Ukrainas civiliedzīvotāji Latvijā var justies aizsargāti - atbalsts tiks sniegts arī 2025. gadā.
- Detaļas
Š.g. 6. novembrī Komisija lēma par atbalsta turpināšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem 2025. gadā, uzklausot atbildīgo un iesaistīto institūciju viedokli par līdzšinējo sniegto atbalstu, problēmām un nepieciešamajiem risinājumiem.
Latvija vienmēr ir apliecinājusi gatavību un iesaisti būt kopā ar Ukrainu līdz uzvarai. Un Latvija apliecina, ka Ukrainas civiliedzīvotāji šeit var justies droši un tiesiski konsekventi, saņemot visus iesējamos atbalsta pasākumus, kuru sniegšanā valstij jau izveidojusies zināma pieredze.
Vienlaikus ir pieņemts arī jauns lēmums par attiecīgās Direktīvas grozījumiem, pagarinot pagaidu aizsardzības statusa darbību no kara Ukrainā bēgošajiem trešo valstu pilsoņiem līdz 2026. gada 4. martam.
Līdz ar to Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumprojekts paredz uz gadu pagarināt Ukrainas civiliedzīvotājiem sniegtā atbalsta termiņu, nosakot to līdz 2025. gada 31. decembrim.
Jaunajā valsts budžeta ietvarā ieplānots arī tam nepieciešamais finansējums, 2025. gadam Ministru kabinetā atbalstīts finansējums 65 miljonu euro apmērā.
Likumprojektā paredzēts pagarināt termiņu atlīdzībai par Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu, tajā skaitā par mazaizsargāto grupu izmitināšanu; primāri sniedzamo atbalstu – izmitināšanu līdz 120 vai 60 dienām un ēdināšanu līdz 30 dienām; zāļu vai medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācija, kā arī tiesību normas, kas nodrošina bāriņtiesu vai pašvaldības sociālo darbinieku virsstundu darba samaksu.
Lai neveidotos pārrāvumi atbalsta pieejamībā, komisija ierosina šo likumprojektu Saeimā virzīt kā steidzamu.
Komisija 29.10.2024. sēdē izskata Prokuratūras un KNAB budžeta projektus 2025. gadam
- Detaļas
Š.g. 29. oktobrī Komisija izskatīja arī Prokuratūras un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) budžeta projektus 2025. gadam.
Prokuratūras galvenie pasākumi 2025. gadā:
1) izmeklēšanas un operatīvās darbības uzraudzība;
2) izmeklēšanas organizēšana, vadīšana un veikšana;
3) kriminālvajāšanas uzsākšana un veikšana;
4) sodu izpildes uzraudzība;
5) personu un valsts tiesību un likumīgo interešu aizsardzība likumā noteiktajā kārtībā;
6) prasības pieteikumu vai iesniegumu tiesā iesniegšana likumā noteiktajos gadījumos;
7) piedalīšanās lietu izskatīšanā tiesā likumā noteiktajos gadījumos.
Prokuratūras kopējie izdevumi 2025. gadā plānoti 53 574 500 eur apmērā, salīdzinoši 2024. gada budžets bija 50 415 671 eur.
KNAB galvenie pasākumi 2025. gadā:
1) mazināt korupcijas riskus publisko iepirkumu un ES finansēto projektu īstenošanas gaitā, īpaši:
• jomās, kurās īsteno finansiāli apjomīgākos projektus;
• valsts un pašvaldību īstenotajos projektos un izsludinātajos iepirkumos;
• Rail Baltica projekta ietvaros;
2) pilnveidot praksi valsts amatpersonu iespējamas korupcijas rezultātā iegūtu līdzekļu atzīšanai par noziedzīgi iegūtiem un to konfiscēšanu valsts labā;
3) nodrošināt efektīvu nacionālo pretkorupcijas politiku;
4) veicināt neiecietību pret korupciju publiskajā un privātajā sektorā;
5) īstenot digitālo transformāciju.
KNAB kopējie izdevumi 2025. gadā plānoti 17 400 289eur apmērā, salīdzinoši 2024. gada budžets bija 17 382 582eur.
Pielikumā:
- Prokuratūras budžeta projekts 2025. gadam;
h- - KNAB budžeta projekts 2025. gadam
Komisija 29.10.2024. sēdē izskata Aizsardzības nozares un NBS budžeta projektus 2025. gadam
- Detaļas
Š.g. 29. oktobrī Komisija izskatīja Aizsardzības ministrijas un Latvijas Nacionālo bruņoto spēku budžeta projektus 2025. gadam.
Finansējums aizsardzībai kopumā nākamgad veidos 1 559 433 634 eiro jeb 3,45% no iekšzemes kopprodukta.
200 miljoni eiro paredzēti pretgaisa aizsardzības stiprināšanai, kā to paredz valdības iepriekš apstiprinātā prioritāte 2023.-2027.gadam, šim mērķim ik gadu veltot 200 miljonus eiro.
Munīcijas krājumu papildināšana un individuālā ekipējuma nodrošināšanai paredzēti 23 000 000 eiro, bet 15 000 000 eiro papildu radaru iegādei vēja parku attīstībai. 50 000 000 eiro paredzēti atbalstam Ukrainai.
Galvenās prioritātes 2025.gadā būs turpināt Nacionālo bruņoto spēku (NBS) spēju attīstību, respektīvi, slāņveida pretgaisa aizsardzību, bezpilota lidaparātu sistēmas, tālās darbības raķešu artilērija, krasta aizsardzības spējas, kājinieku kaujas mašīnas. Arī aizsardzības līniju uz valsts austrumu robežas veidošana būs viena no būtiskajām prioritātēm.
Būtiska loma būs arī vietējās aizsardzības industrijas attīstības veicināšanai, nodrošinot NBS operacionālās pamatvajadzības jebkuros apstākļos, veicinot inovācijas un jaunu produktu izstrādi aizsardzības jomas vajadzībām, kā arī lielākajos NBS spēju iepirkumos, ievērojot prasību pēc vietējo uzņēmumu iesaistes 30% apmērā no līguma summas.
Vienlaikus paredzēts attīstīt militāro infrastruktūru, tostarp, turpināt militārā poligona "Sēlija" attīstību.
Nākamgad paredzēts sākt NBS struktūras palielināšanu, nākotnē paredzot personālsastāva pieaugumu līdz 31 000 karavīru un 30 000 apmācītu un apbruņotu rezerves karavīru.
Nākamgad iecerēts pilnveidot Valsts aizsardzības dienesta karavīru, zemessargu un rezerves karavīru iesaisti NBS spēju attīstības procesos, nodrošinot to iekļaušanu kara laika struktūrā un izveidojot aktīvās rezerves vienības.
Vēl starp prioritātēm ir turpināt krājumu veidošanu un kara laika apgādes sistēmas pilnveidošanu, lai nodrošinātu valsts aizsardzībai nepieciešamo munīciju, ieročus, individuālo un kolektīvo ekipējumu, degvielu, pārtiku, medicīnas preces un cita veida materiāltehniskos līdzekļus.
Armijas munīcijas krājumu papildināšanai un individuālā ekipējuma nodrošināšanai nākamgad paredzēts tērēt 23 000 000 eiro.
Nākamgad plānots arī turpināt Ukrainas karavīru apmācības, kā arī materiāltehnisko līdzekļu nodošanu Ukrainas spēkiem dažādos formātos.
Izvēlēti jauniešu fotokonkursa “Mana Latvija. Mana atbildība.” uzvarētāji
- Detaļas
Noslēdzies fotokonkurss jauniešiem “Mana Latvija. Mana atbildība.”, un izvēlēti tā uzvarētāji. Fotokonkursa mērķis bija veicināt jauniešu izpratni par mūsu valsts aizsardzības un drošības nozīmi.
Konkursā uzvarējušo 10 fotogrāfiju autori ir Edgars Ancītis, Amanda Anusāne, Patrīcija Bērziņa, Dāvis Birzgalis, Sandra Kirilova, Laura Māliņa (divi darbi), Emīlija Skrupska, Līga Soma, Marta Sanija Zepa.
Desmit labākie darbi tiks izstādīti ceļojošā izstādē, kuras atklāšana paredzēta 14.novembrī Saeimas namā. Labāko darbu autori būs aicināti piedalīties Nacionālo bruņoto spēku organizētā izziņas pasākumā “Dronu spējas” ar praktiskiem bezpilota gaisa kuģu paraugdemonstrējumiem. Pirmās vietas ieguvēja darbs rotās Zemessardzes iniciatīvas “Mana Latvija. Mana atbildība.” popularizēšanai paredzētos materiālus.
Lai veicinātu jauniešu izpratni par visaptverošas valsts aizsardzības nozīmi iedzīvotāju drošībai, sekmētu viņu radošās aktivitātes, kā arī iesaisti drošības sistēmas veidošanā, parlaments aicināja 15–25 gadus vecus jauniešus piedalīties fotokonkursā. Darbu vērtēšanā tika ņemta vērā darba atbilstība konkursa nolikumam, dalībnieka radošums, ieguldītā darba apjoms, oriģinalitāte un fotogrāfiju mākslinieciskā kvalitāte.
Fotokonkursu organizē Saeima. To rīko Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Jaunsardzes centru.
Konkursa uzvarētāju darbi: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720321492994/
Foto no izvērtēšanas komisijas sēdes: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720321220016/with/54069074054
Izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas
Saeimas Preses dienests
Komisijas priekšsēdētājs piedalās diskusijās starptautiskās konferences “Kultūras mantojums un drošība” ietvaros
- Detaļas
Lai stiprinātu sabiedrībā izpratni par kultūras mantojuma vērtību, kā arī veicinātu kultūras un aizsardzības nozares sadarbību kultūras vērtību glābšanā un saglabāšanā krīzes situācijās, š.g. 14.oktobrī UNESCO nedēļas ietvaros Saeimā norisinājās starptautiska konference “Kultūras mantojums un drošība", kurā konferences dalībniekus uzrunāja arī Komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis.
"Visaptveroša valsts aizsardzības sistēma ir visu mūsu iedzīvotāju atbildīga attieksme pret valsti un tās drošību, un šī konference vēlreiz akcentē kultūras nozīmi valsts drošībā un aizsardzībā", uzsvēra R. Bergmanis, aicinot turpināt izzināt starptautisko pieredzi un labo praksi kultūras mantojuma saglabāšanā un aizsardzībā.
Pasākuma ietvaros konferences dalībnieki aktualizēja kultūras matojuma aizsardzības nozīmi miera uzturēšanā, kā arī vairākās diskusijās runāja par mantojuma objektu aizsardzību, tostarp izaicinājumiem kultūras objektu aizsardzībai Ukrainā bruņota konflikta laikā, civilmilitāro sadarbību un kultūras institūcijām pieejamajiem rīkiem, gatavojoties krīzēm miera laikā. Vienlaikus tika akcentēta vietējo kopienu loma mantojuma saglabāšanā, starptautisko organizāciju iesaiste tā sargāšanā konfliktu zonās, kā arī Latvijas kultūras mantojums sabiedrības saliedēšanai.
Konferenci rīkoja Saeima, UNESCO Latvijas Nacionālā komisija, Kultūras ministrija un Aizsardzības ministrija sadarbībā ar ICOMOS Latvija, Francijas institūtu, Kanādas vēstniecību un Nīderlandes Karalistes vēstniecību.
Konference veltīta 1954.gada 14.maija Hāgas konvencijai par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta laikā 70.gadadienai, un tajā piedalījās Latvijas un ārvalstu politiku plānotāji, kā arī kultūras mantojuma un aizsardzības jomas speciālisti.
Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720321186111/with/54066047148
Izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas
Vairāk rakstu...