Parlamenta delegācija piedalās kopīgā Eiropas Savienības dalībvalstu drošības politikas konferencē
Š.g. 2. un 3. martā komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis kopīgi ar komisijas deputātu Uģi Rotbergu piedalījās Eiropas Savienības Padomes prezidentūras rīkotajā konferencē Zviedrijā, kurā diskutēja par kopīgo ārējo un drošības politiku. Šāds formāts noris divas reizes gadā un tajā notiek valstu delegāciju viedokļu apmaiņa par aktuāliem drošības politikas izaicinājumiem. Latvijas delegāciju veido Ārlietu, Eiropas lietu, kā arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāji un komisiju locekļi.
Kā aktuālākā tēma, protams, tika diskutēta situācija Ukrainā. Bet tika skatīti arī tādi jautājumi kā Arktika kā interešu ietekmes objekts un citi būstiski jautājumi. Diskusiju centrā bija jautājumi par sankciju apiešanu, par Ukrainas atjaunošanu, militāro mobilitāti, harmonizāciju ar NATO, militārās industrijas attīstību un citi.
Komisija vērtē Valsts policijas 2022. gada darbības rezultātus
1. marta sēdē komisija tika iepazīstināta ar Valsts policijas pagājušā gada darbības rezultātiem. Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks personīgi prezentēja noziedzības tendences un komentēja noziedzības faktorus. Deputātiem bija daudz viedokļu un atziņu, ar kuriem amatpersonas apmainījās sēdes laikā, kopumā situācijā vērtējamas pozitīvas tendences un noziedzības samazināšanās. 2023. gada prioritātes būs tautsaimniecības interešu aizsardzība, smagās un organizētās noziedzības apkarošana, narkotisko un psihotropo vielu aprites izplatības apkarošana, tikumības un dzimumneaizskaramības aizsardzība, vides noziegumu apkarošana, cilvēktirdzniecības, naida noziegumu un vardarbīgo noziedzīgo nodarījumu novēršana un apkarošana. Kā 2022. gada aktualitātes atzīmēts, ka izdevies atklāt sevišķi smagas, rezonansi izraisošas lietas (Bunkus/Bezzubovs/Vaļagins), realizēti daudzi sabiedrībai svarīgi pasākumi gan robežas aizsardzībā, gan atbalstot Ukrainu, gan policijas infrastruktūras sakārtošanā u.c.
Deputāti atzinīgi vērtēja automašīnu zādzību skaita samazināšanos, arī letālo ceļu satiksmes negadījumu skaits ir mazākais novērotais, tas skaidrojams ar sabiedrības tiesiskās apziņas izmaiņām un automašīnu drošības paaugstināšanos. Daudz uzmanības veltīts arī policijas kapacitātes jautājumiem, arī ceļu satiksmes uzraudzībai veltītajiem resursiem/līdzekļu samazinājumam. Provokatīvs bija jautājums par iecirkņu inspektoru atpazīstamību sabiedrībā, ko digitalizācijas rezultātā Valsts policija risina fleksibili un prevencijas grupu ietvaros. Tika kritizēta negatīva tendence kriminalitātē - pieaug nepilngadīgo izdarītie noziedzīgie nodarījumi. Savukārt narkotisko noziedzīgo nodarījumu skaits kopumā samazinās, taču transformējas uz interneta vidi. Policija koncentrējas uz izplatītāju apkarošanu un izņemto vielu apjoms pieaug, darbs būtiski uzlabojies. Komisijas priekšsēdētājs R. Bergmanis aktualizēja jautājumu par funkciju sadalījumu starp pašvaldības policiju un Valsts policiju, kā arī plānotās ekspertīžu centru apvienošanas ietekmi uz spējām. Būtisks ir vienotu kritēriju faktors, pašvaldības policijas spējas būtu ļoti saistāmas ar pašvaldības policijas darbiniekiem izvirzāmajām prasībām un viņiem deleģējamām funkcijām cilvēktiesību ierobežošanas aspektos. Ekspertīžu reforma pagaidām ir personāla ziņā (VP dienesta pakāpju) sarežģīts jautājums, no kuras nedrīkst ciest nedz izmeklēšanas ātrums, nedz kvalitāte, bet lēmums ir pieņemts un tas ir jārealizē.
Komisija tiekas ar Francijas Republikas Nacionālās Asamblejas Aizsardzības komisijas delegāciju
Š.g. 22. februārī komisijas priekšsēdētāja biedrs Edvīns Šnore un komisijas deputāti tikās ar Francijas Republikas Nacionālās Asamblejas Aizsardzības komisijas priekšsēdētāju Thomas Gassilloud un citiem šīs komisijas deputātiem, kā arī Francijas vēstnieci. Delegācija bija ieradusies, lai apliecinātu sabiedrotību Latvijai un atbalstu Ukrainai. Francijas delegācija apliecināja gatavību cīnīties kopā par mūsu nākotni un kopīgi ar Latvijas deputātiem pārrunāja risinājumus cīņā par demokrātiju. Attiecībā uz atbalstu Ukrainai Gassillouda kungs pauda, ka situācija ir skaidra un Francija ies kopā ar Ukrainu līdz uzvarai. Runa ir par jebkuru atbalstu – militāro, finanšu un humanitāro palīdzību. Pirmkārt, tā ir artilērija, arī pretgaisa aizsardzības sistēmas. Atbalstam jābūt efektīvam un lietderīgam, tādēļ analizē visus Ukrainas lūgumus. Strādā arī ar industriju, lai spētu saražot tik daudz tehnikas, cik vajadzīgs. Francija nodrošinājusi arī bēgļu uzņemšanu, uzņemti 120 tūkstoši bēgļu, piedāvājot viņiem nodarbinātības un izglītības iespējas, dara visu, lai nodrošinātu atbalstu un sirsnīgu uzņemšanu. Atsevišķa uzmanība tika veltīta diskusijai par informatīvo karu kā ļoti sarežģītu un demokrātiskā veidā ļoti grūti ietekmējamu.
Foto Juris Vīgulis.
Prokuratūrai paredzētais finansējums vērtējams kā labs
21. februāra sēdē komisija tikās ar ģenerālprokuroru Juri Stukānu un pārrunāja prokuratūrai paredzēto šī gada finansējumu un vidēja termiņa budžeta ietvaram paredzēto. Ģenerālprokurors prokuratūrai piešķirto finansējumu vērtē kā labu. 2023. gadam paredzēti 46 355 898 eiro. Pamata budžeta daļu veido prokuroru atlīdzība, prokuroriem būtu neērti teikt, ka ir neapmierināti ar valsts piešķirto atlīdzību. Prokuroru amata vietu skaits ir 908. Papildus budžeta līdzekļi ir paredzēti sadārdzinājuma kompensēšanai un informācijas sistēmu attīstībai. Katru gadu tajā jāiegulda 10 līdz 20 procenti no sistēmas vērtības, panākta situācija, kad visus dokumentus, izņemot starptautiskās sadarbības ietvaros, paraksta elektroniski.
Īpašu kritiku ģenerālprokurors veltīja politiķu pieņemtajam Latvijas Policijas akadēmijas likvidācijas lēmumam, kuru sekas šobrīd izjūtamas izmeklēšanas kvalitātē un personālsastāva komplektēšanas problēmās. Viņš izcēla, ka nav nevienas Eiropas valsts, kurā nav specializētas policijas augstākās izglītības iestādes – Latvija šajā ziņā unikāla.
Vairāk rakstu...