Š.g. 27. janvārī Komisijas deputāti tikās ar ģenerālprokuroru Armīnu Meisteru, lai pārrunātu prokuratūras darba prioritātes, aktualitātes un institucionālās attīstības virzienus.
Tikšanās laikā ģenerālprokurors informēja par būtiskām izmaiņām prokuratūras darba organizācijā. Ar 2026. gada 1. janvāri izveidots jauns Valsts drošības aizsardzības departaments, kas koncentrēsies uz augsta līmeņa korupcijas riskiem, augstu amatpersonu noziedzīgiem nodarījumiem un ekonomiskās drošības jautājumiem. Tas apliecina skaidru prokuratūras apņemšanos valsts drošības jautājumus risināt ģenerālprokurora līmenī, vienlaikus stiprinot sadarbību ar starptautiskajiem partneriem un vairojot sabiedrības uzticēšanos.
Ģenerālprokurors uzsvēra vienotas pieejas nozīmi noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā, īpaši ciešākas sadarbības veidošanā ar Valsts policiju un valsts drošības iestādēm. Tiek veikts darbs pie vienotas informācijas apmaiņas platformas izveides ar mērķi nodrošināt koordinētu, efektīvu un sistēmisku rīcību valsts drošības apdraudējumu novēršanā.
Tāpat prokuratūra turpina darbu pie savas darbības nepārtrauktības plāna izstrādes, pārņemot arī Ukrainas pieredzi. Līdztekus tiek pārskatīta piecu gadu attīstības stratēģija, ņemot vērā mainīgos drošības un tiesiskuma izaicinājumus.
Sarunās tika skarti arī korupcijas apkarošanas jautājumi, uzsverot nepieciešamību koncentrēt korupcijas izmeklēšanu vienas specializētas institūcijas kompetencē, lai efektīvāk izmantotu ierobežotos resursus. Ģenerālprokurors norādīja, ka Latvija nevar atļauties paralēlas un konkurējošas struktūras, kā arī apliecināja prokuratūras gatavību iesaistīties diskusijās par institucionālajiem un normatīvajiem risinājumiem.
Deputāti un ģenerālprokurors pārrunāja arī kriminālprocesu efektivitāti, izmeklēšanas un tiesvedību kvalitāti, ekspertīžu problemātiku, kā arī aktuālus jautājumus par valsts drošību, starptautisko sadarbību, vides noziegumu izmeklēšanu un sabiedrības rezonansi raisošām lietām.
Komisijas deputāti atzinīgi novērtēja ģenerālprokurora līdzšinējo darbu, profesionālo pieeju un mērķtiecību, uzsverot nepieciešamību turpināt ciešu sadarbību starp likumdevēju un prokuratūru, lai stiprinātu tiesiskumu un valsts drošību.
Saeima Armīnu Meisteru ģenerālprokurora amatā iecēla 2025. gada 20. novembrī uz pieciem gadiem, saskaņā ar Prokuratūras likumu – pēc Tieslietu padomes priekšlikuma. Līdz iecelšanai amatā viņš pildīja virsprokurora pienākumus Rīgas tiesas apgabala prokuratūrā. Kopš 2000. gada A. Meisters strādājis dažādās prokuratūras struktūrvienībās, tostarp vadījis Rīgas pilsētas Centra rajona prokuratūru un Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūru.
