Detaļas

Izveidots 29 maijs 2025

Šī gada 27. maijā Komisijas deputāti devās izbraukuma sēdē, kuras laikā iepazinās ar Valsts aizsardzības mācības (VAM) ieviešanas gaitu izglītības iestādēs. Ņemot vērā, ka ar 2024./2025. mācību gadu VAM tiek ieviesta kā obligāts mācību priekšmets vispārējās un profesionālās izglītības programmās, komisija vērtēja šī procesa norisi praksē.

Izbraukuma sēdes ietvaros komisijas locekļi apmeklēja trīs vietas: - Jaunsardzes centru, kur tika sniegts pārskats par VAM satura izstrādi, jaunsargu instruktoru sagatavošanu un sadarbību ar izglītības iestādēm. Komisija guva pārliecību par Jaunsardzes centra gatavību nodrošināt metodisko atbalstu skolām un pedagogiem.

Attiecībā uz Jaunsardzes centra praktiskajiem izaicinājumiem VAM kontekstā, īpaša uzmanība tika pievērsta VAM instruktoru darba slodzēm. Jaunsardzes centrs norādīja, ka instruktoru darbs bieži notiek ārpus ierastā darba laika, tostarp mācību nometnēs ar nakšņošanu, kur darbs faktiski tiek veikts 24/7 režīmā. Šādos apstākļos aktuāls ir jautājums par darba laika uzskaiti – Jaunsardzes centrs pauda vēlmi ieviest summāro darba laika uzskaiti, kāda šobrīd tiek piemērota profesionālajam dienestam jeb karavīriem. Komisija uzklausīja šos aspektus un atzina nepieciešamību izvērtēt atbilstoša normatīvā regulējuma nodrošināšanu.

 - Rīgas Valsts klasiskā ģimnāzija, kur deputātiem bija iespēja klātienē vērot Valsts aizsardzības mācības stundu un uzklausīt instruktores viedokli par mācību saturu un mācīšanās pieredzi. Skolas vadības viedokli par VAM diemžēl noskaidrot neizdevās, jo tā VAM stundā nebija klātesoša.

  - Rīgas Valsts tehnikumā komisijas locekļiem bija iespējams vērot VAM šaušanas nodarbību, kur tika izmantoti attiecīgi šaušanas simulatori. Uzsvērta tika mācību priekšmeta praktiskā nozīme un pozitīvā jauniešu attieksme pret aizsardzības tematikas apguvi. Šīs mācību iestādes apmeklējums atstāja pozitīvu iespaidu par VAM apguves procesu, realizācijas iespējām, nozīmi un attieksmi.

Komisijas deputāti secināja, ka Valsts aizsardzības mācības ieviešana ir būtisks solis jauniešu pilsoniskās līdzdalības un valsts aizsardzības spēju stiprināšanā. Deputāti pauda gandarījumu par paveikto darbu un apņēmību turpināt uzraudzīt ieviešanas kvalitāti un ilgtspēju.

Detaļas

Izveidots 21 maijs 2025

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, Prezidija locekļi un parlamenta deputāti otrdien, 20.maijā, apmeklēja militāro bāzi “Ceri”, kur tikās ar Kanādas kontingenta pārstāvjiem un iepazinās ar viņu attīstības plāniem.

Saeimas priekšsēdētāja, tiekoties ar Kanādas karavīriem, akcentēja Latvijas un Kanādas izcilās attiecības, uzsverot, ka Kanādas militārā kontingenta paplašināšana apliecina to pozitīvo dinamiku. “Mēs ļoti augstu vērtējam un pateicamies par Kanādas militāro klātbūtni Latvijā. Tas mums ļauj justies vēl drošāk,” pauda Daiga Mieriņa.

Puses pārrunāja nepieciešamību stiprināt mūsu reģiona drošību, ņemot vērā apdraudējumu, kas nāk no austrumiem. Saeimas priekšsēdētāja atzīmēja, ka Latvija turpinās ieguldīt savu aizsardzības spēju stiprināšanā. Patlaban šim nolūkam tērējam 3,66 procentus no iekšzemes kopprodukta un pakāpeniski ieguldījumus kāpināsim, lai nākamgad sasniegtu piecus procentus.

Militāro bāzi “Ceri” Mārupes novadā, kur atradīsies Kanādas vadītās NATO daudznacionālās brigādes Latvijā štābs, kā arī citu brigādes vienību izvietojumi, apmeklēja Saeimas Prezidija locekļi, deputāti no Saeimas Ārlietu, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas un Nacionālās drošības komisijām, kā arī deputātu grupa sadarbības veicināšanai ar Kanādas parlamentu.

 Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720326239040/
Izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas

 Saeimas Preses dienests

Detaļas

Izveidots 10 maijs 2025

No š.g. 7. līdz 9. maijam Komisijas deputāti piedalījās Ziemeļvalstu un Baltijas jūras reģiona valstu parlamentu Aizsardzības komisiju ikgadējā drošības un aizsardzības forumā, kas šogad norisinājās Tallinā, Igaunijā.

Forumā piedalījās parlamentu Aizsardzības komisiju pārstāvji no Dānijas, Igaunijas, Somijas, Lietuvas, Norvēģijas, Polijas un Zviedrijas, kā arī Nīderlandes pārstāvi novērotāju statusā. Tāpat diskusijās iesaistījās eksperti no Vācijas un Francijas.

Pasākuma galvenais mērķis bija veicināt reģionālo sadarbību un stiprināt kopējo Eiropas aizsardzību. Dalībnieki apsprieda arī soļus, kas veicami, lai Eiropa kļūtu militāri spēcīgāka pēc iespējas īsākā laikā, ņemot vērā Krievijas agresijas karu pret Ukrainu un tā ietekmi uz starptautisko drošības arhitektūru.

“Demokrātiskās valstīs parlamentiem ir būtiska loma nacionālās aizsardzības jautājumos. Mūsu aktīva līdzdalība un cieša sadarbība reģionālā līmenī ir izšķiroša gan šodienas drošības izaicinājumu risināšanā, gan nākotnes stabilitātes nodrošināšanā,” uzsvēra Komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis.

Militārās mobilitātes kontekstā R. Bergmanis uzsvēra dzelzceļa projekta Rail Baltica nozīmi kā stratēģisku elementu reģiona aizsardzības spēju stiprināšanā. Arī Polijas un Somijas pārstāvji uzsvēra šī projekta lomu savienojamības uzlabošanā un ātras sabiedroto spēku pārvietošanas nodrošināšanā.

Foruma dalībniekus ar Igaunijas nostāju aizsardzības un ārpolitikas jautājumos iepazīstināja Igaunijas Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietniece Tuuli Dunetona un Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Martins Rožers. Forumā kā īpašais viesis piedalījās arī ģenerālleitnants Bertrāns Tužūzs, Francijas bruņoto spēku Eiropā un sauszemes spēku komandieris, kurš vizītē uzturējās Igaunijā.

Foruma noslēgumā delegācijas apmeklēja NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas vienību Emeri bāzē.

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu Aizsardzības komiteju ikgadējā sadarbība aizsākās 1998. gadā, bet kopš 2011. gada tai pievienojušās arī citas reģiona valstis – Vācija, Polija, kā arī šogad pirmo reizi – Nīderlande.

Detaļas

Izveidots 29 Aprīlis 2025

Š.g. 29. aprīlī Komisijas deputāti tikās ar Zviedrijas Karalistes parlamenta Aizsardzības komisijas deputātiem. Tikšanās laikā tika uzsvērta abu valstu ciešā sadarbība un kopīgā apņemšanās stiprināt drošību Baltijas jūras reģionā, kā arī pārrunāti vairāki būtiski jautājumi, kas saistīti ar ģeopolitisko situāciju un reģionālās aizsardzības stiprināšanu.

Latvijas puse sirsnīgi pateicās Zviedrijai par tās ieguldījumu NATO paplašinātajā klātbūtnē Latvijā, īpaši izceļot Zviedrijas militārā kontingenta nozīmi Latvijā. Šī klātbūtne kalpo kā skaidrs solidaritātes un savstarpējās aizsardzības piemērs, vienlaikus uzlabojot sabiedroto savietojamību un kaujas gatavību.

Deputāti apsprieda līdzšinējo sadarbību, tostarp Zviedrijas iesaisti militārajās mācībās Sudraba bulta, Baltic Defence un Namejs, kā arī sadarbību kiberdrošības jomā – kopīgu apmācību un informācijas apmaiņas ietvaros. Tāpat tika uzsvērta jūras spēku sadarbība Baltijas jūrā, īpaši situācijas uzraudzības  kontekstā.

Abas puses pauda vēlmi padziļināt sadarbību jaunu tehnoloģiju un aizsardzības industrijas jomā, tostarp dronu tehnoloģijās, loģistikas sistēmās un kopējos iepirkumos. Tika izcelta iespējamā sadarbība Eiropas Savienības pastāvīgās strukturētās sadarbības (PESCO) ietvaros.

Tikšanās laikā tika apspriesti arī izaicinājumi transatlantiskās alianses ietvaros, tostarp nepieciešamība nodrošināt vienotu stratēģisko skatījumu un ilgtermiņa saistības sabiedroto starpā, lai efektīvi reaģētu uz pieaugošajiem apdraudējumiem no Krievijas un citām autoritārām valstīm. Tika uzsvērta arī ASV kā nozīmīga NATO partnera loma reģiona drošības garantēšanā un nepieciešamība turpināt ciešu sadarbību starp Eiropas un Ziemeļamerikas sabiedrotajiem.

Latvijas deputāti iepazīstināja ar nozīmīgajām aizsardzības reformām, tostarp Nacionālā aizsardzības dienesta atjaunošanu 2023. gadā un Valsts aizsardzības mācības ieviešanu visās vidējās izglītības iestādēs no 2024./2025. mācību gada. Šie soļi atspoguļo Latvijas ilgtermiņa apņemšanos stiprināt valsts aizsardzības spējas un sabiedrības noturību.

Komisijas locekļi apsveica Zviedriju ar pilntiesīgu iestāšanos NATO, uzsverot, ka šis solis būtiski palielina alianses stratēģisko vienotību Ziemeļeiropā un vēl vairāk nostiprina reģiona kolektīvo aizsardzību.

Noslēgumā abas puses apstiprināja savu gatavību turpināt politisko dialogu, paplašināt militāro sadarbību un kopīgi veidot stratēģisku redzējumu par reģiona drošību nākotnē.

Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720325692833/with/54483356997

Izmantošanas noteikumi: www.saeima.lv/lv/autortiesibas