanai un citu iepriekš minēto darbību veikšanai – ir vienīgais risinājums, kas var sasniegt šo mērķi atbilstošā kvalitātē.
Saeimas lēmums par "Maskavas nama" pārņemšanu valsts īpašumā gaidāms 2024. gada 11. janvārī.
Komisijas deputāti tiekas ar Izraēlas vēstniecības pārstāvjiem un profesoru Uria Shavit
Š.g. 29. novembrī Komisijas deputāti tikās ar Izraēlas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijā V.E. Šāronu Rapaporta-Palgi, vēstnieces vietnieku Gal Rudich un īpašo viesi - Telavivas Universitātes Reliģijas studiju programmas vadītāju profesoru Uria Shavit. Tikšanās laikā prof. Uria Shavit vēsturisko, reliģisko un sociālās antropoloģijas aspektu kontekstā sniedza plašu, visaptverošu skaidrojumu attiecībā uz šobrīd notiekošo Izraēlā, kā arī iezīmēja iespējamos scenārijus situācijas risināšanai. Līdzīgā griezumā tika pārrunāta arī situācija Ukrainā, kā arī Izraēlas nostāja un atbalsts Ukrainai.
https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720313008415/with/53363496401/
Izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas
Komisijas priekšsēdētājs tiekas ar Baltijas aizsardzības koledžas pārstāvjiem
Š.g. 27. novembrī Komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis tikās ar Baltijas aizsardzības koledžas Apvienotā vadības un štāba virsnieku kursa pārstāvjiem. Komisijas priekšsēdētājs viesus iepazīstināja ar Komisijas un apakškomisiju lomu parlamentā, atbildības jomām un uzdevumiem. Tikšanās laikā tika pārrunāti arī reģionālās drošības aspekti, kā arī iekšpolitikas un ārpolitikas aktualitātes un izaicinājumi.
Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720312983134