Š.g. 2. aprīlī Saeimas Ārlietu komisija, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija un Nacionālās drošības komisija kopsēdē izskatīja likumprojektu “Par pievienošanās atsaukšanu Konvencijai par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu”.

Komisija izvērtēja likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu un apsprieda nepieciešamību atsaukt Latvijas pievienošanos 1997. gada 18. septembra Konvencijai. Galvenie apsvērumi saistīti ar būtiski mainīto drošības situāciju Baltijas reģionā un nepieciešamību nodrošināt valsts aizsardzības elastību.

Aizsardzības ministrijas pārstāvji sēdē uzsvēra, ka Krievijas pilna mēroga agresija pret Ukrainu ir radījusi jaunus drošības izaicinājumus. Kājnieku mīnas militārajā plānošanā tiek atzītas par efektīvu aizsardzības līdzekli, kas var aizkavēt un ierobežot potenciāla pretinieka militārās operācijas. Tāpēc ir būtiski saglabāt iespēju izmantot dažādus aizsardzības risinājumus, tai skaitā, iespēju nepieciešamības gadījumā pielietot nevadāmās pretkājnieku mīnas.

Latvijas lēmums par izstāšanos no Konvencijas tiek skatīts ciešā sadarbībā ar reģiona partneriem – Lietuvu, Igauniju un Poliju, kuru aizsardzības ministri ir snieguši kopīgu rekomendāciju par pievienošanās atsaukšanu. Šobrīd šajās valstīs norisinās nacionālie juridiskie procesi, un plānots, ka izstāšanās no Konvencijas notiks vienlaikus.

Saskaņā ar Konvencijas 20. pantu dalībvalsts, kas vēlas izstāties, par to paziņo ANO Ģenerālsekretāram un citām dalībvalstīm. Izstāšanās stājas spēkā pēc sešiem mēnešiem no paziņošanas brīža, ja šajā periodā valsts neiesaistās bruņotā konfliktā. Pēc izstāšanās Latvija varēs lemt par iespēju izmantot, iegādāties vai ražot kājnieku mīnas, balstoties uz militāro nepieciešamību un pieejamo finansējumu.