15 Februāris 2023

Š.g. 15. februārī komisija vienbalsīgi nolēma atbalstīt Ministru kabineta rīkojumu par ārkārtējās situācijas pagarināšanu uz valsts robežas ar Baltkrieviju. Ārkārtējās situācijas režīms ieviests līdz š.g. 10. maijam un tas ir spēkā no tā pieņemšanas Ministru kabinetā. Ar aktuālo situāciju komisiju iepazīstināja iekšlietu ministrs Māris Kučinskis un komisija vienbalsīgi atbalstīja Ministru kabineta lēmumu un īpaša tiesiska režīma nepieciešamību. Komisija izcēla, ka robežas šķērsotāji nav bēgļi klasiskā izpratnē, tas ir hibrīdapdraudējums uz ārējās robežas. Kaimiņvalstis – Lietuva un Polija - šo situāciju ir atrisinājušas ar robežas infrastruktūras izbūvi, padarot Latviju par vājāko posmu, līdz ar ko prognozējama lielāka nelegālās migrācijas plūsmas intensitāte. No 2022. gada novembra ir palielinājies nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas mēģinājumu skaits, novembrī no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas atturētas personas 429 gadījumos, decembra mēnesī jau 1053 gadījumos, bet 2023. gada janvāra mēnesī no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas atturētas 233 personas. Tāpat Krievijas Federācijas uzsāktais un Baltkrievijas Republikas atklāti atbalstītais karš pret Ukrainu ir vērtējams kā papildus riska apstāklis un iespējama motivācija Baltkrievijas Republikai turpināt centienus destabilizēt situāciju uz valsts robežas ar Latvijas Republiku, tas ir, izdarīt spiedienu uz ES un NATO.

 Bez diskusijām par Imigrācijas politikas situāciju slēgtajā daļā, komisija vienojās iesniegt Saeimā arī grozījumus Ukrainas Civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas paredz tiesības ziedot Ukrainai konfiscētos transportlīdzekļus.

Lai palīdzētu novērst ar karadarbību Ukrainā saistītās ārkārtējās situācijas sekas un atbalstīt Ukrainā cietušos civiliedzīvotājus, Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā tiek precizēts 11.pants, paredzot iespēju valstij piekritīgos transportlīdzekļus realizēt, nododot bez atlīdzības Ukrainas valdības īpašumā vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai, pēc līdzības iespējai, kāda šobrīd ir paredzēta Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 43.¹ pantā attiecībā uz valsts kustamo mantu. Lēmumu par valstij piekritīgo transportlīdzekļu nodošanu katrā konkrētā gadījumā pieņems Ministru kabinets. Plānots, ka valstij piekritīgo transportlīdzekļu nodošanas process tiks organizēts ar biedrības starpniecību, kura sadarbojas ar Ukrainas valdību un ir saņēmusi Ukrainas valdības konkrētus lūgumus palīdzības sniegšanai. Komisija lūdz minēto likumprojektu virzīt kā steidzamu.

14 Februāris 2023

Š.g. 14. februāra sēdē komisija vērtēja Iekšlietu ministrijas valsts budžeta programmu. Tikšanās laikā ministrijas valsts sekretārs Dimitriju Trofimovs prezentēja prioritātes nākamajam plānošanas periodam un budžeta projektu vērtēja kā vēsturiski nepiedzīvotu atbalstu guvušu.  2023. gadam budžetā atvēlēti 582 802 602 euro. Iekšlietu sistēmas prioritātes būs Valsts robežas joslas infrastruktūras izveide, Speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegāde, kā arī 15 Katastrofu pārvaldības centru būvniecība, kuros būs koncentrēti visi dienesti, kas nodrošina iekšējo drošību, Jelgavas gadījumā arī ar prokuratūru. Solīts nodrošināt arī 10 procentu atalgojuma pieaugumu šajā un nākamajos divos gados, sasniedzot 30 procentu pieaugumu, kā arī sasniegt vienotās atlīdzības sistēmas skalu minimumu.Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei paredzēti līdzekļi atlīdzībai, lai palielinātu atalgojumu personālam  (palielinājums vienam nodarbinātajām vidēji par 17% jeb 161 euro) un novērstu kompetentu darbinieku aizplūšanu uz privāto sektoru un citām institūcijām.

Klātesošie bija vienisprātis, ka personāls ir iekšlietu prioritāte Nr.1.

13 Februāris 2023

Š.g. 13. februārī komisijā viesojās aizsardzības ministre I. Mūrniece, ministrijas vadība un NBS komandieris L. Kalniņš. Tika vērtēts aizsardzības nozares budžeta ietvars šim un nākamajiem diviem gadiem. 2023. gadam paredzēti 987 miljoni eiro liels finansējums. Atbilstoši ģeopolitiskajai situācijai panākta kopēja valsts sapratne, ka valsts drošība šobrīd ir prioritāra. Līdz ar to 2023. gadā aizsardzībai atvēlēti 2,25 procenti no IKP, 2027. gadā plānots sasniegt trīs procentus, taču ministre pieļauj, ka trīs procentu apjoms tiks sasniegts pirms šī termiņa.

Prioritāri attīstāmās NBS spējas, kuras līdz ar to tiek virzītas paātrināti, ir pretgaisa aizsardzības sistēma, krasta aizsardzība un tālās darbības raķešu artilērijas sistēmas. Tāpat prioritāra ir valsts aizsardzības dienesta ieviešana, kura mērķis ir aizpildīt NBS struktūras un sagatavot labi apmācītu rezervistu vienības. Starptautiskā vidē ministre strādā pie NATO kaujas grupas palielināšanas līdz kaujas spējīgas brigādes līmenim, pateicoties Kanādas atbalstam, indikācijas ir ļoti pozitīvas.

Kopumā budžeta prioritātes nākamajam plānošanas periodam ir NBS spēju attīstība, valsts aizsardzības dienests, uzņemošās valsts infrastruktūra, Sēlijas poligons, visaptveroša valsts aizsardzība.

Plānots arī atalgojuma pieaugums profesionālajā dienestā aptuveni 200 eiro apmērā mēnesī.

Būtiska loma atvēlēta kiberdrošības uzlabošanai, kam atvēlēti 6,9 miljoni eiro, paredzot veidot jaunu Nacionālo Kiberdrošības centru un ar jaunu likumu pilnveidot aizsardzību no uzbrukumiem.

08 Februāris 2023

Š.g. 8. februārī pēc vairāku nedēļu ilgām diskusijām komisija noslēgusi darbu pie Valsts aizsardzības likuma projekta un to pavadošo likumprojektu paketes. Likumprojektus lūgs iekļaut 16. februāra Saeimas sēdes darba kārtībā, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūgs noteikt š.g. 2. martu. Komisija atbalstīja virkni Aizsardzības ministrijas priekšlikumu, kuros pamatā tika risinātas citu institūciju aktualizētās problēmas, līdz ar to diezgan daudzi no tiem varēja tikt atsaukti, piemēram, Tieslietu ministrijas priekšlikumi par kompensāciju un uzturdevu pakļaušanu parādu piedziņai un citi.

Kā svarīgākie jautājumi bija atlases nosacījumi, pakļaujot tai tikai Latvijā dzīvesvietu deklarējušos pilsoņus un līdz 2027. gadam neiesaucot ārvalstīs dzīvojošos jauniešus.

Attiecībā uz studentiem piedāvājums ir uzskatīt to par atlikšanas iemeslu, vienlaikus atstājot nenoslēgtu kritēriju loku, kādi iemesli būtu uzskatāmi par tik svarīgiem, lai atliktu dienestu.

Likuma projektā noteikti vairāki dienesta atlikšanas un neiesaukšanas iemesli tādi kā dienests iekšlietu struktūrās, bērna kopšanas atvaļinājums un citi.

Būtiski, ka saskaņā ar esošo projektu otrajam lasījumam, dienesta veida izvēles tiesības paredzētas tikai brīvprātīgajiem, un arī tad ne visos gadījumos, atbilstoši regulējumam šī izvēle var tikt piedāvāta atbilstoši valsts aizsardzības interesēm.  Tām personām, kuras tiks iesauktas, šādu tiesību nebūs, tās tiks iesauktas tikai 11 mēnešu dienestam NBS regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā. Savukārt aizstāts dienests ar valsts aizsardzības civilo dienestu varēs tikt tikai pēc Kontroles komisijas lēmuma.

Brīvprātīgajiem paredzēts paaugstināts kompensācijas apmērs un tiks turpināts darbs pie sociālo garantiju pilnveidošanas, izvērtējot iespēju apmaksāt studijas vai uzskatīt dienestu par priekšrocību tikt pieņemtam darbā valsts institūcijās.

Pirmais iesaukums tiks realizēts brīvprātīgi, savukārt normas par alternatīvo – valsts aizsardzības civilo dienestu - paredzēts iekļaut šajā pašā projektā uz trešo lasījumu.

Komisijā kopumā pamata likuma projektam bija saņemti 45 priekšlikumi.