Jaunumi
9. decembris - Starptautiskā pretkorupcijas diena
2004. gada 9. decembrī visā pasaulē pirmo reizi tika atzīmēta Starptautiskā pretkorupcijas diena. Datums saistīts ar ANO Pretkorupcijas konvencijas atvēršanu parakstīšanai 2003. gada 9. decembrī.
Saeimas deputāti šajā dienā piedalās biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja rīkotajā Starptautiskajai pretkorupcijas dienai veltītajā pasākumā “Korupcija – nacionālās un globālās drošības drauds”.
Korupcija bijusi plaši izplatīta noziedzības forma kopš antīkiem laikiem, bet mūsdienās tā kļuvusi par sociālu problēmu. Korupcija kavē attīstību, grauj uzticēšanos valsts institūcijām, kavē progresu un apdraud visas sabiedrības nākotni, ir līdzās esoša daudzu krīžu cēloņiem, tādējādi apdraudot valsts drošību kopumā. Resursi, kas tiek nodrošināti ar koruptīvām darbībām, bieži tiek pārveidoti ekonomiskajā un politiskajā ietekmē, tādējādi vājinot demokrātiskās institūcijas un vēl vairāk paplašinot korupciju.
Lai gan nekad cilvēces vēsturē nav bijis iespējams pilnībā apkarot noziedzību, ikviens iedzīvotājs ir ieinteresēts korupcijas novēršanā un var sniegt ieguldījumu tās izgaismošanā. Valsts pārvaldei ir pietiekoša kapacitāte ātrai un izlēmīgai rīcībai, bet tikai kopīgi ar sabiedrību ir iespējams sasniegt taisnīgumu un ekonomisko labumu.
Komisija savā pilnvaru laikā īpašu uzmanību pievērsīs parlamentārajai kontrolei pār drošības struktūrām un nozaru iepirkumiem, kā arī resursu mērķtiecīgai izlietošanai.
Komisijā skata grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā
Komisija šodien, savā 6. decembra sēdē izskatīja grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā. Lai arī likumprojekta izskatīšana netika pabeigta un tiks turpināta rītdienas, 7. decembra sēdē, svarīgākie lēmumi par aktualitātēm ir komisijā pieņemti – atbalsta pasākumi tiks turpināti līdz 2023. gada 30. jūnijam.
Sākot ar nākamo gadu, nepieciešamais finansējums atbalsta sniegšanai tiks finansēts nevis no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, bet no atsevišķas programmas šajā likumā noteiktā atbalsta sniegšanai.
Kā ļoti būtisks lēmums vērtējams priekšlikums par valsts atbalsta piešķiršanu pēc Ministru kabineta lēmuma vienota valsts un pašvaldību sniegtā atbalsta koordinācijas punkta darbības nodrošināšanai nepieciešamā aprīkojuma un telpu nomas, apsaimniekošanas un komunālo izdevumu segšanai, kas attieksies arī uz Rīgas domes izveidoto koordinācijas punktu un citu pašvaldību šādiem centriem. Pagaidām nav pieņemts lēmums par likuma atpakaļejošu spēku un finansējumu no to darbības izveides brīža, par to rosinātas diskusijas likuma Pārejas noteikumu ietvarā.
Visi komisijas lēmumi vēl jāapstiprina Saeimai, kas par likumprojektu lems jau 8. decembrī.
Diemžēl, diskusiju sarežģītības dēļ tika izsmelti visi iespējamie laika limiti un nebija iespējams izskatīt otru likumprojektu - Grozījumu Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, ar kuru rosināta šūnu apraides sistēmas ieviešana Latvijā. Par šo likumprojektu komisija diskutēs kādā no turpmākajām sēdēm, lai iespējami ātri varētu notikt iepirkumi sistēmas izveidei un lai katrs iedzīvotājs katastrofas gadījumā tiktu sasniegts - apziņots - vismodernākajā un visātrākajā veidā.
Izskatīšanai Saeimā nodoti grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā
Š.g.7. decembra sēdē komisijai izdevās vienoties par visiem jautājumiem un grozījumu izskatīšana pabeigta.
Papildus iepriekšējiem jautājumiem komisijā tika pieņemts lēmums segt vienota valsts un pašvaldību sniegtā atbalsta koordinācijas punkta darbības nodrošināšanai nepieciešamos līdzekļus par laika periodu no tā izveidošanas brīža, līdz ar to šādi centri varēs saņemt līdz šim nesaņemtos līdzekļus.
Saskaņā ar balsojumu komisijā notika vienošanās virzīt Saeimai komisijas priekšlikumu, kas paredz tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri ir nodarbināti Latvijā, pienākumu apmeklēt latviešu valodas mācības no 2024. gada 1. janvāra. Priekšlikums tapis sadarbībā ar Kultūras ministriju, kas uzskata par iespējamu minēto apmācību nodrošināt.
Otrajā lasījumā nemainīgs palicis arī viedoklis par autobusu ziedošanas nepieciešamību Ukrainai, kapitālsabiedrības vēl šajā gadā var veikt ziedojumus lielākā apmērā, nekā līdz grozījumu spēkā stāšanās laikam.
Atbalstītas arī vairākas citas iesaistīto institūciju iniciatīvas tiesiskā regulējuma pilnveidošanai.
Komisija vērtē ārkārtējās situācijas pamatotību
30. novembrī komisija izskatīja Ministru kabineta rīkojumu par ārkārtējās situācijas pagarināšanu uz valsts robežas ar Baltkrieviju, kas ir izsludināta atbilstoši 2021. gada 10. augusta rīkojumam Nr. 518.
Komisija atbalstīja Ministru kabineta lēmumu pagarināt ārkārtējo situāciju uz trim likumā paredzētajiem mēnešiem, t.i. līdz 10. februārim, jo paaugstināta bīstamība uz valsts ārējās robežas ne tikai saglabājas, tai ir tendence pieaugt.
Valsts institūcijas – Valsts robežsardze, Valsts drošības dienests un Nacionālie bruņotie spēki – apkopojuši spēkus valsts robežas apsardzībā, tādējādi 2021. gadā novērsti 4045 personu iekļūšanas mēģinājumi, savukārt 2022. gadā novērsti 4057 mēģinājumi. Bez rīkojuma būtu sagaidāmi desmitiem tūkstošiem nelegālu ieceļotāju valstī, apdraudot valsts drošību kopumā.
Pēdējo nedēļu novērojumi liecina, ka robežas šķērsošanas mēģinājumu skaits palielinās, šobrīd identificēti 178 mēģinājumi nedēļā, pēdējā diennaktī 42, novērotas personu grupas līdz pat 30 dalībniekiem.
Arī no Lietuvas Republikas un Polijas kompetentajām institūcijām joprojām tiek saņemta informācija par nelikumīgas valsts robežas šķērsošanu no Baltkrievijas Republikas teritorijas. Būtiski vērā ņemams apstāklis ir tas, ka Polija ir pabeigusi pastāvīgā žoga būvniecību gar Polijas un Baltkrievijas Republikas robežu, savukārt uz Lietuvas Republikas - Baltkrievijas Republikas robežas jau noris pastāvīgā žoga būvniecība.
Tādēļ ir būtiski nodrošināt starpvalstu vienotu koordinētu rīcību attiecībā uz šādu nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu, lai nodrošinātu līdzvērtīgu visa reģiona valstu robežu ar Baltkrievijas Republiku apsardzību.
Secināms, ka Baltkrievijas režīms šajā jautājumā darbojas kā organizētās noziedzības, galvenokārt cilvēktirdzniecības, veicējs, kur noziedzīgi iegūtos līdzekļus var ieguldīt KF režīma uzbrukuma atbalstīšanā Ukrainā.
Tiek veikts masīvs hibrīdapdraudējuma vilnis, kas organizēts no Baltkrievijas puses pret visu Eiropas Savienību kopumā.
Valsts robežsardzē šobrīd pastāv 16 procenti personālsastāva iztrūkums.