Noslēdzies fotokonkurss jauniešiem “Es = Latvija”, un ir noskaidroti divpadsmit darbi, kurus šī gada 1.novembrī izstādīs parlamentā un 18.novembrī – Latvijas Nacionālajā teātrī, kur notiks Latvijas Republikas proklamēšanas simtajai gadadienai veltītā Saeimas svinīgā sēde.

Konkursa uzvarētāji ir: Signija Jeste un Oskars Ozoliņš no Rīgas Stila un modes tehnikuma, Ilma Kupcova no Daugavpils Universitātes, Miks Zaķis no Talsu novada vakara un neklātienes vidusskolas, Lija Jēgere no Jaņa Rozentāla mākslas skolas, Annija Neretniece no Salacgrīvas vidusskolas, Kristiāna Mame no Oskara Kalpaka Liepājas 15.vidusskolas, Linda Katrīna Isada no Brocēnu vidusskolas, Elīna Bērziņa no Aknīstes vidusskolas un Dāvids Birulis. Kopumā konkursam 64 autori pieteica 157 darbus.

Komisijas deputāts, Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētājs Aleksejs Loskutovs un deputāte Zenta Tretjaka no 24. līdz 25. septembrim piedalījās Eiropol parlamentārās uzraudzības apvienotās grupas 3.sanāksmē Briselē.

Otrdien, 25.septembrī, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis tikās ar Baltkrievijas Republikas aizsardzības ministra pirmo vietnieku, Ģenerālštāba komandieri, ģenerālmajoru Oļegu Belokoņevu

 Foto: Ieva Ābele, Saeima Izmantošanas noteikumi: saeima.lv/lv/autortiesibas

Lai pilnveidotu tiesisko regulējumu valsts aizsardzības jomā, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 25.septembrī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Nacionālās drošības likumā. Likumprojektā definēti visaptverošas valsts aizsardzības pamatprincipi, kā arī precizēti gadījumi, kad Ministru kabinets ir tiesīgs pieņemt lēmumu par zemessargu un rezerves karavīru mobilizāciju.

Tāpat komisijas atbalstītie grozījumi paredz, ka militāra iebrukuma vai valsts okupācijas laikā nedrīkst aizliegt izrādīt bruņotu pretestību. Līdz šim likums to noteica tikai kara gadījumā.

Likumprojekts paredz iespēju valsts apdraudējuma gadījumā izsludināt zemessargu un rezerves karavīru mobilizāciju uz laiku līdz 72 stundām. Izmaiņas nepieciešamas, lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienību kaujas štatu operatīvu aizpildīšanu jau pirms izņēmuma stāvokļa izsludināšanas vai kara laika iestāšanās, tādējādi sniedzot papildu instrumentus apdraudējuma pārvarēšanai tā agrīnajā fāzē.

Savukārt likumprojektā iekļautie visaptverošas valsts aizsardzības pamatprincipi paredz, ka kara vai militāra iebrukuma gadījumā ne tikai NBS, bet arī valsts pārvaldes un pašvaldības institūcijām, kā arī fiziskām un juridiskām personām jāveic pasākumi valsts militārai un civilai aizsardzībai un jāīsteno bruņota pretošanās, pilsoniska nepakļaušanās un nesadarbošanās ar nelikumīgām pārvaldes institūcijām.

Grozījumi paredz, ka iedzīvotājiem būs pienākums pildīt uzdevumus, ko dod NBS un to uzdevumu izpildē atbalstu sniedzošās Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) vai Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu bruņoto spēku vienības, kuras īsteno Latvijas valsts militāro aizsardzību, kā arī citas par valsts apdraudējuma pārvarēšanu atbildīgās valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas. Tāpat likumprojekts paredz pienākumu nesadarboties ar nelikumīgām pārvaldes institūcijām un agresora bruņotām vienībām, izņemot gadījumus, ja atteikums sadarboties būtiski apdraud personas vai tās ģimenes locekļu dzīvību vai brīvību.

Trešdien, 19.septembrī,  Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis tikās ar Rumānijas parlamenta Deputātu palātas Aizsardzības, sabiedriskās kārtības un nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāju  Dorelu-Georgu Capraru un pārstāvjiem.

Foto: Ernests Dinka, Saeima