Saeima atbalsta jaunu Ieroču aprites likumu
14.03.2019.
Saeimas deputāti ceturtdien, 14.martā, trešajā lasījumā atbalstīja jaunu Ieroču aprites likumu. Tas tostarp paredz, ka medībām domātos šaujamieročus varēs izmantot no 16 gadu vecuma.
Turpmāk fiziskā persona, kas sasniegusi 16 gadu vecumu, bet vēl nav astoņpadsmitgadīga, un uz kuru neattiecas citi likumā minētie aizliegumi, būs tiesīga individuālajās medībās izmantot medībām klasificētu ieroci (izņemot vītņstobra) tā īpašnieka tiešā klātbūtnē.
Jaunietim būs nepieciešama Valsts meža dienesta izsniegta mednieka apliecība, kā arī vecāku vai likumisko pārstāvju rakstveida piekrišana un Valsts policijas atļauja. Par drošības prasību un medības reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu attiecīgajā gadījumā būs atbildīgs ieroča īpašnieks. Gadījumā, ja atbildīgais nebūs nodrošinājis prasību ievērošanu, Valsts policija varēs anulēt īpašniekam piešķirtās ieroča iegādāšanās, realizēšanas, glabāšanas nēsāšanas un kolekcijas atļaujas vai nepagarināt to derīguma termiņu.
Tāpat likums paredz, ka no 10 gadu vecuma ar vecāku vai likumisko pārstāvju atļauju varēs izmantot peintbola ieročus, kas pēc ārējā izskata neatveido rūpnieciski ražotus ieročus un kuru šāviņa sākumenerģija nepārsniedz 12 džoulus. Savukārt no 16 gadu vecuma ar vecāku vai likumisko pārstāvju atļauju būs iespējams izmantot peintbola ieročus, kuru šāviņa sākumenerģija nepārsniedz 12 džoulus, straikbola ieročus, kuru sākumenerģija nepārsniedz 1,5 džoulus, kā arī lāzertaga ierīces.
Komisijas deputāti iepazīstas ar Aizsardzības ministrijai plānoto finansējumu 2019. gadā
13.03.2019.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā 13.marta sēdē uzklausīja aizsardzības ministra A.Pabrika un ministrijas pārstāvju ziņojumu par Aizsardzības ministrijai plānoto budžetu 2019.gadā.
Saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu 2019. gadā un turpmāk aizsardzības budžets ir plānots 2% apmērā no IKP. Atbilstoši IKP prognozēm aizsardzības budžets 2019. gadā plānots 636 645 418 euro, 2020. gadā – 653 036 225 euro un 2021. gadā 688 596 225 euro.
Aizsardzības budžeta galvenās prioritātes ir aizsardzības spēju attīstība un militārā personāla palielināšana, lai stiprinātu Nacionālo bruņoto spēku (turpmāk – NBS) kaujas spējas (tostarp attīstot kaujas atbalsta kapacitāti, kā arī nodrošinājuma sistēmas efektivitāti), galvenā ekipējuma iegādēm paredzot 20% no aizsardzības budžeta. Vienlaikus ir būtiski nodrošināt pastāvīgu sabiedroto spēku klātbūtni Latvijā veidā, kas sekmē NATO kopējo atturēšanas stratēģiju, nodrošina NBS iztrūkstošās kaujas atbalsta spējas, kā arī sekmīgu integrāciju un savietojamību ar NBS gan mācībās, gan kaujas gatavības uzturēšanā. Baltijas valstu aizsardzības un atturēšanas spēju un NATO kolektīvo spēju veicināšanai, kā arī komandvadības elementa nodrošināšanai sadarbībā ar Dāniju un Igauniju uzsākta daudznacionālās divīzijas štāba "Ziemeļi" izveide.
Lai nodrošinātu NBS spēju attīstību atbilstoši drošības situācijai, Aizsardzības ministrija ir izstrādājusi ilgtermiņa NBS attīstības plānu 2016. - 2028. gadam. Saskaņā ar NBS attīstības plānu ilgtermiņā tiks attīstītas NBS, tostarp Zemessardzes kaujas un reaģēšanas spējas, tiks ieguldīti līdzekļi personāla apmācībā, ekipējuma un tehnikas iegādē un uzturēšanā, kā arī infrastruktūras attīstībā. Vienlaikus šobrīd norit darbs pie jaunās Valsts aizsardzības koncepcijas un nākamā divpadsmit gadu cikla NBS attīstības plāna izstrādes.
Nozīmīgākie sabiedrības ieguvumi, piešķirot Aizsardzības ministrijas nozarēm 2019. gadā 2% no IKP, ir: dienesta apstākļu uzlabošana karavīriem, tostarp militārās infrastruktūras attīstība un ekipējuma papildināšana; Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju stiprināšana; karavīru un zemessargu atalgojuma sistēmas pilnveidošana - NBS jaunās algu sistēmas ieviešana un kompensācijas zemessargiem; Jaunsardzes kustības attīstīšana, uzlabojot Jaunsargu mācību programmas kvalitāti un pakāpeniski paplašinot valsts aizsardzības mācības skolu tīklu.
Komisijas deputāti piedalās Starpparlamentu konferencē par KĀDP un KDAP.
Komisijas priekšsēdētāja biedrs Aldis Blumbergs un deputāts Kaspars Ģirģens no 6. marta līdz 9. martam Bukarestē piedalījās Starpparlamentu konferencē par ES Kopējo ārējo un drošības politiku (KĀDP) un Kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP).