Jaunumi

Komisija aicinās Ministru Kabinetu pārskatīt plānoto ekspertīžu institūta reformu

Komisija š.g. 1. novembra sēdē atkārtoti izskatīja jautājumu par ekspertīžu institūta reformu, uz sēdi uzaicinot ar jomu saistītos ekspertus no  Iekšlietu ministrijas, Valsts policijas, Valsts tiesu ekspertīžu biroja, Tieslietu ministrijas, Finanšu ministrijas, Ģenerālprokuratūras, Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības, Latvijas juristu apvienības, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes, Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes un Latvijas Neatkarīgo ekspertu asociācijas.

Ņemot vērā nozares vadošo ekspertu paustos viedokļus un argumentāciju, kā arī izvērtējot plānotās reformas būtiskos riskus un starptautisko pieredzi šādu reformu realizēšanā, Komisija nolēma vērsties Ministru Kabinetā ar lūgumu pārskatīt minētās reformas lietderību nozares ilgtspējīgas attīstības kontekstā, kā arī atbilstoši aktuālajai situācijai atkārtoti izvērtēt valsts ieguvumus un zaudējumus (gan finanšu, gan cilvēkresursu - ekspertu).

Paātrinās austrumu robežas aprīkošanu ar tehnoloģijām (31.10.2023.)

Bez žoga un patruļtakām uz austrumu robežas ir nepieciešama arī tehnoloģiskā infrastruktūra. Lai paātrinātu robežas aprīkošanu ar nepieciešamajām tehnoloģijām, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 31.oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā.
Paredzēts, ka ar zemju īpašniekiem tehnoloģiju ierīkošanas un izbūves darbus turpmāk nesaskaņos, aizstājot to ar informēšanu, norādījuši likumprojekta autori, uzsverot, ka tas nepieciešams, lai mazinātu birokrātiju. Tāpat nekustamo īpašumu īpašniekiem tiks izmaksāta attiecīga atlīdzība.
Patlaban var būt apgrūtināta vai pat neiespējama tehnoloģiskās infrastruktūras būvniecība. Visas darbības ir jāsaskaņo ar visiem zemju īpašniekiem, bet praksē viņi bieži izvirza nesamērīgus nosacījumus vai arī nepiekrīt un nesaskaņo plānoto būvniecību vispār, akcentējuši likuma grozījumu autori.
Likuma izmaiņas arī paredz, ka attiecībā uz inženiertīklu būvniecību visi dokumenti būs jāizdod saīsinātā termiņā.
Austrumu robeža ar tehnoloģijām tiks aprīkota līdz 2026.gada vidum, deputātus iepriekš informēja Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs.
Tāpat grozījumi noteic, ka robežas infrastruktūras būvniecību varēs veikt arī Nacionālie bruņotie spēki, tostarp nocietinājumu un citu pretmobilitātes elementu būvniecību ārējās sauszemes robežas un pierobežas joslā. Likumprojekta autori akcentējuši, ka patlaban Latvijas armija var veikt būvniecību tikai Aizsardzības ministrijai piederošajos īpašumos. Kā iepriekš deputātiem sacīja Valsts nekustamo īpašumu pārstāve, Nacionālie bruņotie spēki iesaistīsies 20 kilometru gara žoga būvniecībā uz Latvijas-Krievijas robežas.
Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūvi nodrošina Valsts nekustamie īpašumi, savukārt tehnoloģiskās infrastruktūras izbūvi izstrādā un ievieš Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs.
Lai izmaiņas likumā stātos spēkā, tās vēl jāpieņem Saeimai. Parlaments galīgajā lasījumā šos likuma grozījumus skatīs ceturtdien, 2.novembrī.

Saeimas Preses dienests

Paātrinās austrumu robežas aprīkošanu ar tehnoloģijām (24.10.2023.)

Bez žoga un patruļtakām uz austrumu robežas ir nepieciešama arī tehnoloģiskā infrastruktūra. Lai paātrinātu robežas aprīkošanu ar nepieciešamajām tehnoloģijām, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 24.oktobrī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā. Deputāti lūgs Saeimu šim likumprojektam noteikt steidzamību.
Paredzēts, ka ar zemju īpašniekiem tehnoloģiju ierīkošanas un izbūves darbus turpmāk nesaskaņos, aizstājot to ar informēšanu, norādījuši likumprojekta autori, uzsverot, ka tas nepieciešams, lai mazinātu birokrātiju. Tāpat nekustamo īpašumu īpašniekiem tiks izmaksāta attiecīga atlīdzība.
Patlaban var būt apgrūtināta vai pat neiespējama tehnoloģiskās infrastruktūras būvniecība. Visas darbības ir jāsaskaņo ar visiem zemju īpašniekiem, bet praksē viņi bieži izvirza nesamērīgus nosacījumus vai arī nepiekrīt un nesaskaņo plānoto būvniecību vispār, akcentējuši likuma grozījumu autori.
Likuma izmaiņas arī paredz, ka attiecībā uz inženiertīklu būvniecību visi dokumenti būs jāizdod saīsinātā termiņā.
Austrumu robeža ar tehnoloģijām tiks aprīkota līdz 2026.gada vidum, sēdē deputātus informēja Latvijas Valsts radio un televīzijas centra pārstāvis.
Tāpat grozījumi noteic, ka robežas infrastruktūras būvniecību varēs veikt arī Nacionālie bruņotie spēki, tostarp nocietinājumu un citu pretmobilitātes elementu būvniecību ārējās sauszemes robežas un pierobežas joslā. Likumprojekta autori akcentējuši, ka patlaban Latvijas armija var veikt būvniecību tikai Aizsardzības ministrijai piederošajos īpašumos. Kā šodien sēdē deputātiem sacīja Valsts nekustamo īpašumu pārstāve, Nacionālie bruņotie spēki iesaistīsies 20 kilometru žoga būvniecībā uz Latvijas-Krievijas robežas.
Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūvi nodrošina Valsts nekustamie īpašumi, savukārt tehnoloģiskās infrastruktūras izbūvi izstrādā un ievieš Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs.
Lai izmaiņas likumā stātos spēkā, tās vēl jāpieņem Saeimai.
Saeimas Preses dienests

 

Plānots, ka aizsardzības industriju regulēs viens likums (17.10.2023.)

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti otrdien, 17.oktobrī, konceptuāli atbalstīja Aizsardzības industrijas likuma projektu, kurā turpmāk visi šīs jomas nosacījumi būs vienkopus. Deputāti šodien arī vienojās, ka likuma projekts ir būtiski jāprecizē, tāpēc priekšlikumu iesniegšanas termiņu uz otro lasījumu noteica 7.decembri.
Līdz ar strauju nacionālās aizsardzības industrijas izaugsmi Aizsardzības ministrija (AM) secinājusi, ka pašreizējie likumi nav pietiekoši, lai varētu pilnvērtīgi turpināt atbalstīt un attīstīt šo nozari. Jaunajā likumā aizsardzības industrijas pārstāvjiem būs skaidrāki un pārskatāmāki noteikumi attiecībā uz drošības prasībām, atbalstu attīstībai un investīciju piesaistei, kā arī sadarbību ar aizsardzības nozari, norādījusi AM.
Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas pārstāve komisijas deputātiem šodien sacīja, ka šajā nozarē strādā vairāk nekā astoņi tūkstoši darbinieku un vairāk nekā 80 procentus no saviem produktiem tā eksportē uz citām NATO dalībvalstīm. Licences arvien vairāk saņem tieši ražošanas uzņēmumi, kas attīsta un izgatavo izteikti militāram lietojumam paredzētu produkciju un tās sastāvdaļas, piemēram, bruņojuma, bezpilota sistēmu, kaujas tehnikas, sakaru un citās jomās, uzsvēruši jaunā likuma autori.
Svarīgs jautājums ir šīs industrijas produktu piegādes drošība un to kontrole, deputātus informēja AM valsts sekretārs, norādot, ka paredzēts stingri izvērtēt piegādes prasības iepirkumiem virs pieciem miljoniem eiro vai arī, ja šajā jomā preču un pakalpojumu sniegšanas laiks pārsniegs piecus gadus.
Aizsardzības industrija ir komersanti un zinātniskās institūcijas, kas veic militāru vai divējāda lietojuma tehnoloģiju vai produktu izstrādi, ražošanu, pilnveidošanu, uzglabāšanu, pārvadāšanu, tehnisko apkalpošanu, remontu vai utilizāciju, kā arī sniedz ar šīm darbībām saistītus pakalpojumus, teikts jaunajā likuma projektā.
Deputāti šodien konceptuāli arī atbalstīja ar šo likumu saistītos Mobilizācijas likuma un Nacionālās drošības likuma grozījumus. Lai Aizsardzības industrijas likums un izmaiņas saistītajos likumos stātos spēkā, tie vēl trīs lasījumos jāpieņem Saeimai.

 

Saeimas Preses dienests

Komisijas priekšsēdētājs tiekas ar Ungārijas vēstnieku Latvijā

Š.g. 12. oktobrī Komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis tikās ar Ungārijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Ģerģu Urkuti (György Urkuti).

Tikšanās laikā tika pārrunātas abu valstu iekšpolitikas un ārpolitikas aktualitātes, kā arī reģionālās drošības aspekti.