Pašvaldību vadošajām amatpersonām būs nepieciešama speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam. To paredz š.g. 11. janvārī Saeimā pirmajā lasījumā pieņemtie Valsts prezidenta rosinātie grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu” un Pašvaldību likumā.
Izvērtējot saņemtos priekšlikumus otrajam lasījumam, Komisija atbalstīja Satversmes aizsardzības biroja ierosinājumu, kas paredz elektroniskā paraksta izmantošanu valsts noslēpuma apritē. Tas ļautu veikt klasificēto dokumentu digitalizāciju, saglabājot juridisko spēku, un būtiski atvieglotu šādu dokumentu apriti un uzglabāšanu.
Uz otro lasījumu tika saglabāts iepriekšējais koncepts - speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam nepieciešama pašvaldības domes priekšsēdētājiem un viņu vietniekiem pēc 2025. gada pašvaldību vēlēšanām.
Precizēts tika nosacījums, kādā izpilddirektors iegūst speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, tādējādi komisijas atbalstu guva Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz pienākumu viena mēneša laikā no dienas, kad stājas spēkā Pašvaldību likuma grozījumi, iesniegt valsts drošības iestādē attiecīgo dokumentāciju speciālas atļaujas pieejai valsts noslēpumam saņemšanai.
Likumprojekta izstrādātāji norāda, ka efektīva pašvaldību spēja reaģēt un rīkoties ir ļoti nozīmīga ne tikai valsts apdraudējuma vai krīzes apstākļos, bet arī ikdienā. Turklāt speciālo atļauju saņemšana būtiski uzlabotu valsts un pašvaldību sadarbību, kā arī garantētu, ka valsts var dalīties ar aizsargājamu informāciju.
Komisija nolēma virzīt likumprojektus - “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu” un “Grozījumi pašvaldību likumā” izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā lasījumā.
Lai likumu izmaiņas stātos spēkā, tās vēl divos lasījumos jāpieņem Saeimai.