Aizsardzības komisija atbalsta regulējumu jauna militārā poligona izveidei
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 21.jūnijā, otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja Militārā poligona “Sēlija” izveides likuma projektu, kas nosaka īpašu tiesisko regulējumu militārā poligona robežu noteikšanai, tā teritorijā esošo nekustamo īpašumu atsavināšanai, lietošanai un tā infrastruktūras izbūvei.
Likuma projekts paredz militārajam poligonam “Sēlija” noteikt nacionālo interešu objekta statusu. Plānots, ka valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī citām institūcijām visi iesniegumi un jautājumi, kas saistīti ar militārā poligona infrastruktūras izbūvi un ar to saistīto darbu nodrošināšanu un veikšanu, būs jāizskata un lēmumi jāpieņem prioritārā kārtībā pēc iespējas īsākā termiņā.
Tāpat ar likumu paredzēts par labu valstij nodibināt servitūtu uz citām personām piederošo nekustamo īpašumu, kurš nepieciešams militārā poligona infrastruktūras izbūves uzsākšanai un veikšanai. Servitūts tiks nodibināts līdz brīdim, kad zeme tiks atsavināta atbilstoši Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma prasībām.
Iecerēts, ka Aizsardzības ministrijai 30 dienas pirms darbu uzsākšanas būs jāinformē nekustamā īpašuma īpašnieks par to, ka ir noteikts servitūts uz tam piederošo īpašumu un tajā tiks uzsākti militārā poligona infrastruktūras izbūves darbi.
Plānots, ka uzsākt koku un krūmu ciršanu, kā arī veikt citus būvdarbiem nepieciešamos sagatavošanas darbus un būvdarbus sabiedrības vajadzībām atsavināmā nekustamajā īpašumā ministrijai būs tiesības pēc tam, kad tā būs pieņēmusi lēmumu par taisnīgas atlīdzības apmēru.
Paredzēts, ka Ministru kabinetam līdz šī gada 11.jūlijam jāizdod noteikumi par militārā poligona izveidi, jānosaka tā robežas, teritorijā ietilpstošie nekustamie īpašumi un tie īpašumi, uz kuriem tiks nodibināts servitūts.
Plānots, ka Militārā poligona “Sēlija” izveides likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
Tāpat komisijā otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīti saistītie likumprojekti, kas paredz regulējumu esošo militāro poligonu infrastruktūras attīstībai.
Lai izmaiņas stātos spēkā, tās vēl otrajā – galīgajā – lasījumā jāskata Saeimai.
Saeimas Preses dienests
Aizsardzības komisija atbalsta regulējumu pastiprināta robežapsardzības režīma noteikšanai
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 20.jūnijā, otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Latvijas Republikas valsts robežas likumā. Tie nosaka speciālu regulējumu situācijām, kad nepieciešams īstenot pastiprinātu robežapsardzības režīmu.
Grozījumi paredz, ka, konstatējot nesamērīgi lielu nelikumīgu valsts robežas šķērsošanas vai tās mēģinājumu skaitu, Ministru kabinets var izsludināt robežapsardzības sistēmas darbības pastiprinātu režīmu. To varēs izsludināt uz laiku līdz sešiem mēnešiem ar iespēju termiņu pagarināt līdz apdraudējums ir novērsts vai pārvarēts.
Plānots, ka Ministru kabinets attiecīgajā gadījumā varēs noteikt īpašu pārvietošanās un pulcēšanās kārtību, īpašu kārtību transportlīdzekļu kustībai vai tās ierobežojumus, konkrētu robežšķērsošanas vietu darbības pilnīgu vai daļēju apturēšanu, kā arī ierobežot tiesības personām atrasties noteiktās vietās bez atļaujas.
Tāpat plānots paredzēt amatpersonu tiesības iekļūt nedzīvojamās un dzīvojamās telpās, kā arī zemes gabalu teritorijās, lai pamatotu aizdomu gadījumā atklātu personu, kuras valsts robežu šķērsojušas nelikumīgi, slēpšanās vietas, notvertu šīs personas vai novērstu apdraudējumu to dzīvībai. Iecerēts, ka nedzīvojamās telpās amatpersonas varēs iekļūt, arī lai atklātu preču, kas pārvietotas pāri valsts robežai ārpus robežšķērsošanas vietām, slēpšanas vietas.
Paredzēts, ka Ministru kabinetam būs iespēja noteikt arī īpašu saimnieciskās darbības kārtību vai šīs darbības ierobežojumus, kā arī kārtību preču, medikamentu, energoresursu, pakalpojumu un citu materiāltehnisko resursu pieejamībai. Tāpat paredzētas tiesības nepiemērot publisko iepirkumu regulējumu vai noteikt īpašu kārtību publisko iepirkumu veikšanai attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kas nepieciešami būtisku valsts drošības interešu aizsardzībai.
Grozījumi paredz, ka pastiprināta robežapsardzības režīma laikā izdotos administratīvos aktus vai amatpersonu faktisko rīcību būs tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Reizē ar grozījumiem Latvijas Republikas valsts robežas likumā Aizsardzības komisija otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja arī izmaiņas Valsts robežsardzes likumā.
Lai izmaiņas stātos spēkā, tās vēl otrajā – galīgajā – lasījumā jāskata Saeimā.
Saeimas Preses dienests
Aizsardzības komisijas 14.06.2023. sēdē izskata bērnu tiesību aizsardzības jautājumu noziedzības novēršanas kontekstā
Ministru kabinets 2023. gada 22. martā apstiprināja rīkojumu Nr. 156 Bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgu nodarījumu plānu 2023.-2024. gadam. Izvērtējot minēto plānu, atbilstošos normatīvos aktus un esošo reālo situāciju, Komisija secina:
- Bērnu tiesību aizsardzībai noziedzības novēršanas kontekstā ir jābūt vienai no valsts prioritātēm un tai nepieciešams atvēlēt attiecīgu budžetu. Šobrīd finansējums ir nesistemātisks, pārsvarā no ES fondu līdzekļiem.
- Kompetences ietvaros ir identificēta nepietiekama atbildīgo institūciju aktīva, konsekventa iesaiste, kā arī efektīva starpinstitucionāla sadarbība.
- Kopš 2014. gada pastāv Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēma, bet iesaistītās/atbildīgās institūcijas neveic regulāru datu ievadi, līdz ar to sistēma nav pilnvērtīgi izmantojama; Turklāt izglītības iestādēm nav pieejas šai datu bāzei, līdz ar to nepieciešams veikt grozījumus attiecīgajos MK noteikumos.
- Atbilstošu pakalpojumu pieejamības trūkums atkarībās nonākušajiem bērniem un jauniešiem.
- Prevencijas darbā vērojams kvalitatīva resora kapacitātes trūkums.
- Prevencijas uzsākšanas nepieciešamība agrīnā vecumā – jau pirmsskolas iestādēs.
- Nepieciešams kvalitatīvs, proaktīvs pašvaldību sociālais darbs, kas ir būtisks faktors prevencija kontekstā.
- Prevencijas ietvaros īpaši nozīmīga ir ģimenes līdzatbildība un loma, tāpēc nepieciešama aktīva, konstruktīva, efektīva vecāku iesaiste savu bērnu audzināšanā un problēmsituāciju risināšanā.
Aizsardzības komisija vienbalsīgi atbalsta Militārā poligona “Sēlija” izveides likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtā
Likumprojekta mērķis ir noteikt īpašu tiesisko regulējumu militārā poligona “Sēlija” izveidei, lai nodrošinātu NATO sabiedroto spēkiem un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem nepieciešamo infrastruktūru Latvijas valsts aizsardzības uzdevumu izpildei.
NATO samitā Madridē 2022. gada 29.-30. jūnijā tika pieņemta jaunā NATO Stratēģiskā koncepcija, saskaņā ar kuru ir noteikts konkrēts uzdevums stiprināt kolektīvo aizsardzību un atturēšanu alianses austrumu flangā, t.sk. izvietojot pastiprinātas, kaujas spējīgas militāro spēku vienības. Pamatojoties uz drošības situācijas pasliktināšanos un NATO kolektīvās aizsardzības pilnveidošanu, Latvija un Kanāda parakstīja vienošanos par sadarbību Latvijas aizsardzības nostiprināšanā, kas ietver abpusēju apņemšanos uzsākt brigādes līmeņa vienības (3000-5000 karavīru) izveidi Latvijā. Šāda sabiedroto spēku apņemšanās Latvijai kā NATO dalībvalstij uzliek par pienākumu nodrošināt uzņemošās valsts atbalstu atbilstoši NATO standartiem un prasībām, taču esošā infrastruktūra nav pietiekoša un Ādažu poligona infrastruktūra ir pārslogota, līdz ar to Ministru kabinetā tika pieņemts lēmums par jauna militārā poligona “Sēlija” būvniecību un nepieciešams tiesiskais regulējums tā būvniecības uzsākšanai.
Poligona “Sēlija” izveides kontekstā komisijas deputāti aktualizēja iespējamās būvniecības kapacitātes problēmas, kā arī iezīmēja būtiskus pašvaldību infrastruktūras attīstības jautājumus, kurus būtu nepieciešams skatīt kompleksi, izveidojot atsevišķu starpinstitūciju darba grupu.
Likumprojektu un to pavadošos likumus komisija lūdz Saeimu izskatīt š.g. 15.jūnijā, un galīgajā lasījumā pieņemt š.g. 22.jūnijā.
Vairāk rakstu...