Komisija vienojas mainīt Imigrācijas likuma regulējumu attiecībā uz Krievijas Federācijas pilsoņiem
Komisija savā 29. marta sēdē atbalstīja Iekšlietu ministrijas redzējumu par to, kā atbilstoši labas pārvaldības principam nodrošināt iespēju izpildīt Imigrācijas likuma Pārejas noteikumu 58. punkta realizāciju.
Respektējot un nemainot iepriekšējo Saeimas lēmumu par to, ka Krievijas Federācijas pilsonim, kas ir saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 24. panta pirmās daļas 8. punktu, pastāvīgās uzturēšanās atļauja ir derīga līdz 2023. gada 1. septembrim, grozījumi rada priekšnosacījumus mērenākai lēmuma ieviešanai atbilstoši iestāžu kapacitātei un atļauju saņēmēju iespējām nokārtot valsts valodas pārbaudījumu, kas gan tiek prasīts vienā no zemākajiem - A2 līmeņiem. Grozījumi paredz pagarināt termiņu, kādā izskata pieteikumus, lai personas, kuras laikus ir nokārtojušas valsts valodas prasmju pārbaudi, pagūtu iesniegt nepieciešamos dokumentus Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai, un šī pieteikuma izskatīšanas laikā varētu turpināt uzturēties Latvijā. Tāpat samazināts arī nepieciešamo ienākumu līmenis un valsts nodevas apmērs. Paredzēta arī iespēja eksāmenu kārtot otro reizi. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts 30. marta Saeimas sēdē. Tas ir atzīts par steidzamu, un galīgajā lasījumā likumu paredzēts pieņemt 5. aprīlī.
Komisija darbojas Eiropola Kopējās parlamentārās uzraudzības grupas sastāvā
Š.g. 26. un 27. martā komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis un komisijas deputāts Edmunds Zivtiņš piedalījās Eiropola kopējās parlamentārās uzraudzības grupas divpadsmitajā sanāksmē. Šādas sanāksmes tiek organizētas divas reizes gadā, lai realizētu parlamentāro kontroli pār Eiropola darbību, uzklausot atbildīgo amatpersonu un prezidējošās valsts līderu ziņojumus par darbības aktualitātēm un vērtējot darbības pārskatus.
Apspriežot Eiropola aktivitātes 2022. gadā Eiropola izpilddirektore Catherine DE BOLLE norādīja, ka post-kovida darba apstākļi un pilna mēroga karadarbība Ukrainā liek pārskatīt darbības aktivitātes. Eiropolā ieviests pamattiesību virsnieks, kas jau sācis darbu. Eiropols būtiski iegulda datu aizsardzībā, ap 25 pastāvīgas darba vietas ar to nodarbināti. Eiropola ārējā sadarbība galvenokārt ir saistīta ar Apvienoto Karalisti un Rietumbalkāniem. Sadarbības galvenie akcenti ir cilvēku un ieroču kontrabanda, kā arī terorisms. Centrālamerikā akcentē narkotiku kontrabandas apkarošanu. Migrantu kontrabandas sakarā novērots pieaugums, kur izmanto Rietumbalkānu ceļu. Pērn 5 bulgāru robežsargi miruši saskarsmē ar migrantu kontrabandistiem, saprotams, ka problēma ir nopietna. Šobrīd strādā pie platformas, kas palīdzētu dalībvalstis informēt par terorisma draudus saturošu komunikāciju internetā. Kibernoziedzības jomā izstrādā programmatūru, kas liedz piekļuvi sistēmai. Vienlaikus bērnu seksuāla vardarbība interneta vide paliek nopietns izaicinājums.
Eiropola izpildvaldes priekšsēdētājs Jérôme BONET klāstīja, ka izpildvalde palīdz dalībvalstīm pieņemt lēmumus nopietno izaicinājumu risināšanā. Nolemts risināt savietojamības jautājumus. Izpildvalde ir pievērsusi uzmanību inovāciju projektiem. Svarīgi ka nacionālās iestādes sadarbojas ar Eiropolu arī pētniecības un inovāciju jomā. Stratēģijas jomā izcelta personas datu aizsardzība. Prioritāšu sarakstā ir arī sadarbība ar starptautisko krimināltiesu un ciešāka sadarbību ar tām trešajām valstīm, kas vairāk palīdzētu aizsargāt pilsoņu tiesības.
Visu ES dalībvalstu delegāti apmainījās ar viedokļiem par Eiropola darbības aktualitātēm un noziedzības tendencēm.
Photo: Melker Dahlstrand/ The Swedish Parliament
KOMISIJA SLĒGTĀ SĒDĒ VĒRTĒ Aizsardzības iepirkumu sistēmiskās problēmas, konstatētos trūkumus un to risinājumus
Š.g. 17.marta sēdē komisija pulcējās uz diskusiju, lai slēgtā formātā kopīgi ar aizsardzības ministri I. Mūrnieci un ministrijas vadību, KNAB, Ģenerālprokuratūru, Iepirkumu uzraudzības biroju, Valsts kontroli un VALIC identificētu sistēmas trūkumus un nepieciešamos risinājumus.
Kā pozitīvu, sabiedrībai būtisku signālu komisija vērtē Valsts kontroles ieceri attiecībā uz revīzijas veikšanu gada finanšu revīzijas ietvaros, kā arī 2016. gada revīzijas ieteikumu ieviešanā, pēc kā varēs lemt par tālākajiem soļiem. Viennozīmīgi būtu stiprināmas iekšējās kontroles sistēmas institūcijās iepirkumu jomas uzraudzībai, tomēr nepieciešams izvērtējums, kā tieši stiprināt šo funkcionalitāti. Jāvērtē arī lēmumu pieņemšanas procesa atbilstība valsts drošības interesēm, kas būs turpmākajā komisijas darba fokusā.
KOMISIJA UZSĀK VALSTS AIZSARDZĪBAS DIENESTA LIKUMA PROJEKTU PAKETES IZSKATĪŠANU GALĪGAJAM LASĪJUMAM
Komisija šodien, 14. martā uzsāk likumprojekta izskatīšanu trešajam lasījumam. Vērtēti tika 26 no kopā 84 saņemtajiem priekšlikumiem. Jau pirmais iesniegtais Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta tekstā lietota saīsinājuma lietošanu rosināja deputātu diskusijas par to, ka jēdzienu “valsts aizsardzības civilais dienests” nepieciešams aizstāt ar jēdzienu “alternatīvais aizsardzības dienests”, kas būtu sabiedrībai saprotamāks. Līdz ar to deputāti nolēma likumprojektā lietot šī alternatīvā dienesta jēdzienu. Lai arī Tiesībsarga birojs rosināja pārskatīt jautājumu par vienlīdzīgu attieksmi atkarībā no dzimuma, komisijas deputāti bija vienisprātis, ka cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas un abiem dzimumiem ir tiesības pieteikties šim dienestam, tādēļ lēmums netika pārskatīts, nebija saņemti arī konkrēti priekšlikumi par to. Diskusiju laikā radās arī jauni deputātu ierosinājumi komisijas priekšlikumu veidošanai, tajā skaitā paredzēt 8. panta izņēmumu, ka medicīnas darbinieki (ārstniecības personas) nav pakļautas valsts aizsardzības dienestam. Nemainīgs uz trešo lasījumu ir palicis koncepts, ka valsts aizsardzības militāro dienestu varēs pildīt vienā no trim veidiem - 11 mēnešus Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā, piecus gadus Zemessardzē kopumā, pildot dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības dienu un ne vairāk kā septiņas kolektīvās apmācības dienas katru gadu, vai arī piecu gadu laikā apgūstot augstskolu un koledžu studentiem paredzēto rezerves virsnieka programmu, ar kopējo apmācību un dienesta uzdevumu izpildes laiku ne mazāk 180 dienas. Pēc Kontroles komisijas lēmuma valsts aizsardzības militārais dienests varēs tikt aizstāts ar alternatīvo dienestu.
Komisija darbu pie likumprojekta turpinās trešdien, 15. martā.
TURPINĀMS UKRAINAS CIVILIEDZĪVOTĀJIEM SNIEDZAMAIS ATBALSTS IZGLĪTĪBAS UN PROFESIONĀLĀS DARBĪBAS JOMĀ
Š.g. 13. marta komisijas sēdē komisija izskatīja galīgajā lasījumā par steidzamu atzīto Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”. Tajā papildus normām par atvieglojumiem valsts pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standartā un valsts profesionālās izglītības standartā noteikto noslēguma pārbaudījumu kārtošanā tika atbalstīti Veselības ministrijas priekšlikumi par ārstniecības personu īslaicīgas profesionālās darbības pakalpojumu sniegšanas tiesībām, šis termiņš pagarināts uz diviem gadiem. Šajā steidzamajā likumprojektā netika atbalstīta iecere lemt par primārā atbalsta – izmitināšanas un ēdināšanas, un citu atbalsta pasākumu pagarināšanu līdz gada beigām. Šādus priekšlikumus bija iesniedzis Progresīvo frakcijas deputāts A. Šuvajevs un par šādu nepieciešamību asi iestājās nevalstiskā organizācija “Gribu palīdzēt bēgļiem”. Tā vietā komisija vienojās uz 15. aprīli izprasīt pārskatu, kāda ir atbalsta pasākumu intensitāte un kāda to efektivitāte, aicinot iesniegt institūciju novērtējumu kopā ar nepieciešamības gadījumā sagatavotu likumprojektu.
Vairāk rakstu...