Š.g. 26. marta sēdē Komisija izskatīja desmit deputātu no Apvienotā Saraksta iesniegto Saeimas lēmuma projektu “Par pasākumiem Latvijas valsts ekonomiskās sadarbības pārtraukšanai ar agresorvalstīm - Krieviju un Baltkrieviju”.
Komisija atbalstīja Apvienotā Saraksta deputātu iniciatīvu un lēmumprojekta mērķi - Latvijas valsts ekonomiskās sadarbības pārtraukšanu ar agresorvalstīm - Krieviju un Baltkrieviju, kā arī mangāna rūdas nokļūšanas Krievijā tranzītā caur Latviju pārtraukšanu.
Komisijas deputāti piekrita lēmuma projekta autoriem, ka katrs eiro, kas nonāk agresorvalstu ekonomikā, tiek izmantots militāriem mērķiem un vairo nevainīgu civiliedzīvotāju ciešanas un paildzina nežēlīgu karu Ukrainā.
Diskusijas izvērtās par lēmumprojekta realizēšanas veidu – nacionālā līmenī (kas bija Apvienotā Saraksta deputātu iniciatīva) vai starptautiskā līmenī, ko savā priekšlikumā pauda Jaunās Vienotības deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Deputāti aicināja Eiropas Savienību (ES) nekavējoties izstrādāt 14.sankciju kārtu pret Krieviju un iekļaut sankcionēto preču sarakstā arī mangāna rūdu, lai novērstu tās nonākšanu Krievijā un izmantošanu militārā rūpniecībā.
Komisijas deputāti lēmuma projektā vērš uzmanību: lai operatīvi ierobežotu mangāna rūdas nokļūšanu Krievijā, tai nosakāms divējādas lietojamības preces statuss. Deputāti aicina visu ES dalībvalstu valdības pieņemt atbilstošus nacionālā līmeņa lēmumus, kā to paredz attiecīgā ES regula.
Deputāti aicina Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Somijas valdības pieņemt savstarpēji koordinētu lēmumu par tranzīta liegšanu divējādās lietojamības precēm atbilstoši regulai, tādējādi novēršot preču nonākšanu militāriem gala lietojumiem vai iestrādāšanai militārās precēs, vai izmantošanai to ražošanā. Tāpat deputāti aicina minētās valstu valdības un atbildīgās institūcijas piemērot ES regulu dotās tiesības ierobežot preču tranzītu un eksportu gadījumos, kad neraksturīgi apjomi vai maršruti indicē risku, ka tiek īstenota sankciju režīma apiešana.
Šobrīd gan nacionālā līmeņa datu analīze, gan starptautisko ekspertu vērtējums nepārprotami norāda uz būtiskiem riskiem saistībā ar ievērojumu divējādās lietojamības preču un sankciju sarakstos iekļauto preču eksporta apjoma kāpumu uz vairākām Centrālāzijas un Dienvidkaukāza valstīm, teikts lēmuma projektā.
Deputāti atgādina, ka ES regula nosaka pienākumu ikvienam eksportētājam, kurš zina, ka eksportētās preces ir pilnībā vai daļēji paredzētas militāriem mērķiem, kā tas ir mangāna rūdas gadījumā, informēt kompetento iestādi. Šī kompetentā iestāde pieņem lēmumu par to, vai attiecīgajam eksportam ir jāsaņem atļauja. Deputāti mudina visus uzņēmējus rūpīgi izvērtēt un izpildīt tiem noteikto pienākumu informēt kompetento iestādi un izprasīt eksporta atļauju precēm, kas varētu tikt izmantotas militāriem gala lietojumiem vai iestrādāšanai militārās precēs, vai izmantošanai to ražošanā.
Tāpat lēmuma projektā visi Latvijas un ES uzņēmēji aicināti atteikties no tādu pakalpojumu sniegšanas, kā rezultātā noteikta veida preces vai pakalpojumi var nonākt Krievijas militāras industrijas rīcībā un tikt izmantoti agresijas turpināšanai pret Ukrainu.
Lēmuma projektu atbalstīja arī Aizsardzības ministrija norādot, ka nav šaubu - tirdzniecība militāriem mērķiem ar Krieviju nav iespējama. Finanšu ministrija norādīja, ka būtisku ietekmi uz ieņēmumiem valsts budžetā tā nesaskata. Komisija uzklausīja arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, kuras konceptuāla pozīcija ir tirdzniecības pārorientācija, kas jau šobrīd notiek. Katrs mehānisms, kas aiziet uz Krieviju, var tikt izmantots pret Ukrainu un nākotnē pret mums. Arī Latvijas Darba devēju konfederācija pauž aktīvu atbalstu Ukrainai un aicina pārtraukt jebkādu sadarbību ar Krievijas Federāciju.
Saeima šo lēmuma projektu skatīs 27. marta sēdē.