Komisija izsaka visdziļāko līdzjūtību Nacionālo bruņoto spēku karavīra, kurš zaudēja dzīvību militāro mācību laikā, ģimenei, draugiem un dienesta biedriem.

No šī gada 12. līdz 14.maijam Komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis un Komisijas sekretārs Jānis Skrastiņš piedalījās Ziemeļvalstu un Baltijas jūras valstu aizsardzības komisiju ikgadējā drošības un aizsardzības forumā, kas šogad notika Lietuvā, Palangā.
R. Bergmanis Ziemeļvalstu un Baltijas valstu kolēģus informēja par aizsardzības un drošības prioritātēm Latvijā, kā arī tika pārrunāta NATO reģionālā aizsardzības plāna īstenošana reģionā un kritiskās infrastruktūras aizsardzība Baltijas jūrā.
Uzņemošā valsts sniedza informāciju par Lietuvas enerģētisko neatkarību un valsts robežsardzes lomu kritiskās infrastruktūras aizsardzībā.
Eiropas Parlamenta deputāts un Lietuvas bijušais premjerministrs (2008.-2012.) Andrius Kubilius aktualizēja tēmu - Karš Ukrainā: Ukrainas sakāve izmaksātu nesalīdzināmi dārgāk nekā tās uzvarai nepieciešamā nauda, kuras kontekstā Ziemeļvalstu un Baltijas jūras valstu aizsardzības komisiju pārstāvji diskutēja par aktualitātēm Ukrainā, sniegto un vēl nepieciešamo atbalstu Ukrainai tās cīņā pret agresorvalsti, kā arī šī kara nozīmi un lomu Eiropas Savienības un NATO mērogā.

Fofo: Lietuvos Respublikos Seimas

 

 

Saeimas deputāti otrdien, 30.aprīlī, apmeklēja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) militāro bāzi Ādažos un kopā ar karavīriem atskatījās uz Latvijas dalības NATO 20 gadiem – bruņoto spēku attīstību un modernizāciju, mūsu karavīru un sabiedroto ieguldījumu Latvijas drošības stiprināšanā. Aizsardzības ministrija arī iepazīstināja ar aktuālajiem darbiem un nākotnes izaicinājumiem nākamajiem 12 gadiem, bet NBS pārstāvji informēja par NATO brigādes veidošanas progresu Latvijā.
“Paldies mūsu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem par darbu. Redzot paveikto, mēs jūtamies drošībā un pasargāti, ir gandarījums par redzēto un pārliecība, ka kopā ar NATO partneriem mēs spējam sargāt savu valsti no pirmā centimetra,” uzsver Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.
Savukārt Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis akcentē, ka NATO ieguldījums Latvijas drošības stiprināšanā šo gadu laikā ir bijis neatsverams. “Nav nekādu šaubu par NATO kolektīvās aizsardzības spējām nodrošināt Latvijas teritorijas aizsardzību. Paldies gan mūsu karavīriem, gan sabiedrotajiem par ieguldījumu un darbu, sargājot mūsu valsti, mieru un demokrātiju. Latvija turpinās stiprināt savas aizsardzības spējas, kā arī papildināt un atjaunot militāro tehniku un ekipējumu.”
R.Bergmanis atzīmē, ka šodien Aizsardzības komisijas deputāti tikās arī ar Valsts aizsardzības dienesta karavīriem, kuri kopš pagājušā gada jūlija brīvprātīgi piedalās valsts aizsardzības stiprināšanā un drīz noslēgs 11 mēnešu ilgušo dienestu.
Vizītes laikā Saeimas deputāti iepazinās ar Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes attīstību un NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas ieguldījumu, kā arī izmēģināja Latvijas un sabiedroto militāro tehniku un ekipējumu. Deputāti arī izbrauca ar bruņutransportieri “Patria”, kas ir taktiskais kājnieku pārvadāšanas līdzeklis, un drīzumā plānots uzsākt bruņutransportieru pilna cikla ražošanu Latvijā.
Tāpat deputāti piedalījās atceres brīdī pie kritušo Latvijas karavīru pieminekļa, noliekot sveces un pieminot karavīrus, kuri ziedojoši savas dzīvības.
Saeimas deputāti Ādažus apmeklēja pēc parlamenta Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iniciatīvas, lai stiprinātu parlamenta saikni ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un NATO sabiedroto kontingentu Latvijā, kā arī uzsvērtu karavīru ieguldījumu mūsu drošības stiprināšanā.
Latvija par pilntiesīgu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsti kļuva 2004.gada 29.martā.

Saeimas Preses dienests

Š. g. 30. aprīlī Komisijas deputāti tikās ar Valsts aizsardzības dienesta karavīriem, kuri kopš pagājušā gada jūlija brīvprātīgi piedalās valsts aizsardzības stiprināšanā un drīz noslēgs 11 mēnešu ilgušo dienestu.

Tikšanās laikā tika pārrunātas aktualitātes, izaicinājumi, iegūtā pieredze, zināšanas, kā arī izdarītie secinājumi valsts aizsardzības dienesta gaitā.

Komisijas deputāti pauda gandarījumu un lepnumu par nozīmīgo skaitu jauniešu, kuri izvēlējušies turpināt savu karjeru Nacionālo bruņoto spēku profesionāļu rindās, kā arī par tiem, kuri nolēmuši savas gaitas turpināt augstskolās, un par katru, kurš uzdrošinājās gūt pārliecību par saviem spēkiem, šo aizvadīto gadu ziedojot valsts aizsardzības stiprināšanai.

Latvija var lepoties ar šādiem jauniešiem!

 Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/

Izmantošanas noteikumi: www.saeima.lv/lv/autortiesibas

Arī tiem Krievijas pilsoņiem, kuri saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saskaņā ar tā saukto ārvalstnieku likumu, būs jākārto valsts valodas prasmes pārbaude. To trešdien, 24.aprīlī, lēma Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, pirmajā lasījumā atbalstot izmaiņas Imigrācijas likumā.
Ārvalstnieku likums paredzēja, ka pastāvīgās uzturēšanās atļaujas varēja saņemt tie ārvalstnieki, kuriem 1992.gada 1.jūlijā dzīvesvieta bija Latvijā un kuri bija reģistrēti iedzīvotāju reģistrā. Šis likums zaudēja spēku 2003.gada 1.maijā līdz ar Imigrācijas likuma spēkā stāšanos. Ārlietu ministrijas pārstāvji šodien deputātiem atzina, ka daudzi no viņiem ir Krievijas militārie pensionāri un viņu ģimenes locekļi. Savukārt Iekšlietu ministrijas pārstāvji sacīja, ka 3650 personas ir Krievijas Federācijas pilsoņi.
Mainīt Krievijas pilsoņu līdzšinējo uzturēšanās kārtību Latvijā nepieciešams, lai stiprinātu valsts iekšējo drošību, spēcinātu latviešu valodas pozīcijas, kā arī veicinātu iekļautību un piederību Latvijai to ārvalstu pilsoņu vidū, kas uzturas mūsu valstī ilgtermiņā, uzsvēruši likumprojekta autori.
Izmaiņas paredz, ka šiem Krievijas pilsoņiem pastāvīgās uzturēšanās atļaujas būs derīgas līdz nākamā gada 15.maijam, ja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) līdz 2025.gada 30.aprīlim nebūs saņemti nepieciešamie dokumenti Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai.
Savukārt līdz nākamā gada 15.septembrim uzturēšanās atļaujas būs derīgas tiem, kuriem ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai būs nepieciešams apliecinājums par valsts valodas apguvi. Tas paredzēts, ja līdz 2025.gada 1.maijam būs saņemta informācija par to, ka šī persona vismaz vienu reizi ir kārtojusi valsts valodas prasmes pārbaudi un šai personai noteikta atkārtota pārbaude, bet PMLP līdz nākamā gada 31.augustam nav saņemti nepieciešamie dokumenti ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai.
Jaunās prasības attieksies uz aptuveni 5000 Krievijas pilsoņiem, norādīja Iekšlietu ministrijas pārstāvji. Plānots, ka valodas zināšanas tāpat kā līdz šim tiks prasītas personām vecumā līdz 75 gadiem.
Paredzēts, ka šajā laikā Krievijas pilsoņiem būs tiesības uz nodarbinātību bez ierobežojumiem, kā arī tiesības saņemt līdzšinējos valsts nodrošinātos pakalpojumus, tostarp pensijas un pabalstus, ja personas deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā.
Pērn septembrī Saeima pieņēma Imigrācijas likuma grozījumus, kas paredzēja, ka Krievijas pilsoņi, kuri bija pieteikušies, taču nebija sekmīgi nokārtojuši valsts valodas pārbaudi vai nebija to kārtojuši attaisnojošu iemeslu dēļ, var saņemt uzturēšanās atļauju uz laiku līdz diviem gadiem. Tas neattiecās uz tiem Krievijas pilsoņiem, kuri pastāvīgās uzturēšanās atļaujas ieguvuši saskaņā ar tā saukto ārvalstnieku likumu un kuriem līdz šim neprasīja valodas zināšanas.
Lai izmaiņas Imigrācijas likumā stātos spēkā, tās vēl trīs lasījumos jāatbalsta Saeimai.

Saeimas Preses dienests

Apakškategorijas