Komisija atbalsta dienestu konsolidāciju uz VID reformas pamata
10.01. sēdē Komisija, piedaloties finanšu ministram, ģenerālprokuroram, VID ģenerāldirektorei, KNAB vadībai un citām atbildīgo institūciju amatpersonām, izvērtēja informatīvo ziņojumu “Par Valsts ieņēmumu dienesta darbības pilnveides pasākumiem". VID reforma paredz divas būtiskas izmaiņas:
- VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkciju un uzdevumu nodošanu finanšu ministra pārraudzībā izveidotajai tiešās pārvaldes iestādei - Nodokļu un muitas policijai;
- VID Iekšējās drošības pārvaldes operatīvās un izmeklēšanas funkciju un uzdevumu nodošana KNAB.
Saskaņā ar minēto informatīvo ziņojumu, no VID tiks nodalītas struktūrvienības, kuru darbības mērķis ir novērst, atklāt un izmeklēt noziedzīgus nodarījumus, nevis sniegt pakalpojumus vai konsultācijas. Tādējādi tiks veicināta izmeklēšanas iestāžu neatkarība, stiprināta nodokļu un muitas policijas darba efektivitāte noziedzīgo nodarījumu atklāšanā un tās strukturālā autonomija.
Atslogojot VID no represīvo funkciju veikšanas, tiktu sekmēta sabiedrības uzticēšanās VID, tādējādi sasniedzot VID stratēģijā noteikto misiju - VID uzticams sabiedrotais nodokļu un muitas lietās godīgai uzņēmējdarbībai un sabiedrībai.
Komisija norāda, ka VID reforma (institūciju konsolidēšana) ir labs sākums plašākai, sistēmiskai valsts iestāžu reformai valsts ilgtspējīgas attīstības perspektīvā.
Vienlaikus Komisija norāda uz nepieciešamību izskatīt minēto dienestu atalgojumu sistēmu un veikt atalgojumu sabalansēšanu.
Informatīvo ziņojumu “Par Valsts ieņēmumu dienesta darbības pilnveides pasākumiem" Ministru Kabinetā plānots izskatīt šī mēneša laikā.
Komisija izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalsta likumprojektu par "Maskavas nama" pārņemšanu valsts īpašumā
Komisija šodien izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu "Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai" vai tā dēvēto Maskavas nama pārņemšanu valsts īpašumā.
Ņemot vērā, ka priekšlikumi otrajam lasījumam netika iesniegti, Komisija virza iepriekšējo likumprojekta redakciju.
Par likumprojektu Saeimā plānots lemt ceturtdien, š.g. 11. janvārī.
Pašvaldību vadošajām amatpersonām būs nepieciešama speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam (19.12.2023.)
Pašvaldību vadošajām amatpersonām vajadzēs iegūt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. To paredz otrdien, 19.decembrī, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu” un izmaiņas Pašvaldību likumā. Izmaiņas likumos rosinājis Valsts prezidents.
“Šodien komisijā abus šos likumprojektus atbalstījām vienbalsīgi. Daudz diskutējām par to, kas notiek, ja pašvaldības amatpersonas pieeju valsts noslēpumam neiegūst, taču, kā liecina fakti, ļoti mazs cilvēku skaits vispār līdz šim nav saņēmis pielaidi valsts noslēpumam. Šis ir svarīgs un nepieciešams solis, lai stiprinātu valsts drošību,” akcentē komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis.
Izmaiņas paredz, ka speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam būs nepieciešama pašvaldības domes priekšsēdētājiem un viņu vietniekiem pēc 2025.gada pašvaldību vēlēšanām. Ja līdz šim laikam kādā pašvaldībā notiek jaunas domes vēlēšanas, nepieciešamību pēc valsts noslēpuma piemēro arī jaunievēlētās domes priekšsēdētājam un viņa vietniekam, paredz likumprojekts.
Ja, piemēram, domes vadītājs vai viņa vietnieks nesaņem šo atļauju, vēlētām amatpersonām tā tālāk ir domes izšķiršanās, vai šādas amatpersonas var turpināt savu darbu, šodien deputātiem sacīja prezidenta padomnieki.
Savukārt pašreizējiem pašvaldības izpilddirektoriem vai viņa vietniekiem speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam būs nepieciešams saņemt līdz nākamā gada beigām. Ja to neiegūs, persona no šī amata būs atbrīvojama, paredz likuma izmaiņas.
Ne tikai valsts apdraudējuma vai krīzes apstākļos, bet arī ikdienā ļoti nozīmīga ir efektīva pašvaldību spēja reaģēt un rīkoties, norādījis Valsts prezidents.
Mūsdienu ģeopolitiskajos apstākļos nav pieļaujama situācija, ka pašvaldību vadošās amatpersonas, kuru amata pienākumos ietilpst valstisku un sabiedriski nozīmīgu pienākumu veikšana, varētu neatbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, vai nebūtu spējīgas darboties ar aizsargājamu informāciju, uzsvēris prezidents.
Tāpat likumprojekta autori akcentē, ka speciālo atļauju saņemšana būtiski uzlabotu valsts un pašvaldību sadarbību, kā arī garantētu, ka valsts var dalīties ar aizsargājamu informāciju.
Lai likumu izmaiņas stātos spēkā, tās vēl trīs lasījumos jāpieņem Saeimai.
Saeimas Preses dienests
Vairāk rakstu...