Jaunumi

Galerija

Krievijas pilsoņiem, kuri līdz likumā noteiktajam datumam – 1.septembrim – bija pieteikušies, taču nav sekmīgi nokārtojuši valsts valodas pārbaudi vai attaisnojošu iemeslu dēļ nav to kārtojuši, būs tiesības pieprasīt pagarināt termiņuzturēšanās atļauju uz laiku līdz diviem gadiem, paredz otrdien, 5.septembrī, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas rosinātie grozījumi Imigrācijas likumā.

Personai, kura vēlēsies saņemt atļauju, būs jāapņemas tās derīguma termiņā apgūt valsts valodu un sekmīgi nokārtot pārbaudījumu.

Grozījumi nepieciešami, lai nodrošinātu iespēju visiem, kas ilgtermiņā vēlas turpināt uzturēties Latvijā un prast latviešu valodu sarunvalodas līmenī, izdarīt to arī pēc 1. septembra, lai pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā divu gadu laikā, iegūtu Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusu, norāda likumprojekta autori.

Tāpat termiņuzturēšanās atļauju varēs saņemt persona, kas būs apliecinājusi nepieciešamās valodas prasmes, bet nevarēs saņemt ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu prombūtnes termiņa vai nepietiekamu finanšu līdzekļu dēļ. Plānots, ka termiņuzturēšanās atļauju izsniegs uz diviem gadiem.

Paredzēts, ka pieteikums termiņuzturēšanās atļaujai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) būs jāiesniedz ne vēlāk kā līdz 2024.gada 30.martam.

Izmaiņas cita starpā arī paredz, ka šajā pārejas periodā Krievijas pilsoņiem būs tiesības uz nodarbinātību bez ierobežojumiem, kā arī tiesības saņemt līdzšinējos valsts nodrošinātos pakalpojumus, tostarp pensijas un pabalstus.   

Līdz šim valsts valodas prasmes pārbaudei pieteikušies, eksāmenu kārtojuši vai tuvākajā laikā to plāno darīt vairāk nekā 13 tūkstoši Krievijas pilsoņu, norādīts likumprojekta anotācijā. Atbildot uz deputātu jautājumiem, Valsts Izglītības satura un eksaminācijas centrs norādīja, ka eksāmenu nokārtojuši 39 procenti no interesentiem.

Komisija lūgs likumprojektu iekļaut ceturtdienas, 7.septembra, Saeimas sēdes darba kārtībā un skatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā, informēja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis.  Tāpat komisija lūgs likumprojektam noteikt steidzamību.

Saeima jau iepriekš grozīja Imigrācijas likumu, mainot Krievijas pilsoņu līdzšinējo uzturēšanās kārtību Latvijā, lai stiprinātu valsts iekšējo drošību, spēcinātu latviešu valodas pozīcijas, kā arī veicinātu iekļautību un piederību Latvijai to ārvalstu pilsoņu vidū, kas uzturas mūsu valstī ilgtermiņā.

Izmaiņas noteica, ka tiem, kuri savulaik atteicās no Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa statusa par labu Krievijas pilsonībai, līdzšinējā uzturēšanās atļauja Latvijā bija derīga līdz šī gada 1.septembrim. Lai atkārtoti saņemtu pastāvīgās uzturēšanās atļauju, šīm personām bija jāiesniedz pieteikums PMLP, kā arī valsts valodas pārbaudes dokuments vai izziņa par atbrīvojumu no tās, kā arī dokuments, kas apliecina pietiekamus finanšu līdzekļus. Valsts valodas prasmes pārbaudi varēja kārtot līdz 1.septembrim, savukārt atkārtota pārbaude jānokārto līdz 30.novembrim.

 

Saeimas Preses dienests

Š.g. 22. augustā Saeimas komisijas deputāti tikās ar Kanādas parlamenta Pārstāvju palātas Nacionālās aizsardzības komitejas pārstāvjiem, kuri ieradās vizītē Latvijā ar mērķi apmeklēt Latviju, Igauniju, Poliju un Apvienoto Karalisti, lai veiktu pētījumu par apdraudējumiem, kas ietekmē Kanādu un Kanādas bruņoto spēku operatīvo gatavību tos pārvarēt.

Tikšanās laikā tika pārrunātas Latvijas ārpolitikas un iekšpolitikas aktualitātes, reģionālās drošības aspekti, īpašu uzmanību pievēršot notikumiem Ukrainā, kā arī situācijai uz Latvijas-Baltkrievijas robežas.

R. Bergmanis izteica pateicību Kanādas delegācijai par Kanādas vadītās daudznacionālās paplašinātās klātbūtnes (enhanced /forward Presence) kaujas grupas vadību, kā arī apņēmību paplašināt militāro klātbūtni Latvijā, īstenojot kaujas spējīgas brigādes izveidi.

Kanādas pārstāvji izteica pateicību par Latvijas kā uzņemošās valsts profesionalitāti un viesmīlību, kā arī pauda atbalstu turpmākai produktīvai un konstruktīvai sadarbībai, vairojot kopējo drošību Eiroatlantiskajā telpā.

saite uz fotogaleriju

“Ņemot vērā aizvien pieaugošos izaicinājumus, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku kontingenta dalību NATO vadītajā miera uzturēšanas operācijā Kosovā nepieciešams turpināt. Mūsu karavīru profesionālais sniegums ir ļoti augstu novērtēts sabiedroto vidū un sniedz nozīmīgu ieguldījumu starptautiskajā drošībā,” pēc Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputātu vizītes Kosovā, pauda komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis.

Deputāti vizītes laikā tikās ar NBS kontingentu NATO vadītajā starptautiskajā operācijā Kosovā (KFOR), kā arī sabiedroto vadību, lai uzzinātu vairāk par mūsu karavīru spējām un izaicinājumiem misijā. Tāpat spriests par sadarbības sekmīgumu ar NATO spēkiem un nepieciešamību turpināt operāciju atbilstoši kopīgajām ārpolitiskajām aktualitātēm.

Pēc tikšanās ar karavīriem R.Bergmanis atzīmēja, ka, ņemot vērā jaunos izaicinājumus, iespējams, būtu jāpārskata Latvijas kontingenta ekipējumu un nodrošinājumu Kosovā.

NBS dalība NATO vadītajā starptautiskajā operācijā Kosovā bija paredzēta līdz šī gada 31.decembrim. Taču, ņemot vērā pieaugošo saspīlējumu pie Eiropas robežām un nepieciešamību situāciju stabilizēt, kā arī Latvijas apņemšanos pildīt saistības attiecībā pret NATO un saviem partneriem, to nepieciešams pagarināt. Ministru kabinets jau atbalstījis NBS karavīru dalību starptautiskajā operācijā līdz 2025.gada 31.decembrim, bet par to vēl jālemj Saeimā.

NBS kontingentu Kosovā apmeklēja Aizsardzības komisijas deputāti Raimonds Bergmanis, Jānis Skrastiņš, Atis Švinka un Edmunds Zivtiņš.

 

Saeimas Preses dienests

Š.g. 7. jūlijā komisija militārajā poligonā "Lāčusils" apmeklēja Jaunsardzes centra rīkoto valsts aizsardzības mācības aprobācijas nometni.