Š.g. 21. februāra Komisijas sēdē notika diskusijas par Krievijas tiesiskās palīdzības lūgumu izpildi saistībā ar plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju - Krievijas Federācija meklēšanā izsludinājusi ārvalstu parlamentos un valdībās esošos politiķus, tai skaitā arī no Latvijas.
Ārlietu ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītājs Atis Lots norādīja, ka šīs politiski motivētās apsūdzības ir daļa no Krievijas Federācijas īstenotā hibrīdkara elementiem, respektīvi, atbilde uz Latvijas un citu demokrātisko valstu atbalstu Ukrainai, jo arī sabiedriskās ažiotāžas radīšana pēc sarakstu publiskošanas ir zināmā mērā daļa no Krievijas iecerētā mērķa – destabilizēt Krievijai nedraudzīgās valstis. A. Lots norādīja, ka īpaši ceļojot ārpus ES un NATO, tai skaitā tranzītā, Latvijas valstspiederīgajiem pastāv apdraudējums tikt aizturētiem. Vienlaikus A. Lots norādīja, ka Ārlietu ministrijai informācija par šādu situāciju ar meklēto personu sarakstiem ir zināma kopš 2022. gada, lai gan tās rīcībā nav attiecīgo sarakstu.
Attiecībā uz Ārlietu ministrijas paveikto situācijas risināšanā A. Lots norādīja, ka ministrija:
-    savos divpusējos formātos ar Krievijas Federācijas pārstāvjiem ir vērsusi uzmanību par nepieņemamu pieeju krimināltiesisku instrumentu izmantošanai, lai iebiedētu un potenciāli aizturētu Latvijas valstspiederīgos, uz ko Krievijas Federācijas amatpersonas nav nedz atzinušas, nedz noliegušas šādu sarakstu esamību;
-    pastāvīgi ir informējusi Latvijas sabiedrotos par šādu Krievijas Federācijas rīcību. Arī 19.februārī ES ārlietu ministru padomē Igaunijas ārlietu ministrs, pārstāvot Baltijas valstu un Polijas nostāju, vērsies pie ES institūcijām ar aicinājumu vērtēt šādus apdraudējumus ES valstspiederīgajiem;
-    aicinājusi ES tieslietu un iekšlietu ģenerāldirektoru turpināt strādāt ar starptautiskās Kriminālpolicijas organizāciju "Interpols" un potenciāli novērst "Interpola" mehānismu izmantošanu Krievijas politikas īstenošanā. Vienlaikus lūgts uzdot ES dalībvalstu vēstniecībām pieprasīt no trešajām valstīm apliecinājumu nevērsties pret ES dalībvalstu valstspiederīgajiem;
-    divpusējās sadarbības formātos vērsusies pie Centrālāzijas reģiona valstīm ar lūgumu neizpildīt šādus Krievijas potenciālos lūgumus;
-    divpusējos sadarbības formātos runājusi ar ASV, Austrāliju un citām valstīm par šādu Krievijas pieeju.

Dagmāra Skudra, Latvijas Ģenerālprokuratūras pārstāve Eiropas Savienības aģentūrā ("Eirojust") norādīja, ka par Krievijas Federācijas minētajām metodēm sarunas ir notikušas arī ar "Interpol", lai preventīvi novērstu "Interpol" informācijas sistēmas personu meklēšanai ļaunprātīgu izmantošanu. Vienlaikus nevar izslēgt, ka Krievija var izmantot reģionālās datu apmaiņas informācijas sistēmas vai arī divpusējus administratīvus paziņojumus savu mērķu sasniegšanai.
Esošās situācijas risināšanai Komisija viennozīmīgi atbalstīja kopīgas starptautiskās sabiedrības atbildes reakcijas nepieciešamību.
Komisija šo jautājumu aktualizēja saistībā ar neatkarīgā krievu tīmekļa izdevuma "Mediazona" apkopotajiem datiem par ārvalstniekiem, kurus Krievijas varasiestādes izsludinājušas meklēšanā, konstatējot, ka to vidū ir desmitiem Eiropas, tostarp arī Latvijas, politiķu un amatpersonu, kā arī daudzas augsta ranga Ukrainas militārpersonas un simtiem cilvēku, kurus Krievija pasludinājusi par "ārvalstu algotņiem", kas kopā ar ukraiņiem cīnās pret krievu iebrucējiem.