Komisija apmeklē valsts robežu ar Baltkrievijas Republiku
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, piedaloties arī Nacionālās drošības komisijas un Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājiem, savā izbraukuma sēdē apmeklēja valsts austrumu robežu un iepazinās ar robežas infrastruktūras attīstību, t.sk. žoga izbūves procesu.
Tiekoties ar Valsts robežsardzes, Valsts nekustamo īpašumu aģentūras un VAS “Valsts nekustamie īpašumi” pārstāvjiem, komisija saņēma apstiprinājumu tam, ka būvnieki tiek galā ar tiem izvirzītajiem uzdevumiem, un robežsardze sadarbībā ar Valsts policiju un NBS kontrolē situāciju uz valsts ārējām robežām. Komisiju pārstāvji konstatēja vairākas nepilnības likumdošanā saistībā ar migrācijas ierobežošanu un robežsargu sociālajām garantijām, kuras apņēmās tuvākajā laikā novērst.
Neformālā gaisotnē Saeimas deputāti ar Krāslavas novada vadību pārrunāja plašāku jautājumu loku, kas skar Krāslavas novada attīstību. Deputāti atzina Krāslavas novada nozīmi valsts drošības stiprināšanā gan nelegālo imigrantu atturēšanas, gan arī valsts militārās drošības jomā.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas, Nacionālās drošības un Eiropas lietu komisiju pārstāvji pauda pārliecību, ka Krāslavas novadā saglabājami un attīstāmi sabiedrībai sniedzamie pakalpojumi izglītības, veselības, ekonomikas, sabiedriskās kārtības un drošības jomās.
Foto: Gita Skangale, Valsts robežsardze.
Aizsardzības komisija konceptuāli atbalsta izmaiņas repatriācijas kārtībā
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 17.maijā, konceptuāli atbalstīja grozījumus Repatriācijas likumā, kā arī ar tiem saistītos likumprojektus. Ar grozījumiem iecerēts mainīt repatriācijas kārtību, kā arī no 2024.gada 1.janvāra personām vairs nepiešķirt repatrianta statusu.
Sākot no šī gada 1.jūlija, repatrianta statusa saņēmējiem un viņu ģimenes locekļiem plānots piešķirt termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem. Pašlaik likums paredz, ka repatriantam - personai, kurai viens no augšupējiem radiniekiem taisnā līnijā ir latvietis vai lībietis (līvs), - un viņa ģimenes locekļiem tiek piešķirta pastāvīgās uzturēšanās atļauja.
Savukārt no 2024.gada 1.janvāra plānots personām vairs nepiešķirt repatrianta statusu. Paredzēts, ka pēc noteiktā termiņa trešo valstu pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuru viens no augšupējiem radiniekiem taisnā līnijā ir latvietis vai lībietis (līvs), būs tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā. Repatrianta statusu jau ieguvušajām personām tas tiks saglabāts arī pēc tam, kad likums zaudēs spēku.
Ar grozījumiem iecerēts noteikt arī pārejas periodu, pēc kura repatriantiem vairs nepiešķirs materiālo pabalstu. Paredzēts, ka pēc šī gada 1.jūlija repatrianti - gan Latvijas pilsoņi, gan trešo valstu pilsoņi - varēs izmantot Diasporas likumā paredzētos atbalsta pasākumus.
Izmaiņas nepieciešamas, jo repatriācijas jautājumu risināšanā iesaistītās valsts pārvaldes iestādes pēdējo gadu laikā novērojušas, ka uzturēšanās atļaujas vēlas saņemt Krievijas un citu valstu pilsoņi, kuru turpmākā dzīve un uzturēšanās nav saistīta ar Latviju. Tādējādi faktiskā repatriācijas plūsma uz Latviju vairs neatbilst likuma preambulā ietvertajai pamatidejai - veicināt to tautiešu, kas no Latvijas izceļojuši genocīda, kara vai asimilācijas draudu dēļ, atgriešanos etniskajā dzimtenē, skaidrots likumprojekta anotācijā.
Aizsardzības komisija konceptuāli atbalstīja arī saistītos grozījumus Imigrācijas likumā un likuma projektu “Par Repatriācijas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”.
Saeimas Preses dienests
Latvijas Aizsardzības un drošības industriju gada balva’’ 2023
Komisijas priekšsēdētāja biedrs Edvīnss Šnore no komisijas puses ir izvirzīts dalībai konkusra žūrijā, lai noteiktu Latvijas Aizsardzības un drošības industriju gada balvas laureātus.
Sīkāk par pasākumu lasiet DAIF tīmekļvietnē:
https://federacija.lv/lv/pasakumi/registracija-industrijas-diena-nbs-2023
14.-16. maijā Berlīnē noris gadskārtējais Ziemeļvalstu un Baltijas jūras valstu Aizsardzības komisiju drošības un aizsardzības forums
Laikā no š.g. 14. maijam līdz 16. maijam komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis uzturas Berlīnē, lai kopā ar Dānijas, Igaunijas, Somijas, Islandes, Lietuvas, Norveģijas, Polijas, Zviedrijas un Vācijas aizsardzības komisiju vadītājiem diskutētu par reģiona drošības aktualitātēm. Šāds tikšanās formāts ir ikgadējs, katru reizi mainoties uzņemošajai valstij. Šī gada programmā līdztekus esošās drošības un aizsardzības politikas prioritātēm liela daļa atvēlēta arī Vācijas militāro spēju attīstības jautājumiem.
Vairāk rakstu...