Š.g. 7. februārī Komisija iepazinās ar aktualizēto civilās aizsardzības plānu, kura atjaunoto redakciju valdība apstiprināja š.g. 9.janvārī. Plānā ietverti katastrofas pārvaldīšanas pasākumi kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā. Plāna aktualizētā redakcija paredz vairākus būtiskus papildinājumus civilās aizsardzības sistēmas funkcionēšanā. Kā, piemēram, ņemot vērā laikapstākļu izraisītos izaicinājumus, kas Latvijā ar katru gadu kļūst aktuālāki, ir precizēts pielikums par paliem, plūdiem un vējuzplūdiem. Plāna atjaunotajā redakcijā pārskatīti izpildes termiņi arī citiem plānā ietvertajiem katastrofu pārvaldīšanas pasākumiem. Vienlaikus plāns paredz šogad sagatavot normatīvo regulējumu par patvertņu izveidošanu un būvniecību, nosakot termiņu - līdz 2025.gadam apzināt veco patvertņu un tām pielāgojamo būvju stāvokli. Līdz 2025.gadam pašvaldībām, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam un Valsts zemes dienestam paredzēts arī veikt pašvaldībā esošo patvertņu un tām pielāgoto būvju saraksta izveidošanu un uzturēšanu. Tāpat tiesiskajiem valdītājiem līdz 2025.gadam būs jānosaka personāls, kurš nodrošinās patvertņu un tām pielāgoto būvju pieejamību cilvēku aizsardzībai.
Būtisks minētā plāna papildinājums ir ietvertā informācija par kontrolētu masveida iedzīvotāju evakuāciju un pārvietošanu militāra iebrukuma, katastrofas vai to draudu gadījumā, vadlīnijas evakuācijas punkta izveidei un pulcēšanās vietu noteikšanai evakuācijas gadījumā. Saskaņā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pētījumu, krīzes gadījumā 47% iedzīvotāju paliktu pie radiem vai draugiem, 5% atteiktos evakuēties no sava dzīvesvietas, 31% izmantotu pašvaldības piedāvātās izmitināšanas iespējas, bet 4% paliktu viesnīcā, viesu mājā vai citā īslaicīgas uzturēšanās vietā. 13% iedzīvotāji atzinuši, ka viņiem būtu pieejamas citas izmitināšanas iespējas. Pamatojoties uz šo pētījumu, atbildīgās institūcijas var provizoriski rēķināties ar aptuveno sabiedrības rīcību krīzes gadījumā, kā arī nepieciešamajiem resursiem evakuācijai. Lokālā mērogā evakuācija ir pamatuzdevums pašvaldībām, bet masveida evakuācijā koordinējošā iestāde ir VUGD sadarbībā ar 38 sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisijām.
Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju Ukrainas kontekstā, plāna aktualizētajā redakcijā ir atrunāti pasākumi, kas attiecas uz sabiedrības drošību kara apdraudējuma gadījumā. Piemēram, plānā ir iekļauti pasākumi, kas saistīti ar patvertņu un tām pielāgojamo būvju apzināšanu, remontu, aprīkošanu un pārbaudi, kā arī mobilizējamajiem civilās aizsardzības formējumiem. Komisijā tika aktualizēts jautājums par nepieciešamību pārskatīt tiesisko regulējumu par mobilizējamiem civilās aizsardzības formējumiem, un viens no variantiem varētu būt šādu formējumu veidošana no valsts aizsardzības dienestā iesauktajiem. Mobilizācijai civilās aizsardzības formējumos un civilās aizsardzības pasākumu veikšanai ir pakļauti iedzīvotāji, kuri nav pakļauti mobilizācijai Nacionālajos bruņotajos spēkos un Valsts robežsardzē saskaņā ar mobilizācijas uzdevumu. Tāpat mobilizācijai civilās aizsardzības formējumos ir pakļauti atsevišķu amatu un profesiju darbspējīgie iedzīvotāji atbilstoši formējuma darbības profilam.
Rezumējot Komisija secina, ka aktualizētajā Civilās aizsardzības plānā ir iestrādāti vērienīgi, būtiski precizējumi, vienlaikus darbu pie šī plāna nepieciešams turpināt tādās jomās kā civiliedzīvotāju mobilizācija kara gadījumā, sirēnu pārklājuma pilnveidošana, atbilstošas pašvaldību personālresursu kapacitātes nodrošināšana, kā arī attiecīgā finansējuma piešķiršana minētā plāna pilnvērtīgai realizācijai.