Komisijas 3. maija sēdē tika vērtēti jautājumi, kādēļ sistēma nenostrādāja, ja jau teorētiski eksistē pietiekošs drošības režģis, gan likumdošanas veidā, gan arī institucionālās kapacitātes jomā.

Komisijas uzmanības lokā bija jautājumi par pareizu un atbilstošu noziedzīgu nodarījumu kvalifikāciju, uzraudzības kvalitāti, sūdzību izskatīšanas veidiem, nododot tās izskatīšanai pašai policijai, personas, kurai piemērots apcietinājums, meklēšanas pasākumiem un drošības līdzekļu efektivitāti.

Valsts policijas priekšnieka A. Ruka ieskatā, netiekot galā ar lokāliem instrumentiem, izmeklēšanas jautājumi būtu jāvirza augstākā līmenī. Draudi izdarīt slepkavību un tiesas nolēmuma par pagaidu aizsardzību pret vardarbību pārkāpšanu, ir tikai kriminālpārkāpumi, līdz ar to ir ierobežots izmeklēšanas darbību loks, nespējot uzsākt starptautiskus meklēšanas pasākumus un nevarot iedarbināt speciālās procesuālās aizsardzības mehānismus. Vērojams disbalanss sodu politikā starp vardarbīgiem noziedzīgiem nodarījumiem un mantiskiem, par kuriem paredzēta salīdzinoši daudz smagāka atbildība un lielākas iespējas sekmīgām kriminālprocesuālajām darbībām. Visas apmācības policijas darbiniekiem atpazīt vardarbību un pienācīgi uz to reaģēt, ir notikušas. Policijas priekšnieks uzsvēra, ka kopumā amatpersonām ir jāuzņemas atbildība, jo palīdzība tiek meklēta un netiek saņemta. Nolemts virzīt grozījumus Krimināllikumā, lielāku prioritāti veltot vardarbīgu noziedzīgu nodarījumu apkarošanai, palielinot sodus un tādējādi uzlabojot arī kriminālprocesuālo darbību efektivitāti. Valsts policijā nav izstrādātas vadlīnijas, lai paātrinātā un vienkāršotā kārtībā procesu virzītu kriminālvajāšanai. Iekšējās procedūras nākotnē plānots uzlabot. Identificētas kriminālizlūkošanas nepilnības uz vietas, iecirkņa līmenī bija jābūt veiksmīgākai personas profilēšanai. Ne vienmēr soda bardzība attur no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, tādēļ jābūt efektīvākai kontrolei. Valsts policijā izveidota Audita nodaļa, kur arī salīdzinoši ar ārvalstu praksi tiks analizēta darbību efektivitāte visos trīs līmeņos. Pagājušā gadā reģistrēti ap 9000 konflikti ģimenē, jebkurš gadījums ir potenciāls risks, tā arī nav tikai Latvijas problēma, nozīme būtu efektīvai sadarbībai ar pašvaldības policiju.  Pēc Audita varēs saprast. Papildus esošajiem drošības līdzekļiem nolemts virzīt jautājumu par elektronisku uzraudzību, aprīkojot aizsargājamo personu ar aplikāciju, kas redz varmākas tuvošanos.

Prokuratūrā tiek veikta skrupuloza un apjomīga pārbaude, cik aktīvi veikti meklēšanas pasākumi, kā veica uzraudzību konkrētajos procesos, kā arī tiek vērtēti atteikuma un administratīvie materiāli. Kopumā prokuratūra pieturas pie kvalifikācijas par kriminālpārkāpumiem, bet kopējos secinājumus izdarīs pēc pārbaudes veikšanas. Nebija saskatīta kopaina, kas bija jāredz virsprokuroram. Sistēma netika galā ar tik netipisku personu, kas beidzās ar traģēdiju, kur likumdošanas bāze nestrādāja pietiekoši atbilstoši.  Normatīvo aktu regulējums kliedzošiem gadījumiem nav piemērots. No vardarbības cietušo personu aizsargāt izņēmuma gadījumos ar šādu soda apmēru nav pietiekoši. Svarīgi identificēt bīstamību un jābūt līdzekļiem, kā personu atturēt. Redzamas arī problēmas komunikācijā starp prokuratūru un izmeklēšanas iestādēm.

Tieslietu ministrijas pārstāvji runāja par tiesību piemērotājiem, kas neredz kopainu. Valstī jādomā, kā mēs vispār ieraugām vardarbību, ne tikai policijas un prokuratūras, bet visas sabiedrības reaģēšanas veidā. Jādomā, kā efektīvāk vērsties pret personām ar uzvedības traucējumiem, kā sociopātiem.

Komisijas pārmetumi tika veltīti jautājumam par upuru un noziedznieku tiesību apjoma salāgošanu, uzsverot, ka noziedznieka tiesības un intereses nevar tikt vērtētas augstāk par upura tiesībām. Atsevišķi deputāti uzskatīja, ka pilnībā jārestrukturizē kārtības un drošības sistēma valstī. Līdztekus ārējai drošībai jāattīsta iekšējā drošība. Policija 33 gadus vājināta, kāda garantija, ka šie notikumi nebūs atkal. Šobrīd cilvēki un sabiedrība neuzticas sistēmai. Nav iespējams garantēt soda neizbēgamību, sistēma nestrādā. Jāsakārto kārtības un drošības struktūra, kas jārisina institucionālās sistēmas reorganizācijas veidā. Šim notikumam ir jābūt kārtīgam grūdienam un jāparedz finansējums. Problēma ir arī, kā policija un prokuratūra uzver ziņojumus par draudiem, iesakot pašam cietušajam varbūt vēl labāk paveikt. Administratīvā vai krimināllieta, kvalifikācijas jautājumi, sabiedrība tad arī neizpratnē, ko ar varmākām var darīt. Nepieņemami lietu izmeklēšanas termiņi. Mainot mazu lietu, mainās visa sistēmiskā lieta, pasargājot sabiedrību no apdraudējumiem un potenciāliem noziegumiem. Problēma ir arī informācijas apmaiņa starp tiesību aizsardzības iestādēm pa horizontāli un arī informācijas nosūtīšana hierarhiski. Informācijas sistēmas nozīmīgums, jo būtu citi indikatori. Tika izcelts, ka nav tāda politiskā spēka, kas atbalstītu vardarbību un likumdevēja līmenī apliecināta gatavība veikt visus nepieciešamos uzlabojumus, atbilstoši tiem secinājumiem, kas pārbaužu gaitā radīs pārliecību par neiespējamību pielietot esošos.

Komisijas priekšsēdētājs izcēla, ka būtisks ir personālsastāva izglītības jautājumus un arī jauno kadru pēctecīga apmācība, kas var tikt apdraudēta nepārdomātas izdienas pensiju reformas dēļ. Ļoti būtisks būtu datu savietojamības jautājums, ja neredzam pat izglītības datus, valstiski jādomā, kā sistēmiski un preventīvi veikt uzlabojumus. Kādēļ nenotiek kvalitatīva sūdzību izskatīšana, nododot to veikt pašai policijai, par kuru sūdzas, tie ir jautājumi, kas jāmaina. Varbūt nepieciešams padarīt laikmetīgāku drošības līdzekļu klāstu, līdztekus apcietinājumam nosakot publisko pakalpojumu, finanšu pakalpojumu un elektronisko sakaru pakalpojumu izmantošanas liegumu, lai persona nevar saņemt maksājumus kontā, izmantot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības un citas privilēģijas laikā, kamēr atrodas meklēšanā.  Tāpat pilnveidojami meklēšanas pasākumi, lai tie būtu efektīvāki. Uzskata, ka šajā ziņā atslēgas elementi ir vēlēšanās risināt un attieksme.

Tāpat komisija atbalsta vienotas datu bāzes izveidošanu starp pašvaldības policiju un valsts policiju, kā arī atbalsta ieceri par elektronisko aproču ieviešanu.