Detaļas

Izveidots 20 Jūnijs 2024

Š.g. 18. jūnijā Komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis tikās ar Amerikas Savienoto Valstu ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Christopher Robinson, lai pārrunātu ģeopolitisko situāciju reģionā un pasaulē, ārpolitikas un iekšpolitikas aktualitātes, kā arī aizsardzības nozares attīstībai nozīmīgo projektu virzību un izaicinājumus.

Detaļas

Izveidots 05 Jūnijs 2024

Lai uzlabotu atbalstu valsts aizsardzības dienesta karavīriem, ņemot vērā pieredzi pirmo trīs iesaukumu organizēšanā, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 5.jūnijā, pirmajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Valsts aizsardzības dienesta likumā.
Plānots paplašināt valsts atbalstu pilsoņiem, kas pabeiguši valsts aizsardzības dienestu. Proti, karavīriem, kuri brīvprātīgi pieteikušies dienestā un pēc tā atvaļināti rezervē, finansēs studijas arī otrā cikla augstākās izglītības programmā. Patlaban augstskolas un koledžas finansē studijas īsā cikla profesionālās augstākās izglītības un pirmā cikla augstākās izglītības posmos pilsoņiem, kas brīvprātīgi pabeiguši valsts aizsardzības dienestu.
Izmaiņas paredz, ka iesaucamajiem karavīriem kompensēs sabiedriskā transporta izdevumus, lai nokļūtu no deklarētās dzīvesvietas līdz veselības pārbaudes komisijai un atpakaļ, kā arī līdz dienesta vietai. Tāpat šiem karavīriem plānots kompensēt ēdināšanas izdevumus veselības pārbaudes dienā. Ministru kabinetam būs jāizstrādā šo kompensāciju nosacījumus.
Likuma izmaiņas arī paredz noteikt, ka dienestam nav pakļauti pilsoņi, kuriem ir dubultā pilsonība ar valsti, kas nav Eiropas Savienības, Eiropas Brīvās tirdzniedzības asociācijas vai NATO dalībvalsts, Austrālija, Brazīlija, Jaunzēlande vai Ukraina.
Patlaban vairāk nekā 100 karavīri no tikko absolvējušiem 245 valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma karavīriem turpinās dienestu jau profesionāli Latvijas armijā, liecina Aizsardzības ministrijas informācija. Valsts aizsardzības dienesta karavīru vidējais vecums ir no 19 līdz 20 gadiem.
Valsts aizsardzības dienestā ir pienākums dienēt katram Latvijas pilsonim – vīrietim – viena gada laikā pēc 18 gadu sasniegšanas, vai, ja pilsonis turpina iegūt izglītību pamata vai vidējās izglītības pakāpē – viena gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas, bet ne vēlāk kā līdz 24 gadu vecumam. Vienlaikus likums noteic, ka dienestā brīvprātīgi var pieteikties Latvijas pilsoņi – vīrieši un sievietes no 18 līdz 27 gadu vecumam.
Viens no trim valsts aizsardzības dienesta veidiem ir 11 mēnešu ilgs dienests Nacionālajos bruņotajos spēkos, kurā 2025.gadā iesauks 1040 jauniešus – 210 personas janvārī un 830 personas jūlijā.
Saeimas Preses dienests

Detaļas

Izveidots 30 maijs 2024

Ar šī gada 1. septembri Valsts aizsardzības mācības realizēšana notiks visās Latvijas vidējās izglītības programmās. Lai varētu garantēt sekmīgu tās ieviešanu, apzinātas un iesniegtas tās izmaiņas, kas iezīmējušās, šobrīd realizējot Valsts aizsardzības mācību kā obligāti piedāvājamo izvēles priekšmetu. Vienlaikus tiek piedāvāti daži Jaunsardzes darba uzlabošanas aspekti, tajā skaitā izglītības prasības jaunsargu instruktoriem.
Šobrīd Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likums paredz, ka Jaunsardzes instruktori var būt tikai ar augstāko pedagoģisko izglītību, savukārt grozījumi likumā piedāvā šo prasību mīkstināt, nosakot, ka tā varēs būt arī aizsardzības nozarei atbilstoša augstākā izglītība. Tādējādi būs iespējams piesaistīt plašāku instruktoru kandidātu loku un būs lielāka iespēja realizēt starpdisciplinārās kompetences pieeju. Grozījumi likumā paredz arī Jaunsargu instruktoru īslaicīgas aizvietošanas kārtību. Ņemot vērā, ka jaunsargu instruktori pasniedz arī Valsts aizsardzības mācību, šīs izmaiņas ir būtiskas abām programmām.
Pabeidzot Jaunsargu interešu izglītības programmu, par Jaunsardzes instruktora palīgu varēs kļūt persona no 15 gadu vecuma, nevis 16, kā tas ir pašreiz.
Attiecībā uz Valsts aizsardzības mācību iesniegti papildu precizējumi, kas nosaka, ka tā ir obligāta tikai klātienes vispārējās un profesionālās izglītības vidējās izglītības programmās, bet netiek īstenota neklātienē un tālmācībā. Paredzēts noteikt arī izņēmumus, kuros netiek organizēta Valsts aizsardzības mācība: tie ir ieslodzījumu vietas un starptautiskās skolas. Individuāli pielāgots plāns paredzēts mūzikas, mākslas un deju programmu specifikai, ko realizē Kultūras ministrijas dibināto izglītības iestāžu programmās.
Pēc Valsts aizsardzības mācības kursa apguves paredzēta apliecības izsniegšana, kas jau šobrīd sniedz priekšrocības pie sadarbības partneriem.
Atsevišķs bloks likumprojektā paredzēts materiāltehnisko līdzekļu nodrošināšanas jautājumam, deleģējot šo funkciju Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkuma centram, tādējādi īstenojot pilnu materiāltehnisko līdzekļu pārvaldību un loģistiku nozarē aizsardzības ministra noteiktā kārtībā, kā arī noteikts zaudējumu atlīdzināšanas pienākums prettiesiskas un vainojamas rīcības rezultātā.
Likumprojekts kā Ministru kabineta iesniegts ir saņēmis arī Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstu.
Komisijā likumprojekts tika izskatīts un atbalstīts š.g. 28. maija sēdē.

Detaļas

Izveidots 29 maijs 2024