Jaunumi

Deputāti atbalsta jauno Valsts aizsardzības koncepciju

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas un Nacionālās drošības komisijas deputāti trešdien, 27.septembrī, kopsēdē vienbalsīgi atbalstīja jauno Valsts aizsardzības koncepciju.

“Parasti saskaņā ar Nacionālās drošības likumu aizsardzības koncepciju apstiprina parlamentā katra sasaukuma otrajā gadā. Taču, reaģējot uz šā brīža ģeopolitiskās situācijas izaicinājumiem, šī koncepcija ir izstrādāta paātrinātā kārtībā. Tajā ir būtiskas izmaiņas atšķirībā no iepriekšējās. Tās ir ļoti nozīmīgas, lai varētu attīstīt un stiprināt mūsu valsts drošību,” akcentē Aizsardzības komisijas vadītājs Raimonds Bergmanis, uzsverot, ka koncepcija izstrādāta laikā, kad Krievija izvērš pilna mēroga karu Ukrainā, un kara iznākums noteiks turpmāko Eiropas drošības arhitektūru.   

Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Jānis Dombrava uzsvēra, ka koncepcijā ir maz vērtēts fakts, ka Krievija ir pārgājusi uz kara laika ekonomiku atšķirībā no NATO valstīm, kuras joprojām turpina dzīvot miera laikā, kā arī maz akcentēta Latvijas atbilde uz kodoldraudiem. Kopumā dokumentā ir izvirzīti drosmīgi un pareizi mērķi, piemēram, palielināt Nacionālo bruņoto spēku aktīvo un rezerves personālu līdz aptuveni 60 000, sacīja J.Dombrava.

Valsts aizsardzības koncepcija ir uz militāro draudu analīzes pamata sagatavots dokuments, kurā noteikti valsts militārās aizsardzības stratēģiskie pamatprincipi, prioritātes un pasākumi miera, valsts apdraudējuma un kara laikā.

Lai nodrošinātu Latvijas teritorijas aizsardzību no pirmā centimetra, strauji un neatliekami ir jāveic Latvijas ārējās robežas inženiertehniskā pilnveidošana ar fiziskiem un tehnoloģiskiem risinājumiem, teikts dokumentā.

Jaunā koncepcija arī noteic, ka prioritāri jāturpina attīstīt pretgaisa un krasta aizsardzības, tālās darbības raķešu artilērijas un bezpilota lidaparātu spējas, kā arī paredz ieviest jaunas kājnieku kaujas bruņumašīnas. Tāpat Latvijas aizsardzības plānošanā tiek integrēta Ukrainas cīņā pret Krieviju gūtā pieredze.

Valsts aizsardzībai ir svarīgi attīstīt ne tikai militārās spējas, bet arī stiprināt Nacionālo bruņoto spēku (NBS) personālsastāvu. Dokumentā uzsvērta lielāka NATO militārā klātbūtne, ilgtermiņā panākot pilnvērtīgas sabiedroto kaujas brigādes funkcionēšanu Latvijā, kas ir spējīga bez iepriekšēja brīdinājuma iesaistīties mūsu valsts aizsardzībā kopā NBS.

Tāpat minēts, ka būtiska loma ir iedzīvotāju iesaistei, tostarp valsts aizsardzības dienestā, Zemessardzē un rezerves karavīru apmācībās, praktiskas sadarbības veidošanā ar NBS vienībām, pretošanās agresoram plānošanā un īstenošanā, kā arī civilās pretošanās, nepakļaušanās un nevardarbīgas pretošanās kultūras veicināšanā, pārbaudītas informācijas izplatīšanā par valsts drošību un aizsardzību.

Koncepcijā arī norādīts, ka no 2024./2025. mācību gada par daļu no obligāti apgūstamā satura vidējā izglītībā kļūs valsts aizsardzības mācība, nodrošinot izglītojamos ar minimālo prasmju kopumu rīcībai krīzes situācijās un kara laikā.

Pie nākotnes uzdevumiem dokumentā teikts, ka nākamajā gadā valsts aizsardzības finansējumam tiks atvēlēti 2,4 procenti, bet, sākot ar 2025.gadu, 2,5 procenti no attiecīgajam gadam prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoma. 2027.gadā aizsardzības finansējumam jāsasniedz 3 procenti no IKP jeb vairāk nekā 13 miljoni eiro.

Plānots, ka Valsts aizsardzības koncepciju Saeima skatīs kādā no tuvākajām sēdēm, šodien lēma deputāti.

Kopsēdes foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720311490595
Izmantošanas noteikumi: www.saeima.lv/lv/autortiesības

Saeimas Preses dienests

Komisijas deputāti apmeklē militāro bāzi "Lielvārde"

Š.g.26.septembrī komisijas deputāti apmeklēja Militāro bāzi "Lielvārde". Apmeklējuma laikā komisijas deputāti tikās ar Gaisa spēku komandieri pulkvedi Viesturu Masuli un 2. reģionālā nodrošinājuma centra komandieri pulkvežleitnantu Alanu Andruli, lai pārrunātu bāzes attīstību, aktualitātes un problemātiku.

Foto: Ieva Ābele, Saeima Izmantošanas noteikumi: saeima.lv/lv/autortiesibas

https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720311490484

E. Zivtiņš piedalās Eiropola kopējās parlamentārās uzraudzības grupas sanāksmē

Š.g. 20.-21. septembrī komisijas deputāts Edmunds Zivtiņš piedalījās trīspadsmitajā Eiropola kopējās parlamentārās uzraudzības grupas sanāksmē Briselē.

Pašvaldības policijai jābūt katrā pašvaldībā

No nākamā gada 1.janvāra pašvaldības policijai būs jābūt katrā pašvaldībā. To noteic otrdien, 19.septembrī, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi likumā “Par policiju”. Likumprojekts paredz precizēt pašvaldības policijas izveidošanas formu, jo pienākums to izveidot jau noteikts Pašvaldību likumā.

Likuma izmaiņas paredz noteikt, ka no nākamā gada 1.janvāra, pašvaldībai būs trīs iespējas, lai izveidotu un finansētu pašvaldības policiju. Proti, tā izveido pašvaldības policiju, izveido kopīgu policiju ar citām pašvaldībām vai arī deleģē visus pašvaldības policijas uzdevumus citai pašvaldībai.

Patlaban likums paredz, ka pašvaldībām, piedaloties sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, ir izvēle veidot vai neveidot savu pašvaldības policiju. Pašvaldības policiju šobrīd nav izveidojusi Rēzeknes valstspilsēta, kā arī Augšdaugavas, Līvānu, Madonas, Rēzeknes, Ventspils un Varakļānu novadu pašvaldības, norādīts likumprojekta anotācijā.

Deleģējot pašvaldības policijas uzdevumus citai pašvaldībai, konkrētai pašvaldībai saglabāsies pilna atbildība par uzticēto uzdevumu izpildi un būs jānodrošina to efektīva uzraudzība, teikts likumprojekta anotācijā.

Tāpat likuma izmaiņas paredz tiesības pašvaldībai atsevišķus savas policijas uzdevumus deleģēt citai pašvaldībai, piemēram, ārkārtas situācijās, lai saņemtu nepieciešamo atbalstu no citas pašvaldības.

Likumprojekta autori norādījuši, ka pašvaldības policijas izveide radīs jaunas darba vietas, kā arī atslogos Valsts policijas darbu, kurai vairs nebūs jākontrolē pašvaldības saistošo noteikumu izpilde.

Lai likuma izmaiņas stātos spēkā, tās vēl trīs lasījumos jāpieņem Saeimai.

Sēdes foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720311301167
Izmantošanas noteikumi: www.saeima.lv/lv/autortiesības

Saeimas Preses dienests

Aizsardzības komisija: Krievijas pilsoņiem būs papildu laiks valsts valodas pārbaudījuma nokārtošanai

Krievijas pilsoņi, kuri bija pieteikušies, taču nav sekmīgi nokārtojuši valsts valodas pārbaudi vai nav to kārtojuši attaisnojošu iemeslu dēļ, varēs saņemt uzturēšanās atļauju uz laiku līdz diviem gadiem, paredz otrdien, 12.septembrī, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstītie par steidzamiem atzītie grozījumi Imigrācijas likumā.

Personai, kura vēlēsies saņemt atļauju, būs jāapņemas tās derīguma termiņā apgūt valsts valodu un sekmīgi nokārtot pārbaudījumu. Par attaisnojošiem iemesliem, kas kavēja līdz šim kārtot pārbaudījumu, varēs uzskatīt, piemēram, būtiskus ar veselību saistītus vai citus no personas gribas un rīcības neatkarīgus iemeslus.

Grozījumi nepieciešami, lai nodrošinātu iespēju visiem, kas ilgtermiņā vēlas turpināt uzturēties Latvijā un prast latviešu valodu sarunvalodas līmenī, izdarīt to arī pēc 1.septembra, norāda likumprojekta autori.

Tāpat uzturēšanās atļauju varēs saņemt persona, kas būs apliecinājusi nepieciešamās valodas prasmes, bet nevarēs saņemt ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu prombūtnes termiņa vai nepietiekamu finanšu līdzekļu dēļ.

Paredzēts, ka pieteikums uzturēšanās atļaujai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) būs jāiesniedz ne vēlāk kā līdz 2024.gada 30.martam.

Izmaiņas paredz, ka šajā pārejas periodā Krievijas pilsoņiem, kuriem piešķirs uzturēšanās atļaujas, būs tiesības uz nodarbinātību bez ierobežojumiem, kā arī tiesības saņemt līdzšinējos valsts nodrošinātos pakalpojumus, tostarp pensijas un pabalstus, ja personas deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā. Krievijas pilsoņiem, kuri zaudēs tiesisko statusu uzturēties Latvijā, šādas tiesības nebūs.

Līdz šim valsts valodas prasmes pārbaudei pieteikušies, eksāmenu kārtojuši vai tuvākajā laikā to plāno darīt vairāk nekā 13 tūkstoši Krievijas pilsoņu, norādīts likumprojekta anotācijā. Iepriekš par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē Valsts Izglītības satura un eksaminācijas centrs norādīja, ka eksāmenu nokārtojuši 39 procenti no interesentiem.

Saeima jau iepriekš grozīja Imigrācijas likumu, mainot Krievijas pilsoņu līdzšinējo uzturēšanās kārtību Latvijā, lai stiprinātu valsts iekšējo drošību, spēcinātu latviešu valodas pozīcijas, kā arī veicinātu iekļautību un piederību Latvijai to ārvalstu pilsoņu vidū, kas uzturas mūsu valstī ilgtermiņā.

Izmaiņas noteica, ka tiem, kuri savulaik atteicās no Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa statusa par labu Krievijas pilsonībai, līdzšinējā uzturēšanās atļauja Latvijā bija derīga līdz šī gada 1.septembrim. Lai atkārtoti saņemtu pastāvīgās uzturēšanās atļauju, šīm personām bija jāiesniedz pieteikums PMLP, kā arī valsts valodas pārbaudes dokuments vai izziņa par atbrīvojumu no tās, kā arī dokuments, kas apliecina pietiekamus finanšu līdzekļus.

Lai grozījumi stātos spēkā, tie otrajā – galīgajā – lasījumā vēl jāatbalsta Saeimai.  Iecerēts, ka grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas. Komisija lūgs iekļaut likumprojektu ceturtdienas, 14.septembra, Saeimas sēdes darba kārtībā, informēja komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis.

Saeimas Preses dienests