Komisija izskata jautājumu par Krievijas reģionālās informācijas sistēmas izmantošanu Latvijas iedzīvotāju aizturēšanai ārzemēs.
Š.g. 21. februāra Komisijas sēdē notika diskusijas par Krievijas tiesiskās palīdzības lūgumu izpildi saistībā ar plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju - Krievijas Federācija meklēšanā izsludinājusi ārvalstu parlamentos un valdībās esošos politiķus, tai skaitā arī no Latvijas.
Ārlietu ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītājs Atis Lots norādīja, ka šīs politiski motivētās apsūdzības ir daļa no Krievijas Federācijas īstenotā hibrīdkara elementiem, respektīvi, atbilde uz Latvijas un citu demokrātisko valstu atbalstu Ukrainai, jo arī sabiedriskās ažiotāžas radīšana pēc sarakstu publiskošanas ir zināmā mērā daļa no Krievijas iecerētā mērķa – destabilizēt Krievijai nedraudzīgās valstis. A. Lots norādīja, ka īpaši ceļojot ārpus ES un NATO, tai skaitā tranzītā, Latvijas valstspiederīgajiem pastāv apdraudējums tikt aizturētiem. Vienlaikus A. Lots norādīja, ka Ārlietu ministrijai informācija par šādu situāciju ar meklēto personu sarakstiem ir zināma kopš 2022. gada, lai gan tās rīcībā nav attiecīgo sarakstu.
Attiecībā uz Ārlietu ministrijas paveikto situācijas risināšanā A. Lots norādīja, ka ministrija:
- savos divpusējos formātos ar Krievijas Federācijas pārstāvjiem ir vērsusi uzmanību par nepieņemamu pieeju krimināltiesisku instrumentu izmantošanai, lai iebiedētu un potenciāli aizturētu Latvijas valstspiederīgos, uz ko Krievijas Federācijas amatpersonas nav nedz atzinušas, nedz noliegušas šādu sarakstu esamību;
- pastāvīgi ir informējusi Latvijas sabiedrotos par šādu Krievijas Federācijas rīcību. Arī 19.februārī ES ārlietu ministru padomē Igaunijas ārlietu ministrs, pārstāvot Baltijas valstu un Polijas nostāju, vērsies pie ES institūcijām ar aicinājumu vērtēt šādus apdraudējumus ES valstspiederīgajiem;
- aicinājusi ES tieslietu un iekšlietu ģenerāldirektoru turpināt strādāt ar starptautiskās Kriminālpolicijas organizāciju "Interpols" un potenciāli novērst "Interpola" mehānismu izmantošanu Krievijas politikas īstenošanā. Vienlaikus lūgts uzdot ES dalībvalstu vēstniecībām pieprasīt no trešajām valstīm apliecinājumu nevērsties pret ES dalībvalstu valstspiederīgajiem;
- divpusējās sadarbības formātos vērsusies pie Centrālāzijas reģiona valstīm ar lūgumu neizpildīt šādus Krievijas potenciālos lūgumus;
- divpusējos sadarbības formātos runājusi ar ASV, Austrāliju un citām valstīm par šādu Krievijas pieeju.
Dagmāra Skudra, Latvijas Ģenerālprokuratūras pārstāve Eiropas Savienības aģentūrā ("Eirojust") norādīja, ka par Krievijas Federācijas minētajām metodēm sarunas ir notikušas arī ar "Interpol", lai preventīvi novērstu "Interpol" informācijas sistēmas personu meklēšanai ļaunprātīgu izmantošanu. Vienlaikus nevar izslēgt, ka Krievija var izmantot reģionālās datu apmaiņas informācijas sistēmas vai arī divpusējus administratīvus paziņojumus savu mērķu sasniegšanai.
Esošās situācijas risināšanai Komisija viennozīmīgi atbalstīja kopīgas starptautiskās sabiedrības atbildes reakcijas nepieciešamību.
Komisija šo jautājumu aktualizēja saistībā ar neatkarīgā krievu tīmekļa izdevuma "Mediazona" apkopotajiem datiem par ārvalstniekiem, kurus Krievijas varasiestādes izsludinājušas meklēšanā, konstatējot, ka to vidū ir desmitiem Eiropas, tostarp arī Latvijas, politiķu un amatpersonu, kā arī daudzas augsta ranga Ukrainas militārpersonas un simtiem cilvēku, kurus Krievija pasludinājusi par "ārvalstu algotņiem", kas kopā ar ukraiņiem cīnās pret krievu iebrucējiem.
E. Zivtiņš piedalās Eiropola kopējās parlamentārās uzraudzības grupas sanāksmē
Š.g. 18.-19. februārī komisijas deputāts Edmunds Zivtiņš piedalījās četrpadsmitajā Eiropola kopējās parlamentārās uzraudzības grupas sanāksmē Gentē, Beļģijā. Sanāksmes laikā tika pārrunātas aktualitātes un izaicinājumi Eiropas iekšējās drošības kontekstā īpašu uzmanību pievēršot tādiem jautājumiem kā organizētā noziedzība, finanšu un ekonomiskā noziedzība, cīņa pret terorismu, nelegālo narkotiku tirdzniecība, cilvēktirdzniecība, kā arī ieroču un sprāgstvielu tirdzniecība.
Eiropola kopējās parlamentārās uzraudzības grupas sanāksmes notiek divas reizes gadā un to nodrošina prezidējošā valsts ES Padomē, kas 2024. gada pirmajā pusgadā ir Beļģija.
Komisijas priekšsēdētājs tiekas ar Čehijas Republikas vēstnieku Latvijā
Š.g. 12. februārī Komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis iepazīšanās vizītē tikās ar Čehijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā V.E. Martinu Vīteku (MARTIN VÍTEK).
Tikšanās laikā tika pārrunāta ģeopolitiskā situācija, ārpolitikas un iekšpolitikas aktualitātes, kā arī abu valstu līdzšinējā sadarbība aizsardzības jomā un iespējamie sadarbības virzieni.
Komisija izvērtē aktualizēto civilās aizsardzības plānu un pauž atbalstu nepieciešamo izmaiņu likumdošanā izstrādāšanai un virzībai.
Š.g. 7. februārī Komisija iepazinās ar aktualizēto civilās aizsardzības plānu, kura atjaunoto redakciju valdība apstiprināja š.g. 9.janvārī. Plānā ietverti katastrofas pārvaldīšanas pasākumi kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā. Plāna aktualizētā redakcija paredz vairākus būtiskus papildinājumus civilās aizsardzības sistēmas funkcionēšanā. Kā, piemēram, ņemot vērā laikapstākļu izraisītos izaicinājumus, kas Latvijā ar katru gadu kļūst aktuālāki, ir precizēts pielikums par paliem, plūdiem un vējuzplūdiem. Plāna atjaunotajā redakcijā pārskatīti izpildes termiņi arī citiem plānā ietvertajiem katastrofu pārvaldīšanas pasākumiem. Vienlaikus plāns paredz šogad sagatavot normatīvo regulējumu par patvertņu izveidošanu un būvniecību, nosakot termiņu - līdz 2025.gadam apzināt veco patvertņu un tām pielāgojamo būvju stāvokli. Līdz 2025.gadam pašvaldībām, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam un Valsts zemes dienestam paredzēts arī veikt pašvaldībā esošo patvertņu un tām pielāgoto būvju saraksta izveidošanu un uzturēšanu. Tāpat tiesiskajiem valdītājiem līdz 2025.gadam būs jānosaka personāls, kurš nodrošinās patvertņu un tām pielāgoto būvju pieejamību cilvēku aizsardzībai.
Būtisks minētā plāna papildinājums ir ietvertā informācija par kontrolētu masveida iedzīvotāju evakuāciju un pārvietošanu militāra iebrukuma, katastrofas vai to draudu gadījumā, vadlīnijas evakuācijas punkta izveidei un pulcēšanās vietu noteikšanai evakuācijas gadījumā. Saskaņā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pētījumu, krīzes gadījumā 47% iedzīvotāju paliktu pie radiem vai draugiem, 5% atteiktos evakuēties no sava dzīvesvietas, 31% izmantotu pašvaldības piedāvātās izmitināšanas iespējas, bet 4% paliktu viesnīcā, viesu mājā vai citā īslaicīgas uzturēšanās vietā. 13% iedzīvotāji atzinuši, ka viņiem būtu pieejamas citas izmitināšanas iespējas. Pamatojoties uz šo pētījumu, atbildīgās institūcijas var provizoriski rēķināties ar aptuveno sabiedrības rīcību krīzes gadījumā, kā arī nepieciešamajiem resursiem evakuācijai. Lokālā mērogā evakuācija ir pamatuzdevums pašvaldībām, bet masveida evakuācijā koordinējošā iestāde ir VUGD sadarbībā ar 38 sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisijām.
Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju Ukrainas kontekstā, plāna aktualizētajā redakcijā ir atrunāti pasākumi, kas attiecas uz sabiedrības drošību kara apdraudējuma gadījumā. Piemēram, plānā ir iekļauti pasākumi, kas saistīti ar patvertņu un tām pielāgojamo būvju apzināšanu, remontu, aprīkošanu un pārbaudi, kā arī mobilizējamajiem civilās aizsardzības formējumiem. Komisijā tika aktualizēts jautājums par nepieciešamību pārskatīt tiesisko regulējumu par mobilizējamiem civilās aizsardzības formējumiem, un viens no variantiem varētu būt šādu formējumu veidošana no valsts aizsardzības dienestā iesauktajiem. Mobilizācijai civilās aizsardzības formējumos un civilās aizsardzības pasākumu veikšanai ir pakļauti iedzīvotāji, kuri nav pakļauti mobilizācijai Nacionālajos bruņotajos spēkos un Valsts robežsardzē saskaņā ar mobilizācijas uzdevumu. Tāpat mobilizācijai civilās aizsardzības formējumos ir pakļauti atsevišķu amatu un profesiju darbspējīgie iedzīvotāji atbilstoši formējuma darbības profilam.
Rezumējot Komisija secina, ka aktualizētajā Civilās aizsardzības plānā ir iestrādāti vērienīgi, būtiski precizējumi, vienlaikus darbu pie šī plāna nepieciešams turpināt tādās jomās kā civiliedzīvotāju mobilizācija kara gadījumā, sirēnu pārklājuma pilnveidošana, atbilstošas pašvaldību personālresursu kapacitātes nodrošināšana, kā arī attiecīgā finansējuma piešķiršana minētā plāna pilnvērtīgai realizācijai.
Komisija virza likumprojektus - “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu” un “Grozījumi pašvaldību likumā” izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā lasījumā.
Pašvaldību vadošajām amatpersonām būs nepieciešama speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam. To paredz š.g. 11. janvārī Saeimā pirmajā lasījumā pieņemtie Valsts prezidenta rosinātie grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu” un Pašvaldību likumā.
Izvērtējot saņemtos priekšlikumus otrajam lasījumam, Komisija atbalstīja Satversmes aizsardzības biroja ierosinājumu, kas paredz elektroniskā paraksta izmantošanu valsts noslēpuma apritē. Tas ļautu veikt klasificēto dokumentu digitalizāciju, saglabājot juridisko spēku, un būtiski atvieglotu šādu dokumentu apriti un uzglabāšanu.
Uz otro lasījumu tika saglabāts iepriekšējais koncepts - speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam nepieciešama pašvaldības domes priekšsēdētājiem un viņu vietniekiem pēc 2025. gada pašvaldību vēlēšanām.
Precizēts tika nosacījums, kādā izpilddirektors iegūst speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, tādējādi komisijas atbalstu guva Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz pienākumu viena mēneša laikā no dienas, kad stājas spēkā Pašvaldību likuma grozījumi, iesniegt valsts drošības iestādē attiecīgo dokumentāciju speciālas atļaujas pieejai valsts noslēpumam saņemšanai.
Likumprojekta izstrādātāji norāda, ka efektīva pašvaldību spēja reaģēt un rīkoties ir ļoti nozīmīga ne tikai valsts apdraudējuma vai krīzes apstākļos, bet arī ikdienā. Turklāt speciālo atļauju saņemšana būtiski uzlabotu valsts un pašvaldību sadarbību, kā arī garantētu, ka valsts var dalīties ar aizsargājamu informāciju.
Komisija nolēma virzīt likumprojektus - “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu” un “Grozījumi pašvaldību likumā” izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā lasījumā.
Lai likumu izmaiņas stātos spēkā, tās vēl divos lasījumos jāpieņem Saeimai.
Vairāk rakstu...