Š.g. 3. februārī Komisijas deputāti tikās ar Vācijas Bundestāga Aizsardzības komisijas deputātiem, lai pārrunātu aktuālos drošības izaicinājumus, NATO lomu un Latvijas–Vācijas divpusējo sadarbību aizsardzības jomā.
Komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis pateicās Vācijai par ciešo un konsekvento sadarbību drošības jomā, uzsverot, ka Vācija ir Latvijas otrs lielākais ekonomiskās sadarbības partneris. Viņš pauda pateicību par būtisko Vācijas atbalstu Ukrainai, kā arī par Vācijas bruņoto spēku brigādes izvietošanu Lietuvā, kas ir lielākā Vācijas militārā vienība ārvalstīs kopš Otrā pasaules kara.
Vācijas Bundestāga Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Tomas Rovekamps (Thomas Röwekamp) norādīja, ka Vācija pārāk ilgu laiku ir bijusi ieslīgusi idejā par mūžīgo mieru, kā rezultātā pašreizējie drošības izaicinājumi ir īpaši lieli. Tas prasa būtisku bruņoto spēku spēju stiprināšanu, lai Vācija spētu gan aizsargāt savu valsti, gan pilnvērtīgi pildīt NATO saistības.
Kā viens no lielākajiem izaicinājumiem tika minēts bruņoto spēku personālsastāvs, kuru plānots palielināt no 170 000 līdz 260 000 karavīru, vienlaikus būtiski kāpinot arī rezerves karavīru skaitu. Vācijas puse atzina, ka valstī līdz šim nav izveidota visaptveroša valsts aizsardzības sistēma, kā rezultātā jauniešiem trūkst motivācijas izvēlēties dienestu bruņotajos spēkos. Vienlaikus Vācija augstu novērtē Latvijas līdzšinējo ieguldījumu šajā jomā. Vācija plāno ieviest pievilcīgu bonusu sistēmu, lai motivētu jauniešus pieteikties dienestam brīvprātīgi, savukārt, ja šī pieeja nedos gaidītos rezultātus, tiks lemts par obligātā militārā dienesta ieviešanu.
Otrs nozīmīgs izaicinājums Vācijai ir aizsardzības industrijas kapacitātes kāpināšana, līdz ar to Vācija ir ieinteresēta ciešākā sadarbībā ar NATO partneriem. Trešais būtiskais izaicinājums ir sabiedrības domas maiņa, veidojot izpratni, ka brīvība un miers mūsdienās prasa katra indivīda personīgu iesaisti un ieguldījumu.
Abu komisiju vadītāji bija vienisprātis, ka šobrīd notiek intensīva informatīvā cīņa par jauniešu prātiem. Ukrainai tas ir īpaši liels izaicinājums, jo valstij šie jaunieši, kurus Krievija ir nolaupījusi, ir vitāli nepieciešami atgriežamies. Vienlaikus demogrāfiskie izaicinājumi ir aktuāli gan Latvijai, gan Vācijai.
R. Bergmanis norādīja, ka Latvijas drošības izaicinājumi ietver nelegālās migrācijas spiedienu uz valsts robežas ar Baltkrieviju, sabotāžas aktus, kas vērsti pret zemūdens infrastruktūru, kā arī Krievijas tā dēvētās “ēnu flotes” aktivitātes. Vienlaikus viņš pateicās Vācijai par ieguldījumu šo problēmu risināšanā Baltijas jūras reģionā.
Komisijas priekšsēdētājs uzsvēra, ka Latvija pēdējos gados ir būtiski stiprinājusi valsts noturību – ieviesta šūnu apraides sistēma, pieņemts likums par patvertņu izbūvi, kā arī uzsākta materiālo rezervju sistēmas izveide pēc Somijas parauga. Vienlaikus kā nopietns izaicinājums tika minēta medicīniskās kapacitātes stiprināšana, kas ir raksturīga problēma visām NATO dalībvalstīm.
R. Bergmanis arī norādīja, ka Vācijas dalība NATO gaisa telpas patrulēšanas misijā (Air Policing) no Lielvārdes militārās bāzes Āmari aviobāzes rekonstrukcijas laikā sniedza būtisku ieguldījumu Lielvārdes bāzes attīstībā. Viņš pauda cerību, ka veiksmīgo sadarbību iespējams turpināt arī nākotnē, tostarp attīstot jaunas spējas, piemēram, bezpilota lidaparātu jomā.
Vācijas Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs norādīja arī uz pieaugošajiem izaicinājumiem Indijas un Klusā okeāna reģionā, uzsverot uzticamu partneru nozīmi un divpusējo attiecību lomu globālās drošības kontekstā. Abas puses bija vienisprātis, ka Krievija turpina dramatiski stiprināt savas militārās spējas, kas nozīmē, ka arī NATO un partnervalstīm vēl ir daudz darāmā kolektīvās drošības stiprināšanā. Latvijas puse uzsvēra, ka saredz Vāciju līderpozīcijās Eiropā un aicina to uzņemties vēl aktīvāku lomu, jo Vācijas ieguldījums Eiropas un reģiona drošībā ir būtisks un augsti novērtēts.

Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720331814337

Izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas