Komisija savā š.g. 4. aprīļa sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu””, (210/Lp14) Grozījumi Informācijas atklātības likumā (211/Lp14) un Grozījumi Krimināllikumā (212/Lp14) pirmajam lasījumam. Atbilstoši likumprojekta izstrādātāju lūgumam tika atbalstīts ierosinājums lūgt Saeimu noteikt likumprojektiem steidzamību. Savukārt atbildīgās komisijas redzējums par likumprojektu pieņemšanu galīgajā lasījumā 5. aprīļa Saeimas sēdē neguva atbalstu. Tā vietā tika nobalsots 11. aprīlis kā priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam un izskatīšana Saeimas sēdē galīgajā lasījumā š.g. 20. aprīlī. Likumprojekti par steidzamiem ir atzīti.

Grozījumu būtība ir sakārtot informācijas “dienesta vajadzībām” aizsardzības pasākumus atbilstoši aktuālajai ģeopolitiskajai situācijai un informācijas izmantošanas nozīmei. Identificēts, ka regulējums ir novecojis un nepieciešama tā pārskatīšana atbilstoši aktuālajām informācijas aizsardzības nepieciešamībām.

Šobrīd informācija “dienesta vajadzībām” ir viens no ierobežotas pieejamības informācijas veidiem ar stingrākiem glabāšanas un aprites nosacījumiem, tās klasifikācijas termiņš ir viens gads, pēc kura iespējama pagarināšana, un par šādas informācijas izpaušanu paredzēta atbildība. Vēsturiski informācija dienesta vajadzībām ir bijusi klasificēta kā valsts noslēpuma objekts. Tā tika dēvēta par ierobežotas lietošanas informāciju un līdz 2003. gadam bija noteikts, ka par ierobežotas lietošanas informāciju atzīstama tāda saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem radīta vai saņemta Latvijas Republikā aizsargājama informācija, kura attiecas uz militāro, politisko, ekonomisko, zinātnisko, tehnisko, izlūkošanas (pretizlūkošanas) un operatīvo darbību un kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var apgrūtināt konkrētas valsts institūcijas darbību.

Šobrīd likumprojektā paredzēts, ka par informāciju dienesta vajadzībām atzīstama tāda iestādes vadītāja noteikta informācija, kas saistīta ar iestādes funkciju izpildi un paredzēta iestādes pamatdarbības nodrošināšanai un kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var apdraudēt valsts intereses, apgrūtināt iestādes darbu un tai noteikto funkciju izpildi.

Attiecībā uz informāciju dienesta vajadzībām tiek paredzēts jauns klasifikācijas termiņš – 3 gadi – un attiecīgais regulējums ietverts Valsts noslēpuma likumā, vienlaikus nepastiprinot aizsardzības prasības attiecībā uz glabāšanu.  

Otrs likumprojektu paketes mērķis ir sakārtot juridisko pamatu iespējām iepazīstināt cilvēku ar valsts noslēpumu ārkārtas un izņēmuma stāvokļa laikā, šobrīd tas ir aizliegts, līdz ar to paredzēts radīt kārtību un priekšrakstu, kā tas likumīgi var tikt darīts.

Šāda prakse eksistē NATO un ES valstīs, tādēļ regulējums atbilst starptautiskajām saistībām un var tikt realizēts valsts drošības interesēs.