Jaunumi
Aizsardzības komisijas deputāti apmeklē starptautiskās militārās mācības "Saber Strike"
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti trešdien, 13.jūnijā, Nacionālo bruņoto spēku militārajā objektā Mežainē, Skrundas novadā, apmeklē ikgadējās starptautiskās militārās mācības "Saber Strike 2018", kur aicināti iepazīties ar mācību norisi un vērot paraugdemonstrējumus.
ASV spēku Eiropā vadītās ikgadējās starptautiskās militārās mācības "Saber Strike" Latvijā notiek no 3. līdz 15.jūnijam. Tās apvienotas ar Latvijas organizētajām starptautiskajām militārajām mācībām "Summer Shield XV". Mācību mērķis ir uzlabot sabiedroto un reģionālo partneru sadarbību, kā arī kaujas gatavības un reaģēšanas spējas. Tajās Latvijas teritorijā piedalās vairāk nekā 3000 dalībnieku no Albānijas, ASV, Dānijas, Itālijas, Kanādas, Latvijas, Lielbritānijas, Norvēģijas, Polijas, Slovēnijas, Spānijas un Vācijas.
"Saber Strike 2018" ir vienas no lielākajām ASV organizētajām mācībām Eiropā un norisinās ne tikai Latvijas, bet arī Lietuvas, Igaunijas un Polijas teritorijā. Tajās kopumā piedalās aptuveni 18 000 dalībnieku no 19 valstīm. "Saber Strike" apvienotās sauszemes un gaisa spēku mācības tiek organizētas jau kopš 2010.gada.
Saeimas Preses dienests
Saeima atbalsta valsts aizsardzības mācības kā obligāta mācību priekšmeta ieviešanu
Saeimas deputāti ceturtdien, 7.jūnijā, atbalstīja lēmuma projektu “Par valsts aizsardzības mācības iekļaušanu valsts vidējās izglītības standartā”. Lēmumā parlaments aicina Ministru kabinetu valsts aizsardzības mācību kā obligātu mācību priekšmetu pakāpeniski iekļaut valsts vispārējās vidējās un valsts profesionālās izglītības standartā noteiktajā izglītības saturā.
Lēmumā aicināts no 2018./2019.mācību gada piedāvāt kā pilotprojektu izglītības iestādēs apgūt valsts aizsardzības mācību, no 2020. līdz 2024.gadam - kā obligāti piedāvājamās izvēles priekšmetu, savukārt no 2024.gada iekļaut izglītības saturā kā obligātu mācību priekšmetu.
Saeima lēmumu pieņēmusi, paužot atbalstu virzībai uz visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas izveidošanu un ņemot vērā valsts aizsardzības prasmju attīstīšanas nepieciešamību. Tāpat parlaments lēmumā uzsver pilsoniskās apziņas veidošanas un patriotiskās audzināšanas nozīmīgumu jaunās paaudzes izglītošanas procesā.
Saeimas Preses dienests
Komisijas priekšsēdētājs tiekas ar BALTDEFCOL Augstākās vadības kursa studentiem
2018.gada 4. jūnijā Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis tikās ar Baltijas Aizsardzības koledžas (BALTDEFCOL) Augstākās vadības kursa studentiem.
Foto: Ieva Ābele, Saeima Izmantošanas noteikumi: saeima.lv/lv/autortiesibas
Pašvaldībām plāno noteikt tiesības izveidot kopīgu policiju
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti trešdien, 30.maijā, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par policiju”, kas nosaka pašvaldībām tiesības izveidot kopīgu policiju. Tāpat likumprojektā precizēti pašvaldības un ostas policijas pienākumi un kārtība, kādā amatā apstiprināms pašvaldības policijas priekšnieks un viņa vietnieks.
Likumprojektā noteikts, ka pašvaldības atbilstoši likumā “Par pašvaldību” iekļautajām normām var izveidot kopīgu policiju. Tās darbinieku skaitu noteiks uzraudzības padome. Vienlaikus paredzēts, ka gadījumā, ja pašvaldība savu vai kopīgo policiju nav izveidojusi, attiecīgos pienākumus kā līdz šim pildīs Valsts policija.
Izmaiņas plānotas, lai veicinātu policijas izveidi pašvaldībās, kurās tā šobrīd nav izveidota, kā arī radītu iespēju pašvaldības policijas institūcijām apvienot to resursus un paaugstināt kapacitāti, skaidrots likumprojekta anotācijā.
Komisija konceptuāli atbalsta grozījumus Nacionālās drošības likumā
Lai pilnveidotu tiesisko regulējumu valsts aizsardzības jomā, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 22.maijā, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Nacionālās drošības likumā. Likumprojektā definēti visaptverošas valsts aizsardzības pamatprincipi, kā arī precizēti gadījumi, kad Ministru kabinets ir tiesīgs pieņemt lēmumu par zemessargu un rezerves karavīru mobilizāciju.
Likumprojekts paredz iespēju valsts apdraudējuma gadījumā izsludināt zemessargu un rezerves karavīru mobilizāciju uz laiku līdz 72 stundām. Izmaiņas nepieciešamas, lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienību kaujas štatu operatīvu aizpildīšanu jau pirms izņēmuma stāvokļa izsludināšanas vai kara laika iestāšanās, tādejādi sniedzot papildu instrumentus apdraudējuma pārvarēšanai tā agrīnajā fāzē.
Savukārt likumprojektā iekļautie visaptverošas valsts aizsardzības pamatprincipi paredz, ka kara vai militāra iebrukuma gadījumā ne tikai NBS, bet arī valsts pārvaldes un pašvaldības institūcijām, kā arī fiziskām un juridiskām personām jāveic pasākumi valsts militārai un civilai aizsardzībai.
Līdz ar grozījumiem likumā plānots iedzīvotājiem uzlikt pienākumu pildīt uzdevumus, ko dod NBS un to uzdevumu izpildē atbalstu sniedzošās Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) vai Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu bruņoto spēku vienības, kuras īsteno Latvijas valsts militāro aizsardzību, kā arī citas par valsts apdraudējuma pārvarēšanu atbildīgās valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas. Tāpat likumprojekts paredz pienākumu nesadarboties ar nelikumīgām pārvaldes institūcijām un agresora bruņotām vienībām, izņemot gadījumus, ja atteikums sadarboties būtiski apdraud personas pamattiesības.
