27 Aprīlis 2023

Piektdien, 21.aprīlī, parlamentā noslēdzoties 10.Jauniešu Saeimai, apbalvoti nākotnes politiķa titula ieguvēji: Sintija Beitāne, Kristiāns Priedītis, Madara Senkāne un Dāvis Emīls Zīle. Tie ir jaunieši, kuri, Jauniešu Saeimas ietvaros strādājot nozaru komisijās, izrādījuši īpaši aktīvu līdzdalību deklarāciju projektu apspriedē un pilnveidē.

Šogad projekta vadmotīvs bija “Latvija izvēlas demokrātiju”, un jaunieši sprieda par neatkarības stiprināšanu, izvēles brīvību un tās sniegtajām iespējām, izglītības nozīmi brīvības un valstiskās identitātes aizsargāšanā, kā arī par demokrātijas stiprināšanu.

Ievēlētie jaunieši Saeimas Sēžu zālē deva svinīgo solījumu, apstiprināja mandātus un komisiju sastāvu. Sēdē Jauniešu Saeimas deputāti debatēja un balsoja arī par četru deklarāciju projektu nodošanu atbildīgajām nozaru komisijām – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, Ārlietu komisijai, Eiropas lietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. Dienas otrajā pusē jaunieši par deklarāciju projektiem un tiem iesniegtajiem priekšlikumiem diskutēja komisijās un pēc tam lēma otrajā Jauniešu Saeimas sēdē.

Jauniešu Saeimu vadīja Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns un jauniešu Prezidijs – dalībnieki, kuru iesniegtās idejas 10.Jauniešu Saeimas vēlēšanās bija guvušas vislielāko atbalstu: Romans Giedrjus Gorjunovs, Maksims Lodiņš, Emīls Bergs un Kate Sūniņa.

Darbu komisijās vadīja Ārlietu komisijas sekretāre Irma Kalniņa, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sekretārs Jānis Skrastiņš, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Sprūds un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre.

Lai kandidētu 10.Jauniešu Saeimā, jauniešiem bija jāiesniedz ideja vēlēšanām un priekšlikumi deklarāciju projektiem. Darbība Jauniešu Saeimā ir pietuvināta reālajam parlamenta darbam – likumu izstrādes procesam komisijās un Saeimas sēdēs.

Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720307682873
Izmantošanas noteikumi: www.saeima.lv/lv/autortiesibas
Informācija par projektu: www.jauniesusaeima.lv

 Saeimas Preses dienests

18 Aprīlis 2023

Komisija savā š.g. 18. aprīļa sēdē izskatīja likumprojektus “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”” (210/Lp14) un saistītos likumprojektu paketes projektus.

Izveidotie priekšlikumi uz otro lasījumu sabalansē valsts drošības intereses un sabiedrības intereses uz atklātību, paredzot, ka atteikumu izsniegt informāciju dienesta vajadzībām persona var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Bez tam tiesai, izskatot lietu, jāvērtē arī informācijas klasifikācijas pamatojums. Šī norma attiecas tikai uz dienesta vajadzībām klasificēto informāciju. Paredzēts arī, ka personai ir tiesības iepazīties ar institūcijas vadītāja noteikto informācijas dienesta vajadzībām sarakstu, kurā iekļauj informācijas veidus, tēmas, atsevišķus dokumentus un to veidus. Atbilstoši Juridiskā biroja priekšlikumam informācijas “dienesta vajadzībām” definīcija ir sašaurināta un padarīta precīzāka, nosakot, ka šādas informācijas izpaušanas riski saistāmi ar valsts drošības, nozares drošības vai iestādes drošības apdraudējumu. Līdztekus pamata likumprojekta tvērumam atbalstu guva ģenerālprokurora Jura Stukāna priekšlikumi par izmeklēšanas noslēpuma aizsardzības paplašināšanu, nosakot, ka gadījumā, ja tiek pieņemts lēmums liegt personai pieeju valsts noslēpumam (personas pārbaudes rezultātā), tad personai, to informējot par atteikuma iemesliem, netiek atklāta informācija, kas var kaitēt izlūkošanas, pretizlūkošanas, operatīvās darbības uzdevumu izpildei vai pirmstiesas kriminālprocesam.

Likumprojekti galīgajā lasījumā tiks skatīti 20. aprīļa Saeimas sēdē.

05 Aprīlis 2023

Komisija savā š.g. 4. aprīļa sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu””, (210/Lp14) Grozījumi Informācijas atklātības likumā (211/Lp14) un Grozījumi Krimināllikumā (212/Lp14) pirmajam lasījumam. Atbilstoši likumprojekta izstrādātāju lūgumam tika atbalstīts ierosinājums lūgt Saeimu noteikt likumprojektiem steidzamību. Savukārt atbildīgās komisijas redzējums par likumprojektu pieņemšanu galīgajā lasījumā 5. aprīļa Saeimas sēdē neguva atbalstu. Tā vietā tika nobalsots 11. aprīlis kā priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam un izskatīšana Saeimas sēdē galīgajā lasījumā š.g. 20. aprīlī. Likumprojekti par steidzamiem ir atzīti.

Grozījumu būtība ir sakārtot informācijas “dienesta vajadzībām” aizsardzības pasākumus atbilstoši aktuālajai ģeopolitiskajai situācijai un informācijas izmantošanas nozīmei. Identificēts, ka regulējums ir novecojis un nepieciešama tā pārskatīšana atbilstoši aktuālajām informācijas aizsardzības nepieciešamībām.

Šobrīd informācija “dienesta vajadzībām” ir viens no ierobežotas pieejamības informācijas veidiem ar stingrākiem glabāšanas un aprites nosacījumiem, tās klasifikācijas termiņš ir viens gads, pēc kura iespējama pagarināšana, un par šādas informācijas izpaušanu paredzēta atbildība. Vēsturiski informācija dienesta vajadzībām ir bijusi klasificēta kā valsts noslēpuma objekts. Tā tika dēvēta par ierobežotas lietošanas informāciju un līdz 2003. gadam bija noteikts, ka par ierobežotas lietošanas informāciju atzīstama tāda saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem radīta vai saņemta Latvijas Republikā aizsargājama informācija, kura attiecas uz militāro, politisko, ekonomisko, zinātnisko, tehnisko, izlūkošanas (pretizlūkošanas) un operatīvo darbību un kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var apgrūtināt konkrētas valsts institūcijas darbību.

Šobrīd likumprojektā paredzēts, ka par informāciju dienesta vajadzībām atzīstama tāda iestādes vadītāja noteikta informācija, kas saistīta ar iestādes funkciju izpildi un paredzēta iestādes pamatdarbības nodrošināšanai un kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var apdraudēt valsts intereses, apgrūtināt iestādes darbu un tai noteikto funkciju izpildi.

Attiecībā uz informāciju dienesta vajadzībām tiek paredzēts jauns klasifikācijas termiņš – 3 gadi – un attiecīgais regulējums ietverts Valsts noslēpuma likumā, vienlaikus nepastiprinot aizsardzības prasības attiecībā uz glabāšanu.  

Otrs likumprojektu paketes mērķis ir sakārtot juridisko pamatu iespējām iepazīstināt cilvēku ar valsts noslēpumu ārkārtas un izņēmuma stāvokļa laikā, šobrīd tas ir aizliegts, līdz ar to paredzēts radīt kārtību un priekšrakstu, kā tas likumīgi var tikt darīts.

Šāda prakse eksistē NATO un ES valstīs, tādēļ regulējums atbilst starptautiskajām saistībām un var tikt realizēts valsts drošības interesēs.

31 Marts 2023

Komisija uz 3. lasījumu 10 likumprojektu paketi izskatīja sešās sēdēs. VAD projektam tika vērtēti 84. priekšlikumi un papildus veidoti vairāki komisijas priekšlikumi, šobrīd izskatīšanai Saeimā tiek piedāvāti 100 priekšlikumi.

Likumprojekts sagatavots, reaģējot uz izmaiņām drošības situācijā un ņemot vērā Nacionālo bruņoto spēku personāla komplektēšanas izaicinājumus.

Atbilstoši Valsts aizsardzības koncepcijā un NBS attīstības plānā 2020.-2032.gadam noteiktajam 2027. gadā bruņoto spēku skaitliskajam sastāvam jāsasniedz 28 400 karavīru. Šo struktūru galvenokārt tika paredzēts komplektēt ar profesionālā dienesta karavīriem un zemessargiem, pastiprinot to ar nelielu skaitu rezerves karavīru. Līdzšinējā NBS attīstība tika veikta, prioritizējot pastāvīgu spēju ātri reaģēt uz apdraudējuma situācijām, kā arī esošā personāla bruņojuma modernizēšanu un apmācību. Šie mērķi šobrīd tiek sasniegti, tomēr pilnīgā brīvprātībā balstītā sistēma ir sasniegusi savus limitus, un Aizsardzības ministrijas ieskatā Latvijas drošībai nepieciešamās augstākās NBS attīstības ambīcijas nav sasniedzamas tikai esošās sistēmas ietvaros. Šī brīža rekrutēšanas tendences apliecina, ka nav pamata prognozēt būtisku profesionālā dienesta un ZS personāla skaita pieaugumu.

Likumprojekts paredz divus dienesta veidus: valsts aizsardzības militāro dienestu un valsts aizsardzības civilo dienestu, kuru likuma ietvaros nolemts saīsināti saukt par alternatīvo dienestu.

Dienestam obligāti pakļauti vīrieši vecumā no 18 līdz 27 gadiem, savukārt sievietes varēs pieteikties brīvprātīgi.

Iesaukšanai valsts aizsardzības dienestā ir pakļauti pilsoņi — vīrieši, kuri dzimuši pēc 2004. gada 1. janvāra, uz esošajiem pilsoņiem, kuriem šobrīd ir vairāk par 18 gadiem, likums ar atpakaļejošu spēku neattieksies.

Likuma projekts paredz, ka Valsts aizsardzības dienestā iesaucami Latvijas pilsoņi – vīrieši – gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas. Ja pilsonis, kas pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas turpina iegūt izglītību (izņemot augstāko izglītību), viņš būs pakļauts valsts aizsardzības dienestam viena gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas. Savukārt, ja izglītības iestāde nebūs absolvēta līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, - viena gada laikā no 24 gadu vecuma sasniegšanas.

Līdz ar to tiek dotas sabiedrībai zināmas garantijas, ka tikai gadu pēc 18 gadu vecuma vai skolas beigšanas pilsonis ir pakļauts dienestam, pēc tam obligāti neiesauks.

Paredzēts, ka pirmais iesaukums notiks 2023. gada 1. jūlijā, tas būs uz brīvprātības pamata.  Atbilstoši Pārejas noteikumu 1. punktam Aizsardzības ministra pavēle par pirmo iesaukumu tiks publicēta oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis. Personām būs tiesības pieteikties valsts aizsardzības dienesta pildīšanai līdz 2023. gada 1. maijam. Personas, kuras ir pieteikušās valsts aizsardzības dienestam, uzsāks dienesta izpildi 2023. gada 1. jūlijā.

Likuma projektā noteikti vairāki izņēmumi, kad iesaukšanu valsts aizsardzības dienestā varēs atlikt. Tāpat noteikti gadījumi, kad pieņemams lēmums par neiesaukšanu dienestā.

Kritēriju loks ir atstāts nenoslēgts, ja pie obligātajiem iemesliem ir krimināltiesiskas sekas (sodāmība, statuss kriminālprocesā, dienests iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs, veselības stāvoklis u.c.) tad likumprojekts atstāj atvērtu iespēju atlikt dienestu personīgi svarīgu iemeslu dēļ.

Likuma projekts paredz vairākus valsts aizsardzības dienesta izpildes veidus. To varēs pildīt 11 mēnešus Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā, kā arī piecus gadus Zemessardzē kopumā, pildot dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības dienu un ne vairāk kā septiņas kolektīvās apmācības dienas katru gadu. Tāpat dienestu no 2024.gada 1.janvāra varēs pildīt, apgūstot augstskolu un koledžu studentiem paredzēto rezerves virsnieka programmu.

Tikai tās personas, kas pieteiksies dienestam brīvprātīgi, varēs izvēlēties dienesta veidu, bet ne visos gadījumos, tas tiks vērtēts atbilstoši valstiskajām prioritātēm: Valsts aizsardzības koncepcijā, Valsts aizsardzības operatīvajā plānā un Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānā noteikto vadlīniju un prioritāšu valsts aizsardzības uzdevumu pildīšanai.

Komisijā tika panākta arī vienošanās, ka izvēlēties dienesta veidu būs tiesības arī pilsonim, kurš apgūst ārsta, ārsta palīga vai māsas profesiju, studējot ārstniecības programmā.

Savukārt Valsts aizsardzības dienestam pakļautās personas, kuras savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ nevarēs pildīt valsts aizsardzības militāro dienestu, to varēs aizstāt ar valsts aizsardzības civilo dienestu, ko likumā nolemts saukt saīsinātā terminā – alternatīvais dienests.

Šīs personas nevarēs vienpusēji deklarēt savus uzskatus un doties pildīt alternatīvo dienestu. Iemeslus atteikties doties pildīt militāro dienestu vērtēs Kontroles komisija. To izveidot dots deleģējums Ministru kabinetam, noteikts, ka izvērtēšanas sastāvā būs kompetentas personas gan no aizsardzības, gan civilā resora, lai iespējami objektīvi izvērtētu iemeslus dienesta aizstāšanai.

Papildus tam Kontroles komisijas lēmumus būs iespējams pārsūdzēt tiesā administratīvā procesa kārtībā.

Kontroles komisija arī ir noteikta kā tā institūcija, kas izskatīs Aizsardzības ministrijas lēmumu attiecībā uz iesaucamo – iesaukt; neiesaukt vai atlikt dienestu.

Komplektējot valsts aizsardzības militārā dienesta iesaukumu, prioritāri tajā plānots iekļaut pilsoņus, kuri dienestam pieteikušies brīvprātīgi. Savukārt, lai nokomplektētu iztrūkstošo iesaukuma daļu, plānots izmantot atlasi pēc nejaušības principa. To paredzēts rīkot proporcionāli valsts aizsardzības dienestam pakļauto pilsoņu skaitam, kas deklarēti katrā novadā. Paredzēts, ka līdz 2027.gadam valsts aizsardzības dienestā neiesauks pilsoņus, kuri pastāvīgi dzīvo ārvalstī un savu dzīvesvietas adresi ārvalstī ir paziņojuši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei.

Nolemts, ka atsevišķs likums Valsts aizsardzības civilā dienesta veikšanai netiks veidots, nodaļa par alternatīvo dienestu ir iekļauta Valsts aizsardzības dienesta likuma projektā.

Patlaban paredzēts, ka valsts aizsardzības civilā dienests tiks ieviests Aizsardzības ministrijas padotībā esošajās civilajās iestādēs. Civilā dienesta veicējiem dienestā būs jāatrodas 40 stundas nedēļā kopumā 11 mēnešus. Šī dienesta pildītājam mēnesī maksās 300 eiro, bet viņam netiks segta kompensācija par īri, netiks maksāts par ēdināšanu un sabiedrisko transportu.

Kā ļoti būtiski elementi sabiedrības intereses veicināšanai būtu tas, ka tikai tie pilsoņi, kas dienestam pieteiksies brīvprātīgi, varēs iespēju robežās izvēlēties dienesta veidu. Tāpat arī viņi saņems kompensāciju paaugstinātā apmērā – 600 eiro. Panākta arī vienošanās, ka Valsts augstskolas un koledžas tām gadskārtējā valsts budžetā un vidējā termiņa ietvara likumā apstiprinātā finansējuma ietvaros finansē studijas īsā cikla profesionālās augstākās izglītības un pirmā cikla augstākās izglītības posmos, pilsoņiem, kas brīvprātīgi pieteikušies un pabeiguši valsts aizsardzības dienestu, ja studējošais atbilst augstskolas un studiju programmas uzņemšanas noteikumiem. Kārtību, kādā valsts augstskolas un koledžas nodrošina šajā pantā paredzētās iespējas un studiju virzienus, paredzēts noteikt Ministru kabinetam.

Likumā plānots noteikt atbildību iesaucamajam par neierašanos uz viņam noteiktajām pārbaudēm. Par to plānots izteikt brīdinājumu vai piemērot naudas sodu līdz 350 eiro.

Savukārt par dienesta laikā pieļautajiem pārkāpumiem  - Par izvairīšanos no valsts aizsardzības militārā dienesta izpildes - personu sauc pie atbildības Krimināllikumā noteiktajā kārtībā.

Iesaukt sākotnēji plānots apmēram 300 pilsoņus pusgadā, pēc tam šis skaits tiks palielināts atbilstoši iespējām un valsts aizsardzības interesēm.