Komisijas deputāti iepazīstas ar Aizsardzības ministrijai plānoto finansējumu 2019. gadā
13.03.2019.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā 13.marta sēdē uzklausīja aizsardzības ministra A.Pabrika un ministrijas pārstāvju ziņojumu par Aizsardzības ministrijai plānoto budžetu 2019.gadā.
Saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu 2019. gadā un turpmāk aizsardzības budžets ir plānots 2% apmērā no IKP. Atbilstoši IKP prognozēm aizsardzības budžets 2019. gadā plānots 636 645 418 euro, 2020. gadā – 653 036 225 euro un 2021. gadā 688 596 225 euro.
Aizsardzības budžeta galvenās prioritātes ir aizsardzības spēju attīstība un militārā personāla palielināšana, lai stiprinātu Nacionālo bruņoto spēku (turpmāk – NBS) kaujas spējas (tostarp attīstot kaujas atbalsta kapacitāti, kā arī nodrošinājuma sistēmas efektivitāti), galvenā ekipējuma iegādēm paredzot 20% no aizsardzības budžeta. Vienlaikus ir būtiski nodrošināt pastāvīgu sabiedroto spēku klātbūtni Latvijā veidā, kas sekmē NATO kopējo atturēšanas stratēģiju, nodrošina NBS iztrūkstošās kaujas atbalsta spējas, kā arī sekmīgu integrāciju un savietojamību ar NBS gan mācībās, gan kaujas gatavības uzturēšanā. Baltijas valstu aizsardzības un atturēšanas spēju un NATO kolektīvo spēju veicināšanai, kā arī komandvadības elementa nodrošināšanai sadarbībā ar Dāniju un Igauniju uzsākta daudznacionālās divīzijas štāba "Ziemeļi" izveide.
Lai nodrošinātu NBS spēju attīstību atbilstoši drošības situācijai, Aizsardzības ministrija ir izstrādājusi ilgtermiņa NBS attīstības plānu 2016. - 2028. gadam. Saskaņā ar NBS attīstības plānu ilgtermiņā tiks attīstītas NBS, tostarp Zemessardzes kaujas un reaģēšanas spējas, tiks ieguldīti līdzekļi personāla apmācībā, ekipējuma un tehnikas iegādē un uzturēšanā, kā arī infrastruktūras attīstībā. Vienlaikus šobrīd norit darbs pie jaunās Valsts aizsardzības koncepcijas un nākamā divpadsmit gadu cikla NBS attīstības plāna izstrādes.
Nozīmīgākie sabiedrības ieguvumi, piešķirot Aizsardzības ministrijas nozarēm 2019. gadā 2% no IKP, ir: dienesta apstākļu uzlabošana karavīriem, tostarp militārās infrastruktūras attīstība un ekipējuma papildināšana; Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju stiprināšana; karavīru un zemessargu atalgojuma sistēmas pilnveidošana - NBS jaunās algu sistēmas ieviešana un kompensācijas zemessargiem; Jaunsardzes kustības attīstīšana, uzlabojot Jaunsargu mācību programmas kvalitāti un pakāpeniski paplašinot valsts aizsardzības mācības skolu tīklu.
Komisijas deputāti piedalās Starpparlamentu konferencē par KĀDP un KDAP.
Komisijas priekšsēdētāja biedrs Aldis Blumbergs un deputāts Kaspars Ģirģens no 6. marta līdz 9. martam Bukarestē piedalījās Starpparlamentu konferencē par ES Kopējo ārējo un drošības politiku (KĀDP) un Kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP).
Piedalīšanās zemessardzes kolektīvajās apmācībās būs attaisnojošs iemesls darba neveikšanai
07.03.2019.
Saeima ceturtdien, 7.martā, veica izmaiņas Darba likumā, pilnveidojot tiesisko regulējumu attiecībā uz darba ņēmēju piedalīšanos zemessargu apmācībās un rezerves karavīru militārajās apmācībās un atlīdzības izmaksu šādos gadījumos.
Likuma grozījumi paredz, ka darbinieka piedalīšanās zemessargu kolektīvajā apmācībā ir attaisnojums darba neveikšanai un darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam noteikto atlīdzību. Dalība šādas apmācībās ir attaisnojama ne ilgāk kā piecas dienas pēc kārtas kalendārā gada laikā. Izdevumus saistībā ar atlīdzības izmaksu šādos gadījumos darba devējam kompensēs Nacionālie bruņotie spēki Ministru kabineta noteiktā kārtībā.
Šī likuma norma stāsies spēkā 2020.gada 1.janvārī.
Tāpat likuma izmaiņas paredz, ka darba devējs var izmaksāt darbiniekam atlīdzību arī gadījumos, kad tas neveic darbu sakarā ar cita veida zemessargu apmācību, kā arī rezerves karavīru militārajām apmācībām.
Savukārt izglītības iestādēm apmācībās vai uzdevumu pildīšanā iesaistītie zemessargi, kā arī militārajās mācībās iesauktie rezerves karavīri no mācībām (studijām) jāatbrīvo, saglabājot tiesības turpināt mācības ar tiem pašiem nosacījumiem, kādi bijuši pirms tam, nosaka veiktās izmaiņas Latvijas Republikas Zemessardzes likumā un Militārā dienesta likumā.
Saeimas Preses dienests