24. un 25. janvāra sēdes darba kārtībā iekļauts Valsts aizsardzības dienesta likums (67/Lp14) 2. lasījumam un to pavadošo likumprojektu pakete.

Sēdes norisēm būs iespējams sekot webex platformas videokonferencē.

Saite uz sēžu materiāliem:

https://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/webSNbyDate?OpenView&count=1000&restrictToCategory=24.01.2023

24. janvārī Komisija diskutēja par iesniegto piedāvājumu un konceptuālajiem dienesta ieviešanas izaicinājumiem. Aizsardzības ministrija piedāvāja savu jauno konceptu Valsts aizsardzības dienesta ieviešanai, likumprojekts būtiski pilnveidots. Paredzēts Valsts aizsardzības dienestu uzsākt no 2023. gada 1. jūlija, kad pēc 2004. gada 1. janvāra dzimušos vīriešus gada laikā pēc šī vecuma sasniegšanas iesauks uz brīvprātības pamata. Svarīgi, ka, kamēr nebūs spēkā Valsts aizsardzības civilā dienesta likums, personas obligātam iesaukumam netiks pakļautas. Šī likuma projektu paredzēts Saeimā iesniegt līdz 2023. gada 1. jūnijam, bet nepieciešams arī laiks tā pieņemšanai. Arī finansējums projekta ieviešanai ir ticis iezīmēts, taču, nezinot ieviešanas formātu, tas iezīmēts provizoriski. Aizsardzības ministrijai jāturpina darbs pie aprēķiniem. 2023. – 2025. gada budžetā līdzekļi ir paredzēti esošā budžeta ietvaros, tālākais ir diskutējams turpmāk. Līdz ar to brīvprātīgo valsts aizsardzības dienesta karavīru nodrošināšanu iespējams finansēt esošo budžetu ietvaros.

Diskusijas raisīja bērnu uzturlīdzekļu jautājumi, Aizsardzības ministrijas piekļuves tiesības e-veselībai un citiem iedzīvotāju datu apstrādes jautājumiem. Iebildumi tika veltīti atšķirīgas attieksmes noteikšanai pēc dzimuma, paredzot iesaukt tikai vīriešus. Dubultpilsoņus neiesauc, ja viņi ir izgājuši pamata apmācību citā valstī, taču kopumā likums uz diasporu tiek attiecināts. Iespējams arī veids, kad valsts aizsardzības civilā dienesta normas tomēr iekļauj pamata likumā. Deputāti arīdzan aktualizēja jautājumus par iesaucamo skaitu, brīvprātīguma princips pieļauj dažādas iespējas, pēc iespējas ātrāk jātiek uz prognozējamu lielumu, paļaušanos uz tiesībām netikt iesauktam pēc 19 gadu vecuma sasniegšanu un citus būtiskus aspektus. 

25. janvārī, uzsākot darbu pie konkrētu priekšlikumu izskatīšanas, komisija vienojās atbalstīt Aizsardzības ministrijas redzējumu līdz 5. pantam (ieskaitot). Tika pieņemts konceptuāls lēmums atlasei pakļaut tikai vīriešus, sievietēm atstājot brīvprātīgu iespēju piedalīties valsts aizsardzības dienestā. Jau šobrīd Latvija starp NATO valstīm dala ceturto vietu sieviešu īpastvara ziņā ar 16 procentiem no kopējā skaita. Bruņotajos spēkos un zemessardzē dien 1070 sievietes un tikai Norvēģijā no NATO dalībvalstīm šāds pienākums attiecībā uz sievietēm ir paredzēts.   Komisija vienojās neveidot arī atsevišķu Valsts aizsardzības civilā dienesta likumu, bet integrēt šos jautājumus esošā likuma projektā. Atvērts palika jautājums par Kontroles komisijas sastāvu. Tā kā atlases ceļā iesauktais nevarēs izvēlēties valsts aizsardzības dienesta veidu, bet šo lēmumu par aizstāšanu pieņems Kontroles komisija, ir ļoti būtiski, kas darbosies tās sastāvā un cik kvalitatīvi varēs izvērtēt apstākļus un pieņemt lēmumus par dienesta aizstāšanu ar valsts aizsardzības civilo dienestu. Šobrīd iecerēts, ka sastāvu noteikts Ministru kabinets, bet gaidāmi arī priekšlikumi uz 3. lasījumu, vai tas nebūtu nosakāms likumā.

Komisija darbu pie likuma projektu paketes turpinās nākamnedēļ.

 

Š.g. 18. janvārī komisija slēgtā sēdē tikās ar iekšlietu ministru Māri Kučinski, lai pārrunātu stratēģiskos un taktiskos mērķus, prioritātes un sadarbības ekspektācijas ar komisiju atbilstoši esošajiem iekšpolitiskajiem izaicinājumiem un situācijai nozarē.

Lielākā daļa attīstības jautājumu ir tiešā cēloņsakarībā ar valsts budžeta iespējām, līdz ar to valdības deklarācijā paredzētā apņemšanās 2,5 procentus no IKP veltīt iekšējās drošības stiprināšanai prognozējami cels dienestu kapacitāti un uzlabos valsts drošību kopumā.

 

Savā š.g. 17. janvāra sēdē komisija atbalstīja likumprojektu otrajam lasījumam, kas paredz uzlabot ugunsdrošības sistēmu, nosakot objekta ekspluatācijas apturēšanu gadījumā, ja šajā īpašumā nav bijis iespējams iekļūt trīs reizes.

Likumprojekts Saeimā tiek skatīts trijos lasījumos.

 Kā svarīgākais komisijas dienas kārtībā bija jautājums par Civilās aizsardzības sistēmas revīzijas secinājumiem. Revīziju veikusi Valsts kontrole par laika periodu līdz pagājušā gada rudenim.

Latvijā izvēlētais katastrofu pārvaldīšanas decentralizētais modelis vērtēts kā neatbilstošs liela mēroga katastrofu pārvaldīšanā, tajā identificētas horizontālās sadarbības un institucionālās padotības problēmas, izcelts, ka no vienas nozares nevar vadīt šādas katastrofas.  Ietikts stiprināt krīzes menedžmenta funkcijas institūcijās, lai personālsastāvs var īstenot gan preventīvos gatavības pasākumus, gan reaģēšanas spējas. 

Identificēts, ka risku novērtēšana mūsu sistēmā ir diezgan formāla. Ja Eiropas Savienībā vērojama starpnozaru un vairāku risku vērtēšana, Latvijā tas veikts vienas nozares ietvaros. Būtiska loma risku novērtējuma matricā ir pašvaldībām, tām būtu jābūt iesaistītām arī nozares ministrijas risku analīzē. Būtu pilnveidojama metodoloģija, iesaistot pašvaldības un iedzīvotājus, tajā skaitā uzņēmējus. Tādējādi caur dalību šādā procesā palielinātos arī iedzīvotāju informēšana un gatavība.

Analizēts arī valsts civilās aizsardzības plāns, tas vērtēts kā pārāk vispārīgs, ar neskaidru atbildību par konkrētiem pasākumiem, daļā no pašvaldību civilās aizsardzības plāniem konstatēts, ka tajos tiek pārrakstīts valsts plāns, vai arī ņemts ārpakalpojuma pakalpojums tā izstrādei. Līdz ar to būtu nepieciešams VUGD metodoloģisks atbalsts civilās aizsardzības plānu izstrādei, par ko būtu jādomā, modelējot ministriju nozaru atbildībā esošos riskus.

Lai būtu kopīgs redzējums par gatavību valstī, būtu nepieciešama valsts līmeņa stratēģija pieciem gadiem attiecībā uz civilās aizsardzības mācībām.

Būtisks gatavības pasākums ir valsts materiālo rezervju plānojums un uzturēšana, šajā aspektā būtu maināms tiesiskais regulējums, stiprinot pašvaldību iespējas paļauties uz to esamību. 

Kopumā Valsts kontrole sniegusi virkni ieteikumu (17 ieteikumi Iekšlietu ministrijai un 3 priekšlikumi Ministru prezidentam) sistēmas pilnveidošanai laikā līdz 2026. gadam.

Deputātiem svarīgi bija jautājumi par iedzīvotāju iesaisti, par klimata pārmaiņu ietekmi uz vidi, kas plūdu un meža ugunsgrēkus prognozē kā neizbēgamus, tāpat kā biežākus ekstremālus laika apstākļus.

 Darbam pašvaldībās civilās aizsardzības plānu izstrādei varētu būt vajadzīga speciālā atļauja piekļuvei valsts noslēpumam pašvaldību vadītājiem, īpaši tas varētu būt vajadzīgs civilās aizsardzības plāniem militārā apdraudējuma novēršanai. Vērtējams būtu arī plānu izstrādē iesaistīto iedzīvotāju lojalitātes kritērijs, izslēdzot dažādu sabotāžu riskus, kā arī sadarbība ar zinātniskajām institūcijām sistēmas stiprināšanai.

Komisija secināja, ka reaģēšanas un katastrofu seku likvidēšanas darbi nav problēma, problēma vairāk saskatāma risku novērtēšanā un civilās aizsardzības plānu koordinācijā.

Komisija pieņēma lēmumu vērsties pie atbildīgajām institūcijām gan par ieteikumu ieviešanu kopumā, gan lūdzot pārskatīt pieeju valsts materiālo rezervju veidošanas principiem, tāpat nolemts apkopot un saprast nozaru personālsastāva kapacitāti un to kvalifikāciju civilās aizsardzības jomā.

Laikā no š.g. 12. līdz 15. janvārim Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis un komisijas sekretārs Jānis Skrastiņš Saeimas priekšsēdētāja Edvarda Smiltēna vizītes ietvaros apmeklēja Ukrainas parlamentu un karā cietušās pilsētas.

Atskatoties uz vizīti Ukrainā, komisijas priekšsēdētājs vērtē, ka esenciāli svarīga nozīme valstī ir militārās industrijas attīstībai, kas nozīmīgi stiprina valsts aizsardzības spējas. Tomēr pats būtiskākais ir kolektīvā aizsardzība un pasaules kopīga reakcija pret agresora valsti, tādēļ Latvija stingri atbalsta Ukrainas virzību uz NATO.

Vizītes reportāža un foto Saeimas Preses dienesta gatavotajās ziņās:

https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/31801-edvards-smiltens-ukrainas-parlamenta-aizvert-elles-vartus-ukraina-ir-visas-civilizetas-pasaules-pienakums

https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/31802-saeimas-priekssedetaja-edvarda-smiltena-uzruna-ukrainas-parlamenta-12-01-2023

https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/31803-edvards-smiltens-kijiva-tiekas-ar-ukrainas-augstakajam-amatpersonam

https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/31808-kijiva-saks-kurset-vel-10-rigas-ziedotie-autobusi

https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/31809-saeimas-delegacija-apmekle-krievijas-okupacija-cietuso-cernihivas-apgabalu

 Foto:https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720305184367
Izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas

Foto Juris Vīgulis

Savā š.g. 11. janvāra sēdē komisija izskatīja jautājumu par ceļu satiksmes drošību.

Saskaņā ar provizoriskiem datiem, 2022. gadā par bojā gājušiem ceļu satiksmes negadījumos tiek uzskatītas 112 personas, kas ir samazinājums par 19 procentiem.

Taču ceļu satiksmes negadījumos cietušo bērnu skaits gan ir pieaudzis, cietuši 446 bērni, kas ir par 13 procentiem vairāk nekā pērn un vairāk arī kā 2020. gadā.

Attiecīgi tas rada deputātu bažas, kādi ir šo negadījumu cēloņi un vai tie ir risināmi informatīvo kampaņu ietvaros, vai arī ir uzlabojamas izglītības programmas ceļu satiksmes drošības jomā.

Valsts kontroles revīzija savulaik bija identificējusi problēmas ceļu satiksmes drošības politikas plānošanā. Būtībā koordinācija un sadarbība starp resoriem šobrīd kļuvusi labāka un pārskatāmāka. Tāpat Valsts policijai VK sniegusi ieteikumus arī citās revīzijās par finansēm un gada pārskatu atbilstību. Ieteikts intensīvāk lietot tos tehniskos līdzekļus, kas iegādāti ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, arī vidējā ātruma kontroles sistēmas ieviešana bija uzskatīta par nozīmīgu faktoru. Bija nepieciešama ceļu satiksmes negadījumu iemeslu analīzes uzlabošana, reidu organizēšanas dokumentēšana.

Deputāti debatēs izcēla tādus jautājumus kā konkrētu risinājumu nepieciešamība atbilstoši precīzai cēloņu analīzei, piemēram, kampaņās par bērnu sēdeklīša lietošanu jāsaprot, vai tas vispār ir negadījumu cēlonis. Tika izcelta pilsētvides satiksmes organizācija kā riska faktori, kritizēta nepamatotu ātruma ierobežojumu efektivitāte. Problēmas satiksmes drošības kontroles jomā rada arī patlaban esošās brīvās 157 policijas štata vienības, kas nozīmē, ka trūkst aptuveni 38% darbinieku, kuriem ikdienā būtu jāstrādā satiksmes uzraudzībā. Cilvēkresursu vietā maksimāli cenšas izmantot tehnoloģijas. Tādēļ sēdē izskanēja viedoklis, ka pārdalāmi policijas resursi, tos atbrīvojot no Valsts policijai neraksturīgām funkcijām – apsardzes un konvojēšanas.  Tāpat arī ceļu uzturēšanā būtu jāiesaista daudz lielāks finansējums, nekā trešdaļa no 800 miljoniem gadā nodokļos nomaksātās summas no ceļu satiksmes dalībnieku puses.Arī materiālo zaudējumu, kas attiecas uz CSNg, tendences ir negatīvas, jādomā, ar ko skaidrojami zaudējumu pieaugumi. Kopumā deputātiem ir daudz priekšlikumu ceļu satiksmes uzlabošanai un komisijā lemts turpināt darbu pie konkrētu ieteikumu sagatavošanas. Kā daži no tiem izskanēja atteikšanās no vissezonas M+S riepām, nosakot ziemas standarta riepu izmantošanas obligātumu, gājēju drošības uzlabošana dzīvojamās zonās, luksoforu papildsekciju signālu uzlabošana un citi.