Jaunumi
Darbiniekiem valsts robežas apsardzībā varēs noteikt ilgāku virsstundu darba laiku (10.10.2023.)
Darbiniekiem, kuri apsargā valsts robežu pastiprinātā režīmā, plānots noteikt lielāku virsstundu darba laiku, nekā to patlaban paredz likums. To nosaka grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā, ko otrdien, 10.oktobrī, otrajā galīgajā lasījumā atbalstīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti.
Izmaiņas paredz noteikt, ka, ievērojot dienesta pienākumu raksturu un intensitāti, darbiniekiem varēs noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz likumos noteikto maksimālo virsstundu laiku, bet nepārsniedz 60 stundas nedēļā.
Augustā valdība izsludināja pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu. Likumprojekta autori norādījuši, ka pēdējā laikā nesamērīgi liels nelikumīgu valsts robežas šķērsošanas vai tās mēģinājumu skaits ir uzskatāms par būtisku sabiedrības interešu apdraudējumu. Septembrī fiksēti 3172 gadījumi nelegāli šķērsot mūsu valsts robežu, iepriekš komisijas deputātus informēja robežsardzes pārstāvji.
Paredzēts, ka grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas. Lai likuma izmaiņas stātos spēkā, tās vēl galīgajā lasījumā jāpieņem Saeimai.
Saeimas Preses dienests
Komisijas deputāti piedalās starpparlamentārā konferencē par Eiropas Savienības kopējo ārpolitiku, drošības politiku un aizsardzības politiku
Komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis un komisijas deputāts Atis Švinka šī gada 1. un 2. oktobrī Madridē piedalījās starpparlamentārajā konferencē par Eiropas Savienības kopējo ārpolitiku, drošības politiku un aizsardzības politiku.
Konferences ietvaros tika runāts par tādām tēmām kā Krievijas radītie draudi: iebrukums Ukrainā un globālās sekas, kā arī Eiropas aizsardzība un izaicinājumi kopējai drošības un aizsardzības politikai.
Konferences galvenais mērķis ir analizēt un diskutēt par Eiropas Savienības kopējo ārpolitiku, drošības politiku un aizsardzības politiku, meklējot veidus, kā uzlabot sadarbību un efektivitāti šajās jomās.
Priekšsēdētājs Bergmanis uzsver, ka dalība šajā konferencē sniedz lielisku iespēju sadzirdēt citu Eiropas valstu parlamentu deputātu viedokļus, meklējot kopīgu redzējumu par Eiropas Savienības drošības un aizsardzības nākotni, tādējādi nodrošinot mieru un stabilitāti reģionā.
Latvijas delegācija turpinās aktīvi iesaistīsies šādās starptautiskajās iniciatīvās, lai stiprinātu Eiropas drošību un veicinātu sadarbību starp valstīm šajā stratēģiski svarīgajā jomā.
Starpparlamentārās konferences par Eiropas Savienības kopējo ārpolitiku, drošības politiku un aizsardzības politiku tiek rīkotas regulāri un to nodrošina prezidējošā valsts ES Padomē.
Latvija šādu konferenci rīkos 2028. gadā Latvijas prezidentūras ES Padomē ietvaros.
Darbiniekiem valsts robežas apsardzībā varēs noteikt ilgāku virsstundu darba laiku (03.10.2023.)
Darbiniekiem, kuri apsargā valsts robežu pastiprinātā režīmā, plānots noteikt lielāku virsstundu darba laiku, nekā to patlaban paredz likumi. To nosaka grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā, ko otrdien, 3.oktobrī, konceptuāli atbalstīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti.
Izmaiņas paredz noteikt, ka, ievērojot dienesta pienākumu raksturu un intensitāti, darbiniekiem varēs noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz likumos noteikto maksimālo virsstundu laiku, bet nepārsniedz 60 stundas nedēļā.
10.augustā valdība izsludināja pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu. Likumprojekta autori norādījuši, ka pēdējā laikā nesamērīgi liels nelikumīgu valsts robežas šķērsošanas vai tās mēģinājumu skaits ir uzskatāms par būtisku sabiedrības interešu apdraudējumu. Septembrī fiksēti 3172 gadījumi nelegāli šķērsot mūsu valsts robežu, šodien komisijas deputātus informēja robežsardzes pārstāvji.
Aizsardzības komisijas deputāti lūgs Saeimu likumprojektu atzīt par steidzamu. Paredzēts, ka grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas. Lai likuma izmaiņas stātos spēkā, tās vēl jāpieņem Saeimai.
Saeimas Preses dienests
Plānots atvieglot ārzemnieku reģistrāciju PMLP (03.10.2023.)
Lai cita starpā sekmētu starptautisko sankciju izpildi, plānots atvieglot ārzemnieku reģistrāciju Fizisko personu reģistrā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP). To paredz grozījums Fizisko personu reģistra likumā, ko otrdien, 3.oktobrī, konceptuāli atbalstīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.
Likumprojekts paredz paplašināt ārzemnieku reģistrāciju, paredzot iespēju, ka personas Fizisko persona reģistrā varēs reģistrēt arī, balstoties uz noteiktā kārtībā izsniegtiem un apliecinātiem publiskiem dokumentiem. Ārzemniekam, lai viņu varētu reģistrēt, būs jāvēršas kompetentā iestādē, lai iegūtu dokumentu atbilstoši Dokumentu legalizācijas likumam.
Patlaban ārzemnieka reģistrācija notiek klātienē PMLP vai, izmantojot noteiktus elektroniskās identifikācijas līdzekļus, kas ir smagnēja un sarežģīta procedūra, norādījuši likumprojekta autori.
Saeimas Nacionālās drošības komisija, kura ir šī likumprojekta iesniedzēja, norāda, ka pēc iespējas plašāka ārzemnieku reģistrācija ievērojami uzlabos sankciju piemērošanu un kontroli. Tādā veidā arī tiktu demonstrēta valsts attieksme pret starptautiskās drošības izaicinājumiem, tostarp starptautisko terorismu un naudas atmazgāšanas shēmām, kā arī citiem globāliem izaicinājumiem.
Šobrīd liela daļa nekustamo īpašumu darījumu tiek slēgti uz pilnvaras pamata. Daļa no šīm pilnvarām ir izdotas ārpus Latvijas, un ārzemnieks nav vērsies klātienē nedz pie Latvijas notāra, nedz tiesā, lai apliecinātu savu identitāti, nedz to apliecinājis elektroniski, teikts likumprojekta anotācijā. Patlaban zemesgrāmatas reģistrā ir 24 tūkstoši personu, kuru valstspiederība nav zināma. Taču līdz ar šiem grozījumiem un ar to saistītajām izmaiņām citos likumos plānots, ka turpmāk ārzemnieks īpašumu varēs iegādāties tikai tad, ja vispirms būs reģistrējies PMLP, šodien deputātus informēja Tieslietu ministrijas pārstāvji.
Lai likuma izmaiņas stātos spēkā, tās vēl trīs lasījumos jāpieņem Saeimai.
Saeimas Preses dienests
Deputāti atbalsta jauno Valsts aizsardzības koncepciju
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas un Nacionālās drošības komisijas deputāti trešdien, 27.septembrī, kopsēdē vienbalsīgi atbalstīja jauno Valsts aizsardzības koncepciju.
“Parasti saskaņā ar Nacionālās drošības likumu aizsardzības koncepciju apstiprina parlamentā katra sasaukuma otrajā gadā. Taču, reaģējot uz šā brīža ģeopolitiskās situācijas izaicinājumiem, šī koncepcija ir izstrādāta paātrinātā kārtībā. Tajā ir būtiskas izmaiņas atšķirībā no iepriekšējās. Tās ir ļoti nozīmīgas, lai varētu attīstīt un stiprināt mūsu valsts drošību,” akcentē Aizsardzības komisijas vadītājs Raimonds Bergmanis, uzsverot, ka koncepcija izstrādāta laikā, kad Krievija izvērš pilna mēroga karu Ukrainā, un kara iznākums noteiks turpmāko Eiropas drošības arhitektūru.
Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Jānis Dombrava uzsvēra, ka koncepcijā ir maz vērtēts fakts, ka Krievija ir pārgājusi uz kara laika ekonomiku atšķirībā no NATO valstīm, kuras joprojām turpina dzīvot miera laikā, kā arī maz akcentēta Latvijas atbilde uz kodoldraudiem. Kopumā dokumentā ir izvirzīti drosmīgi un pareizi mērķi, piemēram, palielināt Nacionālo bruņoto spēku aktīvo un rezerves personālu līdz aptuveni 60 000, sacīja J.Dombrava.
Valsts aizsardzības koncepcija ir uz militāro draudu analīzes pamata sagatavots dokuments, kurā noteikti valsts militārās aizsardzības stratēģiskie pamatprincipi, prioritātes un pasākumi miera, valsts apdraudējuma un kara laikā.
Lai nodrošinātu Latvijas teritorijas aizsardzību no pirmā centimetra, strauji un neatliekami ir jāveic Latvijas ārējās robežas inženiertehniskā pilnveidošana ar fiziskiem un tehnoloģiskiem risinājumiem, teikts dokumentā.
Jaunā koncepcija arī noteic, ka prioritāri jāturpina attīstīt pretgaisa un krasta aizsardzības, tālās darbības raķešu artilērijas un bezpilota lidaparātu spējas, kā arī paredz ieviest jaunas kājnieku kaujas bruņumašīnas. Tāpat Latvijas aizsardzības plānošanā tiek integrēta Ukrainas cīņā pret Krieviju gūtā pieredze.
Valsts aizsardzībai ir svarīgi attīstīt ne tikai militārās spējas, bet arī stiprināt Nacionālo bruņoto spēku (NBS) personālsastāvu. Dokumentā uzsvērta lielāka NATO militārā klātbūtne, ilgtermiņā panākot pilnvērtīgas sabiedroto kaujas brigādes funkcionēšanu Latvijā, kas ir spējīga bez iepriekšēja brīdinājuma iesaistīties mūsu valsts aizsardzībā kopā NBS.
Tāpat minēts, ka būtiska loma ir iedzīvotāju iesaistei, tostarp valsts aizsardzības dienestā, Zemessardzē un rezerves karavīru apmācībās, praktiskas sadarbības veidošanā ar NBS vienībām, pretošanās agresoram plānošanā un īstenošanā, kā arī civilās pretošanās, nepakļaušanās un nevardarbīgas pretošanās kultūras veicināšanā, pārbaudītas informācijas izplatīšanā par valsts drošību un aizsardzību.
Koncepcijā arī norādīts, ka no 2024./2025. mācību gada par daļu no obligāti apgūstamā satura vidējā izglītībā kļūs valsts aizsardzības mācība, nodrošinot izglītojamos ar minimālo prasmju kopumu rīcībai krīzes situācijās un kara laikā.
Pie nākotnes uzdevumiem dokumentā teikts, ka nākamajā gadā valsts aizsardzības finansējumam tiks atvēlēti 2,4 procenti, bet, sākot ar 2025.gadu, 2,5 procenti no attiecīgajam gadam prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoma. 2027.gadā aizsardzības finansējumam jāsasniedz 3 procenti no IKP jeb vairāk nekā 13 miljoni eiro.
Plānots, ka Valsts aizsardzības koncepciju Saeima skatīs kādā no tuvākajām sēdēm, šodien lēma deputāti.
Kopsēdes foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720311490595
Izmantošanas noteikumi: www.saeima.lv/lv/autortiesības
Saeimas Preses dienests
