Olaines cietuma Atkarīgo centrs - mūsdienīgas resocializācijas būtisks elements
Šā gada 16. aprīļa sēdē Komisija apmeklēja Olaines cietumu (Latvijas Cietumu slimnīcu) un tajā izvietoto Atkarīgo centru.
Pretēji ieslodzīto sūdzībām, komisija guva daudz pozitīvu iespaidu par Cietumu slimnīcas darbību, kas ir aprīkota ar jaunākajām tehnoloģijām, spēj nodrošināt visus nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus un arī elastīgi pārorientēt pakalpojumus līdz pat ķirurģijai atbilstoši vajadzībām. Izplatītākās diagnozes ieslodzīto vidū ir HIV un onkoloģija, tādēļ mediķu izaicinājumi ir ļoti lieli.
Savukārt Atkarīgo centrā īstenotās atkarību mazinošās programmas ir svarīgs posms ļoti daudzu ieslodzīto resocializācijas procesā. Centrā tiek īstenotas divas programmas narkotiku un alkohola atkarību ārstēšanai un dalība tajās ir brīvprātīga. Tās iespējamas ieslodzītajiem, kuriem vai nu diagnosticēta atkarība, vai arī noziedzīgais nodarījums izdarīts apreibinošo vielu ietekmē. Nākotnē plānots programmas paplašināt līdz azartspēļu un iespējami vēl citu atkarību ārstēšanai. Ar ieslodzītajiem tiek strādāts ļoti aktīvi grupu terapiju veidā, ārstējot atkarības un mācot pat elementāras sociālās prasmes, tajā skaitā iesaistīties sporta un kultūras pasākumos. Atkarīgo centrā ieviestā pieeja sodu izpildei ir paraugs visai ieslodzījuma vietu sistēmai, ar mūsdienīgām metodēm un konceptuālu jaunu pieeju rezultatīvi un mērķtiecīgi īstenojot soda izpildi.
Komisija ir pārliecināta, ka atkarības ir būtisks noziedzības faktors, tas var būt izšķirīgs iemesls gan sākotnējai nonākšanai līdz noziedzīga nodarījuma veikšanai, gan arī recidīvam pēc soda izciešanas.
Ir ļoti būtiski, lai atkarības nesāktu mijiedarboties ar sociālekonomiskajiem faktoriem, tādēļ ļoti svarīga un pilnveidojama ir sadarbība ar pašvaldību sociālajiem dienestiem, lai personai pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma vietas būtu, kur atgriezties un iespēja integrēties darba tirgū.
Jāuzsver, ka Atkarīgo centrs realizēts no Norvēģijas finanšu instrumenta programmas "Korekcijas dienesti" un valsts līdzfinansējums tā tapšanā bijis tikai 15 procentu apmērā.
Olaines cietumā izveidotā pozitīvā prakse parāda, ka resocializācijas darbs ar ieslodzītajiem ir efektīvs tieši jaunā, drošā un piemērotā infrastruktūrā. Tāpēc arī jaunās ieslodzījuma vietas izveide Liepājā ir svarīga sabiedrības drošības interese un tas ir ceļš uz drošāku sabiedrību.
Komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis akcentē, ka ļoti nozīmīga ir stratēģiska pieeja un kompleksa ieslodzījuma vietu sistēmas sakārtošana. Tā kā jau Liepājā būs iespējams izvietot trešdaļu ieslodzīto, uzbūvējot vēl vienu jaunu cietumu un reorganizējot esošos, ir ļoti reāla iespēja sakārtot sistēmu pilnībā un tad arī vērtēt sodu izpildes un resocializācijas ietekmi uz noziedzību. Līdz ar to svarīgi ir attīstīt šo nozari kā prioritāru un beidzot atvēlēt tam nepieciešamo finansējumu.
Finansējuma pārdale nepieciešama arī konvojēšanas funkcijas veikšanai, kas no 2025. gada 1. jūlija būs uzticēta Ieslodzījuma vietu pārvaldei, bet kurai pagaidām nav paredzēts nepieciešamais nodrošinājums.
Komisija šobrīd strādā arī ar grozījumiem Latvijas Sodu izpildes kodeksā, kas paredz ieslodzījuma vietu pāreju uz divu veidu cietumiem: atklāto un slēgto.
Komisijas priekšsēdētājs tiekas ar Latvijas goda konsuliem Austrālijā
Šī gada 12. aprīlī komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis tiešsaistes formātā tikās ar Latvijas goda konsuliem Austrālijā, lai iepazīstinātu ar ģeopolitisko situāciju valstī, iekšpolitikas aktualitātēm, kā arī Komisijas darbības virzieniem un izaicinājumiem likumdošanas jomā.
Komisijas priekšsēdētājs tiekas ar Kanādas vēstnieku Latvijā
Š.g. 12. aprīlī Komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis tikās ar Kanādas vēstnieku Latvijā VE Brian Szwarz, lai pārrunātu ģeopolitisko situāciju, ārpolitikas un iekšpolitikas aktualitātes, kā arī kopīgo Latvijas - Kanādas sadarbības projektu aizsardzības jomā attīstību, problemātiku un nepieciešamās darbības projektu veiksmīgai realizācijai.
Komisijas priekšsēdētājs tiekas ar Nīderlandes vēstnieci Latvijā
Š.g. 9. aprīlī Komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis tikās ar Nīderlandes Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā V.E. Claudia Magdalena Njoo Pieterse, lai iepazīšanās vizītē pārrunātu ģeopolitisko situāciju, ārpolitikas un iekšpolitikas aktualitātes, kā arī iespējamos sadarbības virzienus.
Reformēs cietumu sistēmu un uzlabos notiesāto resocializācijas pasākumus (09.04.2024.)
Lai reformētu cietumu sistēmu un uzlabotu ieslodzīto resocializāciju, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 9.aprīlī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Latvijas Sodu izpildes kodeksā.
Izmaiņas paredz pāreju uz divu veidu cietumiem – slēgto un atklāto. Patlaban Latvijā ir slēgtais, daļēji slēgtais un atklātais cietums, kā arī audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem. Šī reforma attieksies uz cietumiem, kur sodu izcieš pilngadīgas personas. Reforma mainīs notiesāto izvietošanas kritērijus, lai viņi ātrāk nonāktu tajā soda izciešanas režīma pakāpē, kurā ir iespējama intensīvāka iesaiste resocializācijas pasākumos, kā arī lai sodu izpildes process kļūtu raitāks, norāda reformas autori Tieslietu ministrijā.
Piemēram, notiesātajam, ievērojot un izpildot noteiktos kritērijus, būs iespējams ātrāk nonākt atklātajā cietumā, kurā ir plašākas iespējas, piemēram, strādāt algotu darbu vai mācīties ārpus ieslodzījuma vietas. Turklāt jaunā sistēma būs labvēlīga arī visiem notiesātajiem, kuri jau šobrīd izcieš sodu, pauž Tieslietu ministrija.
Paredzēts pilnveidot notiesāto resocializācijas procesu, tostarp paplašināt sociālās rehabilitātācijas līdzekļu klāstu. Tāpat paredzēta virkne papildinājumu attiecībā uz notiesāto tiesībām un pienākumiem, piemēram, uzvedības noteikumiem cietumos, kā arī ārpus tiem un piekļuvei dokumentiem.
Tāpat grozījumi paredz nostiprināt likumā starpinstitūciju modeli, kura darbu organizēs Valsts probācijas dienests, Ieslodzījuma vietu pārvalde un Valsts policija ar mērķi veikt kotroles pasākumus un aktivitātes, lai mazinātu risku, ka notiesātais izdara jaunu noziegumu. It īpaši tas attieksies uz personām, kas notiesātas par smagu vai sevišķi smagu noziegumu saistībā ar vardabību, noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību, kā arī uz notiesātajiem ar radikalizācijas pazīmēm un nepilngadīgajiem.
Šādas starpinstitūcijas sadarbības sanāksmes kriminālsodu izpildes laikā ir aizgūtas no Lielbritānijas kolēģiem, un Latvijā praktizē jau deviņus gadus, šodien deputātiem sacīja Valsts probācijas dienesta vadītājs Imants Jurevičius. Šajā darbā varēs iesaistīties arī pašvaldības un citi nepieciešamie speciālisti, un šī sadarbība veicinās sabiedrības drošību katrā konkrētajā pašvaldībā, liedzot likumpārkāpējam sniegt atšķirīgu informāciju dažādām institūcijām.
Kā šodien deputātus informēja Tieslietu ministrija, patlaban cietumos sodu izcieš ap 2500 notiesāto.
Komisija lūgs Saeimu konceptuāli šo likumprojektu skatīt Saeimas sēdē šo ceturtdien, 11.aprīlī. Plānots, ka izmaiņas sodu izpildes kodeksā stāsies spēkā 1.septembrī.
Saeimas Preses dienests
Vairāk rakstu...