Jaunumi
Komisijas delegācija apmeklē NATO
Laikā no š.g. 24. līdz 26. aprīlim komisijas delegācija: deputāti Raimonds Bergmanis, Jānis Skrastiņš, Jānis Dombrava, Atis Švinka, Aleksejs Rosļikovs, Edmunds Zivtiņš un Uldis Augulis pēc ASV vēstniecības Latvijā un U.S. Mission to NATO ielūgumam apmeklēja NATO centrālo mītni Briselē. Vizītes ietvaros tika diskutēts par NATO jauno stratēģisko koncepciju, gaidāmajiem lēmumiem Viļņas samitā š.g. jūlijā, NATO finansējumu, drošības izaicinājumiem, noturību, ASV prioritātēm NATO un citiem aktuāliem kopējās drošības jautājumiem.
Komisija iesaistās 10. Jauniešu Saeimas norisē
Piektdien, 21.aprīlī, parlamentā noslēdzoties 10.Jauniešu Saeimai, apbalvoti nākotnes politiķa titula ieguvēji: Sintija Beitāne, Kristiāns Priedītis, Madara Senkāne un Dāvis Emīls Zīle. Tie ir jaunieši, kuri, Jauniešu Saeimas ietvaros strādājot nozaru komisijās, izrādījuši īpaši aktīvu līdzdalību deklarāciju projektu apspriedē un pilnveidē.
Šogad projekta vadmotīvs bija “Latvija izvēlas demokrātiju”, un jaunieši sprieda par neatkarības stiprināšanu, izvēles brīvību un tās sniegtajām iespējām, izglītības nozīmi brīvības un valstiskās identitātes aizsargāšanā, kā arī par demokrātijas stiprināšanu.
Ievēlētie jaunieši Saeimas Sēžu zālē deva svinīgo solījumu, apstiprināja mandātus un komisiju sastāvu. Sēdē Jauniešu Saeimas deputāti debatēja un balsoja arī par četru deklarāciju projektu nodošanu atbildīgajām nozaru komisijām – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, Ārlietu komisijai, Eiropas lietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. Dienas otrajā pusē jaunieši par deklarāciju projektiem un tiem iesniegtajiem priekšlikumiem diskutēja komisijās un pēc tam lēma otrajā Jauniešu Saeimas sēdē.
Jauniešu Saeimu vadīja Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns un jauniešu Prezidijs – dalībnieki, kuru iesniegtās idejas 10.Jauniešu Saeimas vēlēšanās bija guvušas vislielāko atbalstu: Romans Giedrjus Gorjunovs, Maksims Lodiņš, Emīls Bergs un Kate Sūniņa.
Darbu komisijās vadīja Ārlietu komisijas sekretāre Irma Kalniņa, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sekretārs Jānis Skrastiņš, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Sprūds un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre.
Lai kandidētu 10.Jauniešu Saeimā, jauniešiem bija jāiesniedz ideja vēlēšanām un priekšlikumi deklarāciju projektiem. Darbība Jauniešu Saeimā ir pietuvināta reālajam parlamenta darbam – likumu izstrādes procesam komisijās un Saeimas sēdēs.
Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720307682873
Izmantošanas noteikumi: www.saeima.lv/lv/autortiesibas
Informācija par projektu: www.jauniesusaeima.lv
Saeimas Preses dienests
Komisija pabeidz darbu pie likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts noslēpumu""
Komisija savā š.g. 18. aprīļa sēdē izskatīja likumprojektus “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”” (210/Lp14) un saistītos likumprojektu paketes projektus.
Izveidotie priekšlikumi uz otro lasījumu sabalansē valsts drošības intereses un sabiedrības intereses uz atklātību, paredzot, ka atteikumu izsniegt informāciju dienesta vajadzībām persona var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Bez tam tiesai, izskatot lietu, jāvērtē arī informācijas klasifikācijas pamatojums. Šī norma attiecas tikai uz dienesta vajadzībām klasificēto informāciju. Paredzēts arī, ka personai ir tiesības iepazīties ar institūcijas vadītāja noteikto informācijas dienesta vajadzībām sarakstu, kurā iekļauj informācijas veidus, tēmas, atsevišķus dokumentus un to veidus. Atbilstoši Juridiskā biroja priekšlikumam informācijas “dienesta vajadzībām” definīcija ir sašaurināta un padarīta precīzāka, nosakot, ka šādas informācijas izpaušanas riski saistāmi ar valsts drošības, nozares drošības vai iestādes drošības apdraudējumu. Līdztekus pamata likumprojekta tvērumam atbalstu guva ģenerālprokurora Jura Stukāna priekšlikumi par izmeklēšanas noslēpuma aizsardzības paplašināšanu, nosakot, ka gadījumā, ja tiek pieņemts lēmums liegt personai pieeju valsts noslēpumam (personas pārbaudes rezultātā), tad personai, to informējot par atteikuma iemesliem, netiek atklāta informācija, kas var kaitēt izlūkošanas, pretizlūkošanas, operatīvās darbības uzdevumu izpildei vai pirmstiesas kriminālprocesam.
Likumprojekti galīgajā lasījumā tiks skatīti 20. aprīļa Saeimas sēdē.
Komisijā konceptuāli pirmajam lasījumam vērtē Nacionālās drošības komisijas izstrādātos likumprojektus.
Komisija savā š.g. 4. aprīļa sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu””, (210/Lp14) Grozījumi Informācijas atklātības likumā (211/Lp14) un Grozījumi Krimināllikumā (212/Lp14) pirmajam lasījumam. Atbilstoši likumprojekta izstrādātāju lūgumam tika atbalstīts ierosinājums lūgt Saeimu noteikt likumprojektiem steidzamību. Savukārt atbildīgās komisijas redzējums par likumprojektu pieņemšanu galīgajā lasījumā 5. aprīļa Saeimas sēdē neguva atbalstu. Tā vietā tika nobalsots 11. aprīlis kā priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam un izskatīšana Saeimas sēdē galīgajā lasījumā š.g. 20. aprīlī. Likumprojekti par steidzamiem ir atzīti.
Grozījumu būtība ir sakārtot informācijas “dienesta vajadzībām” aizsardzības pasākumus atbilstoši aktuālajai ģeopolitiskajai situācijai un informācijas izmantošanas nozīmei. Identificēts, ka regulējums ir novecojis un nepieciešama tā pārskatīšana atbilstoši aktuālajām informācijas aizsardzības nepieciešamībām.
Šobrīd informācija “dienesta vajadzībām” ir viens no ierobežotas pieejamības informācijas veidiem ar stingrākiem glabāšanas un aprites nosacījumiem, tās klasifikācijas termiņš ir viens gads, pēc kura iespējama pagarināšana, un par šādas informācijas izpaušanu paredzēta atbildība. Vēsturiski informācija dienesta vajadzībām ir bijusi klasificēta kā valsts noslēpuma objekts. Tā tika dēvēta par ierobežotas lietošanas informāciju un līdz 2003. gadam bija noteikts, ka par ierobežotas lietošanas informāciju atzīstama tāda saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem radīta vai saņemta Latvijas Republikā aizsargājama informācija, kura attiecas uz militāro, politisko, ekonomisko, zinātnisko, tehnisko, izlūkošanas (pretizlūkošanas) un operatīvo darbību un kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var apgrūtināt konkrētas valsts institūcijas darbību.
Šobrīd likumprojektā paredzēts, ka par informāciju dienesta vajadzībām atzīstama tāda iestādes vadītāja noteikta informācija, kas saistīta ar iestādes funkciju izpildi un paredzēta iestādes pamatdarbības nodrošināšanai un kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var apdraudēt valsts intereses, apgrūtināt iestādes darbu un tai noteikto funkciju izpildi.
Attiecībā uz informāciju dienesta vajadzībām tiek paredzēts jauns klasifikācijas termiņš – 3 gadi – un attiecīgais regulējums ietverts Valsts noslēpuma likumā, vienlaikus nepastiprinot aizsardzības prasības attiecībā uz glabāšanu.
Otrs likumprojektu paketes mērķis ir sakārtot juridisko pamatu iespējām iepazīstināt cilvēku ar valsts noslēpumu ārkārtas un izņēmuma stāvokļa laikā, šobrīd tas ir aizliegts, līdz ar to paredzēts radīt kārtību un priekšrakstu, kā tas likumīgi var tikt darīts.
Šāda prakse eksistē NATO un ES valstīs, tādēļ regulējums atbilst starptautiskajām saistībām un var tikt realizēts valsts drošības interesēs.
Komisija vienojas mainīt Imigrācijas likuma regulējumu attiecībā uz Krievijas Federācijas pilsoņiem
Komisija savā 29. marta sēdē atbalstīja Iekšlietu ministrijas redzējumu par to, kā atbilstoši labas pārvaldības principam nodrošināt iespēju izpildīt Imigrācijas likuma Pārejas noteikumu 58. punkta realizāciju.
Respektējot un nemainot iepriekšējo Saeimas lēmumu par to, ka Krievijas Federācijas pilsonim, kas ir saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 24. panta pirmās daļas 8. punktu, pastāvīgās uzturēšanās atļauja ir derīga līdz 2023. gada 1. septembrim, grozījumi rada priekšnosacījumus mērenākai lēmuma ieviešanai atbilstoši iestāžu kapacitātei un atļauju saņēmēju iespējām nokārtot valsts valodas pārbaudījumu, kas gan tiek prasīts vienā no zemākajiem - A2 līmeņiem. Grozījumi paredz pagarināt termiņu, kādā izskata pieteikumus, lai personas, kuras laikus ir nokārtojušas valsts valodas prasmju pārbaudi, pagūtu iesniegt nepieciešamos dokumentus Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai, un šī pieteikuma izskatīšanas laikā varētu turpināt uzturēties Latvijā. Tāpat samazināts arī nepieciešamo ienākumu līmenis un valsts nodevas apmērs. Paredzēta arī iespēja eksāmenu kārtot otro reizi. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts 30. marta Saeimas sēdē. Tas ir atzīts par steidzamu, un galīgajā lasījumā likumu paredzēts pieņemt 5. aprīlī.