Jaunumi

Komisija 29.10.2024. sēdē izskata Prokuratūras un KNAB budžeta projektus 2025. gadam

Š.g. 29. oktobrī Komisija izskatīja arī Prokuratūras un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) budžeta projektus 2025. gadam.

Prokuratūras galvenie pasākumi 2025. gadā:

1) izmeklēšanas un operatīvās darbības uzraudzība;

2) izmeklēšanas organizēšana, vadīšana un veikšana;

3) kriminālvajāšanas uzsākšana un veikšana;

4) sodu izpildes uzraudzība;

5) personu un valsts tiesību un likumīgo interešu aizsardzība likumā noteiktajā kārtībā;

6) prasības pieteikumu vai iesniegumu tiesā iesniegšana likumā noteiktajos gadījumos;

7) piedalīšanās lietu izskatīšanā tiesā likumā noteiktajos gadījumos.

 Prokuratūras kopējie izdevumi 2025. gadā plānoti 53 574 500 eur apmērā, salīdzinoši 2024. gada budžets bija 50 415 671 eur.

KNAB galvenie pasākumi 2025. gadā:

1) mazināt korupcijas riskus publisko iepirkumu un ES finansēto projektu īstenošanas gaitā, īpaši:

• jomās, kurās īsteno finansiāli apjomīgākos projektus;

 • valsts un pašvaldību īstenotajos projektos un izsludinātajos iepirkumos;

 • Rail Baltica projekta ietvaros;

2) pilnveidot praksi valsts amatpersonu iespējamas korupcijas rezultātā iegūtu līdzekļu atzīšanai par noziedzīgi iegūtiem un to konfiscēšanu valsts labā;

3) nodrošināt efektīvu nacionālo pretkorupcijas politiku;

4) veicināt neiecietību pret korupciju publiskajā un privātajā sektorā;

5) īstenot digitālo transformāciju.

KNAB kopējie izdevumi 2025. gadā plānoti 17 400 289eur apmērā, salīdzinoši 2024. gada budžets bija 17 382 582eur.

Pielikumā:

- Prokuratūras budžeta projekts 2025. gadam;

h-    - KNAB budžeta projekts 2025. gadam

Komisija 29.10.2024. sēdē izskata Aizsardzības nozares un NBS budžeta projektus 2025. gadam

Š.g. 29. oktobrī Komisija izskatīja Aizsardzības ministrijas un Latvijas Nacionālo bruņoto spēku budžeta projektus 2025. gadam.
Finansējums aizsardzībai kopumā nākamgad veidos 1 559 433 634 eiro jeb 3,45% no iekšzemes kopprodukta.
200 miljoni eiro paredzēti pretgaisa aizsardzības stiprināšanai, kā to paredz valdības iepriekš apstiprinātā prioritāte 2023.-2027.gadam, šim mērķim ik gadu veltot 200 miljonus eiro.
Munīcijas krājumu papildināšana un individuālā ekipējuma nodrošināšanai paredzēti 23 000 000 eiro, bet 15 000 000 eiro papildu radaru iegādei vēja parku attīstībai. 50 000 000 eiro paredzēti atbalstam Ukrainai.
Galvenās prioritātes 2025.gadā būs turpināt Nacionālo bruņoto spēku (NBS) spēju attīstību, respektīvi, slāņveida pretgaisa aizsardzību, bezpilota lidaparātu sistēmas, tālās darbības raķešu artilērija, krasta aizsardzības spējas, kājinieku kaujas mašīnas. Arī aizsardzības līniju uz valsts austrumu robežas veidošana būs viena no būtiskajām prioritātēm.
Būtiska loma būs arī vietējās aizsardzības industrijas attīstības veicināšanai, nodrošinot NBS operacionālās pamatvajadzības jebkuros apstākļos, veicinot inovācijas un jaunu produktu izstrādi aizsardzības jomas vajadzībām, kā arī lielākajos NBS spēju iepirkumos, ievērojot prasību pēc vietējo uzņēmumu iesaistes 30% apmērā no līguma summas.
Vienlaikus paredzēts attīstīt militāro infrastruktūru, tostarp, turpināt militārā poligona "Sēlija" attīstību.
Nākamgad paredzēts sākt NBS struktūras palielināšanu, nākotnē paredzot personālsastāva pieaugumu līdz 31 000 karavīru un 30 000 apmācītu un apbruņotu rezerves karavīru.
Nākamgad iecerēts pilnveidot Valsts aizsardzības dienesta karavīru, zemessargu un rezerves karavīru iesaisti NBS spēju attīstības procesos, nodrošinot to iekļaušanu kara laika struktūrā un izveidojot aktīvās rezerves vienības.
Vēl starp prioritātēm ir turpināt krājumu veidošanu un kara laika apgādes sistēmas pilnveidošanu, lai nodrošinātu valsts aizsardzībai nepieciešamo munīciju, ieročus, individuālo un kolektīvo ekipējumu, degvielu, pārtiku, medicīnas preces un cita veida materiāltehniskos līdzekļus.
Armijas munīcijas krājumu papildināšanai un individuālā ekipējuma nodrošināšanai nākamgad paredzēts tērēt 23 000 000 eiro.
Nākamgad plānots arī turpināt Ukrainas karavīru apmācības, kā arī materiāltehnisko līdzekļu nodošanu Ukrainas spēkiem dažādos formātos.

Izvēlēti jauniešu fotokonkursa “Mana Latvija. Mana atbildība.” uzvarētāji

Noslēdzies fotokonkurss jauniešiem “Mana Latvija. Mana atbildība.”, un izvēlēti tā uzvarētāji. Fotokonkursa mērķis bija veicināt jauniešu izpratni par mūsu valsts aizsardzības un drošības nozīmi. 

Konkursā uzvarējušo 10 fotogrāfiju autori ir Edgars Ancītis, Amanda Anusāne, Patrīcija Bērziņa, Dāvis Birzgalis, Sandra Kirilova, Laura Māliņa (divi darbi), Emīlija Skrupska, Līga Soma, Marta Sanija Zepa.

Desmit labākie darbi tiks izstādīti ceļojošā izstādē, kuras atklāšana paredzēta 14.novembrī Saeimas namā. Labāko darbu autori būs aicināti piedalīties Nacionālo bruņoto spēku organizētā izziņas pasākumā “Dronu spējas” ar praktiskiem bezpilota gaisa kuģu paraugdemonstrējumiem. Pirmās vietas ieguvēja darbs rotās Zemessardzes iniciatīvas “Mana Latvija. Mana atbildība.” popularizēšanai paredzētos materiālus.

Lai veicinātu jauniešu izpratni par visaptverošas valsts aizsardzības nozīmi iedzīvotāju drošībai, sekmētu viņu radošās aktivitātes, kā arī iesaisti drošības sistēmas veidošanā, parlaments aicināja 15–25 gadus vecus jauniešus piedalīties fotokonkursā. Darbu vērtēšanā tika ņemta vērā darba atbilstība konkursa nolikumam, dalībnieka radošums, ieguldītā darba apjoms, oriģinalitāte un fotogrāfiju mākslinieciskā kvalitāte.

Fotokonkursu organizē Saeima. To rīko Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Jaunsardzes centru.

Konkursa uzvarētāju darbi: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720321492994/
Foto no izvērtēšanas komisijas sēdes: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720321220016/with/54069074054
Izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas

Saeimas Preses dienests

Komisijas priekšsēdētājs piedalās diskusijās starptautiskās konferences “Kultūras mantojums un drošība” ietvaros

Lai stiprinātu sabiedrībā izpratni par kultūras mantojuma vērtību, kā arī veicinātu kultūras un aizsardzības nozares sadarbību kultūras vērtību glābšanā un saglabāšanā krīzes situācijās, š.g. 14.oktobrī UNESCO nedēļas ietvaros Saeimā norisinājās starptautiska konference “Kultūras mantojums un drošība", kurā konferences dalībniekus uzrunāja arī Komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis. 

"Visaptveroša valsts aizsardzības sistēma ir visu mūsu iedzīvotāju atbildīga attieksme pret valsti un tās drošību, un šī konference vēlreiz akcentē kultūras nozīmi valsts drošībā un aizsardzībā", uzsvēra R. Bergmanis, aicinot turpināt izzināt starptautisko pieredzi un labo praksi kultūras mantojuma saglabāšanā un aizsardzībā.

Pasākuma ietvaros konferences dalībnieki aktualizēja kultūras matojuma aizsardzības nozīmi miera uzturēšanā, kā arī vairākās diskusijās runāja par mantojuma objektu aizsardzību, tostarp izaicinājumiem kultūras objektu aizsardzībai Ukrainā bruņota konflikta laikā, civilmilitāro sadarbību un kultūras institūcijām pieejamajiem rīkiem, gatavojoties krīzēm miera laikā. Vienlaikus tika akcentēta vietējo kopienu loma mantojuma saglabāšanā, starptautisko organizāciju  iesaiste tā sargāšanā konfliktu zonās, kā arī Latvijas kultūras mantojums sabiedrības saliedēšanai.

Konferenci rīkoja Saeima,  UNESCO Latvijas Nacionālā komisija, Kultūras ministrija un Aizsardzības ministrija sadarbībā ar ICOMOS Latvija, Francijas institūtu, Kanādas vēstniecību un Nīderlandes Karalistes vēstniecību.

Konference veltīta 1954.gada 14.maija Hāgas konvencijai par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta laikā 70.gadadienai, un tajā piedalījās Latvijas un ārvalstu politiku plānotāji, kā arī kultūras mantojuma un aizsardzības jomas speciālisti.

Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720321186111/with/54066047148

Izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas

Deputāti uzklausa atbildīgo institūciju ieceri Ukrainas bērniem nākamajā gadā mācīties Latvijas skolās klātienē

Ukraiņu bērniem ir jāintegrējas Latvijas sabiedrībā, taču nepieciešams plašāk diskutēt par veidiem, kā tas notiks. Katrai Ukrainas ģimenei ir sava pieredze šajos grūtajos kara apstākļos un apsvērumi par sava bērna izglītības izvēli, tāpēc būtu nepieciešams vecākiem ļaut izvēlēties mācīšanās iespējas. To trešdien, 2.oktobrī, uzsvēra Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas, Izglītības, kultūras un zinātnes un Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisiju deputāti. 

Patlaban Ukrainas bēgļi var izvēlēties, vai bērnus sūtīt Latvijas skolās vai ļaut savām atvasēm turpināt mācības Ukrainā attālinātā režīmā. Taču izmaiņas Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, ko Saeima atbalstījusi pirmajā lasījumā, paredzētu, ka no nākamā gada 1.septembra ukraiņu bērniem Latvijā būtu pienākums mācīties klātienē.

Atbildīgajai ministrijai ir sagatavoti ideāli scenāriji, taču joprojām nav skaidrs, kā praktiski notiks šo bērnu mācīšanās un kā informācija par šo pienākumu vispār sasniegs ģimenes, pauda Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis, akcentējot, ka komisija arī aicinās ministriju sniegt informāciju par izlietotajiem līdzekļiem ukraiņu bērnu atbalstam. Tāpat deputāti vēlas saņemt sīkāku informāciju par prakstisko mācību norisi, tostarp metodiskiem materiāliem arī citos mācību priekšmetos.

Ukrainas bērnu lielākais izaicinājums Latvijā ir valodas apguve, lai sekmīgi piedalītos mācību procesā. Ļoti žēl, ka tikai trešajā kara gadā mēs par to sākam runāt, sacīja Izglītības komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre, norādot, ka Izglītības komisija turpinās vērtēt šo jautājumu. Savukārt Pilsonības komisijas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris akcentēja, ka būtu plašāk jādomā arī par 12.klašu beidzējiem, kuriem noteikti nav pietiekošas latviešu valodas zināšanas.

Komisiju deputāti arī rosināja atbildīgajai ministrijai izveidot uzskaites sistēmu, lai būtu skaidri zināms, uz cik bērniem attieksies mācības klātienē.

Izglītības ministre Anda Čakša šodien deputātiem sacīja, ka, karam ieilgstot, visiem bēgļu bērniem ir jāapmeklē vietējās skolas, jo pretējā gadījumā tiek kavēta viņu integrācija Latvijā un vecumam nepieciešamā socializācija ar vienaudžiem. Ministrija iecerējusi skolās ieviest trīs modeļus pēc latviešu valodas zināšanu līmeņa vai bez valodas zināšanām. Iecerēts, ka skolas varēs pašas pieņemt lēmumu, cik daudz stundas bēgļiem veltīt latviešu valodas apguvei.

Atbildot uz deputātu jautājumu par starptautiskās skolas izveidi ukraiņu bērniem, A.Čakša sacīja, ka latviešu skolas nodrošinās pienācīgu atbalstu ukraiņu bērniem, un cita veida izglītības formas šobrīd plānā nav. Patlaban ministrijas piedāvājums ukraiņu bērniem paredz mācības latviešu skolās ar atbalstu neformālās izglītības kursam ukraiņu valodā.

Rīgas pašvaldības pārstāve informēja, ka Rīgā patlaban dzīvo vairāk nekā 2400 ukraiņu un 256 ģimenēs ir bērni, kuri turpina mācīties Ukrainas skolās. Kopumā uz dzīvi Rīgā ir apmetušās ap 700 ukraiņu ģimeņu. Vispārējās izglītības sistēmā ir reģistrēti vairāk nekā 3800 ukraiņu bēgļu bērni, tajā skaitā pirmsskolas izglītības programmu apgūst 1157 bērns, bet vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības programmas – 2672 skolēni. Patlaban Latvijas izglītības sistēmā ir nodarbināti 36 ukraiņu skolotāji, liecina ministrijas dati.

Izglītības likums patlaban visiem bērniem Latvijā paredz dažādas izglītības ieguves formas – klātieni, neklātieni, tālmācību, pašizglītību un izglītību ģimenē. Aizsardzības komisijas deputāti iepriekš atbildīgajai ministrijai jau lūdza precizēt izglītības ieguves iespējas ukraiņu bērniem, jo ne visiem būs iespējams mācīties klātienē.

Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720320803054/

Izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas

Saeimas Preses dienests