Komisija savā š.g. 25. februāra sēdē piedalījās Saeimas organizēto komisiju atvērto durvju dienā. Uz komisijas sēdi bija aicinātas un arī pēc pašu iniciatīvas pieteikušās tās sabiedriskās organizācijas, kuras iesaistītas sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, rūpējoties par dzīvnieku labturību un apdraudējuma novēršanu, un kuras vienotā sistēmā ar pašvaldības policijām un citām valsts pārvaldes institūcijām realizē valsts spējas rūpēties par sabiedrības vērtībām, kas cita starpā ir arī dzīvnieki.
Tēmas aktualitāti apstiprina lielā atsaucība, atnākušas bija 13 nevalstiskās organizācijas, kurām bija dažāda pieredze, bet kopumā to viedokļus vienoja viens motīvs – nepieciešams uzlabot koordināciju un sadarbību ar valsts pārvaldi un likumdevēja varu, stiprinot lēmumu pieņemšanas efektivitāti. Īpaši svarīgs ir vienots pašvaldības policijas rīcības algoritms, jo identificēts, ka prakse ir ļoti atšķirīga un nepieciešami gan vienoti rīcības algoritmi, gan harmonizēta izglītība, īpaši ņemot vērā, ka pašvaldības policijas kompetence skar nozīmīgus cilvēktiesības ierobežojošus lēmumus, tajā skaitā par pagaidu aizsardzību pret vardarbību.
R. Bergmanis: “Tikai spējot tikt galā ar ikdienas izaicinājumiem, mēs būsim gatavi krīzēm un katastrofām. Ukrainas pieredze parāda, ka cilvēku evakuāciju lielā mērā ietekmēja arī atbildība par dzīvniekiem. Cilvēki gan ņēma līdzi savus dzīvniekus, gan arī atteicās evakuēties rūpēs par tiem. Valsts atbildība ir atvēlēt NVO pietiekamu lomu krīzes situācijā, jo tieši NVO koncentrē šo potenciālu un zināšanas, kas var palīdzēt pārvaldīt saimniecībās esošos, atstātos, izbēgušos un evakuācijai pakļautos dzīvniekus. Lielajiem veterinārajiem objektiem, kuros tiek audzēti dzīvnieki, arī pašiem būtu jābūt izstrādātiem noturības un darbības nepārtrauktības plāniem. Nozīmīga būtu arī Latvijas veterinārārstu apmācība krīzes situācijām. Diemžēl jākonstatē, ka ne jau visos gadījumos pat vetārsts var pieiet savainotam savvaļas vai mājdzīvniekam un vienmēr būs arī tādi gadījumi, kad humānāk ir dzīvnieka ciešanas izbeigt. Bet šādi gadījumi nedrīkstētu izraisīt krimināltiesiskas sekas pašiem palīdzības sniedzējiem, jābūt skaidrai un nepārprotamai rīcības shēmai, jo šobrīd sadarbība ir diskreditēta.”
Tā kā liela daļa funkciju dzīvnieku labturības jomā ir deleģēta pašvaldības policijām un pašvaldības policijai kopš 2024. gada ir jābūt katrā pašvaldībā, ir ļoti svarīga kvalitatīva apmācība un harmonizēta rīcība dažādās situācijās. Līdz ar to komisija nolēma lūgt izveidot attiecīgu pašvaldības policijas darbinieku apmācības moduli uz Valsts policijas koledžas vai citas līdzvērtīgas mācību platformas bāzes, piesaistot arī PVD un NVO potenciālu, lai katrs pašvaldības policists būtu pārliecināts par savu darbību ātrumu, precizitāti un tiesiskumu, lai valsts vārdā pieņemtu lēmumu pieņemšanā nebūtu šaubu. Attiecībā uz finansējumu pašvaldību funkcijas nodrošināšanai atbalstāma būtu pašvaldību prakse nodevu noteikšanā, kas ļautu šos resursus tālāk tiešā un netiešā veidā novirzīt dzīvnieku aizsardzībai.
Apzinoties sabiedrības mentālās vajadzības un arī epidēmiju, epizootiju risku komisija aicina Zemkopības ministriju nekavēties ar NVO iesaisti katastrofu un krīzes pārvaldībā dzīvnieku labturības jomā, iekļaujot to risku analīzē un attiecīgajos reaģēšanas plānos. Ne tikai kara gadījumā, bet arī katastrofas pārvaldībā ir jābūt spējām reaģēt šajā jomā.
Komisija pievienojas NVO aktualizētajai nepieciešamībai tūlītēji risināt jautājumu par trakumsērgas ierobežošanu un valsts robežas slēgšanu dzīvnieku pārvadājumiem no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas. Ņemot vērā, ka šī gada 12. martā Eiropas Komisijā gaidāms lēmums par reģionālu un starptautiski solidāru atbildi šim draudam, gaidāms, ka jautājums vistuvākajā laikā tiks atrisināts, taču deputāti izceļ nepieciešamību valsts apdraudējuma gadījumā sabiedrības interesēs būt gataviem arī pašu lēmumiem un ir gatavi tādus virzīt.
Identificējās arī nepieciešamība izdarīt grozījumus Publisko iepirkumu likumā attiecībā uz izņemto un konfiscēto dzīvnieku izmitināšanu, kas jāveic trīs dienu laikā un ko šādos termiņos praktiski nav iespējams izdarīt. Līdz ar to būtu svarīgi likumprojektā paredzēt izņēmumu šādiem steidzamiem gadījumiem un pārvērtējama arī kompetentā institūcija.
Kopumā visas nevalstisko organizāciju problēmas iezīmēja to, ka sākotnēji nerisinātas problēmas samilzt par nopietniem likumpārkāpumiem un vardarbība pret dzīvnieku pāraug vardarbībā pret cilvēku, rada administratīvo un resocializācijas slogu. Tādēļ ļoti svarīga ir sabiedrības izglītība dzīvnieku aizsardzības jomā, kas šobrīd, lai arī formāli izglītības saturā ir paredzēta, praksē nav rezultējusies ar pašu pedagogu apmācību par rīcību krīzes situācijās, kurās iesaistīts dzīvnieks.
Normatīvie akti ļauj saukt pie likumpārkāpējus pie atbildības un tiek gaidīta lielāka atbildība no dienestiem, tajā skaitā par sodu neizbēgamību un efektivitāti. Jābūt precīzām vadlīnijām un jāveido nepieciešamā judikatūra, lai uzlabotu sabiedrības drošību.
Komisija uzsver, ka atvērto durvju dienas mērķis ir veicināt atklātu un saturīgu dialogu starp valsts institūcijām, likumdevēju un sabiedrību. Vienotas izpratnes un koordinētas rīcības nodrošināšana ir nepieciešama, lai stiprinātu sabiedrības noturību, aizsargātu pamatvērtības un garantētu profesionālu un tiesisku attieksmi pret visiem sabiedrības locekļiem.
Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720332200566
Izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas