Jaunumi
IZSKATĪŠANAI GALĪGAJĀ LASĪJUMĀ IESNIEGTS VALSTS AIZSARDZĪBAS DIENESTA LIKUMS
Komisija uz 3. lasījumu 10 likumprojektu paketi izskatīja sešās sēdēs. VAD projektam tika vērtēti 84. priekšlikumi un papildus veidoti vairāki komisijas priekšlikumi, šobrīd izskatīšanai Saeimā tiek piedāvāti 100 priekšlikumi.
Likumprojekts sagatavots, reaģējot uz izmaiņām drošības situācijā un ņemot vērā Nacionālo bruņoto spēku personāla komplektēšanas izaicinājumus.
Atbilstoši Valsts aizsardzības koncepcijā un NBS attīstības plānā 2020.-2032.gadam noteiktajam 2027. gadā bruņoto spēku skaitliskajam sastāvam jāsasniedz 28 400 karavīru. Šo struktūru galvenokārt tika paredzēts komplektēt ar profesionālā dienesta karavīriem un zemessargiem, pastiprinot to ar nelielu skaitu rezerves karavīru. Līdzšinējā NBS attīstība tika veikta, prioritizējot pastāvīgu spēju ātri reaģēt uz apdraudējuma situācijām, kā arī esošā personāla bruņojuma modernizēšanu un apmācību. Šie mērķi šobrīd tiek sasniegti, tomēr pilnīgā brīvprātībā balstītā sistēma ir sasniegusi savus limitus, un Aizsardzības ministrijas ieskatā Latvijas drošībai nepieciešamās augstākās NBS attīstības ambīcijas nav sasniedzamas tikai esošās sistēmas ietvaros. Šī brīža rekrutēšanas tendences apliecina, ka nav pamata prognozēt būtisku profesionālā dienesta un ZS personāla skaita pieaugumu.
Likumprojekts paredz divus dienesta veidus: valsts aizsardzības militāro dienestu un valsts aizsardzības civilo dienestu, kuru likuma ietvaros nolemts saīsināti saukt par alternatīvo dienestu.
Dienestam obligāti pakļauti vīrieši vecumā no 18 līdz 27 gadiem, savukārt sievietes varēs pieteikties brīvprātīgi.
Iesaukšanai valsts aizsardzības dienestā ir pakļauti pilsoņi — vīrieši, kuri dzimuši pēc 2004. gada 1. janvāra, uz esošajiem pilsoņiem, kuriem šobrīd ir vairāk par 18 gadiem, likums ar atpakaļejošu spēku neattieksies.
Likuma projekts paredz, ka Valsts aizsardzības dienestā iesaucami Latvijas pilsoņi – vīrieši – gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas. Ja pilsonis, kas pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas turpina iegūt izglītību (izņemot augstāko izglītību), viņš būs pakļauts valsts aizsardzības dienestam viena gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas. Savukārt, ja izglītības iestāde nebūs absolvēta līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, - viena gada laikā no 24 gadu vecuma sasniegšanas.
Līdz ar to tiek dotas sabiedrībai zināmas garantijas, ka tikai gadu pēc 18 gadu vecuma vai skolas beigšanas pilsonis ir pakļauts dienestam, pēc tam obligāti neiesauks.
Paredzēts, ka pirmais iesaukums notiks 2023. gada 1. jūlijā, tas būs uz brīvprātības pamata. Atbilstoši Pārejas noteikumu 1. punktam Aizsardzības ministra pavēle par pirmo iesaukumu tiks publicēta oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis. Personām būs tiesības pieteikties valsts aizsardzības dienesta pildīšanai līdz 2023. gada 1. maijam. Personas, kuras ir pieteikušās valsts aizsardzības dienestam, uzsāks dienesta izpildi 2023. gada 1. jūlijā.
Likuma projektā noteikti vairāki izņēmumi, kad iesaukšanu valsts aizsardzības dienestā varēs atlikt. Tāpat noteikti gadījumi, kad pieņemams lēmums par neiesaukšanu dienestā.
Kritēriju loks ir atstāts nenoslēgts, ja pie obligātajiem iemesliem ir krimināltiesiskas sekas (sodāmība, statuss kriminālprocesā, dienests iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs, veselības stāvoklis u.c.) tad likumprojekts atstāj atvērtu iespēju atlikt dienestu personīgi svarīgu iemeslu dēļ.
Likuma projekts paredz vairākus valsts aizsardzības dienesta izpildes veidus. To varēs pildīt 11 mēnešus Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā, kā arī piecus gadus Zemessardzē kopumā, pildot dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības dienu un ne vairāk kā septiņas kolektīvās apmācības dienas katru gadu. Tāpat dienestu no 2024.gada 1.janvāra varēs pildīt, apgūstot augstskolu un koledžu studentiem paredzēto rezerves virsnieka programmu.
Tikai tās personas, kas pieteiksies dienestam brīvprātīgi, varēs izvēlēties dienesta veidu, bet ne visos gadījumos, tas tiks vērtēts atbilstoši valstiskajām prioritātēm: Valsts aizsardzības koncepcijā, Valsts aizsardzības operatīvajā plānā un Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānā noteikto vadlīniju un prioritāšu valsts aizsardzības uzdevumu pildīšanai.
Komisijā tika panākta arī vienošanās, ka izvēlēties dienesta veidu būs tiesības arī pilsonim, kurš apgūst ārsta, ārsta palīga vai māsas profesiju, studējot ārstniecības programmā.
Savukārt Valsts aizsardzības dienestam pakļautās personas, kuras savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ nevarēs pildīt valsts aizsardzības militāro dienestu, to varēs aizstāt ar valsts aizsardzības civilo dienestu, ko likumā nolemts saukt saīsinātā terminā – alternatīvais dienests.
Šīs personas nevarēs vienpusēji deklarēt savus uzskatus un doties pildīt alternatīvo dienestu. Iemeslus atteikties doties pildīt militāro dienestu vērtēs Kontroles komisija. To izveidot dots deleģējums Ministru kabinetam, noteikts, ka izvērtēšanas sastāvā būs kompetentas personas gan no aizsardzības, gan civilā resora, lai iespējami objektīvi izvērtētu iemeslus dienesta aizstāšanai.
Papildus tam Kontroles komisijas lēmumus būs iespējams pārsūdzēt tiesā administratīvā procesa kārtībā.
Kontroles komisija arī ir noteikta kā tā institūcija, kas izskatīs Aizsardzības ministrijas lēmumu attiecībā uz iesaucamo – iesaukt; neiesaukt vai atlikt dienestu.
Komplektējot valsts aizsardzības militārā dienesta iesaukumu, prioritāri tajā plānots iekļaut pilsoņus, kuri dienestam pieteikušies brīvprātīgi. Savukārt, lai nokomplektētu iztrūkstošo iesaukuma daļu, plānots izmantot atlasi pēc nejaušības principa. To paredzēts rīkot proporcionāli valsts aizsardzības dienestam pakļauto pilsoņu skaitam, kas deklarēti katrā novadā. Paredzēts, ka līdz 2027.gadam valsts aizsardzības dienestā neiesauks pilsoņus, kuri pastāvīgi dzīvo ārvalstī un savu dzīvesvietas adresi ārvalstī ir paziņojuši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei.
Nolemts, ka atsevišķs likums Valsts aizsardzības civilā dienesta veikšanai netiks veidots, nodaļa par alternatīvo dienestu ir iekļauta Valsts aizsardzības dienesta likuma projektā.
Patlaban paredzēts, ka valsts aizsardzības civilā dienests tiks ieviests Aizsardzības ministrijas padotībā esošajās civilajās iestādēs. Civilā dienesta veicējiem dienestā būs jāatrodas 40 stundas nedēļā kopumā 11 mēnešus. Šī dienesta pildītājam mēnesī maksās 300 eiro, bet viņam netiks segta kompensācija par īri, netiks maksāts par ēdināšanu un sabiedrisko transportu.
Kā ļoti būtiski elementi sabiedrības intereses veicināšanai būtu tas, ka tikai tie pilsoņi, kas dienestam pieteiksies brīvprātīgi, varēs iespēju robežās izvēlēties dienesta veidu. Tāpat arī viņi saņems kompensāciju paaugstinātā apmērā – 600 eiro. Panākta arī vienošanās, ka Valsts augstskolas un koledžas tām gadskārtējā valsts budžetā un vidējā termiņa ietvara likumā apstiprinātā finansējuma ietvaros finansē studijas īsā cikla profesionālās augstākās izglītības un pirmā cikla augstākās izglītības posmos, pilsoņiem, kas brīvprātīgi pieteikušies un pabeiguši valsts aizsardzības dienestu, ja studējošais atbilst augstskolas un studiju programmas uzņemšanas noteikumiem. Kārtību, kādā valsts augstskolas un koledžas nodrošina šajā pantā paredzētās iespējas un studiju virzienus, paredzēts noteikt Ministru kabinetam.
Likumā plānots noteikt atbildību iesaucamajam par neierašanos uz viņam noteiktajām pārbaudēm. Par to plānots izteikt brīdinājumu vai piemērot naudas sodu līdz 350 eiro.
Savukārt par dienesta laikā pieļautajiem pārkāpumiem - Par izvairīšanos no valsts aizsardzības militārā dienesta izpildes - personu sauc pie atbildības Krimināllikumā noteiktajā kārtībā.
Iesaukt sākotnēji plānots apmēram 300 pilsoņus pusgadā, pēc tam šis skaits tiks palielināts atbilstoši iespējām un valsts aizsardzības interesēm.
Komisija darbojas Eiropola Kopējās parlamentārās uzraudzības grupas sastāvā
Š.g. 26. un 27. martā komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis un komisijas deputāts Edmunds Zivtiņš piedalījās Eiropola kopējās parlamentārās uzraudzības grupas divpadsmitajā sanāksmē. Šādas sanāksmes tiek organizētas divas reizes gadā, lai realizētu parlamentāro kontroli pār Eiropola darbību, uzklausot atbildīgo amatpersonu un prezidējošās valsts līderu ziņojumus par darbības aktualitātēm un vērtējot darbības pārskatus.
Apspriežot Eiropola aktivitātes 2022. gadā Eiropola izpilddirektore Catherine DE BOLLE norādīja, ka post-kovida darba apstākļi un pilna mēroga karadarbība Ukrainā liek pārskatīt darbības aktivitātes. Eiropolā ieviests pamattiesību virsnieks, kas jau sācis darbu. Eiropols būtiski iegulda datu aizsardzībā, ap 25 pastāvīgas darba vietas ar to nodarbināti. Eiropola ārējā sadarbība galvenokārt ir saistīta ar Apvienoto Karalisti un Rietumbalkāniem. Sadarbības galvenie akcenti ir cilvēku un ieroču kontrabanda, kā arī terorisms. Centrālamerikā akcentē narkotiku kontrabandas apkarošanu. Migrantu kontrabandas sakarā novērots pieaugums, kur izmanto Rietumbalkānu ceļu. Pērn 5 bulgāru robežsargi miruši saskarsmē ar migrantu kontrabandistiem, saprotams, ka problēma ir nopietna. Šobrīd strādā pie platformas, kas palīdzētu dalībvalstis informēt par terorisma draudus saturošu komunikāciju internetā. Kibernoziedzības jomā izstrādā programmatūru, kas liedz piekļuvi sistēmai. Vienlaikus bērnu seksuāla vardarbība interneta vide paliek nopietns izaicinājums.
Eiropola izpildvaldes priekšsēdētājs Jérôme BONET klāstīja, ka izpildvalde palīdz dalībvalstīm pieņemt lēmumus nopietno izaicinājumu risināšanā. Nolemts risināt savietojamības jautājumus. Izpildvalde ir pievērsusi uzmanību inovāciju projektiem. Svarīgi ka nacionālās iestādes sadarbojas ar Eiropolu arī pētniecības un inovāciju jomā. Stratēģijas jomā izcelta personas datu aizsardzība. Prioritāšu sarakstā ir arī sadarbība ar starptautisko krimināltiesu un ciešāka sadarbību ar tām trešajām valstīm, kas vairāk palīdzētu aizsargāt pilsoņu tiesības.
Visu ES dalībvalstu delegāti apmainījās ar viedokļiem par Eiropola darbības aktualitātēm un noziedzības tendencēm.
Photo: Melker Dahlstrand/ The Swedish Parliament
KOMISIJA SLĒGTĀ SĒDĒ VĒRTĒ Aizsardzības iepirkumu sistēmiskās problēmas, konstatētos trūkumus un to risinājumus
Š.g. 17.marta sēdē komisija pulcējās uz diskusiju, lai slēgtā formātā kopīgi ar aizsardzības ministri I. Mūrnieci un ministrijas vadību, KNAB, Ģenerālprokuratūru, Iepirkumu uzraudzības biroju, Valsts kontroli un VALIC identificētu sistēmas trūkumus un nepieciešamos risinājumus.
Kā pozitīvu, sabiedrībai būtisku signālu komisija vērtē Valsts kontroles ieceri attiecībā uz revīzijas veikšanu gada finanšu revīzijas ietvaros, kā arī 2016. gada revīzijas ieteikumu ieviešanā, pēc kā varēs lemt par tālākajiem soļiem. Viennozīmīgi būtu stiprināmas iekšējās kontroles sistēmas institūcijās iepirkumu jomas uzraudzībai, tomēr nepieciešams izvērtējums, kā tieši stiprināt šo funkcionalitāti. Jāvērtē arī lēmumu pieņemšanas procesa atbilstība valsts drošības interesēm, kas būs turpmākajā komisijas darba fokusā.
KOMISIJA UZSĀK VALSTS AIZSARDZĪBAS DIENESTA LIKUMA PROJEKTU PAKETES IZSKATĪŠANU GALĪGAJAM LASĪJUMAM
Komisija šodien, 14. martā uzsāk likumprojekta izskatīšanu trešajam lasījumam. Vērtēti tika 26 no kopā 84 saņemtajiem priekšlikumiem. Jau pirmais iesniegtais Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta tekstā lietota saīsinājuma lietošanu rosināja deputātu diskusijas par to, ka jēdzienu “valsts aizsardzības civilais dienests” nepieciešams aizstāt ar jēdzienu “alternatīvais aizsardzības dienests”, kas būtu sabiedrībai saprotamāks. Līdz ar to deputāti nolēma likumprojektā lietot šī alternatīvā dienesta jēdzienu. Lai arī Tiesībsarga birojs rosināja pārskatīt jautājumu par vienlīdzīgu attieksmi atkarībā no dzimuma, komisijas deputāti bija vienisprātis, ka cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas un abiem dzimumiem ir tiesības pieteikties šim dienestam, tādēļ lēmums netika pārskatīts, nebija saņemti arī konkrēti priekšlikumi par to. Diskusiju laikā radās arī jauni deputātu ierosinājumi komisijas priekšlikumu veidošanai, tajā skaitā paredzēt 8. panta izņēmumu, ka medicīnas darbinieki (ārstniecības personas) nav pakļautas valsts aizsardzības dienestam. Nemainīgs uz trešo lasījumu ir palicis koncepts, ka valsts aizsardzības militāro dienestu varēs pildīt vienā no trim veidiem - 11 mēnešus Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā, piecus gadus Zemessardzē kopumā, pildot dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības dienu un ne vairāk kā septiņas kolektīvās apmācības dienas katru gadu, vai arī piecu gadu laikā apgūstot augstskolu un koledžu studentiem paredzēto rezerves virsnieka programmu, ar kopējo apmācību un dienesta uzdevumu izpildes laiku ne mazāk 180 dienas. Pēc Kontroles komisijas lēmuma valsts aizsardzības militārais dienests varēs tikt aizstāts ar alternatīvo dienestu.
Komisija darbu pie likumprojekta turpinās trešdien, 15. martā.
TURPINĀMS UKRAINAS CIVILIEDZĪVOTĀJIEM SNIEDZAMAIS ATBALSTS IZGLĪTĪBAS UN PROFESIONĀLĀS DARBĪBAS JOMĀ
Š.g. 13. marta komisijas sēdē komisija izskatīja galīgajā lasījumā par steidzamu atzīto Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”. Tajā papildus normām par atvieglojumiem valsts pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standartā un valsts profesionālās izglītības standartā noteikto noslēguma pārbaudījumu kārtošanā tika atbalstīti Veselības ministrijas priekšlikumi par ārstniecības personu īslaicīgas profesionālās darbības pakalpojumu sniegšanas tiesībām, šis termiņš pagarināts uz diviem gadiem. Šajā steidzamajā likumprojektā netika atbalstīta iecere lemt par primārā atbalsta – izmitināšanas un ēdināšanas, un citu atbalsta pasākumu pagarināšanu līdz gada beigām. Šādus priekšlikumus bija iesniedzis Progresīvo frakcijas deputāts A. Šuvajevs un par šādu nepieciešamību asi iestājās nevalstiskā organizācija “Gribu palīdzēt bēgļiem”. Tā vietā komisija vienojās uz 15. aprīli izprasīt pārskatu, kāda ir atbalsta pasākumu intensitāte un kāda to efektivitāte, aicinot iesniegt institūciju novērtējumu kopā ar nepieciešamības gadījumā sagatavotu likumprojektu.