No šī gada 23. līdz 25. martam Polijas Republikas Sejmā, Varšavā, norisinājās Starpparlamentārā konference par Eiropas Savienības kopējo ārpolitiku, drošības politiku un aizsardzības politiku (IPC CFSP/CSDP). Konferencē piedalījās Eiropas Savienības (ES) valstu parlamentu pārstāvji, eksperti un politikas veidotāji,  lai apspriestu būtiskākos drošības un aizsardzības jautājumus. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju šajā konferencē pārstāvēja deputāts Jānis Skrastiņš.

Konferencē tika apspriesti Eiropas Savienības drošības apdraudējumi, kas ietver Krievijas agresīvo politiku, hibrīdkara stratēģijas, terorismu, migrācijas krīzes un dezinformācijas kampaņas. Diskusijās uzsvērta nepieciešamība stiprināt ES aizsardzības spējas, attīstīt jaunu drošības arhitektūru un uzlabot starptautisko sadarbību.

Dalībnieki vienojās par kopīgu paziņojumu, kurā uzsvērti vairāki būtiski aspekti:
🔹 Krievijas agresija un hibrīdkarš – Krievijas nelikumīgais un nepamatotais iebrukums Ukrainā kopš 2014. gada ir fundamentāli mainījis Eiropas drošības situāciju. ES dalībvalstis ir vienoti nosodījušas šos pārkāpumus, turpinot sniegt Ukrainai militāru, finansiālu un humāno palīdzību. Vienlaikus hibrīdajiem uzbrukumiem, tostarp kiberuzbrukumiem, sabotāžai un informatīvajai manipulācijai, ir pieaugoša loma ES destabilizācijas mēģinājumos.

🔹 Eiropas aizsardzības stiprināšana – ES jāpaplašina aizsardzības sadarbība, palielinot bruņoto spēku operatīvās spējas, modernizējot aprīkojumu un uzlabojot militāro mobilitāti. Īpaša uzmanība pievērsta arī pretgaisa aizsardzībai, bezpilota lidaparātu sistēmām un elektroniskajai kara taktikai.

🔹 Baltijas reģiona drošība – Krievijas centieni mainīt robežas un apiet ES sankcijas rada īpašus riskus Baltijas jūras reģionam. ES dalībvalstis aicinātas stiprināt reģionālās drošības pasākumus, aizsargāt kritisko infrastruktūru un uzlabot informācijas apmaiņu starp izlūkdienestiem.

🔹 Cīņa pret terorismu un dezinformāciju – Eiropai jāsaskaras ar jauniem terorisma draudiem, ieskaitot valstiski atbalstītas destabilizācijas stratēģijas. Vienlaikus dezinformācijas izplatība un informatīvie uzbrukumi, kas vērsti uz sabiedrības šķelšanu un populisma veicināšanu, ir jāapkaro ar koordinētu ES līmeņa rīcību.

🔹 Enerģētiskā un kritiskās infrastruktūras drošība – ES ir nepieciešama ilgtermiņa stratēģija enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai, kritiskās infrastruktūras aizsardzībai un atkarības mazināšanai no ārējiem piegādātājiem.

🔹 Atbalsts Ukrainai un ES paplašināšanās – ES dalībvalstis apliecināja turpmāku militāro un finansiālo atbalstu Ukrainai un uzsvēra, ka ES paplašināšanās ir būtisks solis Eiropas ilgtermiņa stabilitātei un drošībai.

Konference noslēdzās ar dalībvalstu vienotu apņemšanos stiprināt Eiropas drošību, turpināt atbalstu Ukrainai un attīstīt ES aizsardzības stratēģiju, lai efektīvi reaģētu uz mūsdienu ģeopolitiskajiem izaicinājumiem.

Latvijas delegācija turpinās aktīvi iesaistīsies šādās starptautiskajās iniciatīvās, lai stiprinātu Eiropas drošību un veicinātu sadarbību starp valstīm šajā stratēģiski svarīgajā jomā.

Starpparlamentārās konferences par Eiropas Savienības kopējo ārpolitiku, drošības politiku un aizsardzības politiku tiek rīkotas regulāri un to nodrošina prezidējošā valsts ES Padomē.

Latvija šādu konferenci rīkos 2028. gadā Latvijas prezidentūras ES Padomē ietvaros.