2025. gada 7. oktobrī Komisija sēdē izskatīja divus likumprojektus – “Grozījumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” un “Grozījumus Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā”. Abu likumprojektu mērķis ir pilnveidot tiesisko regulējumu attiecīgo institūciju darbībā, stiprināt analītiskās un informācijas sistēmu kapacitāti, kā arī nodrošināt efektīvāku datu apmaiņu un sabiedrības iesaisti.
Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā
Likumprojekts paredz pilnveidot Biroja darbības tiesisko regulējumu, stiprināt analītiskās spējas un saskaņot KNAB amatpersonām noteiktās prasības ar citu tiesībaizsardzības un valsts drošības iestāžu standartiem.
Galvenie precizējumi un papildinājumi:
Amatpersonu prasību saskaņošana. Noteikts, ka par KNAB amatpersonu nevar kļūt persona, kas sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, vai pret kuru kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata. Vienlaikus īpaši izveidota komisija varēs izvērtēt izņēmuma gadījumus, ja kopš notiesāšanas vai procesa izbeigšanas pagājuši vismaz pieci gadi.
Jaunas funkcijas analītiskajā darbā. KNAB tiks piešķirtas tiesības veikt taktisko un stratēģisko analīzi, lai noteiktu korupcijas tendences, riskus un saiknes starp personām un iespējamiem pārkāpumiem korupcijas, partiju finansēšanas un priekšvēlēšanu aģitācijas jomā.
Resorisko pārbaužu kārtība. Grozījumi nosaka resorisko pārbaužu veikšanas termiņu līdz trim mēnešiem ar iespēju to pagarināt objektīvu iemeslu dēļ.
Risku analīzes informācijas sistēma. Paredzēta jaunas valsts informācijas sistēmas izveide KNAB pārziņā, lai integrētu un analizētu datus par amatpersonām, partijām un politiski nozīmīgām personām.
Plašāks datu avotu loks. Sistēma saņems informāciju no vairāk nekā 15 valsts reģistriem un datu bāzēm, tostarp Uzņēmumu reģistra, VID, CSDD, Zemesgrāmatas un IUB.
Ministru kabineta noteikumi. Pēc likuma stāšanās spēkā Ministru kabinetam būs jānosaka kārtība risku analīzes informācijas sistēmas uzturēšanai, kā arī jāapstiprina KNAB amatpersonu dienesta apliecības un žetona paraugi.
Komisija konceptuāli atbalstīja likumprojektu, atzīstot, ka grozījumi veicina vienotu pieeju personāla atlases nosacījumiem un datu analīzē balstītu korupcijas risku novēršanas sistēmu.
Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā
Likumprojekts paredz modernizēt Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IVP) darbību, uzlabojot datu apmaiņu ar citām iestādēm, izveidojot jaunu informācijas sistēmu un ieviešot tiesisko ietvaru brīvprātīgā darba veikšanai ieslodzījuma vietās.
Būtiskākie papildinājumi:
Informācijas apmaiņa ar VID. IVP amatpersonām noteikts pienākums līdz katra gada 1. februārim sniegt VID informāciju par ieslodzīto un bijušo ieslodzīto finanšu darījumiem deponēto līdzekļu kontos gadījumos, kad tie pārsniedz noteiktos apmērus vai ir aizdomīgi.
Ieslodzīto informācijas sistēma. Tiks izveidota jauna valsts informācijas sistēma IVP pārziņā, kas nodrošinās datu uzkrāšanu un apmaiņu ieslodzījuma izpildes, resocializācijas un drošības vajadzībām.
Datu aizsardzība un e-lietas izmantošana. Precizēta datu apstrādes kārtība, tostarp gadījumi, kad ieslodzītajiem var ierobežot piekļuvi saviem datiem, kā arī paredzēta e-lietas platformas izmantošana datu apmaiņai.
Brīvprātīgā darba tiesiskais regulējums. Paredzēta jauna nodaļa, kas nosaka brīvprātīgo iesaistes principus, tiesības un pienākumus, kā arī kārtību izdevumu kompensācijai. Brīvprātīgo darbu varēs organizēt arī biedrības, nodibinājumi un sociālie uzņēmumi, slēdzot vienošanos ar IVP priekšnieku.
Ministru kabineta uzdevumi. Līdz 2026. gada 1. jūlijam Ministru kabinetam jāizdod noteikumi par Ieslodzīto informācijas sistēmas darbību un brīvprātīgo izdevumu kompensācijas kārtību.
Komisija konceptuāli atbalstīja arī šo likumprojektu, norādot, ka grozījumi veicinās datu aprites caurskatāmību, modernizēs ieslodzījuma vietu pārvaldes sistēmu un stiprinās sabiedrības līdzdalību ieslodzīto resocializācijā.