Komisija virza šūnu apraides sistēmas ieviešanu un izveido savai darbībai nepieciešamās apakškomisijas
Savā š.g. 20. decembra sēdē komisija izskatīja jau 14. Saeimai nodotos likumprojektus. Komisija atbalstīja Grozījumu Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā ( 5/Lp14) pirmajam lasījumam. Likumprojekts virzīts no Ministru kabineta puses un tas pilnveido ugunsdrošības atbilstības kontroles sistēmu. Likumprojekts paredz, ka gadījumā, ja VUGD amatpersona nav varējusi iekļūt trīs reizes objektā, tiek apturēta objekta darbība, pieņemot lēmumu par apturēšanu bez iepriekšēja brīdinājuma. Šāds lēmums jau šobrīd spēkā esošajā redakcijā pieņemams arī tad, ja konstatēti normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību pārkāpumi, kas rada tiešus ugunsgrēka izcelšanās draudus. Likumprojekts radīts, reaģējot uz ugunsgrēku nelikumīgajā hostelī Merķeļa ielā, un novērš šādas nākotnē paredzamas situācijas.Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu paredzēts lūgt noteikt 2023. gada 10. janvāri.
Kā ļoti nozīmīgs un valstiski svarīgs ir grozījums Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā ( 18/Lp14), kurš tika izskatīts pirmajā lasījumā.
Likumprojekts paredz ieviest šūnu apraides sistēmu, lai iedzīvotāji tiktu apziņoti no mobilo sakaru operatoru puses neatkarīgi no pieslēguma veida un pakalpojuma sniedzēja izvēles un šis ziņojums tiktu nosūtīts nekavējoties. Tas ir neatkarīgs no SMS kanāla un nododas noteiktajā reģionā noteiktā laika posmā. Attiecīgi cilvēki varēs tikt apziņoti par katatstrofas draudiem, evakuācijas nepieciešamību un citiem apdraudējuma veidiem visātrākajā un laikmetam atbilstošākajā veidā, iepretim SMS apziņošanas salīdzinoši lēnajam veidam vismaz 6 stundu laikā, kas nav efektīvs.
Plānots, ka Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs piekļūs mobilo sakaru tīklam, savukārt VUGD uzturēs ziņojumu funkcionalitāti. Ziņojumus plānots pārraidīt vairākās valodās. Šūnu apraides sistēma tiek izmantota daudzās valstīs, tostarp, Lietuvā, Izraēlā, Nīderlandē, Kanādā, ASV, Grieķijā, Itālijā, Luksemburgā un citās valstīs.
Tehnoloģisko iekārtu atbilstības standartos šīs prasības jau izsenis ir iestrādātas, sākot ar 2G, 3G standartiem. Šūnas apraide izmanto atsevišķu frekvences kanālu un nerada tīklu pārslogojumu, kas katastrofas gadījumā vērojams iedzīvotāju pastiprinātas intereses un panikas dēļ. Jauno sistēmu plānots ieviest 2023. gada ietvaros, tādēļ Ministru kabinets ir lūdzis likumprojektu virzīt kā steidzamu. Finansējums sistēmas ieviešanai un programmatūras iepirkumu veikšanai rasts no Eiropas Savienības projektu finansējuma avota. Likumprojekts paredz, ka elektronisko sakaru komersantiem jānodrošina sistēmas savietojamība, pārraidot no VUGD saņemtos ziņojumus un šo ziņu sniegšanu bez maksas iedzīvotājiem.
Komisija nolēma atbalstīt likumprojektu pirmajam lasījumam, lūgt atzīt to par steidzamu, līdz ar to izskatīt tikai divos lasījumos, no kuriem pirmajā pieņemt jau 22. decembrī. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūgts noteikt 3. janvāri, savukārt izskatīšanas datumu 2. lasījumā Saeimas sēdē – 12. janvāri.
Komisija ar lēmumu izveidoja arī divas apakškomisijas, Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisiju un Iekšējās drošības apakškomisiju.
Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisijā iekļauti sekojošie deputāti: Raimonds Bergmanis, Svetlana Čulkova, Jānis Dombrava, Ainars Latkovskis, Igors Rajevs, Aleksejs Rosļikovs, Jānis Skrastiņš, Andris Sprūds, Edvīns Šnore.
Iekšējās drošības apakškomisijā iekļauti sekojošie deputāti: Artūrs Butāns, Svetlana Čulkova, Atis Deksnis, Igors Rajevs, Aleksejs Rosļikovs, Uģis Rotbergs, Jānis Skrastiņš, Edvīns Šnore, Andrejs Vilks, Edmunds Zivtiņš.
Saskaņā ar sēdē pieņemtajiem lēmumiem par Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisijas priekšsēdētāju ievēlēts Igors Rajevs, bet par apakškomisijas sekretāru Edvīns Šnore.
Par Iekšējās drošības apakškomisijas priekšsēdētāju ievēlēts Edvīns Šnore, savukārt par sekretāru ievēlēts Jānis Skrastiņš.
Komisija nolemj lūgt turpināt 13. Saeimā iesāktos likumprojektus
Savā š.g. 13. decembra sēdē komisija pārskatīja nepieciešamību turpināt tos 13. Saeimas likumprojektus, kuri bija pieņemti pirmajā lasījumā, bet dažādu iemeslu dēļ nebija pieņemti 13. Saeimas pilnvaru laikā.
Komisija par turpināmiem atzina jauno Imigrācijas likuma projektu, kā arī Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanas un uzturēšanās Latvijas Republikā likuma projektu, arī 11 likumprojektu paketi, kurā ietilpst Valsts aizsardzības dienesta likuma projekts un grozījumi saistītajos likumos. Paredzēts turpināt arī Civilām vajadzībām paredzēto sprāgstvielu aprites likuma grozījumus, ar kuriem paredzēta spridzināšanas darbu saskaņošanas procedūras pilnveide.
Lūgumu turpināt minēto likumprojektu izskatīšanu uztur arī Ministru kabinets un to izskatīšana iekļauta jau š.g. 15. decembra Saeimas sēdē. Komisija noteikusi jaunus priekšlikumu iesniegšanas termiņus, tie ir 16. janvāris Imigrācijas likuma paketei, 10. janvāris Valsts aizsardzības dienesta likuma paketei, un piecas dienas sprāgstvielu aprites projektam.
Atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 39. pantam šie likumprojekti tiks uzskatīti par pieņemtiem pirmajā lasījumā un komisija ar tiem turpinās darbu uz otro un trešo lasījumu, tā kā neviens no tiem netika atzīts par steidzamu.
9. decembris - Starptautiskā pretkorupcijas diena
2004. gada 9. decembrī visā pasaulē pirmo reizi tika atzīmēta Starptautiskā pretkorupcijas diena. Datums saistīts ar ANO Pretkorupcijas konvencijas atvēršanu parakstīšanai 2003. gada 9. decembrī.
Saeimas deputāti šajā dienā piedalās biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja rīkotajā Starptautiskajai pretkorupcijas dienai veltītajā pasākumā “Korupcija – nacionālās un globālās drošības drauds”.
Korupcija bijusi plaši izplatīta noziedzības forma kopš antīkiem laikiem, bet mūsdienās tā kļuvusi par sociālu problēmu. Korupcija kavē attīstību, grauj uzticēšanos valsts institūcijām, kavē progresu un apdraud visas sabiedrības nākotni, ir līdzās esoša daudzu krīžu cēloņiem, tādējādi apdraudot valsts drošību kopumā. Resursi, kas tiek nodrošināti ar koruptīvām darbībām, bieži tiek pārveidoti ekonomiskajā un politiskajā ietekmē, tādējādi vājinot demokrātiskās institūcijas un vēl vairāk paplašinot korupciju.
Lai gan nekad cilvēces vēsturē nav bijis iespējams pilnībā apkarot noziedzību, ikviens iedzīvotājs ir ieinteresēts korupcijas novēršanā un var sniegt ieguldījumu tās izgaismošanā. Valsts pārvaldei ir pietiekoša kapacitāte ātrai un izlēmīgai rīcībai, bet tikai kopīgi ar sabiedrību ir iespējams sasniegt taisnīgumu un ekonomisko labumu.
Komisija savā pilnvaru laikā īpašu uzmanību pievērsīs parlamentārajai kontrolei pār drošības struktūrām un nozaru iepirkumiem, kā arī resursu mērķtiecīgai izlietošanai.
Izskatīšanai Saeimā nodoti grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā
Š.g.7. decembra sēdē komisijai izdevās vienoties par visiem jautājumiem un grozījumu izskatīšana pabeigta.
Papildus iepriekšējiem jautājumiem komisijā tika pieņemts lēmums segt vienota valsts un pašvaldību sniegtā atbalsta koordinācijas punkta darbības nodrošināšanai nepieciešamos līdzekļus par laika periodu no tā izveidošanas brīža, līdz ar to šādi centri varēs saņemt līdz šim nesaņemtos līdzekļus.
Saskaņā ar balsojumu komisijā notika vienošanās virzīt Saeimai komisijas priekšlikumu, kas paredz tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri ir nodarbināti Latvijā, pienākumu apmeklēt latviešu valodas mācības no 2024. gada 1. janvāra. Priekšlikums tapis sadarbībā ar Kultūras ministriju, kas uzskata par iespējamu minēto apmācību nodrošināt.
Otrajā lasījumā nemainīgs palicis arī viedoklis par autobusu ziedošanas nepieciešamību Ukrainai, kapitālsabiedrības vēl šajā gadā var veikt ziedojumus lielākā apmērā, nekā līdz grozījumu spēkā stāšanās laikam.
Atbalstītas arī vairākas citas iesaistīto institūciju iniciatīvas tiesiskā regulējuma pilnveidošanai.
Komisijā skata grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā
Komisija šodien, savā 6. decembra sēdē izskatīja grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā. Lai arī likumprojekta izskatīšana netika pabeigta un tiks turpināta rītdienas, 7. decembra sēdē, svarīgākie lēmumi par aktualitātēm ir komisijā pieņemti – atbalsta pasākumi tiks turpināti līdz 2023. gada 30. jūnijam.
Sākot ar nākamo gadu, nepieciešamais finansējums atbalsta sniegšanai tiks finansēts nevis no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, bet no atsevišķas programmas šajā likumā noteiktā atbalsta sniegšanai.
Kā ļoti būtisks lēmums vērtējams priekšlikums par valsts atbalsta piešķiršanu pēc Ministru kabineta lēmuma vienota valsts un pašvaldību sniegtā atbalsta koordinācijas punkta darbības nodrošināšanai nepieciešamā aprīkojuma un telpu nomas, apsaimniekošanas un komunālo izdevumu segšanai, kas attieksies arī uz Rīgas domes izveidoto koordinācijas punktu un citu pašvaldību šādiem centriem. Pagaidām nav pieņemts lēmums par likuma atpakaļejošu spēku un finansējumu no to darbības izveides brīža, par to rosinātas diskusijas likuma Pārejas noteikumu ietvarā.
Visi komisijas lēmumi vēl jāapstiprina Saeimai, kas par likumprojektu lems jau 8. decembrī.
Diemžēl, diskusiju sarežģītības dēļ tika izsmelti visi iespējamie laika limiti un nebija iespējams izskatīt otru likumprojektu - Grozījumu Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, ar kuru rosināta šūnu apraides sistēmas ieviešana Latvijā. Par šo likumprojektu komisija diskutēs kādā no turpmākajām sēdēm, lai iespējami ātri varētu notikt iepirkumi sistēmas izveidei un lai katrs iedzīvotājs katastrofas gadījumā tiktu sasniegts - apziņots - vismodernākajā un visātrākajā veidā.
Vairāk rakstu...