Komisijas priekšsēdētājs apmeklē Spāniju parlamenta delegācijas ietvaros
Laikā no š.g. 11. maijam līdz 13. maijam R. Bergmanis Saeimas delegācijas ietvaros uzturējās Madridē.
Sīkāk lasiet :
Komisija atbalsta MK lēmumu pagarināt ārkārtējo situāciju uz valsts robežas ar Baltkrieviju
Ņemot vērā Latvijas Republikas-Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaita straujo pieaugumu, kā arī ievērojot kaimiņvalstī Lietuvā fiksēto lielo Lietuvas Republikas-Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu, komisija vienojās atbalstīt Ministru kabineta lēmumu un pagarināt pierobežas pašvaldībās izsludināto ārkārtējo situāciju uz vēl trīs mēnešiem, t.i. līdz šā gada 10. augustam. Paredzēts turpināt arī atbalstīt iesaistītos dienestus ar resursiem, paredzot noteikt piemaksas par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos līdz 50 procentu apmēram no noteiktās stundas algas likmes Valsts robežsardzes un Valsts policijas amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi un darbiniekiem, kā arī Valsts drošības dienesta amatpersonām un darbiniekiem, kuri īsteno šā rīkojuma izpildei nepieciešamos pasākumus. Papildus finansējums paredzēts arī Nacionālo bruņoto spēku karavīriem un zemessargiem, kas pilda šā rīkojuma īstenošanai nepieciešamos pasākumus.
Saeimas lēmuma projekts iesniegts izskatīšanai š.g. 11. maija Saeimas sēdē.
Komisija vērtē Finanšu izlūkošanas dienesta darbības aktualitātes
Savā š.g. 9. maija sēdē komisija tikās ar Finanšu izlūkošanas dienesta vadību, priekšnieka p.i. Tomu Plataci.
Komisija vērtēja atbilstoši likuma prasībām Saeimai iesniegto pārskatu par iepriekšējā gada darbību, prezentācija pielikumā.
Slepkavība Jēkabpilī un tās iezīmētās sistēmiskās problēmas: tiesību aizsardzības iestāžu darbības nozieguma prevencijā, personas meklēšanā, informācijas apmaiņā, sūdzību izskatīšanā. Policijas darba kvalitāte, uzraudzības kvalitāte, konstatētās problēmas
Komisijas 3. maija sēdē tika vērtēti jautājumi, kādēļ sistēma nenostrādāja, ja jau teorētiski eksistē pietiekošs drošības režģis, gan likumdošanas veidā, gan arī institucionālās kapacitātes jomā.
Komisijas uzmanības lokā bija jautājumi par pareizu un atbilstošu noziedzīgu nodarījumu kvalifikāciju, uzraudzības kvalitāti, sūdzību izskatīšanas veidiem, nododot tās izskatīšanai pašai policijai, personas, kurai piemērots apcietinājums, meklēšanas pasākumiem un drošības līdzekļu efektivitāti.
Valsts policijas priekšnieka A. Ruka ieskatā, netiekot galā ar lokāliem instrumentiem, izmeklēšanas jautājumi būtu jāvirza augstākā līmenī. Draudi izdarīt slepkavību un tiesas nolēmuma par pagaidu aizsardzību pret vardarbību pārkāpšanu, ir tikai kriminālpārkāpumi, līdz ar to ir ierobežots izmeklēšanas darbību loks, nespējot uzsākt starptautiskus meklēšanas pasākumus un nevarot iedarbināt speciālās procesuālās aizsardzības mehānismus. Vērojams disbalanss sodu politikā starp vardarbīgiem noziedzīgiem nodarījumiem un mantiskiem, par kuriem paredzēta salīdzinoši daudz smagāka atbildība un lielākas iespējas sekmīgām kriminālprocesuālajām darbībām. Visas apmācības policijas darbiniekiem atpazīt vardarbību un pienācīgi uz to reaģēt, ir notikušas. Policijas priekšnieks uzsvēra, ka kopumā amatpersonām ir jāuzņemas atbildība, jo palīdzība tiek meklēta un netiek saņemta. Nolemts virzīt grozījumus Krimināllikumā, lielāku prioritāti veltot vardarbīgu noziedzīgu nodarījumu apkarošanai, palielinot sodus un tādējādi uzlabojot arī kriminālprocesuālo darbību efektivitāti. Valsts policijā nav izstrādātas vadlīnijas, lai paātrinātā un vienkāršotā kārtībā procesu virzītu kriminālvajāšanai. Iekšējās procedūras nākotnē plānots uzlabot. Identificētas kriminālizlūkošanas nepilnības uz vietas, iecirkņa līmenī bija jābūt veiksmīgākai personas profilēšanai. Ne vienmēr soda bardzība attur no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, tādēļ jābūt efektīvākai kontrolei. Valsts policijā izveidota Audita nodaļa, kur arī salīdzinoši ar ārvalstu praksi tiks analizēta darbību efektivitāte visos trīs līmeņos. Pagājušā gadā reģistrēti ap 9000 konflikti ģimenē, jebkurš gadījums ir potenciāls risks, tā arī nav tikai Latvijas problēma, nozīme būtu efektīvai sadarbībai ar pašvaldības policiju. Pēc Audita varēs saprast. Papildus esošajiem drošības līdzekļiem nolemts virzīt jautājumu par elektronisku uzraudzību, aprīkojot aizsargājamo personu ar aplikāciju, kas redz varmākas tuvošanos.
KOMISIJA VIENOJAS PAGARINĀT LĪDZ GADA BEIGĀM UKRAINAS CIVILIEDZĪVOTĀJIEM SNIEDZAMĀ ATBALSTA TERMIŅUS
Savā š.g. 2. maija sēdē komisija izskatīja otrajam lasījumam Grozījumus Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā, kā arī pirmajam lasījumam atbalstīja grozījumus Latvijas Republikas Zemessardzes likumā. Šis likumprojekts paredz uzlabot un paātrināt lēmumu pieņemšanas gaitu attiecībā uz zemessarga pārvietošanu uz Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vienību, saglabājot zemessarga statusu. Vienlaikus likumprojekts paredz tiesības zemessargiem, kas veic tādus pašus specifiskus pienākumus kā karavīrs, saņemt vienlīdzīgas piemaksas, kā arī skaidri paredz rīcību gadījumos, kad Militārās izlūkošanas un drošības dienests pēc personas uzņemšanas Zemessardzē konstatē apstākļus, kas nav savietojami ar atrašanos dienestā. Abi projekti tiks virzīti izskatīšanai 11. maija Saeimas sēdē.
Atbilstoši iepriekš pieņemtajam lēmumam laikā līdz š.g. 15. aprīlim izvērtēt Ukrainas civiliedzīvotājiem sniegtā atbalsta pasākumu efektivitāti un mērķtiecīgu nepieciešamību, šodien komisija vērtēja arī Ministru kabineta un nevalstiskās organizācijas “Gribu palīdzēt bēgļiem”, kā arī citu atbalsta sniegšanā iesaistīto organizāciju sagatavotos pārskatus. Komisijas locekļi, uzklausot iesaistīto ministriju viedokļus un izvērtējot dokumentus, bija vienisprātis, ka atbalsta sniegšana kara upuriem ir turpināma, tādēļ sagatavoja un Saeimas kārtības ruļļa 79. panta kārtībā iesniedz Saeimā likumprojektu, kurā paredzēts pagarināt termiņu un līdz 2023. gada beigām nodrošināt Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu un ēdināšanu, kā arī nodrošināt zāļu vai medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensāciju Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuriem tas pienākas. Nepieciešams arī nodrošināt pārtiku Ukrainā ievainotajām personām, kuras no Ukrainas stacionāriem pārvestas uz stacionāriem Latvijā, un citu jautājumu precizēšanu, tādēļ, lai arī likumprojektu lūgts atzīt par steidzamu, tad tomēr tam paredzēts noteikt piecu dienu priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīt Saeimas sēdē galīgajā lasījumā š.g. 25. maijā.
Vairāk rakstu...