06 Jūnijs 2023

DrukātDrukāt bez attēliem

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 6.jūnijā, konceptuāli atbalstīja grozījumus Latvijas Republikas valsts robežas likumā. Tie nosaka speciālu regulējumu situācijām, kad nepieciešams īstenot pastiprinātu robežapsardzības režīmu.

Grozījumi paredz, ka, konstatējot nesamērīgi lielu nelikumīgu valsts robežas šķērsošanas vai tās mēģinājumu skaitu, Ministru kabinets var izsludināt robežapsardzības sistēmas darbības pastiprinātu režīmu. To varēs izsludināt uz laiku līdz sešiem mēnešiem ar iespēju termiņu pagarināt līdz apdraudējums ir novērsts vai pārvarēts.

Plānots, ka Ministru kabinets attiecīgajā gadījumā varēs noteikt īpašu pārvietošanās un pulcēšanās kārtību, īpašu kārtību transportlīdzekļu kustībai vai tās ierobežojumus, kā arī konkrētu robežšķērsošanas vietu darbības pilnīgu vai daļēju apturēšanu. Tāpat varēs noteikt valsts pārvaldes amatpersonu tiesības iekļūt privātā īpašumā un ierobežot tiesības personām atrasties noteiktās vietās bez atļaujas.

Iecerēts, ka Ministru kabinetam būs arī iespēja noteikt īpašu saimnieciskās darbības kārtību vai šīs darbības ierobežojumus, kā arī kārtību preču, medikamentu, energoresursu, pakalpojumu un citu materiāltehnisko resursu pieejamībai. Tāpat paredzētas tiesības nepiemērot publisko iepirkumu regulējumu vai noteikt īpašu kārtību publisko iepirkumu veikšanai attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kas nepieciešami būtisku valsts drošības interešu aizsardzībai.

Grozījumi paredz, ka pastiprināta robežapsardzības režīma laikā izdotos administratīvos aktus vai amatpersonu faktisko rīcību būs tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Reizē ar grozījumiem Latvijas Republikas valsts robežas likumā Aizsardzības komisija pirmajā lasījumā atbalstīja arī izmaiņas Valsts robežsardzes likumā.

Aizsardzības komisija likumu grozījumus lūgs iekļaut Saeimas 8.jūnija sēdes darba kārtībā un izskatīt kā steidzamus, informēja komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis.

 

Saeimas Preses dienests

24 Maijs 2023

Š.g. 24. maijā komisija apmeklēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Latgales reģiona pārvaldes posteņus, kur, tiekoties ar VUGD vadību un reģionālajiem darbiniekiem, pārrunāja dienesta darbības izaicinājumus, kas tiešā mērā saistīti ar infrastruktūras attīstības projektiem.

24 Maijs 2023

 Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, piedaloties arī Nacionālās drošības komisijas un Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājiem,  savā izbraukuma sēdē apmeklēja valsts austrumu robežu un iepazinās ar robežas infrastruktūras attīstību, t.sk. žoga izbūves procesu.

Tiekoties ar Valsts robežsardzes, Valsts nekustamo īpašumu aģentūras un VAS “Valsts nekustamie īpašumi” pārstāvjiem, komisija saņēma apstiprinājumu tam, ka būvnieki tiek galā ar tiem izvirzītajiem uzdevumiem, un robežsardze sadarbībā ar Valsts policiju un NBS kontrolē situāciju uz valsts ārējām robežām. Komisiju pārstāvji konstatēja vairākas nepilnības likumdošanā saistībā ar migrācijas ierobežošanu un robežsargu sociālajām garantijām, kuras apņēmās tuvākajā laikā novērst.

Neformālā gaisotnē Saeimas deputāti ar Krāslavas novada vadību pārrunāja plašāku jautājumu loku, kas skar Krāslavas novada attīstību. Deputāti atzina Krāslavas novada nozīmi valsts drošības stiprināšanā gan nelegālo imigrantu atturēšanas, gan arī valsts militārās drošības jomā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas, Nacionālās drošības un Eiropas lietu komisiju pārstāvji pauda pārliecību, ka Krāslavas novadā saglabājami un attīstāmi sabiedrībai sniedzamie pakalpojumi izglītības, veselības, ekonomikas, sabiedriskās kārtības un drošības jomās.

Foto: Gita Skangale, Valsts robežsardze.

18 Maijs 2023

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 17.maijā, konceptuāli atbalstīja grozījumus Repatriācijas likumā, kā arī ar tiem saistītos likumprojektus. Ar grozījumiem iecerēts mainīt repatriācijas kārtību, kā arī no 2024.gada 1.janvāra personām vairs nepiešķirt repatrianta statusu.

Sākot no šī gada 1.jūlija, repatrianta statusa saņēmējiem un viņu ģimenes locekļiem plānots piešķirt termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem. Pašlaik likums paredz, ka repatriantam - personai, kurai viens no augšupējiem radiniekiem taisnā līnijā ir latvietis vai lībietis (līvs), - un viņa ģimenes locekļiem tiek piešķirta pastāvīgās uzturēšanās atļauja.

Savukārt no 2024.gada 1.janvāra plānots personām vairs nepiešķirt repatrianta statusu. Paredzēts, ka pēc noteiktā termiņa trešo valstu pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuru viens no augšupējiem radiniekiem taisnā līnijā ir latvietis vai lībietis (līvs), būs tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā. Repatrianta statusu jau ieguvušajām personām tas tiks saglabāts arī pēc tam, kad likums zaudēs spēku.

Ar grozījumiem iecerēts noteikt arī pārejas periodu, pēc kura repatriantiem vairs nepiešķirs materiālo pabalstu. Paredzēts, ka pēc šī gada 1.jūlija repatrianti - gan Latvijas pilsoņi, gan trešo valstu pilsoņi - varēs izmantot Diasporas likumā paredzētos atbalsta pasākumus.

Izmaiņas nepieciešamas, jo repatriācijas jautājumu risināšanā iesaistītās valsts pārvaldes iestādes pēdējo gadu laikā novērojušas, ka uzturēšanās atļaujas vēlas saņemt Krievijas un citu valstu pilsoņi, kuru turpmākā dzīve un uzturēšanās nav saistīta ar Latviju. Tādējādi faktiskā repatriācijas plūsma uz Latviju vairs neatbilst likuma preambulā ietvertajai pamatidejai - veicināt to tautiešu, kas no Latvijas izceļojuši genocīda, kara vai asimilācijas draudu dēļ, atgriešanos etniskajā dzimtenē, skaidrots likumprojekta anotācijā.

Aizsardzības komisija konceptuāli atbalstīja arī saistītos grozījumus Imigrācijas likumā un likuma projektu “Par Repatriācijas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”.

 Saeimas Preses dienests