Jaunumi
Komisijas deputāti izbraukuma un klātienes sēdēs tiekas ar pārraudzībā esošajām iestādēm, lai pārrunātu 2023. gadā paveiktā rezultātus un 2024. gada prioritātes.
Šī gada februārī un martā Komisija gan klātienes, gan izbraukuma sēdēs tikās ar pārraudzībā esošo iestāžu vadību, lai pārrunātu 2023. gadā paveiktā rezultātus un 2024. gada prioritātes.
Izbraukumā sēdēs Komisija viesojās Valsts policijā (š.g. 20. februārī) Iekšējās drošības birojā (š.g. 28. februārī), Valsts robežsardzē (š.g. 5. martā), Prokuratūrā (š.g. 19. martā), savukārt klātienē Saeimā ziņot par 2023. gadā paveikto un plānoto ieradās KNAB vadība. Šīs tikšanās laikā biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” direktore Inese Tauriņa ziņoja par Korupcijas uztveres indeksa 2023. rādītājiem.
Pielikumos un zemāk norādītajās interneta vietnēs iespējams iepazīties ar šādiem materiāliem:
- Valsts policijas 2023. gada pārskatu;
https://www.vp.gov.lv/lv/media/20313/download?attachment
- Iekšējās drošības biroja sagatavoto informāciju;
https://www.idb.gov.lv/lv/media/681/download?attachment
- KNAB 2023. gada pārskatu;
https://www.knab.gov.lv/lv/media/4887/download?attachment
- Korupcijas uztveres indeksa Latvijas rezultātiem;
- Latvijas Republikas ģenerālprokurora ziņojumu par 2023. gadā paveikto un 2024. gada darbības prioritātēm.
https://prokuratura.lv/media/gallery/Gener%C4%81lprokurora_zinojums_2023.pdf
Zanda Kalniņa-Lukaševica: pievienošanās NATO un mūsu ceļš uz to bija visas Latvijas sabiedrības ieguldījums (27.03.2024.)
“Šodien Latvijas dalība pasaulē spēcīgākajā politiski militārajā aliansē šķiet pašsaprotama. Vesela latviešu paaudze ir baudījusi drošību, aizsardzību, pleca sajūtu, ko dod mūsu dalība NATO. Tas ļauj mums attīstīties pašiem, bet tas dod mums iespēju arī palīdzēt citiem.” To uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica trešdien, 27.martā, Saeimas namā atklājot fotogrāfiju izstādi par godu Latvijas 20 gadiem NATO.
Īpaši šodien mēs novērtējam, cik svarīgs solis tika sperts pirms 20 gadiem - pievienošanās NATO un mūsu ceļš uz to bija visas Latvijas sabiedrības vēlme, sacīja Z.Kalniņa-Lukaševica, sakot paldies mūsu starptautiskajiem sabiedrotajiem, kuri tolaik pieņēma izlēmīgu un drošsirdīgu lēmumu uzņemt Latviju, pārējās Baltijas valstis, kā arī Bulgāriju, Rumāniju, Slovākiju un Slovēniju savā pulkā.
Z.Kalniņa-Lukaševica īpaši pateicās Kanādai un izcēla tās lomu, jo Kanāda bija pirmā no NATO dalībvalstīm, kas ratificēja Latvijas pievienošanos, bet patlaban vada NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu Latvijā. Z.Kalniņa-Lukaševica arī pateicās mūsu sabiedrībai, kas toreiz deva mandātu valsts augstākajām amatpersonām sasniegt šo mērķi un bija vienoti Latvijas drošības mērķu stiprināšanā, kā arī Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, kuras personīgais ieguldījums šajā procesā bija neatsverams un kuras paraksts redzams uz šī vēsturiskā lēmuma.
“Paldies profesionālajiem karavīriem, kuri jau pirms Latvijas iestāšanās NATO parādīja, ka uz mums var paļauties un esam gatavi aizstāvēt demokrātiskās vērtības. Latvijas karavīru spēja ieviest un ievērot NATO standartus bija būtisks priekšnoteikums dalībai aliansē,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis uzsvēra, ka šis vēsturiskais balsojums ir apliecinājums tam, ka mēs vairs nekad nebūsim vieni, jo esam pasaules stiprākajā militārajā aliansē. R.Bergmanis izcēla parlamenta lomu, kas šo 20 gadu laikā ir bijusi izšķiroša, lai atbalstītu mūsu bruņotos spēkus: “Latvija ir viena no tām valstīm, kas aicina vēl vairāk palielināt budžetu tieši aizsardzībai, un šobrīd tas patiešām ir nepieciešams.”
Tāpat R.Bergmanis uzsvēra, ka šajā laikā ir bijušas arī misijas, kurās kopā ar Kanādas un citiem mūsu sabiedrotajiem esam dienējuši un kalpojuši mieram un demokrātijai: “Šajās misijās ir ziedots pats augstākais – cilvēku dzīvības. Paldies mūsu un mūsu sabiedroto karavīriem, kuri ziedojuši savas dzīvības, lai būtu miers, demokrātija un šīs vērtības tiktu saglabātas.”
Izstādes atklāšanā Kanādas vēstnieks Braians Svorks (Brian Szwarc) sacīja, ka tolaik bija nepieciešami tiešām drosmīgi lēmumi gan no tautas, gan politiķiem, lai panāktu Latvijas dalību NATO. Redzam, ka pieņemtais lēmums ir bijis pareizs Latvijas kopējai drošībai un šī brīža drošības situācijai. Kopā ar Latvijas kolēģiem mēs palielinām mūsu klātbūtni, pārejot no kaujas grupas līdz brigādes līmenim. B.Svorks uzsvēra Latvijas spējas un visu to darbu, ko esam paveikuši kā partnervalsts, vēlreiz apliecinot, ka Latvija nav viena.
Izstādē “Latvija NATO: parlamentārais ceļš” apkopoti gan vēl analogās fotogrāfijas laikmetā dokumentētie Latvijas pirmie soļi ceļā uz NATO, gan fotomirkļi no pēdējo gadu notikumiem, kas ilustrē gan Latvijas lomu pasaules spēcīgākajā militārajā aliansē, gan mūsu sabiedroto solidaritāti.
Latvijas ceļš uz dalību NATO sākās uzreiz pēc neatkarības atjaunošanas – vispirms kā politisks un diplomātisks process. Bija svarīgi pārliecināt Rietumvalstu kolēģus par to, ka mēs ne tikai sapņojam, bet arī spējam valsts līmenī īstenot politiskas un militāras pārmaiņas, tai skaitā reformēt un attīstīt valsts bruņotos spēkus un padarīt tos mūsdienīgus, spēcīgus un uzticamus. Parlamenta nozīme šajā ceļā bija izšķiroša.
Saeimā pārstāvēto politisko partiju vidū bija augsts atbalsts Latvijas dalībai NATO, un tas ļāva pieņemt nepieciešamos lēmumus, lai valsts spētu īstenot sarežģītas, taču integrācijai NATO svarīgas reformas. Latvijas ceļā uz NATO tikpat svarīga bija arī parlamentārās diplomātijas nozīme – mūsu parlamentārieši līdzās citām valsts amatpersonām un diplomātiem NATO sabiedroto pārliecināšanas kampaņā palīdzēja nobruģēt ceļu uz dalību pasaules spēcīgākajā militārajā aliansē.
Patlaban Latvijas Nacionālie bruņotie spēki plecu pie pleca kopā ar mūsu sabiedrotajiem piedalās militārajās mācībās, pilda uzdevumus starptautiskajās misijās un kopīgi rūpējas par visas alianses drošību.
Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720315727934/with/53614544854
Izmantošanas noteikumi: www.saeima.lv/lv/autortiesibas
Saeimas Preses dienests
Komisijas deputāti atbalsta lēmuma projektu par pasākumiem Latvijas valsts ekonomiskās sadarbības pārtraukšanai ar agresorvalstīm - Krieviju un Baltkrieviju, kā arī mangāna rūdas iekļaušanu sankcionēto preču sarakstā
Š.g. 26. marta sēdē Komisija izskatīja desmit deputātu no Apvienotā Saraksta iesniegto Saeimas lēmuma projektu “Par pasākumiem Latvijas valsts ekonomiskās sadarbības pārtraukšanai ar agresorvalstīm - Krieviju un Baltkrieviju”.
Komisija atbalstīja Apvienotā Saraksta deputātu iniciatīvu un lēmumprojekta mērķi - Latvijas valsts ekonomiskās sadarbības pārtraukšanu ar agresorvalstīm - Krieviju un Baltkrieviju, kā arī mangāna rūdas nokļūšanas Krievijā tranzītā caur Latviju pārtraukšanu.
Komisijas deputāti piekrita lēmuma projekta autoriem, ka katrs eiro, kas nonāk agresorvalstu ekonomikā, tiek izmantots militāriem mērķiem un vairo nevainīgu civiliedzīvotāju ciešanas un paildzina nežēlīgu karu Ukrainā.
Diskusijas izvērtās par lēmumprojekta realizēšanas veidu – nacionālā līmenī (kas bija Apvienotā Saraksta deputātu iniciatīva) vai starptautiskā līmenī, ko savā priekšlikumā pauda Jaunās Vienotības deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Deputāti aicināja Eiropas Savienību (ES) nekavējoties izstrādāt 14.sankciju kārtu pret Krieviju un iekļaut sankcionēto preču sarakstā arī mangāna rūdu, lai novērstu tās nonākšanu Krievijā un izmantošanu militārā rūpniecībā.
Komisijas deputāti lēmuma projektā vērš uzmanību: lai operatīvi ierobežotu mangāna rūdas nokļūšanu Krievijā, tai nosakāms divējādas lietojamības preces statuss. Deputāti aicina visu ES dalībvalstu valdības pieņemt atbilstošus nacionālā līmeņa lēmumus, kā to paredz attiecīgā ES regula.
Deputāti aicina Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Somijas valdības pieņemt savstarpēji koordinētu lēmumu par tranzīta liegšanu divējādās lietojamības precēm atbilstoši regulai, tādējādi novēršot preču nonākšanu militāriem gala lietojumiem vai iestrādāšanai militārās precēs, vai izmantošanai to ražošanā. Tāpat deputāti aicina minētās valstu valdības un atbildīgās institūcijas piemērot ES regulu dotās tiesības ierobežot preču tranzītu un eksportu gadījumos, kad neraksturīgi apjomi vai maršruti indicē risku, ka tiek īstenota sankciju režīma apiešana.
Šobrīd gan nacionālā līmeņa datu analīze, gan starptautisko ekspertu vērtējums nepārprotami norāda uz būtiskiem riskiem saistībā ar ievērojumu divējādās lietojamības preču un sankciju sarakstos iekļauto preču eksporta apjoma kāpumu uz vairākām Centrālāzijas un Dienvidkaukāza valstīm, teikts lēmuma projektā.
Deputāti atgādina, ka ES regula nosaka pienākumu ikvienam eksportētājam, kurš zina, ka eksportētās preces ir pilnībā vai daļēji paredzētas militāriem mērķiem, kā tas ir mangāna rūdas gadījumā, informēt kompetento iestādi. Šī kompetentā iestāde pieņem lēmumu par to, vai attiecīgajam eksportam ir jāsaņem atļauja. Deputāti mudina visus uzņēmējus rūpīgi izvērtēt un izpildīt tiem noteikto pienākumu informēt kompetento iestādi un izprasīt eksporta atļauju precēm, kas varētu tikt izmantotas militāriem gala lietojumiem vai iestrādāšanai militārās precēs, vai izmantošanai to ražošanā.
Tāpat lēmuma projektā visi Latvijas un ES uzņēmēji aicināti atteikties no tādu pakalpojumu sniegšanas, kā rezultātā noteikta veida preces vai pakalpojumi var nonākt Krievijas militāras industrijas rīcībā un tikt izmantoti agresijas turpināšanai pret Ukrainu.
Lēmuma projektu atbalstīja arī Aizsardzības ministrija norādot, ka nav šaubu - tirdzniecība militāriem mērķiem ar Krieviju nav iespējama. Finanšu ministrija norādīja, ka būtisku ietekmi uz ieņēmumiem valsts budžetā tā nesaskata. Komisija uzklausīja arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, kuras konceptuāla pozīcija ir tirdzniecības pārorientācija, kas jau šobrīd notiek. Katrs mehānisms, kas aiziet uz Krieviju, var tikt izmantots pret Ukrainu un nākotnē pret mums. Arī Latvijas Darba devēju konfederācija pauž aktīvu atbalstu Ukrainai un aicina pārtraukt jebkādu sadarbību ar Krievijas Federāciju.
Saeima šo lēmuma projektu skatīs 27. marta sēdē.
R. Bergmanis starpparlamentārā konferencē par Eiropas Savienības kopējo ārpolitiku, drošības politiku un aizsardzības politiku norāda uz stratēģiskās infrastruktūras attīstības nozīmi
Komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis no šī gada 3. līdz 5. martam Brigē, Beļģijā piedalījās un sacīja runu starpparlamentārajā konferencē par Eiropas Savienības kopējo ārpolitiku, drošības politiku un aizsardzības politiku. R. Bergmanis norādīja, ka, pielāgojoties mainīgajai drošības situācijai, ir ļoti svarīgi, lai infrastruktūras attīstībā tiktu ņemti vērā aizsardzības apsvērumi. Šāda pieeja nav tikai stratēģiska izvēle; tā ir direktīva, kas atspoguļota ES stratēģiskajā kompasā, kurā ir skaidri norādīts, ka stratēģiskās infrastruktūras attīstība, kas kalpo gan civilajiem, gan militārajiem mērķiem, ir būtisks mūsu kolektīvās drošības un aizsardzības centienu elements.
Rail Baltica projekts ir izcils šīs prioritātes piemērs. Ar Rail Baltica mēs vēlamies beidzot savienot Baltijas valstis ar Eiropu, izmantojot mūsdienīgu dzelzceļa sistēmu, kas iemieso divējāda pielietojuma infrastruktūras koncepciju. Vēl vairāk - mēs veidojam kritiski svarīgu infrastruktūru, kas būs piemērota un kalpos ne tikai civilajām vajadzībām un kravu pārvadājumiem, bet arī ievērojami veicinās reģiona militāro mobilitāti. Neapšaubāmi reģionā notiks vairāk militāro mācību, lai stiprinātu mūsu kolektīvo aizsardzību, jo Somija un Zviedrija pievienojas NATO. Rail Baltica nozīme sniedzas tālāk par tās tiešajiem ekonomiskajiem ieguvumiem. Pašreizējā ģeopolitiskajā kontekstā, jo īpaši ņemot vērā Krievijas agresiju Ukrainā, šis projekts apliecina mūsu apņemšanos uzlabot gan savienojamību, gan drošību. Tas nostiprina ideju, ka mūsu ieguldījumiem infrastruktūrā stratēģiski jāsaskan ar mūsu aizsardzības mērķiem, kalpojot par pamatu gan ekonomikas izaugsmei, gan militārajai sagatavotībai. Saskaņā ar Stratēģisko kompasu, ir jāatbalsta šāda veida projekti, jo īpaši infrastruktūras jomā, lai nodrošinātu, ka mūsu investīcijas atspoguļo mūsu drošības mērķus, padarot divējāda lietojuma infrastruktūru par mūsu plānošanas un attīstības standartu.
Starpparlamentārās konferences par Eiropas Savienības kopējo ārpolitiku, drošības politiku un aizsardzības politiku tiek rīkotas regulāri un to nodrošina prezidējošā valsts ES Padomē.
Latvija šādu konferenci rīkos 2028. gadā Latvijas prezidentūras ES Padomē ietvaros.
20.gadi, kopš likuma - Par Ziemeļatlantijas līgumu - pieņemšanas
Š.g. 26. februārī aprit 20. gadi, kopš likuma Par Ziemeļatlantijas līgumu pieņemšanas.
Komisija ir pateicīga šim vēsturiskajam brīdim, kas Latvijai un tās iedzīvotājiem sniedz drošību šodien, īpaši šobrīd esošajā ģeopolitiskajā situācijā.
