Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija

Valsts iekšējā un ārējā drošība ir tās iedzīvotāju labklājības pamats, tāpēc tai vajadzētu būt mūsu visu kopīgai rūpei. Mūsu mājas lapā Jūs atradīsiet aktuālu informāciju par komisijas sēdēm un tajās izskatāmajiem likumprojektiem, ka arī citiem jautājumiem. Cerot, ka šeit ievietotā informācija būs gan noderīga, gan rosinoša, labprāt uzklausīsim Jūsu ieteikumus un pārdomas.

A A

Lai mainītu pārsūdzēšanas kārtību saistībā ar drošības iestāžu atteikumu izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu, Saeima ceturtdien, 1.februārī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par valsts noslēpumu”. Izmaiņas nepieciešamas saistībā ar Satversmes tiesas spriedumu, kas paredz no 2018.gada 1.jūlija atcelt līdzšinējo pārsūdzēšanas kārtību.

Likuma grozījumi noteic, ka turpmāk ģenerālprokurora lēmumu saistībā ar drošības iestāžu atteikumu izsniegt, anulēt vai pazemināt speciālās atļaujas kategorijas varēs pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 14 dienu laikā. Tiesas lēmumu pārsūdzēt nevarēs. Patlaban noteikts, ka atļaujas darbam ar valsts noslēpumu neizsniegšanu var pārsūdzēt Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktoram. Savukārt SAB direktora lēmumu var pārsūdzēt ģenerālprokuroram, kura lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

Noteikta sīkāka kārtība, kā persona tiek uzklausīta drošības iestādē, tostarp persona būs jāinformē par iemesliem, kāpēc tai var tikt liegta pieeja valsts noslēpumam. Valsts drošības iestādei, informējot par atteikuma iemesliem, būs tiesības neatklāt tādu informāciju, kas var kaitēt citas personas tiesiskajām interesēm, valsts drošībai vai aizsardzībai.

Tāpat persona, kurai iepriekš bija liegta pieeja darbam ar valsts noslēpumu, atkārtoti uz speciālās atļaujas saņemšanu varēs pretendēt pēc pieciem gadiem. Piemēram, ja persona iepriekš atteikusies no Latvijas pilsonības, tad pieeju valsts noslēpumam varēs vērtēt piecus gadus pēc pilsonības atgūšanas. Patlaban likumā šī iespēja ir liegta. Ja speciālā atļauja darbam ar valsts noslēpumu ir liegta, persona pārceļama citā amatā vai izbeidzamas darba attiecības, un turpmāk tā vairs nedrīkst saņemt attiecīgo pielaidi.

Lai mainītu pārsūdzēšanas kārtību saistībā ar drošības iestāžu atteikumu izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 23.janvārī, noslēdza darbu pie grozījumiem likumā “Par valsts noslēpumu”. Izmaiņas likumā nepieciešamas saistībā ar Satversmes tiesas spriedumu, kas paredz no 2018.gada 1.jūlija atcelt līdzšinējo pārsūdzēšanas kārtību.

Likuma grozījumi noteic, ka turpmāk ģenerālprokurora lēmumu saistībā ar drošības iestāžu atteikumu izsniegt, anulēt vai pazemināt speciālās atļaujas kategorijas varēs pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 14 dienu laikā. Tiesas lēmumu pārsūdzēt nevarēs. Patlaban noteikts, ka atļaujas darbam ar valsts noslēpumu neizsniegšanu var pārsūdzēt Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktoram. Savukārt SAB direktora lēmumu var pārsūdzēt ģenerālprokuroram, kura lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

Likumprojekts arī paredz noteikt sīkāku kārtību, kā notiek personas uzklausīšana drošības iestādē, tostarp persona būs jāinformē par iemesliem, kāpēc tai var tikt liegta pieeja valsts noslēpumam. Valsts drošības iestādei, informējot par atteikuma iemesliem, būs tiesības neatklāt tādu informāciju, kas var kaitēt citas personas tiesiskajām interesēm, valsts drošībai vai aizsardzībai.

Tāpat plānots, ka persona, kurai iepriekš bija liegta pieeja darbam ar valsts noslēpumu, atkārtoti uz speciālās atļaujas saņemšanu varēs pretendēt pēc pieciem gadiem. Piemēram, ja persona iepriekš atteikusies no Latvijas pilsonības, tad pieeju valsts noslēpumam varēs vērtēt piecus gadus pēc pilsonības atgūšanas. Patlaban likumā šī iespēja ir liegta. Ja speciālā atļauja darbam ar valsts noslēpumu ir liegta, persona pārceļama citā amatā vai izbeidzamas darba attiecības, un turpmāk tā vairs nedrīkst saņemt attiecīgo pielaidi.

No 2020.gada 1.jūlija Latvijā darbosies Fizisko personu reģistrs, kas aizstās pašreizējo Iedzīvotāju reģistru. Jaunais reģistrs taps uz pašreizējā reģistra bāzes, un tajā būs plašāks ierakstāmo subjektu loks. To paredz Fizisko personu reģistra likumprojekts, kuru Saeima ceturtdien, 14.decembrī, pieņēma galīgajā lasījumā.

 Fizisko personu reģistru veidos, papildinot esošā Iedzīvotāju reģistra informācijas sistēmu. Jaunajā reģistrā tiks iekļauti arī ārvalstnieki, kuri Latvijā, piemēram, iegādājas nekustamos īpašumus vai pērk uzņēmumus. Patlaban ir apgrūtināta valsts reģistru savietošana un ārzemnieku identitātes pārbaude, kā arī ierobežotas iespējas ārzemniekiem Latvijā iegūt elektronisko parakstu un sazināties ar valsts iestādēm elektroniski.

 Reģistrā iekļaus un aktualizēs ziņas ne tikai par Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kā tas ir bijis līdz šim, bet arī par ārzemniekiem, tostarp tiem, kuriem ir tiesiska saikne ar Latviju, uz kuras pamata veidojas vai ir izveidojušās savstarpējas tiesības un pienākumi nekustamā īpašuma, komercdarbības, veselības, nodokļu, pabalstu, patvēruma un izglītības jomā.

 Tāpat reģistrā iekļaus informāciju par tādu ārvalstnieku, kurš vēlēsies saņemt Latvijas personas apliecību, lai veicinātu ekonomikas, zinātnes, izglītības vai kultūras sakaru attīstību, vai arī kurš vēlēsies saņemt valsts pārvaldes pakalpojumus elektroniski, izmantojot Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas izsniegto elektroniskās identifikācijas līdzekli.

 

Saeima ceturtdien, 7.decembrī, atbalstīja lēmuma projektu par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai pretterorisma operācijā Irākā līdz 2020.gada 1.februārim.

 Patlaban Latvija 6 instruktoru sastāvā īsteno Irākas drošības spēku apmācību, pilnībā iekļaujoties Dānijas kontingenta sastāvā. Apmācībās iesaistītais personāls nekādā veidā neiesaistās karadarbībā. Turpmāk apmācībās iesaistīsies līdz 40 Latvijas karavīru, teikts lēmumprojekta anotācijā.

 Saeima 2016.gada 14.janvārī nolēma nosūtīt NBS karavīrus dalībai pret teroristisko organizāciju ISIL/Da'esh vērstajā starptautiskās koalīcijas militārajā operācijā Irākā šīs valsts militāro spēku apmācībai līdz 2018.gada 1.februārim.

 Kopš starptautiskā koalīcija aktīvi izvērsusi darbību Irākā un Sīrijā ir vērojami operacionālie panākumi un atgūtas gandrīz divas trešdaļas no teroristu kontrolētajām teritorijām, taču situācija vēl joprojām ir sarežģīta. Ir nepieciešams turpināt cīņu pret ISIL/Da’esh un nepieļaut to izvēršanos gan reģionā, gan arī Eiropā un citviet, teikts lēmumprojekta anotācijā.

 Saskaņā ar Aizsardzības ministrijas informāciju šobrīd Latvija dažādos apmēros piedalās Eiropas Savienības (ES) pretpirātisma operācijā “Atalanta”, ES apmācības misijā Mali, NATO apmācības operācijā “Resolute Support” Afganistānā un ES Jūras spēku “Eunavfor Med/Sophia” militārajā operācijā Vidusjūras reģionā pret cilvēku kontrabandas un tirdzniecības tīkliem, kā arī ANO vadītajā stabilizācijas misijā MINUSMA Mali.

 Saeimas Preses dienests

Šodien, 7. decembrī, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (V) un Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa piedalās 10. Parlamentārajā izlūkošanas un drošības forumā Vašingtonā, ASV.

Forumā paredzēts diskutēt par kiberdrošību, tostarp ekonomisko kiberspiegošanu finanšu un investīciju jomā,  cīņu ar terorisma finansēšanu, novēršot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kā arī  izlūkošanas informācijas apmaiņu. Tajā piedalīsies augsta līmeņa eksperti, kas specializējušies izlūkošanas un drošības jautājumos starptautiskā līmenī.

 10. Parlamentārajā izlūkošanas un drošības forumā piedalās  150 delegāti no 46 valstīm.

Parlamentārā izlūkošanas un drošības foruma tradīciju 2014.gadā iedibināja ASV kongresa pārstāvju palātas loceklis R.Pitendžers ar mērķi stiprināt ASV un Eiropas valstu sadarbību drošības veicināšanā. Kopš 2014.gada šajos forumos piedalījušies 700 dalībnieki no vairāk nekā no 70 valstīm.  Eiropas un ASV likumdevējiem ik gadu ir iespēja ne vien analizēt aktuālākos drošības izaicinājumus un riskus, bet arī savstarpējā informācijas un labās prakses piemēru apmaiņā rast efektīvus risinājumus un vienotu izpratni par kopīgi veicamiem pasākumiem.