No š.g. 26. līdz 28. augustam Hopenhāgenā, Dānijas prezidentūras ES Padomē ietvaros, notika 27. Starpparlamentu konference par Eiropas Savienības kopējo ārpolitiku un drošības politiku (CFSP) un kopējo drošības un aizsardzības politiku (CSDP). Komisiju konferencē pārstāvēja deputāti – Skaidrīte Ābrama un Igors Rajevs, aktīvi iesaistoties diskusijās par Eiropas drošības dienaskārtības galvenajiem jautājumiem.
Īpaša uzmanība tika pievērsta Krievijas agresijai pret Ukrainu un nepieciešamībai turpināt visaptverošu atbalstu Ukrainas neatkarībai un suverenitātei. S. Ābrama savā uzrunā atzīmēja, ka Krievijas rīcība ir ne tikai uzbrukums Ukrainai, bet arī apdraudējums visas Eiropas drošības arhitektūrai, kopīgajām vērtībām, ekonomiskajai stabilitātei un labklājībai:
“Agresors joprojām cenšas diktēt noteikumus, bet mēs to nedrīkstam pieļaut. Latvijas apņemšanās atbalstīt Ukrainu paliek nemainīga, un mēs aicinām visas Eiropas valstis sniegt palīdzību tik ilgi, cik tas būs nepieciešams. Putinam nevar uzticēties - viņa ambīcijas sniedzas tālāk par Ukrainu un neapstājas Eiropā.”
Svarīga diskusiju daļa bija arī par Eiropas paplašināšanos kā stratēģisku ieguldījumu kontinenta drošībā. S. Ābrama uzsvēra, ka paplašināšanās vēsturiski bijis spēcīgākais ES ģeopolitiskais instruments un šodienas apstākļos tā izmantošana ir īpaši nozīmīga. Viņa norādīja, ka Rietumbalkānu nākotne ir Eiropas Savienībā, un šis solis stiprinās visas ES vienotību un stabilitāti. S. Ābrama arī atzina, ka būtiski ir turpināt regulāru dialogu ar reģiona partneriem, uzsverot ES apņēmību paplašināšanās procesā, kas balstīts kopīgās vērtībās – demokrātijā, tiesiskumā un brīvībā.
Migrācijas jautājumu panelī Latvijas delegācijas pārstāvis I. Rajevs uzsvēra, ka Latvija iestājas par visaptverošu pieeju migrācijas pārvaldībā. Viņš norādīja, ka pēdējos četrus gadus Latvija tieši saskaras ar migrācijas instrumentalizāciju, ko īsteno Baltkrievija un Krievija, izmantojot arī noziedzīgus tīklus. Šāda rīcība ir pieaugošs apdraudējums visai ES drošībai, tāpēc nepieciešama koordinēta un vienota reakcija. I. Rajevs akcentēja, ka spēcīgas un drošas ES ārējās robežas ir prioritāte, un būtiska ir ciešāka sadarbība ar izcelsmes un tranzīta valstīm. Viņš aicināja pievērst uzmanību migrācijas izmantošanas riskiem, stiprināt kopīgos centienus cilvēku kontrabandas apkarošanā, nodrošināt efektīvu atgriešanas mehānismu un apsvērt arī inovatīvus risinājumus, tostarp atgriešanas centru izveidi trešajās valstīs.
Konferencē tika aplūkoti arī citi aktuāli jautājumi Eiropas drošībai. Tika uzsvērta nepieciešamība stiprināt Eiropas aizsardzības spējas, īpaši gaisa telpas aizsardzībā, kiberdrošībā un jaunajās tehnoloģijās, kā arī tika atbalstīti tādi kopīgi projekti kā East Shield un Baltic Defence Line. Vienlaikus tika diskutēts par enerģētikas drošības nozīmi, akcentējot neatkarības no ārējiem piegādātājiem palielināšanu un atjaunojamo resursu izmantošanu, kas ir būtiska gan drošības, gan klimata politikas mērķiem.
Īpaši tika izcelta transatlantiskā sadarbība, norādot uz ES un NATO partnerības stiprināšanas nozīmi un ciešajām attiecībām ar ASV, Kanādu un Apvienoto Karalisti. Konferences dalībnieki arī brīdināja par hibrīdo draudu un kiberuzbrukumu pieaugumu, aicinot stiprināt sabiedrības noturību un aizsardzību pret dezinformāciju, kā arī aizsargāt kritisko infrastruktūru, tostarp zemūdens infrastruktūru.
Atsevišķa uzmanība tika pievērsta Tuvajiem Austrumiem, kur deputāti aicināja uz tūlītēju pamieru Gazā, humānās palīdzības piegāžu nodrošināšanu un divu valstu risinājuma īstenošanu. Tāpat tika atzīta Arktikas un Grenlandes stratēģiskā nozīme Eiropas drošībai, uzsverot nepieciešamību atbalstīt ilgtspējīgu attīstību un klimata pārmaiņu mazināšanu šajā reģionā.
Latvijas pārstāvji uzsvēra, ka šādas konferences ir būtiska platforma kopīga stratēģiskā redzējuma veidošanai un iespēja aizstāvēt Latvijas un reģiona drošības intereses Eiropas līmenī.
Latvijas prezidentūras ES laikā, 2028. gada otrajā pusgadā, šāda starpparlamentu konference norisināsies Rīgā.