09 Aprīlis 2024

Lai reformētu cietumu sistēmu un uzlabotu ieslodzīto resocializāciju, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 9.aprīlī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Latvijas Sodu izpildes kodeksā.
Izmaiņas paredz pāreju uz divu veidu cietumiem – slēgto un atklāto. Patlaban Latvijā ir slēgtais, daļēji slēgtais un atklātais cietums, kā arī audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem. Šī reforma attieksies uz cietumiem, kur sodu izcieš pilngadīgas personas. Reforma mainīs notiesāto izvietošanas kritērijus, lai viņi ātrāk nonāktu tajā soda izciešanas režīma pakāpē, kurā ir iespējama intensīvāka iesaiste resocializācijas pasākumos, kā arī lai sodu izpildes process kļūtu raitāks, norāda reformas autori Tieslietu ministrijā.
Piemēram, notiesātajam, ievērojot un izpildot noteiktos kritērijus, būs iespējams ātrāk nonākt atklātajā cietumā, kurā ir plašākas iespējas, piemēram, strādāt algotu darbu vai mācīties ārpus ieslodzījuma vietas. Turklāt jaunā sistēma būs labvēlīga arī visiem notiesātajiem, kuri jau šobrīd izcieš sodu, pauž Tieslietu ministrija.
Paredzēts pilnveidot notiesāto resocializācijas procesu, tostarp paplašināt sociālās rehabilitātācijas līdzekļu klāstu. Tāpat paredzēta virkne papildinājumu attiecībā uz notiesāto tiesībām un pienākumiem, piemēram, uzvedības noteikumiem cietumos, kā arī ārpus tiem un piekļuvei dokumentiem.  
Tāpat grozījumi paredz nostiprināt likumā starpinstitūciju modeli, kura darbu organizēs Valsts probācijas dienests, Ieslodzījuma vietu pārvalde un Valsts policija ar mērķi veikt kotroles pasākumus un aktivitātes, lai mazinātu risku, ka notiesātais izdara jaunu noziegumu. It īpaši tas attieksies uz personām, kas notiesātas par smagu vai sevišķi smagu noziegumu saistībā ar vardabību, noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību, kā arī uz notiesātajiem ar radikalizācijas pazīmēm un nepilngadīgajiem.
Šādas starpinstitūcijas sadarbības sanāksmes kriminālsodu izpildes laikā ir aizgūtas no Lielbritānijas kolēģiem, un Latvijā praktizē jau deviņus gadus, šodien deputātiem sacīja Valsts probācijas dienesta vadītājs Imants Jurevičius. Šajā darbā varēs iesaistīties arī pašvaldības un citi nepieciešamie speciālisti, un šī sadarbība veicinās sabiedrības drošību katrā konkrētajā pašvaldībā, liedzot likumpārkāpējam sniegt atšķirīgu informāciju dažādām institūcijām.
Kā šodien deputātus informēja Tieslietu ministrija, patlaban cietumos sodu izcieš ap 2500 notiesāto.
Komisija lūgs Saeimu konceptuāli šo likumprojektu skatīt Saeimas sēdē šo ceturtdien, 11.aprīlī. Plānots, ka izmaiņas sodu izpildes kodeksā stāsies spēkā 1.septembrī.

Saeimas Preses dienests

28 Marts 2024

Šī gada februārī un martā Komisija gan klātienes, gan izbraukuma sēdēs tikās ar pārraudzībā esošo iestāžu vadību, lai pārrunātu 2023. gadā paveiktā rezultātus un 2024. gada prioritātes.
Izbraukumā sēdēs Komisija viesojās Valsts policijā (š.g. 20. februārī) Iekšējās drošības birojā (š.g. 28. februārī), Valsts robežsardzē (š.g. 5. martā), Prokuratūrā (š.g. 19. martā), savukārt klātienē Saeimā ziņot par 2023. gadā paveikto un plānoto ieradās KNAB vadība. Šīs tikšanās laikā biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” direktore Inese Tauriņa ziņoja par Korupcijas uztveres indeksa 2023. rādītājiem.
Pielikumos un zemāk norādītajās interneta vietnēs iespējams iepazīties ar šādiem materiāliem:

-    Valsts policijas 2023. gada pārskatu;

https://www.vp.gov.lv/lv/media/20313/download?attachment

-    Iekšējās drošības biroja sagatavoto informāciju;

https://www.idb.gov.lv/lv/media/681/download?attachment

-    KNAB 2023. gada pārskatu;

https://www.knab.gov.lv/lv/media/4887/download?attachment

-    Korupcijas uztveres indeksa Latvijas rezultātiem;

-    Latvijas Republikas ģenerālprokurora ziņojumu par 2023. gadā paveikto un 2024. gada darbības prioritātēm.
https://prokuratura.lv/media/gallery/Gener%C4%81lprokurora_zinojums_2023.pdf

27 Marts 2024

“Šodien Latvijas dalība pasaulē spēcīgākajā politiski militārajā aliansē šķiet pašsaprotama. Vesela latviešu paaudze ir baudījusi drošību, aizsardzību, pleca sajūtu, ko dod mūsu dalība NATO. Tas ļauj mums attīstīties pašiem, bet tas dod mums iespēju arī palīdzēt citiem.” To uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica trešdien, 27.martā, Saeimas namā atklājot fotogrāfiju izstādi par godu Latvijas 20 gadiem NATO.
Īpaši šodien mēs novērtējam, cik svarīgs solis tika sperts pirms 20 gadiem - pievienošanās NATO un mūsu ceļš uz to bija visas Latvijas sabiedrības vēlme, sacīja Z.Kalniņa-Lukaševica, sakot paldies mūsu starptautiskajiem sabiedrotajiem, kuri tolaik pieņēma izlēmīgu un drošsirdīgu lēmumu uzņemt Latviju, pārējās Baltijas valstis, kā arī Bulgāriju, Rumāniju, Slovākiju un Slovēniju savā pulkā.
Z.Kalniņa-Lukaševica īpaši pateicās Kanādai un izcēla tās lomu, jo Kanāda bija pirmā no NATO dalībvalstīm, kas ratificēja Latvijas pievienošanos, bet patlaban vada NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu Latvijā. Z.Kalniņa-Lukaševica arī pateicās mūsu sabiedrībai, kas toreiz deva mandātu valsts augstākajām amatpersonām sasniegt šo mērķi un bija vienoti Latvijas drošības mērķu stiprināšanā, kā arī Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, kuras personīgais ieguldījums šajā procesā bija neatsverams un kuras paraksts redzams uz šī vēsturiskā lēmuma.
“Paldies profesionālajiem karavīriem, kuri jau pirms Latvijas iestāšanās NATO parādīja, ka uz mums var paļauties un esam gatavi aizstāvēt demokrātiskās vērtības. Latvijas karavīru spēja ieviest un ievērot NATO standartus bija būtisks priekšnoteikums dalībai aliansē,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis uzsvēra, ka šis vēsturiskais balsojums ir apliecinājums tam, ka mēs vairs nekad nebūsim vieni, jo esam pasaules stiprākajā militārajā aliansē. R.Bergmanis izcēla parlamenta lomu, kas šo 20 gadu laikā ir bijusi izšķiroša, lai atbalstītu mūsu bruņotos spēkus: “Latvija ir viena no tām valstīm, kas aicina vēl vairāk palielināt budžetu tieši aizsardzībai, un šobrīd tas patiešām ir nepieciešams.”
Tāpat R.Bergmanis uzsvēra, ka šajā laikā ir bijušas arī misijas, kurās kopā ar Kanādas un citiem mūsu sabiedrotajiem esam dienējuši un kalpojuši mieram un demokrātijai: “Šajās misijās ir ziedots pats augstākais – cilvēku dzīvības. Paldies mūsu un mūsu sabiedroto karavīriem, kuri ziedojuši savas dzīvības, lai būtu miers, demokrātija un šīs vērtības tiktu saglabātas.”
Izstādes atklāšanā Kanādas vēstnieks Braians Svorks (Brian Szwarc) sacīja, ka tolaik bija nepieciešami tiešām drosmīgi lēmumi gan no tautas, gan politiķiem, lai panāktu Latvijas dalību NATO. Redzam, ka pieņemtais lēmums ir bijis pareizs Latvijas kopējai drošībai un šī brīža drošības situācijai. Kopā ar Latvijas kolēģiem mēs palielinām mūsu klātbūtni, pārejot no kaujas grupas līdz brigādes līmenim. B.Svorks uzsvēra Latvijas spējas un visu to darbu, ko esam paveikuši kā partnervalsts, vēlreiz apliecinot, ka Latvija nav viena.  
Izstādē “Latvija NATO: parlamentārais ceļš” apkopoti gan vēl analogās fotogrāfijas laikmetā dokumentētie Latvijas pirmie soļi ceļā uz NATO, gan fotomirkļi no pēdējo gadu notikumiem, kas ilustrē gan Latvijas lomu pasaules spēcīgākajā militārajā aliansē, gan mūsu sabiedroto solidaritāti.
Latvijas ceļš uz dalību NATO sākās uzreiz pēc neatkarības atjaunošanas – vispirms kā politisks un diplomātisks process. Bija svarīgi pārliecināt Rietumvalstu kolēģus par to, ka mēs ne tikai sapņojam, bet arī spējam valsts līmenī īstenot politiskas un militāras pārmaiņas, tai skaitā reformēt un attīstīt valsts bruņotos spēkus un padarīt tos mūsdienīgus, spēcīgus un uzticamus. Parlamenta nozīme šajā ceļā bija izšķiroša.
Saeimā pārstāvēto politisko partiju vidū bija augsts atbalsts Latvijas dalībai NATO, un tas ļāva pieņemt nepieciešamos lēmumus, lai valsts spētu īstenot sarežģītas, taču integrācijai NATO svarīgas reformas. Latvijas ceļā uz NATO tikpat svarīga bija arī parlamentārās diplomātijas nozīme – mūsu parlamentārieši līdzās citām valsts amatpersonām un diplomātiem NATO sabiedroto pārliecināšanas kampaņā palīdzēja nobruģēt ceļu uz dalību pasaules spēcīgākajā militārajā aliansē.
Patlaban Latvijas Nacionālie bruņotie spēki plecu pie pleca kopā ar mūsu sabiedrotajiem piedalās militārajās mācībās, pilda uzdevumus starptautiskajās misijās un kopīgi rūpējas par visas alianses drošību.

Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720315727934/with/53614544854
Izmantošanas noteikumi: www.saeima.lv/lv/autortiesibas
Saeimas Preses dienests

26 Marts 2024

Š.g. 26. marta sēdē Komisija izskatīja desmit deputātu no Apvienotā Saraksta iesniegto Saeimas lēmuma projektu “Par pasākumiem Latvijas valsts ekonomiskās sadarbības pārtraukšanai ar agresorvalstīm - Krieviju un Baltkrieviju”.
Komisija atbalstīja Apvienotā Saraksta deputātu iniciatīvu un lēmumprojekta mērķi - Latvijas valsts ekonomiskās sadarbības pārtraukšanu ar agresorvalstīm - Krieviju un Baltkrieviju, kā arī mangāna rūdas nokļūšanas Krievijā tranzītā caur Latviju pārtraukšanu.
Komisijas deputāti piekrita lēmuma projekta autoriem, ka katrs eiro, kas nonāk agresorvalstu ekonomikā, tiek izmantots militāriem mērķiem un vairo nevainīgu civiliedzīvotāju ciešanas un paildzina nežēlīgu karu Ukrainā.
Diskusijas izvērtās par lēmumprojekta realizēšanas veidu – nacionālā līmenī (kas bija Apvienotā Saraksta deputātu iniciatīva) vai starptautiskā līmenī, ko savā priekšlikumā pauda Jaunās Vienotības deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Deputāti aicināja Eiropas Savienību (ES) nekavējoties izstrādāt 14.sankciju kārtu pret Krieviju un iekļaut sankcionēto preču sarakstā arī mangāna rūdu, lai novērstu tās nonākšanu Krievijā un izmantošanu militārā rūpniecībā.
Komisijas deputāti lēmuma projektā vērš uzmanību: lai operatīvi ierobežotu mangāna rūdas nokļūšanu Krievijā, tai nosakāms divējādas lietojamības preces statuss. Deputāti aicina visu ES dalībvalstu valdības pieņemt atbilstošus nacionālā līmeņa lēmumus, kā to paredz attiecīgā ES regula.
Deputāti aicina Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Somijas valdības pieņemt savstarpēji koordinētu lēmumu par tranzīta liegšanu divējādās lietojamības precēm atbilstoši regulai, tādējādi novēršot preču nonākšanu militāriem gala lietojumiem vai iestrādāšanai militārās precēs, vai izmantošanai to ražošanā. Tāpat deputāti aicina minētās valstu valdības un atbildīgās institūcijas piemērot ES regulu dotās tiesības ierobežot preču tranzītu un eksportu gadījumos, kad neraksturīgi apjomi vai maršruti indicē risku, ka tiek īstenota sankciju režīma apiešana.
Šobrīd gan nacionālā līmeņa datu analīze, gan starptautisko ekspertu vērtējums nepārprotami norāda uz būtiskiem riskiem saistībā ar ievērojumu divējādās lietojamības preču un sankciju sarakstos iekļauto preču eksporta apjoma kāpumu uz vairākām Centrālāzijas un Dienvidkaukāza valstīm, teikts lēmuma projektā.
Deputāti atgādina, ka ES regula nosaka pienākumu ikvienam eksportētājam, kurš zina, ka eksportētās preces ir pilnībā vai daļēji paredzētas militāriem mērķiem, kā tas ir mangāna rūdas gadījumā, informēt kompetento iestādi. Šī kompetentā iestāde pieņem lēmumu par to, vai attiecīgajam eksportam ir jāsaņem atļauja. Deputāti mudina visus uzņēmējus rūpīgi izvērtēt un izpildīt tiem noteikto pienākumu informēt kompetento iestādi un izprasīt eksporta atļauju precēm, kas varētu tikt izmantotas militāriem gala lietojumiem vai iestrādāšanai militārās precēs, vai izmantošanai to ražošanā.
Tāpat lēmuma projektā visi Latvijas un ES uzņēmēji aicināti atteikties no tādu pakalpojumu sniegšanas, kā rezultātā noteikta veida preces vai pakalpojumi var nonākt Krievijas militāras industrijas rīcībā un tikt izmantoti agresijas turpināšanai pret Ukrainu.
Lēmuma projektu atbalstīja arī Aizsardzības ministrija norādot, ka nav šaubu -  tirdzniecība militāriem mērķiem ar Krieviju nav iespējama. Finanšu ministrija norādīja, ka būtisku ietekmi uz ieņēmumiem valsts budžetā tā nesaskata. Komisija uzklausīja arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, kuras konceptuāla pozīcija ir tirdzniecības pārorientācija, kas jau šobrīd notiek.  Katrs mehānisms, kas aiziet uz Krieviju, var tikt izmantots pret Ukrainu un nākotnē pret mums. Arī Latvijas Darba devēju konfederācija pauž aktīvu atbalstu Ukrainai un aicina pārtraukt jebkādu sadarbību ar Krievijas Federāciju.

Saeima šo lēmuma projektu skatīs 27. marta sēdē.