Jaunumi

Komisijas priekšsēdētājs piedalās diskusijās starptautiskās konferences “Kultūras mantojums un drošība” ietvaros

Lai stiprinātu sabiedrībā izpratni par kultūras mantojuma vērtību, kā arī veicinātu kultūras un aizsardzības nozares sadarbību kultūras vērtību glābšanā un saglabāšanā krīzes situācijās, š.g. 14.oktobrī UNESCO nedēļas ietvaros Saeimā norisinājās starptautiska konference “Kultūras mantojums un drošība", kurā konferences dalībniekus uzrunāja arī Komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis. 

"Visaptveroša valsts aizsardzības sistēma ir visu mūsu iedzīvotāju atbildīga attieksme pret valsti un tās drošību, un šī konference vēlreiz akcentē kultūras nozīmi valsts drošībā un aizsardzībā", uzsvēra R. Bergmanis, aicinot turpināt izzināt starptautisko pieredzi un labo praksi kultūras mantojuma saglabāšanā un aizsardzībā.

Pasākuma ietvaros konferences dalībnieki aktualizēja kultūras matojuma aizsardzības nozīmi miera uzturēšanā, kā arī vairākās diskusijās runāja par mantojuma objektu aizsardzību, tostarp izaicinājumiem kultūras objektu aizsardzībai Ukrainā bruņota konflikta laikā, civilmilitāro sadarbību un kultūras institūcijām pieejamajiem rīkiem, gatavojoties krīzēm miera laikā. Vienlaikus tika akcentēta vietējo kopienu loma mantojuma saglabāšanā, starptautisko organizāciju  iesaiste tā sargāšanā konfliktu zonās, kā arī Latvijas kultūras mantojums sabiedrības saliedēšanai.

Konferenci rīkoja Saeima,  UNESCO Latvijas Nacionālā komisija, Kultūras ministrija un Aizsardzības ministrija sadarbībā ar ICOMOS Latvija, Francijas institūtu, Kanādas vēstniecību un Nīderlandes Karalistes vēstniecību.

Konference veltīta 1954.gada 14.maija Hāgas konvencijai par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta laikā 70.gadadienai, un tajā piedalījās Latvijas un ārvalstu politiku plānotāji, kā arī kultūras mantojuma un aizsardzības jomas speciālisti.

Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720321186111/with/54066047148

Izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas

Deputāti uzklausa atbildīgo institūciju ieceri Ukrainas bērniem nākamajā gadā mācīties Latvijas skolās klātienē

Ukraiņu bērniem ir jāintegrējas Latvijas sabiedrībā, taču nepieciešams plašāk diskutēt par veidiem, kā tas notiks. Katrai Ukrainas ģimenei ir sava pieredze šajos grūtajos kara apstākļos un apsvērumi par sava bērna izglītības izvēli, tāpēc būtu nepieciešams vecākiem ļaut izvēlēties mācīšanās iespējas. To trešdien, 2.oktobrī, uzsvēra Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas, Izglītības, kultūras un zinātnes un Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisiju deputāti. 

Patlaban Ukrainas bēgļi var izvēlēties, vai bērnus sūtīt Latvijas skolās vai ļaut savām atvasēm turpināt mācības Ukrainā attālinātā režīmā. Taču izmaiņas Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, ko Saeima atbalstījusi pirmajā lasījumā, paredzētu, ka no nākamā gada 1.septembra ukraiņu bērniem Latvijā būtu pienākums mācīties klātienē.

Atbildīgajai ministrijai ir sagatavoti ideāli scenāriji, taču joprojām nav skaidrs, kā praktiski notiks šo bērnu mācīšanās un kā informācija par šo pienākumu vispār sasniegs ģimenes, pauda Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis, akcentējot, ka komisija arī aicinās ministriju sniegt informāciju par izlietotajiem līdzekļiem ukraiņu bērnu atbalstam. Tāpat deputāti vēlas saņemt sīkāku informāciju par prakstisko mācību norisi, tostarp metodiskiem materiāliem arī citos mācību priekšmetos.

Ukrainas bērnu lielākais izaicinājums Latvijā ir valodas apguve, lai sekmīgi piedalītos mācību procesā. Ļoti žēl, ka tikai trešajā kara gadā mēs par to sākam runāt, sacīja Izglītības komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre, norādot, ka Izglītības komisija turpinās vērtēt šo jautājumu. Savukārt Pilsonības komisijas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris akcentēja, ka būtu plašāk jādomā arī par 12.klašu beidzējiem, kuriem noteikti nav pietiekošas latviešu valodas zināšanas.

Komisiju deputāti arī rosināja atbildīgajai ministrijai izveidot uzskaites sistēmu, lai būtu skaidri zināms, uz cik bērniem attieksies mācības klātienē.

Izglītības ministre Anda Čakša šodien deputātiem sacīja, ka, karam ieilgstot, visiem bēgļu bērniem ir jāapmeklē vietējās skolas, jo pretējā gadījumā tiek kavēta viņu integrācija Latvijā un vecumam nepieciešamā socializācija ar vienaudžiem. Ministrija iecerējusi skolās ieviest trīs modeļus pēc latviešu valodas zināšanu līmeņa vai bez valodas zināšanām. Iecerēts, ka skolas varēs pašas pieņemt lēmumu, cik daudz stundas bēgļiem veltīt latviešu valodas apguvei.

Atbildot uz deputātu jautājumu par starptautiskās skolas izveidi ukraiņu bērniem, A.Čakša sacīja, ka latviešu skolas nodrošinās pienācīgu atbalstu ukraiņu bērniem, un cita veida izglītības formas šobrīd plānā nav. Patlaban ministrijas piedāvājums ukraiņu bērniem paredz mācības latviešu skolās ar atbalstu neformālās izglītības kursam ukraiņu valodā.

Rīgas pašvaldības pārstāve informēja, ka Rīgā patlaban dzīvo vairāk nekā 2400 ukraiņu un 256 ģimenēs ir bērni, kuri turpina mācīties Ukrainas skolās. Kopumā uz dzīvi Rīgā ir apmetušās ap 700 ukraiņu ģimeņu. Vispārējās izglītības sistēmā ir reģistrēti vairāk nekā 3800 ukraiņu bēgļu bērni, tajā skaitā pirmsskolas izglītības programmu apgūst 1157 bērns, bet vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības programmas – 2672 skolēni. Patlaban Latvijas izglītības sistēmā ir nodarbināti 36 ukraiņu skolotāji, liecina ministrijas dati.

Izglītības likums patlaban visiem bērniem Latvijā paredz dažādas izglītības ieguves formas – klātieni, neklātieni, tālmācību, pašizglītību un izglītību ģimenē. Aizsardzības komisijas deputāti iepriekš atbildīgajai ministrijai jau lūdza precizēt izglītības ieguves iespējas ukraiņu bērniem, jo ne visiem būs iespējams mācīties klātienē.

Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720320803054/

Izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas

Saeimas Preses dienests

Komisijas reģionālā vizīte Liepājā

Savā š.g. 24. septembra sēdē komisija devās reģionālā vizītē uz Liepāju, kur iepazinās ar vairākiem stratēģiski nozīmīgiem infrastruktūras objektiem.

Iepazīstoties ar jaunā Liepājas cietuma būvniecības objektu un tajā paredzētajiem risinājumiem soda izciešanai un resocializācijai, komisija guva pārliecību, ka šāda soda izciešanas infrastruktūra ir esenciāli nepieciešama, lai sasniegtu soda izpildes mērķus.

Jaunajā cietumā ieslodzītie būs pilnībā atdalīti no ārpasaules, tādejādi nebūs iespējama aizliegto priekšmetu un vielu nodošana, iemetot tās teritorijā vai jebkā citādi aizliegti piegādājot. Arī cietuma izvietojums ārpus pilsētas centra mazina riskus un pārņem pasaules labāko praksi.

Komisija vērtēja ieslodzītajiem paredzētos apstākļus kā ļoti askētiskus, bet fundamentāli drošus. Cietums paredzēts 1200 Ieslodzīto uzņemšanai un aptvers vienu trešdaļu no visa ieslodzīto skaita.

Tādejādi pilnībā attaisnojas projektā ieguldītie valsts budžeta līdzekļi, jo novecojušās infrastruktūras faktori vairs neaizkavēs realizēt kvalitatīvu, mūsdienīgu soda izciešanas procesu.

Komisija izceļ, ka sodu izpildes politikas pamatvajadzība ir vēl vienas jaunas ieslodzījuma vietas būvniecība kā stratēģiska prioritāte. Mūsdienīgs cietums pārtrauc ieslodzījuma vietās vērojamo subkultūru, jo izslēdz nevēlamu saziņu un ietekmi ieslodzīto vidū. Šāda subkultūra raksturīga tikai Austrumeiropas valstīs, un tai nav vietas rietumu tiesību loka kultūrtelpā.

Liepājas cietuma būvniecība ir lielākais tāda veida būvniecības objekts ar unikālu būvprojektu. Atzinīgi vērtējami būvniecības tempi un efektīva loģistika.

Ja sistēmā tiks veiktas tik ilgstošā laika posmā iztrūkušās investīcijas, tas mainīs noziedzības faktorus un mazinās noziedzību kopumā, izceļ komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis.

Ieslodzījuma vietu valsts pārvalde no 2025. gada jūlija gatavojas uzsākt ieslodzīto konvojēšanas funkcijas realizēšanu, kas būs viena no būtiskākajām darbības prioritātēm nākamajā gadā.

Savukārt Karostā deputāti sprieda par Jūras spēku spēju attīstību un jaunās militārās bāzes izveidi, kurā uzturas arī NATO sabiedrotie. Kā jau zināms, NATO pieņemts lēmums par vairāk nekā 160 miljonu eiro finansējuma piešķiršanu militārās ostas attīstībai Liepājā. Šobrīd svarīga ir spēja bez kavēšanās realizēt ieplānotos projektus un attīstīt spējas uzņemt NATO spēkus, tādejādi vēl vairāk stiprinot reģiona drošību un atturēšanas politiku mainīgajos ģeopolitiskajos apstākļos.

Deputāti apmeklēja arī Baltijas valstu ūdenslīdēju skolu, kas ir vienīgā Baltijā, kur apmāca ūdenslīdējus un sapierus ne tikai no Baltijas valstīm, bet no visas pasaules, un var šim mērķim izmantot dabisku vidi Baltijas jūrā.

Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720320572694/with/54018566543

Izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas

Saeima aicina jauniešus piedalīties fotokonkursā “Mana Latvija. Mana atbildība.”

Lai veicinātu jauniešu izpratni par visaptverošas valsts aizsardzības nozīmi iedzīvotāju drošībai, sekmētu viņu radošās aktivitātes, kā arī iesaisti drošības sistēmas veidošanā, parlaments aicina 15–25 gadus vecus jauniešus piedalīties fotokonkursā “Mana Latvija. Mana atbildība.”.

Desmit labākie darbi tiks izstādīti ceļojošā izstādē, kuras atklāšana paredzēta 7.novembrī Saeimas namā. Labāko darbu autori būs aicināti piedalīties Nacionālo bruņoto spēku organizētā izziņas pasākumā “Dronu spējas” ar praktiskiem bezpilota gaisa kuģu paraugdemonstrējumiem. Pirmās vietas ieguvēja darbs rotās Zemessardzes iniciatīvas “Mana Latvija. Mana atbildība.” popularizēšanai paredzētos materiālus.

Katrs konkursa dalībnieks var iesniegt ne vairāk kā trīs digitālas fotogrāfijas, katrai no tām norādot nosaukumu. Pēc izvēles iespējams pievienot darba aprakstu, kas nepārsniedz 300 rakstu zīmes.

Darbu vērtēšanā tiks ņemta vērā darba atbilstība konkursa nolikumam, dalībnieka radošums, ieguldītā darba apjoms, oriģinalitāte un fotogrāfiju mākslinieciskā kvalitāte.

Fotokonkursu organizē Saeima. To rīko Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Jaunsardzes centru.

Darbus fotokonkursam iespējams pieteikt līdz 10.oktobrim, tos sūtot uz e-pastu Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.. Fotokonkursa rezultāti tiks paziņoti 28.oktobrī.

Papildu informācija un konkursa nolikums: https://www.saeima.lv/lv/sabiedribas-lidzdaliba/fotokonkurss-mana-latvija-mana-atbildiba

Komisijas deputāti tiekas ar Apvienotās Karalistes parlamenta Starpparlamentu sadarbības grupas delegāciju

Šī gada 17. septembrī Komisijas deputāti tikās ar Apvienotās Karalistes parlamenta Starpparlamentu sadarbības grupas delegāciju, piedaloties arī diviem studentiem no Vācijas - Lindai Hārderei un Tomam Štekelbrukam, kuri šobrīd stažējas Saeimā.

Tikšanās laikā Komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis iepazīstināja viesus ar Komisijas darbu, kā arī tika pārrunāta ģeopolitiskā situācija reģionā un iekšpolitikas aktualitātes.

R. Bergmanis izteica pateicību par Apvienotās Karalistes bruņoto spēku aktīvo iesaisti Baltijas valstu drošības un aizsardzības spēju stiprināšanā norādot, ka cieša sadarbība ar Apvienoto Karalisti ir būtiska Baltijas valstu drošībai un eiroatlantiskajai drošības arhitektūrai kopumā. Latvija īpaši novērtē Apvienotās Karalistes vadošo lomu Apvienoto reaģēšanas spēku (Joint Expeditionary Forces -JEF)  attīstībā politiskajā un operatīvajā līmenī, kas papildina NATO centienus atturēšanas un aizsardzības jomā.

Tikšanās laikā tika pārrunāta arī situācija Ukrainā, vienojoties, ka, neatkarīgi no kara Ukrainā iznākuma, Krievija pārskatāmā nākotnē būs pastāvīgs drauds NATO un Eiropai, kā dēļ ļoti būtiska ir vienota Eiropa. Ukraina nav Krievijas ekspansionistiskās politikas galamērķis, bet tikai pašreizējais redzamākais un brutālākais piemērs tam, ko šī politika ietver. Līdz ar to Ukrainai joprojām ir un būs ļoti vajadzīgs viss iespējamais mūsu atbalsts.

 Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/54002161125/in/photostream/

Izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas