Plānots, ka aizsardzības industriju regulēs viens likums (17.10.2023.)
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti otrdien, 17.oktobrī, konceptuāli atbalstīja Aizsardzības industrijas likuma projektu, kurā turpmāk visi šīs jomas nosacījumi būs vienkopus. Deputāti šodien arī vienojās, ka likuma projekts ir būtiski jāprecizē, tāpēc priekšlikumu iesniegšanas termiņu uz otro lasījumu noteica 7.decembri.
Līdz ar strauju nacionālās aizsardzības industrijas izaugsmi Aizsardzības ministrija (AM) secinājusi, ka pašreizējie likumi nav pietiekoši, lai varētu pilnvērtīgi turpināt atbalstīt un attīstīt šo nozari. Jaunajā likumā aizsardzības industrijas pārstāvjiem būs skaidrāki un pārskatāmāki noteikumi attiecībā uz drošības prasībām, atbalstu attīstībai un investīciju piesaistei, kā arī sadarbību ar aizsardzības nozari, norādījusi AM.
Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas pārstāve komisijas deputātiem šodien sacīja, ka šajā nozarē strādā vairāk nekā astoņi tūkstoši darbinieku un vairāk nekā 80 procentus no saviem produktiem tā eksportē uz citām NATO dalībvalstīm. Licences arvien vairāk saņem tieši ražošanas uzņēmumi, kas attīsta un izgatavo izteikti militāram lietojumam paredzētu produkciju un tās sastāvdaļas, piemēram, bruņojuma, bezpilota sistēmu, kaujas tehnikas, sakaru un citās jomās, uzsvēruši jaunā likuma autori.
Svarīgs jautājums ir šīs industrijas produktu piegādes drošība un to kontrole, deputātus informēja AM valsts sekretārs, norādot, ka paredzēts stingri izvērtēt piegādes prasības iepirkumiem virs pieciem miljoniem eiro vai arī, ja šajā jomā preču un pakalpojumu sniegšanas laiks pārsniegs piecus gadus.
Aizsardzības industrija ir komersanti un zinātniskās institūcijas, kas veic militāru vai divējāda lietojuma tehnoloģiju vai produktu izstrādi, ražošanu, pilnveidošanu, uzglabāšanu, pārvadāšanu, tehnisko apkalpošanu, remontu vai utilizāciju, kā arī sniedz ar šīm darbībām saistītus pakalpojumus, teikts jaunajā likuma projektā.
Deputāti šodien konceptuāli arī atbalstīja ar šo likumu saistītos Mobilizācijas likuma un Nacionālās drošības likuma grozījumus. Lai Aizsardzības industrijas likums un izmaiņas saistītajos likumos stātos spēkā, tie vēl trīs lasījumos jāpieņem Saeimai.
Saeimas Preses dienests
Komisijas priekšsēdētājs tiekas ar Ungārijas vēstnieku Latvijā
Š.g. 12. oktobrī Komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis tikās ar Ungārijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Ģerģu Urkuti (György Urkuti).
Tikšanās laikā tika pārrunātas abu valstu iekšpolitikas un ārpolitikas aktualitātes, kā arī reģionālās drošības aspekti.
Komisijas deputāti apmeklē KNAB
Š.g.11.oktobrī komisijas deputāti izbraukuma sēdē apmeklēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB). Sēdes laikā komisijas deputāti tikās ar KNAB vadību, lai pārrunātu KNAB aktualitātes, attīstību un problemātiku. Īpaša nozīme tika pievērsta tādiem jautājumiem kā korupcijas risku analīze, iestādes analītiskās funkcijas efektivizēšana, kā arī starptautisko organizāciju izteikto rekomendāciju izpilde un nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos.
Darbiniekiem valsts robežas apsardzībā varēs noteikt ilgāku virsstundu darba laiku (10.10.2023.)
Darbiniekiem, kuri apsargā valsts robežu pastiprinātā režīmā, plānots noteikt lielāku virsstundu darba laiku, nekā to patlaban paredz likums. To nosaka grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā, ko otrdien, 10.oktobrī, otrajā galīgajā lasījumā atbalstīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti.
Izmaiņas paredz noteikt, ka, ievērojot dienesta pienākumu raksturu un intensitāti, darbiniekiem varēs noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz likumos noteikto maksimālo virsstundu laiku, bet nepārsniedz 60 stundas nedēļā.
Augustā valdība izsludināja pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu. Likumprojekta autori norādījuši, ka pēdējā laikā nesamērīgi liels nelikumīgu valsts robežas šķērsošanas vai tās mēģinājumu skaits ir uzskatāms par būtisku sabiedrības interešu apdraudējumu. Septembrī fiksēti 3172 gadījumi nelegāli šķērsot mūsu valsts robežu, iepriekš komisijas deputātus informēja robežsardzes pārstāvji.
Paredzēts, ka grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas. Lai likuma izmaiņas stātos spēkā, tās vēl galīgajā lasījumā jāpieņem Saeimai.
Saeimas Preses dienests
Komisijas deputāti piedalās starpparlamentārā konferencē par Eiropas Savienības kopējo ārpolitiku, drošības politiku un aizsardzības politiku
Komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis un komisijas deputāts Atis Švinka šī gada 1. un 2. oktobrī Madridē piedalījās starpparlamentārajā konferencē par Eiropas Savienības kopējo ārpolitiku, drošības politiku un aizsardzības politiku.
Konferences ietvaros tika runāts par tādām tēmām kā Krievijas radītie draudi: iebrukums Ukrainā un globālās sekas, kā arī Eiropas aizsardzība un izaicinājumi kopējai drošības un aizsardzības politikai.
Konferences galvenais mērķis ir analizēt un diskutēt par Eiropas Savienības kopējo ārpolitiku, drošības politiku un aizsardzības politiku, meklējot veidus, kā uzlabot sadarbību un efektivitāti šajās jomās.
Priekšsēdētājs Bergmanis uzsver, ka dalība šajā konferencē sniedz lielisku iespēju sadzirdēt citu Eiropas valstu parlamentu deputātu viedokļus, meklējot kopīgu redzējumu par Eiropas Savienības drošības un aizsardzības nākotni, tādējādi nodrošinot mieru un stabilitāti reģionā.
Latvijas delegācija turpinās aktīvi iesaistīsies šādās starptautiskajās iniciatīvās, lai stiprinātu Eiropas drošību un veicinātu sadarbību starp valstīm šajā stratēģiski svarīgajā jomā.
Starpparlamentārās konferences par Eiropas Savienības kopējo ārpolitiku, drošības politiku un aizsardzības politiku tiek rīkotas regulāri un to nodrošina prezidējošā valsts ES Padomē.
Latvija šādu konferenci rīkos 2028. gadā Latvijas prezidentūras ES Padomē ietvaros.
Vairāk rakstu...