Pašvaldības policijai jābūt katrā pašvaldībā
No nākamā gada 1.janvāra pašvaldības policijai būs jābūt katrā pašvaldībā. To noteic otrdien, 19.septembrī, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi likumā “Par policiju”. Likumprojekts paredz precizēt pašvaldības policijas izveidošanas formu, jo pienākums to izveidot jau noteikts Pašvaldību likumā.
Likuma izmaiņas paredz noteikt, ka no nākamā gada 1.janvāra, pašvaldībai būs trīs iespējas, lai izveidotu un finansētu pašvaldības policiju. Proti, tā izveido pašvaldības policiju, izveido kopīgu policiju ar citām pašvaldībām vai arī deleģē visus pašvaldības policijas uzdevumus citai pašvaldībai.
Patlaban likums paredz, ka pašvaldībām, piedaloties sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, ir izvēle veidot vai neveidot savu pašvaldības policiju. Pašvaldības policiju šobrīd nav izveidojusi Rēzeknes valstspilsēta, kā arī Augšdaugavas, Līvānu, Madonas, Rēzeknes, Ventspils un Varakļānu novadu pašvaldības, norādīts likumprojekta anotācijā.
Deleģējot pašvaldības policijas uzdevumus citai pašvaldībai, konkrētai pašvaldībai saglabāsies pilna atbildība par uzticēto uzdevumu izpildi un būs jānodrošina to efektīva uzraudzība, teikts likumprojekta anotācijā.
Tāpat likuma izmaiņas paredz tiesības pašvaldībai atsevišķus savas policijas uzdevumus deleģēt citai pašvaldībai, piemēram, ārkārtas situācijās, lai saņemtu nepieciešamo atbalstu no citas pašvaldības.
Likumprojekta autori norādījuši, ka pašvaldības policijas izveide radīs jaunas darba vietas, kā arī atslogos Valsts policijas darbu, kurai vairs nebūs jākontrolē pašvaldības saistošo noteikumu izpilde.
Lai likuma izmaiņas stātos spēkā, tās vēl trīs lasījumos jāpieņem Saeimai.
Sēdes foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720311301167
Izmantošanas noteikumi: www.saeima.lv/lv/autortiesības
Saeimas Preses dienests
Aizsardzības komisija: Krievijas pilsoņiem būs papildu laiks valsts valodas pārbaudījuma nokārtošanai
Krievijas pilsoņi, kuri bija pieteikušies, taču nav sekmīgi nokārtojuši valsts valodas pārbaudi vai nav to kārtojuši attaisnojošu iemeslu dēļ, varēs saņemt uzturēšanās atļauju uz laiku līdz diviem gadiem, paredz otrdien, 12.septembrī, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstītie par steidzamiem atzītie grozījumi Imigrācijas likumā.
Personai, kura vēlēsies saņemt atļauju, būs jāapņemas tās derīguma termiņā apgūt valsts valodu un sekmīgi nokārtot pārbaudījumu. Par attaisnojošiem iemesliem, kas kavēja līdz šim kārtot pārbaudījumu, varēs uzskatīt, piemēram, būtiskus ar veselību saistītus vai citus no personas gribas un rīcības neatkarīgus iemeslus.
Grozījumi nepieciešami, lai nodrošinātu iespēju visiem, kas ilgtermiņā vēlas turpināt uzturēties Latvijā un prast latviešu valodu sarunvalodas līmenī, izdarīt to arī pēc 1.septembra, norāda likumprojekta autori.
Tāpat uzturēšanās atļauju varēs saņemt persona, kas būs apliecinājusi nepieciešamās valodas prasmes, bet nevarēs saņemt ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu prombūtnes termiņa vai nepietiekamu finanšu līdzekļu dēļ.
Paredzēts, ka pieteikums uzturēšanās atļaujai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) būs jāiesniedz ne vēlāk kā līdz 2024.gada 30.martam.
Izmaiņas paredz, ka šajā pārejas periodā Krievijas pilsoņiem, kuriem piešķirs uzturēšanās atļaujas, būs tiesības uz nodarbinātību bez ierobežojumiem, kā arī tiesības saņemt līdzšinējos valsts nodrošinātos pakalpojumus, tostarp pensijas un pabalstus, ja personas deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā. Krievijas pilsoņiem, kuri zaudēs tiesisko statusu uzturēties Latvijā, šādas tiesības nebūs.
Līdz šim valsts valodas prasmes pārbaudei pieteikušies, eksāmenu kārtojuši vai tuvākajā laikā to plāno darīt vairāk nekā 13 tūkstoši Krievijas pilsoņu, norādīts likumprojekta anotācijā. Iepriekš par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē Valsts Izglītības satura un eksaminācijas centrs norādīja, ka eksāmenu nokārtojuši 39 procenti no interesentiem.
Saeima jau iepriekš grozīja Imigrācijas likumu, mainot Krievijas pilsoņu līdzšinējo uzturēšanās kārtību Latvijā, lai stiprinātu valsts iekšējo drošību, spēcinātu latviešu valodas pozīcijas, kā arī veicinātu iekļautību un piederību Latvijai to ārvalstu pilsoņu vidū, kas uzturas mūsu valstī ilgtermiņā.
Izmaiņas noteica, ka tiem, kuri savulaik atteicās no Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa statusa par labu Krievijas pilsonībai, līdzšinējā uzturēšanās atļauja Latvijā bija derīga līdz šī gada 1.septembrim. Lai atkārtoti saņemtu pastāvīgās uzturēšanās atļauju, šīm personām bija jāiesniedz pieteikums PMLP, kā arī valsts valodas pārbaudes dokuments vai izziņa par atbrīvojumu no tās, kā arī dokuments, kas apliecina pietiekamus finanšu līdzekļus.
Lai grozījumi stātos spēkā, tie otrajā – galīgajā – lasījumā vēl jāatbalsta Saeimai. Iecerēts, ka grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas. Komisija lūgs iekļaut likumprojektu ceturtdienas, 14.septembra, Saeimas sēdes darba kārtībā, informēja komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis.
Saeimas Preses dienests
Parlaments aicina jauniešus piedalīties fotokonkursā “Manas brīvības piemineklis”
Godinot brīvību kā mūsu kopīgu un sargājamu vērtību, parlaments aicina jauniešus vecumā no 15 līdz 25 gadiem piedalīties fotokonkursā “Manas brīvības piemineklis”. Konkursa dalībnieki aicināti radošā un pārdomas rosinošā fotogrāfijā ietvert savu redzējumu par brīvību un tās simboliem – lietām, priekšmetiem un cilvēkiem.
Katrs konkursa dalībnieks var iesniegt ne vairāk kā trīs digitālas fotogrāfijas, katrai no tām norādot nosaukumu. Pēc izvēles iespējams pievienot darba aprakstu, kas nepārsniedz 300 rakstu zīmes.
Darbu vērtēšanā tiks ņemta vērā darba atbilstība konkursa nolikumam, dalībnieka radošums, ieguldītā darba apjoms, oriģinalitāte un fotogrāfiju mākslinieciskā kvalitāte.
Fotokonkursu organizē Saeima. To rīko Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Jaunsardzes centru.
Plānots, ka desmit labākos darbus iekļaus izstādē, kuru atklās Saeimas namā 16.novembrī. Konkursa uzvarētājiem būs iespēja apmeklēt Saeimas namu un Ādažu militāro bāzi, kā arī doties izbraucienā ar bruņutransportieriem “Patria”.
Darbus fotokonkursam iespējams pieteikt līdz 12.oktobrim, tos sūtot uz e-pastu This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.. Fotokonkursa rezultāti tiks paziņoti 1.novembrī.
Fotokonkursa dalībnieku iegūto datu apstrādes mērķis ir nodrošināt dalību konkursā un risināt ar konkursu saistītos organizatoriskos jautājumus. Personas datu saturošās informācijas apstrāde tiks veikta tikai atbilstoši normatīvo aktu regulējumam. Informācija par personas datu apstrādi: www.saeima.lv/lv/datu-apstrade.
Papildu informācija: https://www.saeima.lv/lv/sabiedribas-lidzdaliba/fotokonkurss-manas-brivibas-piemineklis
Aizsardzības komisija: atkārtota valsts valodas pārbaude Krievijas pilsoņiem jānokārto divu gadu laikā
Krievijas pilsoņiem, kuri līdz likumā noteiktajam datumam – 1.septembrim – bija pieteikušies, taču nav sekmīgi nokārtojuši valsts valodas pārbaudi vai attaisnojošu iemeslu dēļ nav to kārtojuši, būs tiesības pieprasīt pagarināt termiņuzturēšanās atļauju uz laiku līdz diviem gadiem, paredz otrdien, 5.septembrī, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas rosinātie grozījumi Imigrācijas likumā.
Personai, kura vēlēsies saņemt atļauju, būs jāapņemas tās derīguma termiņā apgūt valsts valodu un sekmīgi nokārtot pārbaudījumu.
Grozījumi nepieciešami, lai nodrošinātu iespēju visiem, kas ilgtermiņā vēlas turpināt uzturēties Latvijā un prast latviešu valodu sarunvalodas līmenī, izdarīt to arī pēc 1. septembra, lai pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā divu gadu laikā, iegūtu Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusu, norāda likumprojekta autori.
Tāpat termiņuzturēšanās atļauju varēs saņemt persona, kas būs apliecinājusi nepieciešamās valodas prasmes, bet nevarēs saņemt ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu prombūtnes termiņa vai nepietiekamu finanšu līdzekļu dēļ. Plānots, ka termiņuzturēšanās atļauju izsniegs uz diviem gadiem.
Paredzēts, ka pieteikums termiņuzturēšanās atļaujai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) būs jāiesniedz ne vēlāk kā līdz 2024.gada 30.martam.
Izmaiņas cita starpā arī paredz, ka šajā pārejas periodā Krievijas pilsoņiem būs tiesības uz nodarbinātību bez ierobežojumiem, kā arī tiesības saņemt līdzšinējos valsts nodrošinātos pakalpojumus, tostarp pensijas un pabalstus.
Līdz šim valsts valodas prasmes pārbaudei pieteikušies, eksāmenu kārtojuši vai tuvākajā laikā to plāno darīt vairāk nekā 13 tūkstoši Krievijas pilsoņu, norādīts likumprojekta anotācijā. Atbildot uz deputātu jautājumiem, Valsts Izglītības satura un eksaminācijas centrs norādīja, ka eksāmenu nokārtojuši 39 procenti no interesentiem.
Komisija lūgs likumprojektu iekļaut ceturtdienas, 7.septembra, Saeimas sēdes darba kārtībā un skatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā, informēja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis. Tāpat komisija lūgs likumprojektam noteikt steidzamību.
Saeima jau iepriekš grozīja Imigrācijas likumu, mainot Krievijas pilsoņu līdzšinējo uzturēšanās kārtību Latvijā, lai stiprinātu valsts iekšējo drošību, spēcinātu latviešu valodas pozīcijas, kā arī veicinātu iekļautību un piederību Latvijai to ārvalstu pilsoņu vidū, kas uzturas mūsu valstī ilgtermiņā.
Izmaiņas noteica, ka tiem, kuri savulaik atteicās no Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa statusa par labu Krievijas pilsonībai, līdzšinējā uzturēšanās atļauja Latvijā bija derīga līdz šī gada 1.septembrim. Lai atkārtoti saņemtu pastāvīgās uzturēšanās atļauju, šīm personām bija jāiesniedz pieteikums PMLP, kā arī valsts valodas pārbaudes dokuments vai izziņa par atbrīvojumu no tās, kā arī dokuments, kas apliecina pietiekamus finanšu līdzekļus. Valsts valodas prasmes pārbaudi varēja kārtot līdz 1.septembrim, savukārt atkārtota pārbaude jānokārto līdz 30.novembrim.
Saeimas Preses dienests
Komisijas deputāti tiekas ar Kanādas parlamenta Pārstāvju palātas Nacionālās aizsardzības komitejas pārstāvjiem
Š.g. 22. augustā Saeimas komisijas deputāti tikās ar Kanādas parlamenta Pārstāvju palātas Nacionālās aizsardzības komitejas pārstāvjiem, kuri ieradās vizītē Latvijā ar mērķi apmeklēt Latviju, Igauniju, Poliju un Apvienoto Karalisti, lai veiktu pētījumu par apdraudējumiem, kas ietekmē Kanādu un Kanādas bruņoto spēku operatīvo gatavību tos pārvarēt.
Tikšanās laikā tika pārrunātas Latvijas ārpolitikas un iekšpolitikas aktualitātes, reģionālās drošības aspekti, īpašu uzmanību pievēršot notikumiem Ukrainā, kā arī situācijai uz Latvijas-Baltkrievijas robežas.
R. Bergmanis izteica pateicību Kanādas delegācijai par Kanādas vadītās daudznacionālās paplašinātās klātbūtnes (enhanced /forward Presence) kaujas grupas vadību, kā arī apņēmību paplašināt militāro klātbūtni Latvijā, īstenojot kaujas spējīgas brigādes izveidi.
Kanādas pārstāvji izteica pateicību par Latvijas kā uzņemošās valsts profesionalitāti un viesmīlību, kā arī pauda atbalstu turpmākai produktīvai un konstruktīvai sadarbībai, vairojot kopējo drošību Eiroatlantiskajā telpā.
Vairāk rakstu...