Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija

Valsts iekšējā un ārējā drošība ir tās iedzīvotāju labklājības pamats, tāpēc tai vajadzētu būt mūsu visu kopīgai rūpei. Mūsu mājas lapā Jūs atradīsiet aktuālu informāciju par komisijas sēdēm un tajās izskatāmajiem likumprojektiem, ka arī citiem jautājumiem. Cerot, ka šeit ievietotā informācija būs gan noderīga, gan rosinoša, labprāt uzklausīsim Jūsu ieteikumus un pārdomas.

A A

Lai pilnveidotu tiesisko regulējumu valsts aizsardzības jomā, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 22.maijā, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Nacionālās drošības likumā. Likumprojektā definēti visaptverošas valsts aizsardzības pamatprincipi, kā arī precizēti gadījumi, kad Ministru kabinets ir tiesīgs pieņemt lēmumu par zemessargu un rezerves karavīru mobilizāciju.

Likumprojekts paredz iespēju valsts apdraudējuma gadījumā izsludināt zemessargu un rezerves karavīru mobilizāciju uz laiku līdz 72 stundām. Izmaiņas nepieciešamas, lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienību kaujas štatu operatīvu aizpildīšanu jau pirms izņēmuma stāvokļa izsludināšanas vai kara laika iestāšanās, tādejādi sniedzot papildu instrumentus apdraudējuma pārvarēšanai tā agrīnajā fāzē.

Savukārt likumprojektā iekļautie visaptverošas valsts aizsardzības pamatprincipi paredz, ka kara vai militāra iebrukuma gadījumā ne tikai NBS, bet arī valsts pārvaldes un pašvaldības institūcijām, kā arī fiziskām un juridiskām personām jāveic pasākumi valsts militārai un civilai aizsardzībai.

Līdz ar grozījumiem likumā plānots iedzīvotājiem uzlikt pienākumu pildīt uzdevumus, ko dod NBS un to uzdevumu izpildē atbalstu sniedzošās Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) vai Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu bruņoto spēku vienības, kuras īsteno Latvijas valsts militāro aizsardzību, kā arī citas par valsts apdraudējuma pārvarēšanu atbildīgās valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas. Tāpat likumprojekts paredz pienākumu nesadarboties ar nelikumīgām pārvaldes institūcijām un agresora bruņotām vienībām, izņemot gadījumus, ja atteikums sadarboties būtiski apdraud personas pamattiesības.

Ceturtdien, 17.maijā, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis tikās ar Moldovas Republikas aizsardzības ministru Euženiju Sturzu (Eugen Sturza).

Foto: Ieva Ābele

Latvijā reģistrētām bankām turpmāk plānots aizliegt sadarboties ar čaulas kompānijām un apkalpot to kontus. To paredz Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā trešdien, 25.aprīlī, galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā.

Likuma grozījumi rosināti, lai novērstu iespēju Latvijas finanšu sistēmu izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai, un aizliegums attieksies uz kredītiestādēm, ņemot vērā, ka čaulas veidojumu apgrozījums veido ievērojamu daļu no kredītiestāžu kopējā klientu apgrozījuma, likumprojekta anotācijā norādījuši regulējuma izstrādātāji Finanšu ministrijā.

Aizliegums attieksies arī uz maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kā arī uz klientu individuālo portfeļu pārvaldīšanu un atvērto ieguldījumu fondu apliecību izplatīšanu ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām.

Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu par čaulas kompānijām uzskata tādus uzņēmumus, kuri nevar pamatot savu saimniecisko darbību un kuri reģistrēti valstīs, kas neprasa iesniegt finanšu pārskatus. Čaulas kompānijām arī raksturīgi, ka tām lielākoties nav saimnieciskās darbības veikšanas vietas.

Lai nodrošinātu stingrāku finanšu sistēmas uzraudzību noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) būs jānosaka, kādi minimālie pasākumi kredītiestādēm jāveic, lai varētu pārliecināties, ka attiecīgā kompānija neveic nekādu saimniecisko darbību.

Latvijā reģistrētām bankām turpmāk būs aizliegts sadarboties ar čaulas kompānijām un apkalpot to kontus. To paredz Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā otrdien, 17.aprīlī, konceptuāli atbalstītie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā.

 Likuma grozījumi rosināti, lai samazinātu iespēju Latvijas finanšu sistēmu izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai, un aizliegums attieksies uz kredītiestādēm, ņemot vērā, ka čaulas veidojumu apgrozījums veido ievērojamu daļu no kredītiestāžu kopējā klientu apgrozījuma.

 Aizliegums attieksies arī uz maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kā arī uz klientu individuālo portfeļu pārvaldīšanu un atvērto ieguldījumu fondu apliecību izplatīšanu ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām.

 Grozījumi paredz, ka bankām 14 dienu laikā saviem klientiem – čaulas kompānijām - būs jāpaziņo par darījuma attiecību izbeigšanu vai neuzsākšanu un 60 dienu laikā būs jāslēdz to konti. Pēc šī perioda klients naudas līdzekļus, kas nebūs izņemti no kredītiestādes, varēs pārskaitīt tikai uz savu kontu vai kontu citā bankā vai finanšu iestādē. Šo naudu vairs nevarēs izmantot darījumu veikšanai.

Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu par čaulas kompānijām uzskata tādus uzņēmumus, kuri nevar pamatot savu saimniecisko darbību, kuri reģistrēti valstīs, kas neprasa iesniegt finanšu pārskatus, un kuriem nav saimnieciskās darbības veikšanas vietas.